Saeima lemj izdot Bondaru kriminālvajāšanai

Saeima ceturtdien, 2.jūnijā, nolēmusi izdot kriminālvajāšanai 13.Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru (AP), BNN noskaidroja Saeimas Preses dienestā.

Saeima lēmumu par piekrišanu kriminālvajāšanai pieņēma pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma uzklausīšanas. Ar iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Bondaru Saeimā vērsās Ģenerālprokuratūra.

Kā ziņots, pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, apliecināja prokuratūrā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Pret notāri Eglīti kriminālprocesā tika konstatēts likumā paredzētais pamats viņas saukšanai pie kriminālatbildības, bet, ņemot vērā, ka Eglīte ir mirusi, kriminālprocess pret viņu izbeigts.

Bondars Mandātu komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Bondars ieskatā, prokuratūra īsteno «bezzaudējuma stratēģiju», jo politiķis neredz iespēju, ka deputāti priekšvēlēšanu laikā varētu nobalsot pret viņa izdošanu.

Politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai, lai «izgāztu prokuratūras 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu».

Preses konferencē Bondars pauda, ka ir «pārsteigts un sašauts» par šādu lietas pavērsienu, un vaicāja, vai 2018.gada vasarā sāktā lieta līdz šim tika «turēta uz plaukta» ar mērķi tikai tagad to izvilkt ārā, «lai vērstos pret mani». Lai gan tiesībsargājošajām iestādēm ir sava rīcības stratēģija, tomēr politiķa ieskatā esot «vairāk nekā dīvaini», ka viņa izdošana tika prasīta nedēļu pirms 14.Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma.

Taujāts, ka, ja Bondars to uzskata par politisku pasūtījumu, kas aiz tā visa stāv, politiķis atbildēja, ka jautājums ir par «bankas likvidatoriem», kuri esot izsaimniekojuši un izšķērdējuši līdzekļus un tagad meklē kādu vainīgo.

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) komisijas sēdē citēja Satversmes tiesas spriedumu, ka, Saeimai, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanas, jāvērtē, vai tā nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai neapdraudēs Saeimas spēju darboties.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā – pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Viņa skaidroja, ka nav faktu, ka Bondara izdošana kaut kā veidā traucētu Saeimas darbību. Prokurore arī atzīmēja, ka lietas pierādījumu vērtēšana būs tiesas kompetence.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien «ļoti nenozīmīgi dokumenti». Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā «radusies apjausma», ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir «atņemta policijai», sacīja politiķa advokāts.

Kvēps prokurores argumentus arī nodēvēja par sadzīviskiem un atsaucās uz Eiropas Parlamenta (EP) kritērijiem, lai noteiktu, vai kriminālprocess nav aizdomīgs un, iespējams, būtu saistīts ar kādiem slēptiem politiskiem motīviem. Parasti politiskie motīvi ir aizslēpti ar citām lietām, sacīja Bondara aizstāvis.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada – 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru. Advokāts norādīja, ka EP arī vērtē, vai kriminālprocesā pret visām personām ir vienāda kriminālprocesuālā pieeja, bet pret notāres palīdzi neesot tikusi rosināta pat disciplinārlieta.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. 

Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas, noteic Latvijas Republikas Satversme.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas