bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 09.12.2019 | Vārda dienas: Sarmīte, Tabita
LatviaLatvija

RP: AIP locekļi nedrīkst būt neaizskarami

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

News, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra

Saeima ceturtdien, 28.februārī, nodeva izskatīšanai komisijās Reformu partijas piedāvātos grozījumus Augstskolu likumā. Tie paredz Saeimai tiesības atsaukt Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļus pēc izglītības un zinātnes ministra motivēta ierosinājuma.

Partija apsver iespēju arī izstrādāt grozījumus, kas paredz atsaukt AIP locekļus pēc desmit Saeimas deputātu ierosinājuma, informē RP.

Patlaban saskaņā ar likumu Saeima ieceļ AIP locekļus, taču tiesības atsaukt tās locekļus ir tikai tad, ja to rosina institūcijas, kuras izvirzījušas konkrēto locekli.

«Esam gandarīti, ka vismaz daļa koalīcijas partneru šodien parādīja savu gatavību labot likumdošanas nepilnības saistībā ar AIP,» norāda RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

«Pastāv nopietnas aizdomas par AIP vadības lomu nekvalitatīvajā studiju izvērtējuma projektā. Un situācija, kad AIP locekļi ir tikpat kā neaizskarami var novest līdz tam, ka vainīgie par bezatbildīgi iztērētu miljonu Eiropas līdzekļu un neizpildītajām likumā noteiktajām funkcijām turpinās darboties šajā struktūrā,» uzsver Dombrovskis.

Kā zināms, RP ir aicinājusi Rektoru padomi atsaukt no amata savu pārstāvi AIP, tās priekšsēdētāju Jāni Vētru, norādot, ka viņš ir galvenais atbildīgais par nekvalitatīvi veikto studiju programmu izvērtējuma projektu.

BNN jau vēstīja, ka auditorfirmas Deloitte auditori secinājuši, ka vēl projekta idejas tapšanā, vēlāk tā gatavošanā un pēc tam arī izpildē un uzraudzībā figurējušas vienas un tās pašas amatpersonas. It īpaši Zaļo zemnieku pārstāvji, no kuriem bijuši trīs ministri – Baiba Rivža, Tatjana Koķe un Rolands Broks, kuri paši vai kuru padomnieki darbojušies arī Augstākās izglītības padomē vai citās ar projekta īstenošanu saistītās struktūrās. Rivža vēlāk pati arī vadīja augstskolu izvērtēšanu. Turklāt auditori norāda, ka viņai ir ētiskas dabas interešu konflikts – abi ar dzīvesbiedru ir akadēmiskos profesoru amatos Latvija Lauksaimniecības universitātē. Rivža arī Lauksaimniecības universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē vadījusi zinātniskus projektus. Rivža par projekta vadītāju apstiprināta ar Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Vētras parakstu, pirms vēl bija saņemta pārējo padomes locekļu piekrišana.

Nepilnības konstatētas arī augstskolu studiju programmu vērtēšanas metodoloģijā. Tā vispār pat nebijusi apstiprināta, kad izvērtēšana jau sākusies. Turklāt vietējie un ārvalstu eksperti saņēmuši atšķirīgus norādījumus – angļu versijā prasīts vērtēt 5 punktu, bet latviešu versijā – 3 punktu sistēmā. Daļa ekspertu ziņas par pētāmajām studiju programmām saņēmuši pēdējā brīdī.Studiju vērtēšana nav bijusi taisnīga un neatkarīga. Norādīts uz būtiskiem interešu konfliktiem. Piemēram, Ineta Kurzemniece vērtēja Latvijas Universitātes Valodu un kultūras studiju programmu, taču vienlaikus pati ir arī universitātes akadēmiskā departamenta darbiniece. Vilnis Rantiņš vērtēja Rīgas Tehnisko universitāti, kaut vienlaikus ir arī tās pašas augstskolas padomnieks. Reinis Upenieks vērtēja Rīgas Stradiņa universitāti un pats arī kā lektors piedalījies šīs augstskolas rīkotā seminārā. Igors Graurs vērtēja Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ir vadošā amatā uzņēmumā, kas ieinteresēts sadarbībā ar šo augstskolu. Andris Vilks vērtēja Latvijas Universitāti un vienlaikus ir tās pasniedzējs, Kārlis Briņķis vērtēja Rīgas Tehnisko universitāti, būdams pastāvīgs loceklis tās Promocijas padomē. Evija Papule vērtēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, tai pat laikā esot tur lektore. Laura Valtere vērtēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju un vienlaikus strādāja arī tās Projektu daļā. Anda Ikauniece vērtēja Latvijas Universitātes studiju virzienu «Vides aizsardzība», kur pati ieguvusi bioloģijas doktora grādu un strādā struktūrā, kas cieši sadarbojas ar vērtējamo augstskolu. Jānis Birks vērtēja studiju virzienu «Veselības aprūpe» Latvijas Universitātē, kur paša meita ir Medicīnas fakultātes pasniedzēja.

