bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 23.02.2020 | Vārda dienas: Almants, Haralds
LatviaLatvija

Saeimā 2020.gada budžetu cer pieņemt novembrī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un finanšu ministrs Jānis Reirs.

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemt līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) pirmdien, 14.oktobrī, preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā – «veselības budžets».

Mūrnieces ieskatā, patlaban varētu teikt, ka lielākā prioritāte budžetā ir sociālā labklājība.

Runājot par politiskajām prioritātēm budžeta kontekstā, Mūrniece izcēla līdzekļu pieaugumu demogrāfijai. «Tie ir septiņi miljoni eiro, kas ir domāts kā atbalsts pirmā mājokļa programmai ģimenēm,» skaidroja politiķe.

Tāpat viņa uzsvēra arī līdzekļu apjoma palielināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

«Mēs esam liecinieki, ka korupcijas novēršana ir aktuāla, gandrīz katrā nedēļas nogalē dzirdam par jauniem atklātiem stāstiem,» pauda Mūrniece, norādot, ka šādā situācijā KNAB ir jāstiprina.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka budžeta izdevumu sadaļa ir aptuveni 10 miljardi eiro. Pamatā lielākais finansējums ir paredzēts sociālajai jomai, pensiju indeksācijai, sociālo jautājumu risināšanai. Nozīmīgi līdzekļi atvēlēti arī atalgojuma paaugstināšanai mediķiem, pedagogiem, kultūras un tieslietu jomas, kā arī iekšlietu sistēmas darbiniekiem.

«Lielākā daļa no budžeta pieauguma, kas ir 610 miljoni eiro, tiek novirzīta vai nu sociālajai jomai, vai algu pieaugumam,» teica ministrs. Politiķis pauda, ka valdība gaidīs priekšlikumus budžeta otrajam lasījumam, cenšoties nekavēt ieplānoto «raito budžeta izskatīšanas grafiku».

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pauda cerību, ka 14.novembrī virs Saeimas «būs balsti dūmi» un 2020.gada budžets būs pieņemts.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 11.oktobrī ārkārtas sēdē atbalstīja 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro un izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

Vēl par šo tematu: Eksperti 2020.gada Latvijas budžeta izaugsmes prognozi sauc par optimistisku

Savukārt Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 74,8 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,2 miljardi eiro un 2,97 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2019.gada plānu ir 211,2 miljoni eiro jeb 7,6%.

Tāpat tika apstiprināta mērķdotācija pašvaldībām 382 689 344 eiro apmērā un valsts budžeta dotācija pašvaldībām 184 539 752 eiro apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums noteikts 118 138 258 eiro apmērā.

Noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs attiecīgi – pašvaldību budžetiem 80% apmērā un valsts budžetam – 20% apmērā. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,4 miljardi eiro.

Lai kompensētu Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības Rīgas Satiksme radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, noteikts, ka Valsts kase 2020.gadā līdz katra mēneša 15.datumam ieturēs no Rīgas pašvaldības budžetam pārskaitāmā IIN ieņēmumiem summu 38 miljonu eiro apmērā gadā.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze faktiskajās cenās 2020.gadam ir 33,154 miljardi eiro. Nākamajā gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3% no IKP.

Maksimālais valsts parāds 2020.gada beigās noteikts 11,75 miljardu eiro apmērā, valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2020.gadā, ir novērtētas 2 052 000 eiro apmērā.

Tāpat 2020.gada budžetā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijai finansējums studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1 889 071 eiro apmērā.

Noteikts, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniegs 5 960 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1 192 eiro.

Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, būs 2,39 eiro.

AS Latvenergo no 2019.gada ieņēmumiem 2020.gadā dividendēs izmaksās ne mazāk kā 127 070 731 eiro, VAS Latvijas valsts meži dividendēs izmaksās ne mazāk kā 71 065 500 eiro, VAS Latvijas Loto – ne mazāk kā 2 241 000 eiro, AS Augstsprieguma tīkls – ne mazāk 1 735 958 eiro.

Valdība arī lēma, ka gadījumā, ja 2020.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz plānoto ieņēmumu apjomu, finanšu ministram būs tiesības lemt par šo līdzekļu pārdali valsts nozīmes reformu īstenošanai.

Atslēgvārdi: budžets 2020 Saeima


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Prezidents iesniedz likumu grozījumus, Tesla pēta Lietuvu, ostai draud sods

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas priekšlikumi publisko iepirkumu sistēmas reformai un citās jomās, kā arī ASV elektroautoražotāja Tesla izpētes vizīte Lietuvā un Klaipēdas ostai draudošs naudas sods par iespējamu ķimikāliju izpludināšanu notekūdeņos.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicina Saeimu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā apstiprināt centrālās bankas valdes priekšsēdētāju Māri Kāli..

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas janvārī pieaugušas par 0,3%, Igaunijā tās mēneša izteiksmē samazinājušās par 0,6%, bet Lietuvā tās pieaugušas par 0,2%.

FATF neiekļauj Latviju «pelēkajā sarakstā»

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā».

