bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 23.08.2019 | Vārda dienas: Ralfs, Valgudis, Vitālijs
LatviaLatvija

RS parādi tuvojas 300 miljoniem; Ušakovs uzskata, ka uzņēmums strādā labi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas dome ir nobalsojusi par 22 miljonu papildu dotāciju Rīgas satiksmei (RS), līdz ar to uzņēmums šogad pilsētai izmaksā 123 miljonus, atgādina raidījumā Nekā personīga (NP). Tāpat raidījumā atzīmē, ka pirms pieciem gadiem uzņēmums noslēdza līgumus par 175 autobusu un 125 trolejbusu iegādi, tomēr līdz šim nopirkta mazāk nekā puse no pasūtījuma – «lauvas tiesa» atstāta uz līguma beigām. «Vienlaikus RS pērk arī 20 zemās grīdas tramvajus. Lai plānu izpildītu, uzņēmumam jāaizņemas ap simt miljoniem eiro. Nākamgad uzņēmuma saistības, visticamāk, pārsniegs 300 miljonus,» saka raidījumā Nekā personīga.

NP atzīmē, ka papildu algām un degvielai, uzņēmumam būs vairāk jāmaksā arī bankām. Tomēr, lai arī brauciena pašizmaksa nākamajos gados stabili pieaugs, Rīgas mērs Nils Ušakovs biļešu cenas nepaaugstināšot. Tās tiks subsidētas no Rīgas budžeta.

Raidījumā uzsver, ka 2017.gadu Rīgas satiksme pabeidza ar 202 miljonu eiro ilgtermiņa parādiem. «Likums liek Rīgas satiksmei publicēt pārskatus par katru ceturksni. Pirmā ceturkšņa atskaitē parāds izaudzis līdz 255 miljoniem. Pusgada rezultāti bija jāpublicē jau augustā, taču tas nav izdarīts.»

Tāpat NP piebilst, ka aktīva veco autobusu un trolejbusu nomaiņa sākās 2013.gadā, kad uzņēmums noslēdza līgumus par 125 trolejbusu iegādi. Gadu vēlāk pasūtīja 175 autobusus. Tos bija iecerēts pakāpeniski laist pilsētā piecu gadu laikā. Tagad piecu gadu termiņš tuvojas beigām. Pusotra gada laikā Rīgas satiksmei jānopērk vairāk nekā 80 autobusi un 50 trolejbusi.

«2016.gadā uzņēmums par 62 miljoniem piepirka vēl 20 zemās grīdas tramvajus. Trolejbusu līgums tagad esot samazināts par 25 vienībām, jo pēc tiem neesot vajadzības. Pilnu maksu piegādātāji saņem brīdī, kad viņu ražojums sāk Rīgā vadāt pasažierus. Lai samaksātu par visiem jaunajiem transporta līdzekļiem, Rīgas satiksmei jāaizņemas vairāk nekā 100 miljoni eiro,» vēsta raidījumā.

RS Administratīvo resursu pārvaldes direktore Elīna Epalte-Drulle sarunā ar Nekā personīga par uzņēmuma parādsaistībām un nepublicēto pusgada finanšu pārskatu pauž: «Būtībā mums šobrīd jāstiprina ceturkšņa mūsu pārskats, tur arī atspoguļosies šie dati. (NP: Šodien nevar uzzināt?) Šobrīd mums vēl nav tie aprēķini, jo mēs katru ceturksni gatavojam, tad, kad ir, tad mums tie aprēķini ir kopā savilkti. Šobrīd vēl nav. (NP: Bet tam ceturksnim nebija jau jābūt gatavam?) Vēl šobrīd notiek pēdējie sagatavošanās darbi. (NP: Tas cipars būs tik briesmīgs, ka to nevar teikt?) Nu, tas nebūs briesmīgs, tas jau ko es saku. Mēs plānojam sistēmā visu, lai nav pārsteigumu, ka pēkšņi cipars ir milzīgs, tagad mēs nezinām, ko tālāk ar to darīt. Mēs esam plānojuši šo te ciparu un attiecīgi plānojam šos te gada maksājumus. (NP: Kāds tad ir šis cipars?) Tas pārsniedz 200 miljonus, kā jūs redzat, un šie gada cipari, arī, kā jau es minēju, pieaugs no 20 pāri miljoniem uz 30 miljoniem, bet tas lēciens nebūs milzīgs.»