Arī studentus pārstāvošais Augstākās izglītības padomes loceklis Edvards Ratnieks, kurš iepriekš bija guvis ienākumus no sadarbības ar Latvijas Universitāti, nedrīkstēja piedalīties studiju vērtēšanas organizēšanā un uzraudzībā.

Dažiem ekspertiem kvalifikācija vai darba pieredze neatbilda Ministru Kabineta noteikumos minētajiem kritērijiem. Dažkārt katrs vērtējis pat līdz desmit studiju virzienus. Kāds eksperts, piemēram, bijis kvalificēts vērtēt vēsturi un filozofiju, taču viņš novērtējis arī reliģiju, informāciju un komunikācijas zinātnes, nekustamo īpašumu pārvaldību, metālapstrādi un vēl citas nozares. Kāds cits eksperts vērtējumu veicis tikai pēc dokumentiem, nevis apmeklējot augstskolas, kā tas bija jādara.

Komisijās ne vienmēr bijis pietiekams ekspertu skaits, trūcis arī nepieciešamais ārvalstu ekspertu īpatsvars. Vairākkārt konstatēts, ka komisiju ziņojumos nebija visu ekspertu parakstu vai viņu vietā bija parakstījušies citi. Ekonomikas un pedagoģijas virzienu eksperti atzinuši, ka parakstījuši pilnīgi tukšas lapas. Konstatēts, ka viena un tā pati ekspertu grupa vienā un tajā pašā dienā izvērtējusi valodu un kultūras studiju programmas gan Rēzeknes augstskolā, gan Liepājas universitātē, kas atrodas 450 kilometrus viena no otras.

Darba uzraudzībai izveidotā komisija bijusi tikai formāla un dažas tās sēdes pat vadījuši paši uzraugāmie – piemēram, projekta vadītāja Rivža.

Auditori nonākuši pie secinājumiem, ka konstatējot nepienācīgu un nekvalitatīvu projekta īstenošanu, ir iespējams vērsties ar zaudējumu piedziņu, prasīt disciplināru, civiltiesisku un krimināltiesisku atbildību, piemēram, no Rivžas un Vētras. Ministrs Roberts Ķīlis arī sola to darīt. «Mēs to nevaram nedarīt. Ja mēs to nedarām, mēs paši kļūstam piesedzēji un mēs paši tad uzreiz esam sūdzami tiesā par to, ka mēs neesam kā amatpersonas pievērsuši uzmanību un tas mums ir obligāti jādara!» iepriekš izteicies izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

102.000.102.3912


Pievienot komentāru

  1. aizvāciet beidzot lūzeri ķīli! teica:

    AIP gadiem ilgais “loceklis” Ķīlis ir izsviežams gan no AIP, gan no valdības, jo apdraud studentu diplomus ar saviem personiskajiem ķīviņiem ar citiem AIP locekļiem. Lūdzu! Un steidzīgi! – jo Dombrovskis ir politiski pērkams un nerīkojas studentu labā.

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!