bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 18.08.2019 | Vārda dienas: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene
LatviaLatvija

RP: AIP locekļi nedrīkst būt neaizskarami

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

News, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra

Saeima ceturtdien, 28.februārī, nodeva izskatīšanai komisijās Reformu partijas piedāvātos grozījumus Augstskolu likumā. Tie paredz Saeimai tiesības atsaukt Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļus pēc izglītības un zinātnes ministra motivēta ierosinājuma.

Partija apsver iespēju arī izstrādāt grozījumus, kas paredz atsaukt AIP locekļus pēc desmit Saeimas deputātu ierosinājuma, informē RP.

Patlaban saskaņā ar likumu Saeima ieceļ AIP locekļus, taču tiesības atsaukt tās locekļus ir tikai tad, ja to rosina institūcijas, kuras izvirzījušas konkrēto locekli.

«Esam gandarīti, ka vismaz daļa koalīcijas partneru šodien parādīja savu gatavību labot likumdošanas nepilnības saistībā ar AIP,» norāda RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

«Pastāv nopietnas aizdomas par AIP vadības lomu nekvalitatīvajā studiju izvērtējuma projektā. Un situācija, kad AIP locekļi ir tikpat kā neaizskarami var novest līdz tam, ka vainīgie par bezatbildīgi iztērētu miljonu Eiropas līdzekļu un neizpildītajām likumā noteiktajām funkcijām turpinās darboties šajā struktūrā,» uzsver Dombrovskis.

Kā zināms, RP ir aicinājusi Rektoru padomi atsaukt no amata savu pārstāvi AIP, tās priekšsēdētāju Jāni Vētru, norādot, ka viņš ir galvenais atbildīgais par nekvalitatīvi veikto studiju programmu izvērtējuma projektu.

BNN jau vēstīja, ka auditorfirmas Deloitte auditori secinājuši, ka vēl projekta idejas tapšanā, vēlāk tā gatavošanā un pēc tam arī izpildē un uzraudzībā figurējušas vienas un tās pašas amatpersonas. It īpaši Zaļo zemnieku pārstāvji, no kuriem bijuši trīs ministri – Baiba Rivža, Tatjana Koķe un Rolands Broks, kuri paši vai kuru padomnieki darbojušies arī Augstākās izglītības padomē vai citās ar projekta īstenošanu saistītās struktūrās. Rivža vēlāk pati arī vadīja augstskolu izvērtēšanu. Turklāt auditori norāda, ka viņai ir ētiskas dabas interešu konflikts – abi ar dzīvesbiedru ir akadēmiskos profesoru amatos Latvija Lauksaimniecības universitātē. Rivža arī Lauksaimniecības universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē vadījusi zinātniskus projektus. Rivža par projekta vadītāju apstiprināta ar Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Vētras parakstu, pirms vēl bija saņemta pārējo padomes locekļu piekrišana.

Nepilnības konstatētas arī augstskolu studiju programmu vērtēšanas metodoloģijā. Tā vispār pat nebijusi apstiprināta, kad izvērtēšana jau sākusies. Turklāt vietējie un ārvalstu eksperti saņēmuši atšķirīgus norādījumus – angļu versijā prasīts vērtēt 5 punktu, bet latviešu versijā – 3 punktu sistēmā. Daļa ekspertu ziņas par pētāmajām studiju programmām saņēmuši pēdējā brīdī.Studiju vērtēšana nav bijusi taisnīga un neatkarīga. Norādīts uz būtiskiem interešu konfliktiem. Piemēram, Ineta Kurzemniece vērtēja Latvijas Universitātes Valodu un kultūras studiju programmu, taču vienlaikus pati ir arī universitātes akadēmiskā departamenta darbiniece. Vilnis Rantiņš vērtēja Rīgas Tehnisko universitāti, kaut vienlaikus ir arī tās pašas augstskolas padomnieks. Reinis Upenieks vērtēja Rīgas Stradiņa universitāti un pats arī kā lektors piedalījies šīs augstskolas rīkotā seminārā. Igors Graurs vērtēja Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ir vadošā amatā uzņēmumā, kas ieinteresēts sadarbībā ar šo augstskolu. Andris Vilks vērtēja Latvijas Universitāti un vienlaikus ir tās pasniedzējs, Kārlis Briņķis vērtēja Rīgas Tehnisko universitāti, būdams pastāvīgs loceklis tās Promocijas padomē. Evija Papule vērtēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, tai pat laikā esot tur lektore. Laura Valtere vērtēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju un vienlaikus strādāja arī tās Projektu daļā. Anda Ikauniece vērtēja Latvijas Universitātes studiju virzienu «Vides aizsardzība», kur pati ieguvusi bioloģijas doktora grādu un strādā struktūrā, kas cieši sadarbojas ar vērtējamo augstskolu. Jānis Birks vērtēja studiju virzienu «Veselības aprūpe» Latvijas Universitātē, kur paša meita ir Medicīnas fakultātes pasniedzēja.