Lursoft pieejamie dati liecina, ka šobrīd ilgtermiņa parāds varētu būt no 270 līdz 280 miljoniem eiro. Parāds arvien pieaug, jo Rīgas satiksme pakāpeniski sāk izmantot 70 pirms gada uz Rīgu atvestos autobusus, piebilst Nekā personīga.

Epalte-Drulle: «Attiecīgi nākamgad mēs plānojam, ka būs nākamās piegādes, tad, kad būs jau nodots ekspluatācijā, tad būs nākamie maksājumi. (NP: Tad jau tur sanāks tie 300 miljoni. Jautājums, vai šogad vai nākamgad?) Jā, tāpēc es jums nevaru nosaukt konkrētas summas, jo tas ir atkarīgs no piegādēm. Kaut kādā brīdi jau mēs palielināsim šo saistību apjomu.»

Lai gan parāda pieaugumam par vismaz 80 miljoniem gada laikā būtu jāatstāj būtisks iespaids arī uz uzņēmuma regulārajiem izdevumiem, Epalte-Drulle raidījumā to noliedz. «Maksājumu grafiki esot veidoti tā, ka pieaugums būšot, bet krietni mazāks, nekā, piemēram, par algām vai degvielu.»

Raidījumā turpina ar to, ka ar algu, degvielas un apdrošināšanas izmaksu pieaugumu Rīgas satiksme pamatoja nepieciešamību pēc papildu dotācijas no Rīgas domes vēl šim gadam. «Četri miljoni un 750 tūkstoši vajadzīgi, lai samaksātu par atlaižu braucējiem. 17,7 miljoni ir starpība starp paredzēto brauciena pašizmaksu un reālajām izmaksām. Gada dotācija uzņēmumam sasniedz 123 miljonus eiro,» ziņo Nekā personīga.

Tikmēr sarunā ar NP Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pauž, ka ar uzņēmumu Rīgas satiksme viss ir kārtībā: «Bez sociālās funkcijas ārkārtīgi svarīga ir arī mobilitātes funkcija, kad cilvēki tieši izmanto sabiedrisko transportu Rīga, nevis citu. Lai cilvēki izmantotu Rīgas satiksmes gan sociālo funkciju, gan arī vienkārši kā sabiedrisko transportu, nepieciešams, lai šis uzņēmums attīstītos un lai transports būtu jauns. Uz 2020.gadu būs jauni visi trolejbusi, visi autobusi, un puse no tramvajiem. Uzņēmums strādā labi.»

Lai mazinātu izmaksas par transportu, dome varētu samazināt atlaides, pasažieru ērtības vai pacelt biļešu cenas. Tomēr pašvaldība to nedarīs, saka raidījumā. Ušakovs par biļešu cenām izsakās: «Nu, šeit ir visu laiku koks ar diviem, vismaz diviem galiem. Jo, no vienas puses, mums ir svarīgi, lai rīdzinieki un Rīgas viesi izmantotu sabiedrisko transportu, no otras puses, ir svarīgi, lai tarifs būtu pēc iespējas tuvāk pašizmaksai. Šajā situācijā vēlreiz – 1,15 ir zem pašizmaksas, celt tarifu būtu absolūti nepareizi, jo tas neveicinās lielāku sabiedriskā transporta izmantošanu. Līdz ar to mēs, vismaz tuvāko gadu, gadu – es gribētu pasvītrot, daudzskaitlī, neredzam nekādu loģisku pamatojumu, lai tarifu celtu.»

«Rīgas satiksme aprēķinus par brauciena pašizmaksu un nepieciešamo dotāciju nākamajām gadam domē iesniegs līdz Ziemassvētkiem. Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka viena brauciena pašizmaksa varētu sasniegt vismaz eiro un 35 centus. Tas nozīmē, ka Rīgas domes dotācija uzņēmumam nākamgad pieaugs vēl par desmit miljoniem,» komentē Nekā personīga žurnālisti.


Pievienot komentāru

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->