bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 17.11.2019 | Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
LatviaLatvija

RS parādi tuvojas 300 miljoniem; Ušakovs uzskata, ka uzņēmums strādā labi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas dome ir nobalsojusi par 22 miljonu papildu dotāciju Rīgas satiksmei (RS), līdz ar to uzņēmums šogad pilsētai izmaksā 123 miljonus, atgādina raidījumā Nekā personīga (NP). Tāpat raidījumā atzīmē, ka pirms pieciem gadiem uzņēmums noslēdza līgumus par 175 autobusu un 125 trolejbusu iegādi, tomēr līdz šim nopirkta mazāk nekā puse no pasūtījuma – «lauvas tiesa» atstāta uz līguma beigām. «Vienlaikus RS pērk arī 20 zemās grīdas tramvajus. Lai plānu izpildītu, uzņēmumam jāaizņemas ap simt miljoniem eiro. Nākamgad uzņēmuma saistības, visticamāk, pārsniegs 300 miljonus,» saka raidījumā Nekā personīga.

NP atzīmē, ka papildu algām un degvielai, uzņēmumam būs vairāk jāmaksā arī bankām. Tomēr, lai arī brauciena pašizmaksa nākamajos gados stabili pieaugs, Rīgas mērs Nils Ušakovs biļešu cenas nepaaugstināšot. Tās tiks subsidētas no Rīgas budžeta.

Raidījumā uzsver, ka 2017.gadu Rīgas satiksme pabeidza ar 202 miljonu eiro ilgtermiņa parādiem. «Likums liek Rīgas satiksmei publicēt pārskatus par katru ceturksni. Pirmā ceturkšņa atskaitē parāds izaudzis līdz 255 miljoniem. Pusgada rezultāti bija jāpublicē jau augustā, taču tas nav izdarīts.»

Tāpat NP piebilst, ka aktīva veco autobusu un trolejbusu nomaiņa sākās 2013.gadā, kad uzņēmums noslēdza līgumus par 125 trolejbusu iegādi. Gadu vēlāk pasūtīja 175 autobusus. Tos bija iecerēts pakāpeniski laist pilsētā piecu gadu laikā. Tagad piecu gadu termiņš tuvojas beigām. Pusotra gada laikā Rīgas satiksmei jānopērk vairāk nekā 80 autobusi un 50 trolejbusi.

«2016.gadā uzņēmums par 62 miljoniem piepirka vēl 20 zemās grīdas tramvajus. Trolejbusu līgums tagad esot samazināts par 25 vienībām, jo pēc tiem neesot vajadzības. Pilnu maksu piegādātāji saņem brīdī, kad viņu ražojums sāk Rīgā vadāt pasažierus. Lai samaksātu par visiem jaunajiem transporta līdzekļiem, Rīgas satiksmei jāaizņemas vairāk nekā 100 miljoni eiro,» vēsta raidījumā.

RS Administratīvo resursu pārvaldes direktore Elīna Epalte-Drulle sarunā ar Nekā personīga par uzņēmuma parādsaistībām un nepublicēto pusgada finanšu pārskatu pauž: «Būtībā mums šobrīd jāstiprina ceturkšņa mūsu pārskats, tur arī atspoguļosies šie dati. (NP: Šodien nevar uzzināt?) Šobrīd mums vēl nav tie aprēķini, jo mēs katru ceturksni gatavojam, tad, kad ir, tad mums tie aprēķini ir kopā savilkti. Šobrīd vēl nav. (NP: Bet tam ceturksnim nebija jau jābūt gatavam?) Vēl šobrīd notiek pēdējie sagatavošanās darbi. (NP: Tas cipars būs tik briesmīgs, ka to nevar teikt?) Nu, tas nebūs briesmīgs, tas jau ko es saku. Mēs plānojam sistēmā visu, lai nav pārsteigumu, ka pēkšņi cipars ir milzīgs, tagad mēs nezinām, ko tālāk ar to darīt. Mēs esam plānojuši šo te ciparu un attiecīgi plānojam šos te gada maksājumus. (NP: Kāds tad ir šis cipars?) Tas pārsniedz 200 miljonus, kā jūs redzat, un šie gada cipari, arī, kā jau es minēju, pieaugs no 20 pāri miljoniem uz 30 miljoniem, bet tas lēciens nebūs milzīgs.»