Arī studentus pārstāvošais Augstākās izglītības padomes loceklis Edvards Ratnieks, kurš iepriekš bija guvis ienākumus no sadarbības ar Latvijas Universitāti, nedrīkstēja piedalīties studiju vērtēšanas organizēšanā un uzraudzībā.

Dažiem ekspertiem kvalifikācija vai darba pieredze neatbilda Ministru Kabineta noteikumos minētajiem kritērijiem. Dažkārt katrs vērtējis pat līdz desmit studiju virzienus. Kāds eksperts, piemēram, bijis kvalificēts vērtēt vēsturi un filozofiju, taču viņš novērtējis arī reliģiju, informāciju un komunikācijas zinātnes, nekustamo īpašumu pārvaldību, metālapstrādi un vēl citas nozares. Kāds cits eksperts vērtējumu veicis tikai pēc dokumentiem, nevis apmeklējot augstskolas, kā tas bija jādara.

Komisijās ne vienmēr bijis pietiekams ekspertu skaits, trūcis arī nepieciešamais ārvalstu ekspertu īpatsvars. Vairākkārt konstatēts, ka komisiju ziņojumos nebija visu ekspertu parakstu vai viņu vietā bija parakstījušies citi. Ekonomikas un pedagoģijas virzienu eksperti atzinuši, ka parakstījuši pilnīgi tukšas lapas. Konstatēts, ka viena un tā pati ekspertu grupa vienā un tajā pašā dienā izvērtējusi valodu un kultūras studiju programmas gan Rēzeknes augstskolā, gan Liepājas universitātē, kas atrodas 450 kilometrus viena no otras.

Darba uzraudzībai izveidotā komisija bijusi tikai formāla un dažas tās sēdes pat vadījuši paši uzraugāmie – piemēram, projekta vadītāja Rivža.

Auditori nonākuši pie secinājumiem, ka konstatējot nepienācīgu un nekvalitatīvu projekta īstenošanu, ir iespējams vērsties ar zaudējumu piedziņu, prasīt disciplināru, civiltiesisku un krimināltiesisku atbildību, piemēram, no Rivžas un Vētras. Ministrs Roberts Ķīlis arī sola to darīt. «Mēs to nevaram nedarīt. Ja mēs to nedarām, mēs paši kļūstam piesedzēji un mēs paši tad uzreiz esam sūdzami tiesā par to, ka mēs neesam kā amatpersonas pievērsuši uzmanību un tas mums ir obligāti jādara!» iepriekš izteicies izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

102.000.102.3912


Pievienot komentāru

  1. aizvāciet beidzot lūzeri ķīli! teica:

    AIP gadiem ilgais “loceklis” Ķīlis ir izsviežams gan no AIP, gan no valdības, jo apdraud studentu diplomus ar saviem personiskajiem ķīviņiem ar citiem AIP locekļiem. Lūdzu! Un steidzīgi! – jo Dombrovskis ir politiski pērkams un nerīkojas studentu labā.

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->