Rosinātas izmaiņas attiecībā uz drošības naudu, kas sarežģīšot dzīvi aizturētajiem

Uģis Magonis

Drīz pēc tam, kad par bijušā Latvijas dzelzceļa vadītāja Uģa Magoņa izpestīšanu no cietuma tika savākta drošības nauda 400 tūkstošu eiro apmērā, Saeimā tika iesniegts priekšlikums, ka izmeklētājiem būtu jāzina, kas drošības naudas iemaksā. Līdz šim tas nevienam nebija jāuzrāda.

Mēnesi šis jautājums apspriests dažādās komisijās un par to tiek izteiktas iebildes, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Par Magoņa drošības naudas izcelsmi nekas daudz nav zināms. Arī viņa advokāts Jānis Rozenbergs nezinot, kas naudu iedevis: «Šī ir lielākoties aizdevumā saņemta nauda.»

Neoficiāli izskan, ka Magoņa sieva naudu aizņēmusies Krievijā.

Tagad likums paredz, ka apsūdzēto vai aizdomās turamo izlaiž no apcietinājuma, tiklīdz tiek uzrādīts bankas konta izraksts par prasītās summas ieskaitīšanu. Saeimas deputāts Andrejs Judins nācis klajā ar priekšlikumu, ka būtu jānorāda personas, kas naudu iemaksājušas.

Par ieceri izskan iebildes, ka papildus informācija apgrūtinās izmeklētājus, jo nav saprotams, vai izmeklētajiem iemaksātāji būs jāpārbauda un ko darīt, ja izrādīsies, ka nauda ir netīra.

Saeimas deputāta Gunāra Kūtra vadītā Krimināltiesību apakškomisija priekšlikumu noraidīja. Politiķis intervijā Latvijas Radio minēja, ka «pat demokrātijas citadelē ASV netiek prasīta naudas izcelsme». Raidījums noskaidroja, ka deputāts Kūtris maldinājis klausītājus. Vismaz divos ASV štatos – Ilinoisā un Ņujorkā – ne tikai jānorāda naudas izcelsme, bet tiesa var pat veikt nopratināšanu, lai pārbaudītu iemaksātāju uzticamību, raksturojumu, reputāciju un naudas avotu.

«Ok, labi ASV vairākumā [izcelsme netiek prasīta], katrā štatā var būt atšķirīgi,» deputāts Kūtris sarunā ar de facto atzīst kļūdu. Viņš paliek pie sava, ka izmaiņas ir liekas. «Pa visu pasauli mēs varbūt atradīsim desmit valstis, kur tas ir rakstīts,» saka deputāts.

Eiropā drošības naudas izcelsmi prasa uzrādīt Vācijā, Beļģijā un Spānijā.

Šonedēļ pretargumenti Judina priekšlikumam izskanēja arī Juridiskajā komisijā. Tieslietu ministrijas pārstāve norādīja, ka naudas izcelsmi var pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienests un rosināt savu izmeklēšanu. Deputāts Andrejs Elksniņš pauda – ja reiz banka ir naudu pārskaitījusi «pirms šķietami varam secināt, ka nauda ir iegūta tiesiski».

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka priekšlikuma mērķis ir novērst situācijas, kad par drošības līdzekli tiek iemaksāta noziedzīgi iegūta nauda. «Vai tas to nodrošinās, ir grūti pateikt,» viņš saka. Ģenerālprokuroru satrauc, vai drošības naudas izcelsmes pārbaude būtiski neaizkavēs apcietinātā atbrīvošanu, kas var robežoties ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Gadījumos, ja nauda būs aizlienēta ārzemēs, tad tās devējus pārbaudīt būs faktiski neiespējami. «Nav vajadzīga nekāda steiga,» Kalnmeiers aicina priekšlikumu rūpīgāk apsvērt.

Par spīti kritikai, Juridiskā komisija priekšlikumu atbalstīja. Priekšlikuma autoru Judinu pozitīvs balsojums pārsteidzis, jo apakškomisijā attieksme bija noraidoša. Viņš apzinās, ka priekšlikums nav pilnīgs un sola to uzlabot uz 3.lasījumu Saeimā. Tomēr vispirms par to deputātiem vēl būs jānobalso 2.lasījumā.

Ref: 102.000.102.11262

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas