bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 01.04.2020 | Vārda dienas: Dagne, Dagnis

Rubesa: Pret mani tiek vērsta publiska nomelnošana; pārmest Latvijas uzņēmumu interešu lobēšanu ir muļķīgi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN sadarbībā ar Lietuvas korespondentu Linu Jegeleviču (Linas Jegelevičius)

Kamēr Lietuva pauž izteiktu neapmierinātību par RB Rail valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas darbu, pati Rubesa BNN uzsver, ka pret viņu tiek vērsta publiska nomelnošanas kampaņa, kas sākusies jau kādu laiku pirms izskanējušas ziņas par Lietuvas un Igaunijas akcionāru izteikto neuzticību.

Šobrīd mākoņi ap Rail Baltica projektu ir savilkušies, un daudzi gaida 21.marta «sauli» jeb Baltijas valstu lēmumu, kas varētu «apspīdēt» tālāko Baltijas dzelzceļa nākotni, panākot vienprātību par dzelzceļa projekta Rail Baltica organizāciju un struktūru, kas uzdota no Eiropas Komisijas puses.

Publiskajā telpā tikmēr izskanējis daudz vispārinātu pārmetumu un nekonkrētu apsūdzību, kas neviļus RB Rail nedienām piešķir «emocionālu nokrāsu». Līdz ar to ir grūti izšķirt, kam tad īsti ir taisnība, vai Rubesa nav spējusi tik galā ar saviem pienākumiem, nespēj lādzīgi sarunāties ar akcionāriem vai kļuvusi par šķērsli kāda interesēm? Kā paredz vairāki eksperti – ja Rubesa tiks atstādināta, Latvijai uz šo amatu vairs nebūtu izredzes.

Neskaidrības rada arī Latvijas kā RB Rail akcionāra pozīcija balsojumā par Rubesas atstādināšanu. Proti, Latvijas akcionāra Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā par Rubesas atcelšanu nobalsojis nevis pret, bet atturējies. Linuža balss ir viena no trijām akcionāru balsīm, otras divas balsis pieder Lietuvos geležinkeliai un Rail Baltic Estonia. Eiropas Dzelzceļa līnijas vadītāja «neitrālo» balsojumu grūti saukt par atbalstu Rubesai, drīzāk par piesardzīgu novērotāja pozīciju. Pati Rubesa gan Linuža atturēšanos RB Rail akcionāru balsojumā par savu atlaišanu skaidrojusi ar to, «ka Linužs šajā amatā strādā neilgi».

Visbiežāk neapmierinātību par Rubesas darbu pauduši Lietuvas pārstāvji – īpaši par Latvijas interešu lobēšanu. «Viņa mēdza nepievērst uzmanību tam, ko akcionāri viņai sacīja vai lūdza. Runājot konkrētāk, Rubesas un akcionāru viedokļi krasi atšķīrās, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu iepirkumu konkursiem Rail Baltica projekta ietvaros. Ļaujiet man teikt, ka tas notika ne tikai vienu vai divas reizes vien. Un neskatoties uz kādām nebūtiskām lietām, bet gan uz dažiem būtiskiem projekta īstenošanas aspektiem. Viņa pieņēma lēmumus selektīvi, un sliecās [projektā – BNN] dot priekšroku latviešu interesēm, kā arī [projektā iesaistīto– BNN] Latvijas uzņēmumu interesēm,» tā uzsvēris Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos Geležinkeliai vadības līmeņa darbinieks, kurš vēlējies palikt anonīms.

Tikmēr Rubesa BNN intervijā uzsver, ka Rail Baltica līgums par projekta finansēšanas un īstenošanas modeli (Contracting Scheme) nosaka, ka valdes un padomes locekļi nedrīkst piedalīties iepirkumu komisijās, līdz ar to viņai nav nekādas ietekmes par iepirkumu rezultātiem. «Tāpēc ir pat muļķīgi pārmest man Latvijas uzņēmumu interešu lobēšanu iepirkumos,» tā Rubesa.

«Es esmu Kanādas latviete, kas ir ieguvusi starptautisku pieredzi un reputāciju, strādājot gan lielos ārvalstu, gan Latvijas  privātā un valsts kapitāla uzņēmumos. Labāko no savas pieredzes es izmantoju darbā ar Rail Baltica projektu, t.sk., veidojot iepirkumu procedūras. Tās balstās uz visu trīs valstu iepirkuma likumiem. Es pārstāvu trīs Baltijas valstu intereses un tā kā projekts ar 85% tiek finansēts ar ES līdzfinansējumu, tad iestājos par ES vienotā tirgus principu un  brīvas konkurences nodrošināšanu – vienlīdzīgu attieksmi pret visiem piegādātājiem, neskatoties uz tā reģistrācijas valsti. Esam izstrādājuši Rail Baltica iepirkumu procedūras, vadlīnijas un arī ētikas kodeksu, kuras arī RB Rail strikti ievēro. Ar tām visi var iepazīties mūsu interneta mājaslapā,» norāda Rubesa.

Tāpat viņa atzīmē, ka šobrīd projekta realizācijai nozīmīgos iepirkumos  (kas nav administratīvā rakstura) līgumi ir parakstīti tikai ar diviem Latviju uzņēmumiem – Geo Consultants par minerālmateriālu izpēti un ar starptautiskās auditorkompānijas  Ernst & Young (E&Y) Latvijas uzņēmumu par projekta izdevumu un ieguvumu analīzi.

«Vairākus līgumus šobrīd izpilda Vācijas, Spānijas, Francijas uzņēmumi, kas kopā tieši ar savām Lietuvas filiālēm, kā arī partneriem no šīm valstīm (piemēram, Biznesa plāna izstrādē piedalās Igaunijas Civitta) – piedalās lielāko pētījumu izpildē.  RB Rail un es pati aktīvi popularizēju iepirkuma iespējas starptautiskās konferencēs, izstādēs, jo mērķis ir saņemt labāko  tirgū pieejamo ekspertīzi, ar pēc iespējas plašāku pretendentu loku. Tāpēc arī atbalstu Rail Baltica Globāla Foruma laikā organizēto Piegādātāju dienu (Industry Suppliers’ Day), kuras mērķis ir veicināt Baltijas uzņēmumu un starptautisko uzņēmumu satikšanos, lai tiktu veidotas partnerības, apvienojot starptautisko transporta infrastruktūras un vietējo  Baltijas pieredzi spēcīgiem iepirkumu piedāvājumiem,» stāsta Rubesa.

Jāatzīmē, ka Rubesa iepriekš publiski nākusi klajā ar vēsti par iejaukšanos RB Rail darbībā. Pēc akcionāru sapulces Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību Rail Baltica projekta pamatnostādnēm. «Atsevišķi RB Rail padomes locekļi pieņem lēmumus, sēžot uz diviem krēsliem. Viņi vienlaikus ir gan Rail Baltica projekta akcionāri, gan ieviesēji un potenciālie piegādātāji. Nepārtraukti nācās saskarties ar iejaukšanos no augšas gan iepirkumu procesos, gan RB Rail valdes locekļu atlases procesā,» teica Rubesa.

Kuru valstu pārstāvji spiedienu izdarījuši, Rubesa tiešā veidā neatklāja. Taču noprotams, ka spiediens lielākoties nācis no Lietuvas.

Lietuvas puse par šo publisko paziņojumu izsakās skeptiski. Lietuvos Geležinkeliai runasvīrs Mants Dubausks (Mantas Dubauskas), iepazinies ar Rubesas kundzes publiskajiem izteikumiem, portālam BNN komentēja, ka «tā vietā, lai paustu sūdzības publiski,» Rubesas kundzei saistībā ar problēmām vajadzētu vērsties pie akcionāriem.

Ir jāatzīmē, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi par Rubesas publiskajiem izteikumiem. Pēc pārbaudes policija izlems, vai ir pamats sākt kriminālprocesu.

Kopumā attiecības starp Rubesu un RB Rail akcionāru Lietuvos Geležinkeliai (LG) mediju vidē ne vienmēr bijušas saspīlētas. Šī gada 1.februārī publicētājā intervijā, tajā pašā dienā, kad noticis balsojums par neuzticības izteikšanu Rubesai, RB Rail vadītāja atzinīgi izteikusies par Mantu Bartušku (Mantas Bartuška), LG jauno izpilddirektoru, uzsverot, ka  viņam viņa novērtē viņa komunikācijas stilu.

«Mants bija pirmais no visu dzelzceļa uzņēmumu vadītājiem, ar kuru es varēju runāt par [Rail Baltica – BNN] projekta būtību,» Rubesas kundze februāra beigās sacījusi portālam Delfi.lt.

Atgādināts par šiem vārdiem, LG runasvīrs sacīja, ka Bartuška nekomentē «neko» saistībā ar Rubesas kundzi, vienlaikus norādīja, ka LG izpilddirektoru «uzmundrinājis» presē lasītais, ka Rubesas kundze uzskata viņu par «spējīgu» [savā amatā – BNN] un par tādu, ar kuru «ir viegli sarunāties» par visiem ar Rail Baltica projektu saistītiem jautājumiem.

Rubesa BNN uzsvērusi, ka runājot par Lietuvas pusi,  sāpīgākais jautājums akcionāram un Lietuvas ministrijai  ir uzbūvētā Eiropas platuma sliežu posma no Kauņas līdz Polijas robežai uzlabošanas iespējamība, lai tas atbilstu Rail Baltica Globāla projekta parametriem.

«ES līdzfinansējuma pieteikuma CEF2 sarunu laikā 2016. gada februārī un pēc tam, parakstot CEF2 līdzfinansējuma līgumu, visu valstu ministrijas piekrita uzdot kopuzņēmumam veikt neatkarīgu, autonomu pētījumu par uzbūvētā posma uzlabošanas iespējamību.  Kad parādījās pirmie pētījuma rezultāti, tad arī akcionāra/ministrijas neapmierinātība par tiem sāka izpausties ar uzbrukumiem man,» stāsta Rubesa.

«Apzinoties interešu konflikta jautājuma aktualitāti, tieši Lietuvas akcionāra RB Statyba uzdevumā izstrādājam redzējumu, lai šo situāciju, par ko runā arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, risinātu. Bet tas lielā mērā ir Baltijas valstu ministriju (projekta labuma guvēju) atbildības jautājums,» turpina Rubesa.

Šobrīd nav ziņu, vai pēc Eiropas Komisija (EK) lūguma līdz 21.martam panākt vienprātību par dzelzceļa projekta Rail Baltica organizāciju un struktūru tiks pārcelta 22.martā ieplānotā RB Rail uzraudzības padomes sēde, kas vēlreiz vērtēs Rubesas atcelšanu no amata.

Februāra vidū apmeklējot Viļņu, Eiropas Savienības transporta komisāre Violeta Bulca (Violeta Bulc) brīdināja, ka Baltijas valstīm ir jācenšas vienoties par šo Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projektu. Pretējā gadījumā esot apdraudēts finansējums.

«ES līmenī mums ir ļoti skaidrs noteikums – izmanto [finansējumu – BNN] vai zaudē to. Cita ceļa nav. Man procesā ir daudzi projekti, kuru īstenotāji ļoti labprāt izmantotu jūsu naudu, jo tā ir liela nauda,» Bulca norādīja 12.februārī, piedaloties diskusijā Viļņā.

«Neaizmirstiet, ka jūs saņemat 85% līdzfinansējumu. Sakiet man, kurš projekts Eiropas Savienības līmenī tiek līdzfinansēts tādā apmērā. Lūdzu, tāpēc nezaudējiet šo iespēju un nodrošiniet, ka mēs vienojamies,» uzsvēra eirokomisāre.

«Es nesaku, kuram ir taisnība un kuram nav – mums ir jāatrod risinājums un jāvirzās uz priekšu. Tāpēc, lūdzu, iesaistieties, apspriedieties,» piebilda Bulca un pie viena aicināja projektā vairāk iesaistīties arī Poliju.

Tikmēr Verslo Žinios žurnālists, kurš šajā biznesa laikrakstā plaši rakstījis par dzelzceļa projektu un nesaskaņām ap Rubesas kundzi, portālam BNN, lūgdams neatklāt tā vārdu, sacīja, ka argumenti, kādus paudusi viedokļu krustugunīs nonākusī RB Rail izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja, viņam izklausās «pārliecinošāki» nekā tie, ar kuriem klajā nākuši Lietuvas un Igaunijas akcionāri.

«Avoti, ar kuriem esmu runājis, mēģinot noskaidrot vairāk par nesaskaņām [starp Rubesas kundzi un akcionāriem – BNN], bija pārāk izvairīgi un lietoja vispārīgus izteicienus. Viņu pārmetums, ka viņa neņem vērā pušu nostājas, nav ne «plika graša» vērts – viņiem apgalvojums ir jāpamato. Godīgi sakot, personīgi es uzskatu, ka krietni vien ticamāks izklausās Rubesas arguments, ka RB Rail valdes locekļi [projektā – BNN] aizstāv šauras nacionālas intereses un ka viņi mēģina ar projektu saistītos uzņēmumos iecelt savus cilvēkus,» uzsvēra žurnālists.

Jau vēstīts, ka Rail Baltica projekta mērķis izveidot tiešu dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstīm un Eiropas dzelzceļa tīklu. Projektu plānots pabeigt 2026.gadā.

Saskaņā ar Ernst & Young veikto ieguvumu-izdevumu analīzi kopējās projekta būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 5,8 miljardiem eiro.

To finansē trīs valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – līdztekus Eiropas Savienības līdzfinansējumam līdz 85% apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām, kas tiek piešķirts no Eiropas infrastruktūras savienošanas (CEF) fonda līdzekļiem.


Pievienot komentāru

  1. man apnīk teica:

    TAISĪJOS IELIKT KOMENTĀRU, BET BNN UZBĀZĪGĀS REKLĀMAS MAN TO NEATĻĀVA. Iešu citur.

  2. west teica:

    Pretīgi nesimpātiska vecene

Sociālie mediji dzēš dezinformāciju saturošus prezidentu ierakstus

Sociālie tīkli Facebook un Twitter ir pievērsušies cīņai pret dezinformācijas izplatīšanu saistībā ar nepārbaudītu preparātu izmantošanu COVID-19 ārstēšanā. Izdzēsti tikuši Brazīlijas un Venecuēlas prezidentu ieraksti, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēumiem no 1.aprīļa jāievēro jaunas higiēnas prasības

Turpmāk sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā jānodrošina apmeklētājiem iespēja rokas nomazgāt ar siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli vai tās dezinficēt pirms ēdienreizes.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pagājušajā gadā palielinājies par 1,5%

Lopkopības nozarē lielākais iepirkuma cenas palielinājums bija cūkgaļai – par 18,4%, sasniedzot 1 608,67 eiro par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 2014.gada.

Igaunijā novēro kāpumu maksājumu saistību nepildīšanā

COVID-19 izplatības un ierobežojumu dēļ Igaunijas tautsaimniecībā ir saskatāmas maksājumu saistību nepildīšanas pazīmes, tā novērojis parādu atmaksas un finanšu risku pārvaldības uzņēmums Creditinfo Eesti, ziņo igauņu raidsabiedrība ERR.

Darbaspēka izmaksas Latvijā pērn krietni zemākas nekā ES un eirozonā vidēji

Saskaņā ar tiem zemākas nekā Latvijā darbaspēka izmaksas ekonomikā pērn bija vien Lietuvā, Rumānijā un Bulgārijā.

Dīkstāves pabalstu saņems arī autoratlīdzību saņēmēji, pašnodarbinātie un darbinieki mikrouzņēmumos

Valdībā līdz šim atbalstītais dīkstāves pabalstu regulējums attiecās uz to darba ņēmēju loku, kuru darba devēji maksājuši visus nodokļus.

Krievijā inficēšanās gadījumu skaits dienas laikā aug par 500

Krievijā strauji audzis inficēšanās temps ar COVID-19. Diennakts laikā līdz otrdienai, 31.martam, klāt nākuši 500 jauni slimības un astoņi nāves gadījumi, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

Konstatēta plaša inficēšanās ar COVID-19 Rīgas patversmē; visiem noteikta karantīna

Latvijas Televīzijas vēsta, ka saslimšana konstatēta kādas reliģiskas organizācijas patversmē, kur apstiprināti vismaz 30 COVID-19 saslimšanas gadījumu.

FDP atzinīgi novērtē valdības rīcību COVID-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai

Atbalsta pasākumiem jābūt sabalansētiem ar budžeta resursiem un valsts spēju aizņemties, kā arī tie nedrīkst izraisīt fiskālo nesabalansētību vidējā termiņā un ilgtermiņā.

EM atgādina arī dzīvokļu iemītniekiem ievērot distanci no kaimiņiem

Gan kāpņu telpās u.c. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās, māju pagalmos un stāvlaukumos – personām jāievēro savstarpēja divu metru distance.

Skolēnu dziesmu un deju svētkus pārceļ uz 2021.gadu

Izvērtējot visus riska faktorus un konsultējoties ar diasporas latviešiem, pieņemts lēmums pārcelt svētkus par vienu gadu.

Igaunijā degvielas tirdzniecība sarukusi par 30%–50%

Degvielas tirgotāji Igaunijā COVID-19 uzliesmojuma un ārkārtas ierobežojumu laikā ir novērojuši būtisku tirdzniecības apjoma kritumu, taču benzīnam un dīzeļdegvielai tas atšķiras, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

airBaltic nogādā mājās vairāk nekā 2 700 pasažieru

Kopumā no 20. līdz 30.martam speciālajos lidojumos airBaltic pārvadājusi 2 262 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus no Abū Dabī, Amsterdamas, Frankfurtes, Stambulas, Londonas, Malagas, Maltas un Tbilisi uz Rīgu.

Elektrības cena nokritusies līdz zemākajam līmenim septiņu gadu laikā

Elektroenerģijas cenas straujo kritumu sekmējuši labvēlīgie laikapstākļi – siltā ziema, vējainais laiks un pieaugušās ūdens rezerves elektroenerģijas ražošanai.

Lielbritāniju mudina COVID-19 dēļ pagarināt Brexit pārejas posmu

Eiropas Parlamenta lielākā partiju apvienība ir nākusi klajā ar aicinājumu Lielbritānijai pārcelt ES izstāšanās pārejas perioda beigu termiņu uz vēlāku laiku, jo, valstij cīnoties ar COVID-19 uzliesmojumu, sarunām ar ES atliek vēl mazāk laika, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Koronavīrusa gadījumi Baltijā. Latvijā – 398, Lietuvā – 533, Igaunijā – 745

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 398. Tikmēr Lietuvas mediji ziņo par 533 savas valsts iedzīvotājiem, kas saslimis ar koronavīrusu.

Šuplinska pieļauj, ka klātienes mācību režīmā skolas šogad vairs neatgriezīsies un daļai skolēnu centralizētie eksāmeni izpaliks

Ir skaidrs, ka attālinātās mācības Latvijas vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās ieilgs, un, iespējams, klātienes mācību režīms šosezon nemaz netiks atjaunots, norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Itālija pagarina karantīnu, novēro lēnāku inficēšanās tempu

Itālijas valdība ir paildzinājusi termiņu valsts mēroga karantīnai līdz Lieldienām, un novērojusi lēnāku epidēmijas izplatīšanās tempu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Uz laiku atstādina no amata Rīgas pilsētas izpilddirektoru Juri Radzeviču

Radzevičs ir atstādināts no amata uz laiku, kamēr notiks izpilddirektora darba pārkāpuma izvērtējums, norāda pagaidu administrācijas vadītājs.

Naftas cenas kritušās līdz zemākajam līmenim 18 gadu laikā

ASV un Eiropas akciju cenas pieauga par spīti tam, ka daudzas valstis tuvākās nedēļas paliks noslēgtas jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Ungārijā palielina Orbāna pilnvaras, vēlas sodīt dezinformācijas izplatītājus

Ungārijas parlaments ir pieņēmis likumprojektu, ar ko koronavīrusa pandēmijas apstākļos premjerministra Viktora Orbāna vadītai valdībai ir ļauts pašai pagarināt ārkārtējās situācijas termiņu, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Reģionālo maršrutu autobusos ieviesti pasažieru skaitu ierobežojošie pasākumi

Pasažieriem atbildīgi jāizvērtē sabiedriskā transporta lietošanas nepieciešamība un jāizmanto sabiedriskais transports tikai būtiskos gadījumos.

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stājas spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!