bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.07.2018 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa

Rubesa: Pret mani tiek vērsta publiska nomelnošana; pārmest Latvijas uzņēmumu interešu lobēšanu ir muļķīgi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN sadarbībā ar Lietuvas korespondentu Linu Jegeleviču (Linas Jegelevičius)

Kamēr Lietuva pauž izteiktu neapmierinātību par RB Rail valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas darbu, pati Rubesa BNN uzsver, ka pret viņu tiek vērsta publiska nomelnošanas kampaņa, kas sākusies jau kādu laiku pirms izskanējušas ziņas par Lietuvas un Igaunijas akcionāru izteikto neuzticību.

Šobrīd mākoņi ap Rail Baltica projektu ir savilkušies, un daudzi gaida 21.marta «sauli» jeb Baltijas valstu lēmumu, kas varētu «apspīdēt» tālāko Baltijas dzelzceļa nākotni, panākot vienprātību par dzelzceļa projekta Rail Baltica organizāciju un struktūru, kas uzdota no Eiropas Komisijas puses.

Publiskajā telpā tikmēr izskanējis daudz vispārinātu pārmetumu un nekonkrētu apsūdzību, kas neviļus RB Rail nedienām piešķir «emocionālu nokrāsu». Līdz ar to ir grūti izšķirt, kam tad īsti ir taisnība, vai Rubesa nav spējusi tik galā ar saviem pienākumiem, nespēj lādzīgi sarunāties ar akcionāriem vai kļuvusi par šķērsli kāda interesēm? Kā paredz vairāki eksperti – ja Rubesa tiks atstādināta, Latvijai uz šo amatu vairs nebūtu izredzes.

Neskaidrības rada arī Latvijas kā RB Rail akcionāra pozīcija balsojumā par Rubesas atstādināšanu. Proti, Latvijas akcionāra Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā par Rubesas atcelšanu nobalsojis nevis pret, bet atturējies. Linuža balss ir viena no trijām akcionāru balsīm, otras divas balsis pieder Lietuvos geležinkeliai un Rail Baltic Estonia. Eiropas Dzelzceļa līnijas vadītāja «neitrālo» balsojumu grūti saukt par atbalstu Rubesai, drīzāk par piesardzīgu novērotāja pozīciju. Pati Rubesa gan Linuža atturēšanos RB Rail akcionāru balsojumā par savu atlaišanu skaidrojusi ar to, «ka Linužs šajā amatā strādā neilgi».

Visbiežāk neapmierinātību par Rubesas darbu pauduši Lietuvas pārstāvji – īpaši par Latvijas interešu lobēšanu. «Viņa mēdza nepievērst uzmanību tam, ko akcionāri viņai sacīja vai lūdza. Runājot konkrētāk, Rubesas un akcionāru viedokļi krasi atšķīrās, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu iepirkumu konkursiem Rail Baltica projekta ietvaros. Ļaujiet man teikt, ka tas notika ne tikai vienu vai divas reizes vien. Un neskatoties uz kādām nebūtiskām lietām, bet gan uz dažiem būtiskiem projekta īstenošanas aspektiem. Viņa pieņēma lēmumus selektīvi, un sliecās [projektā – BNN] dot priekšroku latviešu interesēm, kā arī [projektā iesaistīto– BNN] Latvijas uzņēmumu interesēm,» tā uzsvēris Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos Geležinkeliai vadības līmeņa darbinieks, kurš vēlējies palikt anonīms.

Tikmēr Rubesa BNN intervijā uzsver, ka Rail Baltica līgums par projekta finansēšanas un īstenošanas modeli (Contracting Scheme) nosaka, ka valdes un padomes locekļi nedrīkst piedalīties iepirkumu komisijās, līdz ar to viņai nav nekādas ietekmes par iepirkumu rezultātiem. «Tāpēc ir pat muļķīgi pārmest man Latvijas uzņēmumu interešu lobēšanu iepirkumos,» tā Rubesa.

«Es esmu Kanādas latviete, kas ir ieguvusi starptautisku pieredzi un reputāciju, strādājot gan lielos ārvalstu, gan Latvijas  privātā un valsts kapitāla uzņēmumos. Labāko no savas pieredzes es izmantoju darbā ar Rail Baltica projektu, t.sk., veidojot iepirkumu procedūras. Tās balstās uz visu trīs valstu iepirkuma likumiem. Es pārstāvu trīs Baltijas valstu intereses un tā kā projekts ar 85% tiek finansēts ar ES līdzfinansējumu, tad iestājos par ES vienotā tirgus principu un  brīvas konkurences nodrošināšanu – vienlīdzīgu attieksmi pret visiem piegādātājiem, neskatoties uz tā reģistrācijas valsti. Esam izstrādājuši Rail Baltica iepirkumu procedūras, vadlīnijas un arī ētikas kodeksu, kuras arī RB Rail strikti ievēro. Ar tām visi var iepazīties mūsu interneta mājaslapā,» norāda Rubesa.

Tāpat viņa atzīmē, ka šobrīd projekta realizācijai nozīmīgos iepirkumos  (kas nav administratīvā rakstura) līgumi ir parakstīti tikai ar diviem Latviju uzņēmumiem – Geo Consultants par minerālmateriālu izpēti un ar starptautiskās auditorkompānijas  Ernst & Young (E&Y) Latvijas uzņēmumu par projekta izdevumu un ieguvumu analīzi.

«Vairākus līgumus šobrīd izpilda Vācijas, Spānijas, Francijas uzņēmumi, kas kopā tieši ar savām Lietuvas filiālēm, kā arī partneriem no šīm valstīm (piemēram, Biznesa plāna izstrādē piedalās Igaunijas Civitta) – piedalās lielāko pētījumu izpildē.  RB Rail un es pati aktīvi popularizēju iepirkuma iespējas starptautiskās konferencēs, izstādēs, jo mērķis ir saņemt labāko  tirgū pieejamo ekspertīzi, ar pēc iespējas plašāku pretendentu loku. Tāpēc arī atbalstu Rail Baltica Globāla Foruma laikā organizēto Piegādātāju dienu (Industry Suppliers’ Day), kuras mērķis ir veicināt Baltijas uzņēmumu un starptautisko uzņēmumu satikšanos, lai tiktu veidotas partnerības, apvienojot starptautisko transporta infrastruktūras un vietējo  Baltijas pieredzi spēcīgiem iepirkumu piedāvājumiem,» stāsta Rubesa.

Jāatzīmē, ka Rubesa iepriekš publiski nākusi klajā ar vēsti par iejaukšanos RB Rail darbībā. Pēc akcionāru sapulces Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību Rail Baltica projekta pamatnostādnēm. «Atsevišķi RB Rail padomes locekļi pieņem lēmumus, sēžot uz diviem krēsliem. Viņi vienlaikus ir gan Rail Baltica projekta akcionāri, gan ieviesēji un potenciālie piegādātāji. Nepārtraukti nācās saskarties ar iejaukšanos no augšas gan iepirkumu procesos, gan RB Rail valdes locekļu atlases procesā,» teica Rubesa.

Kuru valstu pārstāvji spiedienu izdarījuši, Rubesa tiešā veidā neatklāja. Taču noprotams, ka spiediens lielākoties nācis no Lietuvas.

Lietuvas puse par šo publisko paziņojumu izsakās skeptiski. Lietuvos Geležinkeliai runasvīrs Mants Dubausks (Mantas Dubauskas), iepazinies ar Rubesas kundzes publiskajiem izteikumiem, portālam BNN komentēja, ka «tā vietā, lai paustu sūdzības publiski,» Rubesas kundzei saistībā ar problēmām vajadzētu vērsties pie akcionāriem.

Ir jāatzīmē, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi par Rubesas publiskajiem izteikumiem. Pēc pārbaudes policija izlems, vai ir pamats sākt kriminālprocesu.

Kopumā attiecības starp Rubesu un RB Rail akcionāru Lietuvos Geležinkeliai (LG) mediju vidē ne vienmēr bijušas saspīlētas. Šī gada 1.februārī publicētājā intervijā, tajā pašā dienā, kad noticis balsojums par neuzticības izteikšanu Rubesai, RB Rail vadītāja atzinīgi izteikusies par Mantu Bartušku (Mantas Bartuška), LG jauno izpilddirektoru, uzsverot, ka  viņam viņa novērtē viņa komunikācijas stilu.

«Mants bija pirmais no visu dzelzceļa uzņēmumu vadītājiem, ar kuru es varēju runāt par [Rail Baltica – BNN] projekta būtību,» Rubesas kundze februāra beigās sacījusi portālam Delfi.lt.

Atgādināts par šiem vārdiem, LG runasvīrs sacīja, ka Bartuška nekomentē «neko» saistībā ar Rubesas kundzi, vienlaikus norādīja, ka LG izpilddirektoru «uzmundrinājis» presē lasītais, ka Rubesas kundze uzskata viņu par «spējīgu» [savā amatā – BNN] un par tādu, ar kuru «ir viegli sarunāties» par visiem ar Rail Baltica projektu saistītiem jautājumiem.

Rubesa BNN uzsvērusi, ka runājot par Lietuvas pusi,  sāpīgākais jautājums akcionāram un Lietuvas ministrijai  ir uzbūvētā Eiropas platuma sliežu posma no Kauņas līdz Polijas robežai uzlabošanas iespējamība, lai tas atbilstu Rail Baltica Globāla projekta parametriem.

«ES līdzfinansējuma pieteikuma CEF2 sarunu laikā 2016. gada februārī un pēc tam, parakstot CEF2 līdzfinansējuma līgumu, visu valstu ministrijas piekrita uzdot kopuzņēmumam veikt neatkarīgu, autonomu pētījumu par uzbūvētā posma uzlabošanas iespējamību.  Kad parādījās pirmie pētījuma rezultāti, tad arī akcionāra/ministrijas neapmierinātība par tiem sāka izpausties ar uzbrukumiem man,» stāsta Rubesa.

«Apzinoties interešu konflikta jautājuma aktualitāti, tieši Lietuvas akcionāra RB Statyba uzdevumā izstrādājam redzējumu, lai šo situāciju, par ko runā arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, risinātu. Bet tas lielā mērā ir Baltijas valstu ministriju (projekta labuma guvēju) atbildības jautājums,» turpina Rubesa.

Šobrīd nav ziņu, vai pēc Eiropas Komisija (EK) lūguma līdz 21.martam panākt vienprātību par dzelzceļa projekta Rail Baltica organizāciju un struktūru tiks pārcelta 22.martā ieplānotā RB Rail uzraudzības padomes sēde, kas vēlreiz vērtēs Rubesas atcelšanu no amata.

Februāra vidū apmeklējot Viļņu, Eiropas Savienības transporta komisāre Violeta Bulca (Violeta Bulc) brīdināja, ka Baltijas valstīm ir jācenšas vienoties par šo Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projektu. Pretējā gadījumā esot apdraudēts finansējums.

«ES līmenī mums ir ļoti skaidrs noteikums – izmanto [finansējumu – BNN] vai zaudē to. Cita ceļa nav. Man procesā ir daudzi projekti, kuru īstenotāji ļoti labprāt izmantotu jūsu naudu, jo tā ir liela nauda,» Bulca norādīja 12.februārī, piedaloties diskusijā Viļņā.

«Neaizmirstiet, ka jūs saņemat 85% līdzfinansējumu. Sakiet man, kurš projekts Eiropas Savienības līmenī tiek līdzfinansēts tādā apmērā. Lūdzu, tāpēc nezaudējiet šo iespēju un nodrošiniet, ka mēs vienojamies,» uzsvēra eirokomisāre.

«Es nesaku, kuram ir taisnība un kuram nav – mums ir jāatrod risinājums un jāvirzās uz priekšu. Tāpēc, lūdzu, iesaistieties, apspriedieties,» piebilda Bulca un pie viena aicināja projektā vairāk iesaistīties arī Poliju.

Tikmēr Verslo Žinios žurnālists, kurš šajā biznesa laikrakstā plaši rakstījis par dzelzceļa projektu un nesaskaņām ap Rubesas kundzi, portālam BNN, lūgdams neatklāt tā vārdu, sacīja, ka argumenti, kādus paudusi viedokļu krustugunīs nonākusī RB Rail izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja, viņam izklausās «pārliecinošāki» nekā tie, ar kuriem klajā nākuši Lietuvas un Igaunijas akcionāri.

«Avoti, ar kuriem esmu runājis, mēģinot noskaidrot vairāk par nesaskaņām [starp Rubesas kundzi un akcionāriem – BNN], bija pārāk izvairīgi un lietoja vispārīgus izteicienus. Viņu pārmetums, ka viņa neņem vērā pušu nostājas, nav ne «plika graša» vērts – viņiem apgalvojums ir jāpamato. Godīgi sakot, personīgi es uzskatu, ka krietni vien ticamāks izklausās Rubesas arguments, ka RB Rail valdes locekļi [projektā – BNN] aizstāv šauras nacionālas intereses un ka viņi mēģina ar projektu saistītos uzņēmumos iecelt savus cilvēkus,» uzsvēra žurnālists.

Jau vēstīts, ka Rail Baltica projekta mērķis izveidot tiešu dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstīm un Eiropas dzelzceļa tīklu. Projektu plānots pabeigt 2026.gadā.

Saskaņā ar Ernst & Young veikto ieguvumu-izdevumu analīzi kopējās projekta būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 5,8 miljardiem eiro.

To finansē trīs valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – līdztekus Eiropas Savienības līdzfinansējumam līdz 85% apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām, kas tiek piešķirts no Eiropas infrastruktūras savienošanas (CEF) fonda līdzekļiem.


Pievienot komentāru

  1. man apnīk teica:

    TAISĪJOS IELIKT KOMENTĀRU, BET BNN UZBĀZĪGĀS REKLĀMAS MAN TO NEATĻĀVA. Iešu citur.

  2. west teica:

    Pretīgi nesimpātiska vecene

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri