bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 19.09.2019 | Vārda dienas: Muntis, Verners
LatviaLatvija

Saeima nesāk diskusiju par 40 miljonu kompensācijas izmaksu ebreju kopienai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, noraidījusi partiju apvienības Attīstībai/Par! (AP) rosinātā likumprojekta Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu iekļaušanu darba kārtībā.

Pret likumprojekta iekļaušanu darbakārtībā runāja deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK), kurš uzsvēra, ka ebreju kopienai zaudējumi jau esot atlīdzināti, turklāt ebreji, ņemot vērā vēsturiskos notikumus Latvijas teritorijā, nav vienīgie, kam būtu kaut kas jāatlīdzina.

Par likumprojekta iekļaušanu darbakārtībā nobalsoja 37 deputāti, pret nobalsoja tikpat – 37 parlamentārieši, savukārt vēl pieci deputāti balsojumā atturējās.

Ja Saeima neiekļauj kādu likumprojektu darbakārtībā, tad tas ir jāskata nākamajā kārtējā sēdē. Tātad Saeima nākamnedēļ, 20.jūnijā, lems, vai nodot šo likumprojektu izskatīšanai parlamenta komisijās.

AP rosināja izmaksāt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā, lai atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu.

Politiskā spēka piedāvājums paredz šo summu izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā, sākot no 2021.gada un pabeidzot 2030.gadā, liecina ierosinājums, kas iesniegts apspriešanai koalīcijas partneriem. Likumprojektu Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu pirms iesniegšanas Saeimā parakstījuši ne tikai Attīstībai/Par! deputāti, bet arī Atis Lejiņš (JV) un Ojārs Ēriks Kalniņš (JV).

Atlīdzinājums tiktu izmaksāts Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam. Piešķirtos līdzekļus fonds drīkstētu izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.

Kā teikts ierosinājuma pamatojumā, šīs «iniciatīvas mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un ar labu gribu atlīdzināt Latvijas ebreju kopienai vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā».

Tāpat likumprojektā paredzēts noteikt, ka šis atlīdzinājums ir galīgs, tā apmērs nav maināms un līdz ar to tiek izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo īpašumu.

Sagatavotajā dokumentā pausts, ka kopumā zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir ap 47,8 miljoniem eiro. Tie aprēķināti, balstoties uz likumprojekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas un pēc Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes ieteikuma, labas gribas atlīdzinājuma apjoms tiek rosināts 40 miljoni eiro.

Par minēto likumprojektu un to, vai nodot šo iniciatīvu izskatīšanai parlamentā, vēl būs jālemj deputātiem. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka pēc likumprojekta nodošanas Saeimas atbildīgajai komisijai Ministru prezidentam būs jāizveido darba grupa, kas pārbaudīs iesniegto īpašumu sarakstu un to kadastrālo vērtību. Tad tiks iesniegts atzinums Saeimas atbildīgajai komisijai.

Koalīcijas partijām šajā jautājumā varētu būt atšķirīgas nostājas, taču tas bija atrunāts jau valdības veidošanas laikā, koalīcijas partiju sadarbības līgumā iekļaujot punktu, ka partneri respektē cits cita tiesības virzīt likumprojektus un tiesības balsot atšķirīgi vairākos jautājumos, tajā skaitā par holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūciju un kompensāciju.

Latvijas ebreju kopiena vēl pirms priekšlikuma publiskošanas izplatīja paziņojumu, kurā uzslavēja ieceri. «Ņemot vērā, ka Saeimas deputātu grupa koalīcijas partneriem ir iesniegusi izskatīšanai restitūcijas likumdošanas iniciatīvu, kas paredz atlīdzinājumu ebreju kopienai par tiem Latvijas okupācijas laikā atņemtajiem īpašumiem, kuru īpašnieki un mantinieki tika iznīcināti holokausta traģēdijā, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome izsaka pateicību un gandarījumu par šādas iniciatīvas virzīšanu,» teikts organizācijas paziņojumā.

«Šis restitūcijas atlīdzinājums ir vēsturiskā taisnīguma jautājums, kuram ebreju kopienai ir nenovērtējama morāla nozīme. Mūsu kopienas vārdā vēlos no sirds pateikties Saeimas deputātiem par šo likumdošanas iniciatīvu un ceram uz Saeimas atbalstu. Šis likums ir vajadzīgs, lai Latvijā uz visiem laikiem aizvērtu šo vēsturiskās netaisnības lappusi,» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.

Viņš atgādināja, ka šāda atlīdzinājuma iniciatīva ir bijusi Latvijas sabiedriskajā dienaskārtībā jau ilgāku laiku un «līdz ar šādu iniciatīvu Latvija vai Latvijas iedzīvotāji nekādā veidā netiek atzīti par atbildīgiem holokausta noziegumos – Latvija Otrā pasaules kara laikā bija okupēta un nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus neatkarīgi no nacionalitātes».

Kā ziņots, 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.

Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš – ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.


Pievienot komentāru

Rīgas ielu ikdienas uzturēšanai grib novirzīt papildu finansējumu trīs miljonu eiro apmērā

Rīgas ielu uzturēšanai varētu novirzīt vēl trīs miljonus eiro, liecina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas lēmums.

Somija: Lielbritānijai atlikušas 12 dienas Brexit priekšlikumu iesniegšanai

Eiropas Savienības prezidējošās valsts, Somijas, premjerministrs Anti Rinne, norādījis, ka Brexit kontekstā Lielbritānijas valdībai ir 12 dienas, lai iesniegtu priekšlikumus esošā izstāšanās nolīguma grozīšanai.

Komitejā atbalsta tūrisma nodevas ieviešanu Rīgā

Rīgā no 2021.gada varētu ieviest tūrisma nodevu, paredz Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā atbalstītais saistošo noteikumu projekts.

Nacionālajai akustiskajai koncertzālei paredzētie miljoni sadalīti citam vajadzībām

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai pieejamie 23 miljoni Eiropas struktūrfondu finansējuma, kurus iepriekš tika plānots izmantot AB dambja pamatu nostiprināšanai, sadalīti citām vajadzībām, paziņojis kultūras ministrs Nauris Puntulis.

FKTK piemēro PrivatBank sodu vairāk nekā miljona apmērā

FKTK padome piemērojusi soda naudu AS PrivatBank 1,019 miljona eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

ASV pauž gatavību likvidēt Kaļiņingradas pretgaisa aizsardzības sistēmu

Amerikas Savienotajām Valstīm ir plāns, kā likvidēt pretgaisa aizsardzības sistēmu Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tā atklājis ASV Eiropas Gaisa spēku komandieris Džefs Herigans, vēsta LRT un Breaking Defense.

LIZDA draud ar protestiem, ja skolotāju algas nepalielinās arī nākamgad

Uzzinot par to, ka 2020.gada septembra nav paredzēts paaugstināt skolotāju algas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība gatavojas lemt par protestu rīkošanu.

Pūce sola stingrāk kontrolēt pašvaldību aizņemšanos

Pašvaldību aizņēmumi Valsts kasē infrastruktūras objektu būvniecībai tiks vairāk izvērtēti un kontrolēti, solījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

EP atbalsta lielāka finansējuma piešķiršanu pētniecībai un Erasmus

Eiropas Parlamenta deputāti atbalstījuši lielāka finansējuma piešķiršanu pētniecībai un Erasmus programmai.

Brexit: jaunais EP sasaukums atbalsta ES nostāju līgumā saglabāt Īrijas risinājumu

Eiropas Parlamenta jaunais sasaukums pieņēmis rezolūciju, kur norādīts, ka esošais Lielbritānijas izstāšanās nolīgums ir taisnīgs, līdzsvarots un nodrošina juridisku noteiktību, kā arī apliecināts, ka Eiropas Savienības likumdevējs atbalsta organizētas izstāšanās scenāriju.

Igaunijā vēlas būtiski dārgāku tabaku, mazajiem brūžiem – paplašināšanos

Igaunijā ierosināti grozījumi akcīzes nodokļa likmēs paredz 15% likmes sadārdzinājumu tabakai un izmaiņas mazo alus darītavu definīcijā, kas paredz nodokļa atlaižu attiecināšanu uz ievērojami lielāku produkciju.

Ukrainā nodeg centrālās bankas eksprezidentes māja

Ukrainas policija izmeklē ugunsgrēku, kurā nodegusi Ukrainas banku sistēmas reformētājas, centrālās bankas bijušās prezidentes māja. «Terors turpinās,» tā komentējusi eksbaņķiere Valērija Gontareva.

Konkurējošajā izsolē valsts piecu gadu obligācijas pārdotas par 24 miljoniem eiro

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē pārdotas piecu gadu obligācijas par 24 miljoniem eiro, liecina biržas Nasdaq Riga sniegtā informācija.

Policija sākusi kriminālprocesu par inficēšanās gadījumiem Siguldas bērnudārzos

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldas bērnudārzos.

Igauņu tehnoloģiju uzņēmumi apņemas kļūt klimatam ilgtspējīgi līdz 2030.gadam

33 igauņu tehnoloģiju uzņēmumi un organizācijas, ieskaitot taksometru pakalpojumu sniedzēju Bolt, ir parakstījuši Zaļo solījumu, apņemoties līdz 2030.gadam pārkārtot savu darbību tā, lai no vides un klimata piesārņojuma viedokļa kļūtu pilnībā ilgtspējīgi.

airBaltic augustā pārvadā par 28% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2019.gada augustā pārvadājusi 566 093 pasažierus jeb par 28% vairāk nekā šajā mēnesī pērn.

VK: Pašvaldības rīkojas bezatbildīgi, aizņemoties naudu neizvērtētiem un pārāk lieliem projektiem

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lietuviešu zemnieki atsakās no piena ražošanas zemās iepirkuma cenas dēļ

Piena iepirkuma cenas Lietuvā ir tik zemas, ka mazām un vidējām piena saimniecībām nav izdevīgi pastāvēt, un gada laikā no šīs nozares valstī ir attiekusies katra astotā saimniecība, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Latvija starp deviņām Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – augustā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 6,2%, tai esot starp deviņām Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Kalniete ievēlēta Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidentes amatā

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ievēlēta par Eiropas Parlamentā lielākās politisko partiju frakcijas – Eiropas Tautas partijas grupas – viceprezidenti.

ASV iesūdz tiesā Snoudenu par viņa jauno grāmatu

Amerikāņu trauksmes cēlējs Edvards Snoudens izdevis jaunu grāmatu, pret kuru prasību tiesā jau tās iznākšanas dienā iesniegušas Amerikas Savienotās Valstis. Prasības mērķis ir «iegūts visus ieņēmumus» no grāmatas tirdzniecības.

Komiteja atbalsta dotācijas palielināšanu Rīgas zoodārzam

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja akceptē Rīgas zoodārza lūgumu palielināt pašvaldības dotāciju par 80 000 eiro uzturēšanas izdevumu segšanai.

Kariņš rosinās auditu par ēdināšanu izglītības iestādēs visā Latvijā

Pēc zarnu nūjiņu infekcijām Siguldā un PVD atklātajiem pārkāpumiem praktiski visās turienes izglītības iestādēs, tiks rosināta pārbaude par to, kā ēdināšana notiek citās izglītības iestādēs Latvijā, atklājis premjers Krišjānis Kariņš.

Spānijā izsludina ceturtās vēlēšanas pēdējos četros gados

Spānijā saglabājas ieilgusi politiska nestabilitāte. Pagaidu premjerministrs Pedro Sančess, nespējot nodrošināt parlamenta vairākuma atbalstu valdības izveidei, paziņojis par jaunu vēlēšanu rīkošanu.

Ministriju prioritārajiem pasākumiem papildus sadala 173,9 miljonus eiro

Valdība lēma ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus pārdalīt 173,9 miljonus eiro.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->