Lursoft pieejamie dati liecina, ka šobrīd ilgtermiņa parāds varētu būt no 270 līdz 280 miljoniem eiro. Parāds arvien pieaug, jo Rīgas satiksme pakāpeniski sāk izmantot 70 pirms gada uz Rīgu atvestos autobusus, piebilst Nekā personīga.

Epalte-Drulle: «Attiecīgi nākamgad mēs plānojam, ka būs nākamās piegādes, tad, kad būs jau nodots ekspluatācijā, tad būs nākamie maksājumi. (NP: Tad jau tur sanāks tie 300 miljoni. Jautājums, vai šogad vai nākamgad?) Jā, tāpēc es jums nevaru nosaukt konkrētas summas, jo tas ir atkarīgs no piegādēm. Kaut kādā brīdi jau mēs palielināsim šo saistību apjomu.»

Lai gan parāda pieaugumam par vismaz 80 miljoniem gada laikā būtu jāatstāj būtisks iespaids arī uz uzņēmuma regulārajiem izdevumiem, Epalte-Drulle raidījumā to noliedz. «Maksājumu grafiki esot veidoti tā, ka pieaugums būšot, bet krietni mazāks, nekā, piemēram, par algām vai degvielu.»

Raidījumā turpina ar to, ka ar algu, degvielas un apdrošināšanas izmaksu pieaugumu Rīgas satiksme pamatoja nepieciešamību pēc papildu dotācijas no Rīgas domes vēl šim gadam. «Četri miljoni un 750 tūkstoši vajadzīgi, lai samaksātu par atlaižu braucējiem. 17,7 miljoni ir starpība starp paredzēto brauciena pašizmaksu un reālajām izmaksām. Gada dotācija uzņēmumam sasniedz 123 miljonus eiro,» ziņo Nekā personīga.

Tikmēr sarunā ar NP Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pauž, ka ar uzņēmumu Rīgas satiksme viss ir kārtībā: «Bez sociālās funkcijas ārkārtīgi svarīga ir arī mobilitātes funkcija, kad cilvēki tieši izmanto sabiedrisko transportu Rīga, nevis citu. Lai cilvēki izmantotu Rīgas satiksmes gan sociālo funkciju, gan arī vienkārši kā sabiedrisko transportu, nepieciešams, lai šis uzņēmums attīstītos un lai transports būtu jauns. Uz 2020.gadu būs jauni visi trolejbusi, visi autobusi, un puse no tramvajiem. Uzņēmums strādā labi.»

Lai mazinātu izmaksas par transportu, dome varētu samazināt atlaides, pasažieru ērtības vai pacelt biļešu cenas. Tomēr pašvaldība to nedarīs, saka raidījumā. Ušakovs par biļešu cenām izsakās: «Nu, šeit ir visu laiku koks ar diviem, vismaz diviem galiem. Jo, no vienas puses, mums ir svarīgi, lai rīdzinieki un Rīgas viesi izmantotu sabiedrisko transportu, no otras puses, ir svarīgi, lai tarifs būtu pēc iespējas tuvāk pašizmaksai. Šajā situācijā vēlreiz – 1,15 ir zem pašizmaksas, celt tarifu būtu absolūti nepareizi, jo tas neveicinās lielāku sabiedriskā transporta izmantošanu. Līdz ar to mēs, vismaz tuvāko gadu, gadu – es gribētu pasvītrot, daudzskaitlī, neredzam nekādu loģisku pamatojumu, lai tarifu celtu.»

«Rīgas satiksme aprēķinus par brauciena pašizmaksu un nepieciešamo dotāciju nākamajām gadam domē iesniegs līdz Ziemassvētkiem. Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka viena brauciena pašizmaksa varētu sasniegt vismaz eiro un 35 centus. Tas nozīmē, ka Rīgas domes dotācija uzņēmumam nākamgad pieaugs vēl par desmit miljoniem,» komentē Nekā personīga žurnālisti.


Pievienot komentāru

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!