Latvijā janvārī būtiski mazinājusies elektroenerģijas cena

Vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijas apgabalā bija 30,82 Eur/MWh, kas ir par 46% mazāk nekā pērn, šajā pašā laika periodā.

Rinkēvičs uzsver Vāciju kā nozīmīgu stratēģisko partneri

Vācija ir stratēģiski svarīgs ekonomikās sadarbības partneris Latvijai, tādēļ Latvija esot  atvērta vēl plašākai sadarbībai, īpaši uzsverot Vācijas investīcijas Latvijā.

LOK prezidenta amatam virza tikai vienu kandidātu

LOK biedri ievēlēšanai par individuālajiem locekļiem, prezidentu, ģenerālsekretāru, kā arī par Izpildkomitejas un Revīzijas komisijas locekļiem ir izvirzījuši 71 kandidatūru.

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojums skāris cietumus, inficējot 500 ieslodzītos un sargus

Ķīnā, kur turpinās bīstamā koronavīrusa uzliesmojums, ieslodzījuma vietās konstatēti vairāk nekā 500 saslimšanas gadījumi. Tikmēr nāves gadījumu skaits no vīrusa komplikācijām valstī sasniedzis 2 236, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Latvijā ražotājcenu līmenis janvārī krities par 1,3%

Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,7%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3%.

Sprūda lietā Raituma advokāte piesaka noraidījumu cietušā pārstāvim

Saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās.

Igaunija vaino Krieviju apjomīgā kiberuzbrukumā Gruzijai

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka liela apjoma kiberuzbrukuma sarīkošanā pret Gruziju 2019.gada rudenī Igaunija, tāpat kā Gruzija un virkne Rietumvalstu, vaino Krievijas izlūkdienestu, tā vēsta paziņojums Igaunijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Pagaidām neieviesīs e-veselības trešo kārtu

«Sagaidu aktīvu NVD un piesaistīto speciālistu darbu, lai pēc iespējas ātrāk varētu informēt par tālākajiem soļiem. Līdz tam brīdim būs pieejami esošie e-veselības pakalpojumi.»

Pērn TV nelegālā satura pieeja liegta 11 000 mājsaimniecībām

Aizvadītajā gadā kopumā TV nelegālā satura pieeja liegta aptuveni  11 000 Latvijas mājsaimniecību.

Īrijā parlamenta uzticību zaudē premjerministrs Varadkars

Īrijā no premjerministra amata atkāpies ilggadējais valdības vadītājs Leo Varadkars, kurš parlamenta jaunā sasaukuma pirmajā sēdē zaudējis parlamenta vairākuma uzticību, ziņo britu ziņu portāls The Guardian.

Saeima nolemj samazināt paredzēto akcīzes likmes kāpumu alkoholam

No šī gada 1.marta paredzētais akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem plānots mērenāks.

Saūda Arābijā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Latvijas un Saūda Arābijas uzņēmējiem nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi.

NEPLP vienojas par padomes locekļu pienākumu sadalījumu

NEPLP līdz ar divu jaunu padomes locekļu ievēlēšanu vienojusies par padomes locekļu pienākumu sadalījumu.

Vācijā piemin Hānavas šaušanas upurus; uzbrukumus izmeklē kā terorismu

Vācijā šonedēļ Hānavā notikušo šaušanas uzbrukumu upuru skaits pieaudzis līdz deviņiem cilvēkiem. Policija norādījusi uz aizdomās turētā labēji ekstrēmistiskiem uzskatiem un noziegumus izmeklē kā terorismu, ziņo BBC un DW.

Brīvdienās vējš atkal pieņemsies spēkā

Latvijā pūtīs stiprs dienvidrietumu vējš, kas brāzmās sasniegs 17–22 m/s, bet piekrastes rajonos līdz pat 25–28 m/s. Kopā ar vēju sestdien ir gaidāmi ilgstošie un intensīvi nokrišņi – gan lietus, gan slapjš sniegs.

Radzevičs no Rīgas namu pārvaldnieka valdes atcēlis Pāvilsonu

Radzevičs savu lēmumu pamatoja, sakot, ka Pāvilsons pēc likumsargu vizītes zaudējis viņa uzticību, kā arī kopumā viņa reputācija radot šaubas.

Lietuvas siltākā ziema pēdējās desmitgadēs rada jukas dabā un veikalu plauktos

Šī ziema, kas Lietuvā ir bijusi ārkārtīgi silta, ir samulsinājusi slēpošanas kūrortu, apkures un citus uzņēmumus, kā arī radījusi jukas dabā un veikalu plauktos.

Vidējās izglītības iestādēs plāno ieviest obligātas valsts aizsardzības mācības

Saskaņā ar likuma projekta anotāciju, paredzēts noteikt, ka jaunsargu interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācību īstenot būs tiesīgas tikai tās personas, kuras ir profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri.

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju iecelts Zeps, par vietnieku – Rebenoks

Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku – ar bēdīgi slavenajās Olainfarm sarunās iesaistītais advokāts Pāvels Rebenoks.

Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris

Šī ir trešā reize, kad kādā Latvijas reģionā nav bijusi meteoroloģiskā ziema, iepriekšējās bija 1974./75.gada un 1991./92.gada ziemas.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!