Rūpējamies par acu veselību, sekojot šiem noteikumiem!

Mēs vēlamies tevi iepazīstināt ar dažiem pārsteidzošiem veidiem, kā uzturēt savus redzokļus vislabākajā formā.

Ar laiku tava redze var kļūt vājāka, ja nepievērsīsi īpašu uzmanību savu acu veselībai, tādēļ ir svarīgi par tām rūpēties.

Paosti savu skropstu tušu!

Acu kosmētika, kurai beidzies derīguma termiņš, var izraisīt acu iekaisumu un kairinājumu.

Siltā un tumšā skropstu tušas tūbiņa ir īsta paradīze, kur var augt un vairoties baktērijas. Pirms lieto skropstu tušu, paosti to – ja tā slikti ož, met to ārā.

Eksperti iesaka izmest skropstu tušu pēc trim mēnešiem, kā arī atgādina, ka acu kosmētika pirms gulētiešanas obligāti jānotīra.

Izmanto acu pilienus

Ir daudz lietu, kas var izraisīt acu sausumu un kairinājumu – tā var būt pārmērīga datora lietošana, cigarešu dūmi vai pārlieku vējains laiks. Tos pašus efektus var izraisīt arī kontracepcijas līdzekļi, antihistamīni, beta-bloķētāji un pat konservanti dažos acu pilienos.

Ir svarīgi saglabāt acis labi lubricētas un mitras. Ja jūti acu sausumu, konsultējies ar ārstu vai farmaceitu par nepieciešamajiem līdzekļiem acu mitrināšanai dienas garumā.

Vairāk mirkšķini

Mirkšķināšana notīra tavu acu virsmu, palīdzot samazināt infekcijas risku. Šī kustība arī palīdz apasarot acis un noklāt tās ar nepieciešamajām uzturvielām, lai acs būtu veselīga. Kad mēs koncentrējamies, skatoties datora vai viedtālruņa ekrānā, mēs pietiekami nemirkšķinām.

Pie normāliem apstākļiem mēs mirkšķinām aptuveni 24 reizes minūtē, bet lūkojoties datora ekrānā, tas notiek tik vien kā 9 reizes minūtes laikā. Izmanto 20:20:20 likumu – reizi 20 minūtēs skaties uz punktu 20 pēdu (6 metru) attālumā un mirkšķini 20 reizes.

…bet dari to, kā pienākas

Kurš gan zina, kāds ir “pareizais” veids, kā mirkšķināt? Tavām acīm jābūt pilnībā aizvērtām, lai tās tiktu efektīvi notīrītas un atsvaidzinātas.

Pārliecinies, ka tu pareizi mirkšķini, horizontāli novietojot pirkstu zem acs, tā, ka nags skatās uz deguna pusi. Kad mirkšķināsi, tev jājūt, kā skropstas pieskaras tavam pirkstam.

Atmet smēķēšanu!

Smēķētājiem ir 4 reizes lielāka iespēja ciest no makulārās deģenerācijas, kā arī 2 reizes lielāka iespēja, ka viņiem izveidosies katarakta, salīdzinājumā ar nesmēķētājiem.

Labāk atmest smēķēšanu, bet ja tas ir pārāk grūti, tad iegādājies acu vitamīnus un minerālvielas, kas satur antioksidantus, kuri palīdzes cīnīties ar ķimikālijām.

Patveries ēnā

Saules radīti bojājumi ir saistīti ar kataraktas veidošanos un makulas deģenerāciju, kas ir lielākais akluma cēlonis Apvienotajā Karalistē.

Ne tikai spilgta saules gaisma rada draudus redzes veselībai. Ja tu bieži atrodies ārā, apsver saulesbriļļu nēsāšanu, tās tevi pasargās no cilvēka acij neredzamajiem UV stariem. Saulesbrillēm nebūt nav jābūt dārgām, bet pārliecinies, ka tās atbilst drošības standartam BS EN ISO 12312-1:2013 vai uz tām ir CE marķējums – ražotāja garantija, ka produkts atbilst Eiropas standartiem.

Izvairies no parazītiem

Vai tev patīk spa? Tad uzmanies no kukaiņiem. Ja tu izmanto kontaktlēcas, pirms došanās dušā, peldēšanās vai džakuzi izmantošanas izņem tās. Ja tu tās atstāsi acīs, paaugstinās risks saķert infekciju no acanthamoeba parazītiem, kas dzīvo ūdenī.

Pieliec datora ekrānu

Mūsu acīm ir daudz ērtāk, ja mēs lasot lūkojamies uz leju, nevis lasām virs acu līmeņa. Novieto datora monitoru tā, lai tas būtu tavu acu līmenī vai nedaudz zemāk, kā arī noliec to 10 līdz 20 grādu leņķī.

Izpildi acu vingrinājumus

Viens no visizplatītākajiem simptomiem, kas ar vecumu skar redzi, ir tas, ka taisnas līnijas sāk šķist līkumainas vai arī tu ievēro, ka tava redze kļuvusi pleķaina. Lai konstatētu redzes problēmas, mājas apstākļos tiek ieteikts aplūkot taisnas horizontālas un vertikālas virsmas, piemēram, durvis.

Dodies 20 minūšu ilgā pastaigā

Pētījumi ir pierādījuši, ka sportiskas aktivitātes samazina intraokulāro spiedienu acīs, kas var izraisīt glaukomu. Lai atslābinātu redzi, tiek ieteikts četras vai piecas reizes nedēļā doties vismaz 20 minūšu ilgā pastaigā.

Dodies ārā

Ir zinātniski pierādīts, ka cilvēkiem, kas pavada vairāk laika ārā, ir daudz mazāka iespējamība ciest no tuvredzības kā tiem, kas lielāko daļu laika pavada telpās.

Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka dopamīns – ķīmisks savienojums, kas ir svarīgs acu atjaunošanās procesā – izdalās tikai dienas gaismā.

Ēd vieglus ēdienus

Augts antioksidanta luteīna un zeakantīna līmenis acs audos tiek asociēts ar labāku redzi. Antioksidantus tu atradīsi tādos zaļumos kā lapu kāpostos, spinātos, avokado un dzeltenos ēdienos, kā, piemēram, olas dzeltenumā un nedaudz mazāk tomātos un sarkanajos greipfrūtos. Tas ir pavisam vienkārši – izvēlies ēdienus, kas ir luksofora krāsās.

…un jūras veltes

Omega-3 taukskābes ir svarīgas acu veselībai. Šīs taukskābes lielos daudzumos sastopamas eļļainās zivīs, tādās kā lasis un tuncis, ja neēd zivis, tad uzskati par nepieciešamu lietot zivju eļļu kapsulās.

Avots: www.mirror.co.uk

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas