Saeima nepieņem konkrētu lēmumu attiecībā uz airBaltic

Pēc nepilnu divu stundu debatēm jautājumā par airBaltic Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nepieņēma konkrētu lēmumu, informē Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Viņa skaidroja, ka komisijas sēdē lielākās diskusijas bijušas par airBaltic flotes atjaunošanu. Valdībā savukārt būtiski esot izvērtēt akcionāru līgumu.

Pēc komisijas sēdes deputāts Romāns Naudiņš skaidroja, ka deputātiem pašiem bija jāuzzina informācija no premjeres un airBaltic vadītāja Martina Gausa, jo Saeimai būs jālemj par līdzekļu piesaisti lidsabiedrībai.

Naudiņš skaidroja, ka komisijas sēdē izkristalizējies, ka nodokļi, ko airBaltic tieši vai netieši maksā valsts budžetā, ir lielāki nekā sniegtais atbalsts. «Mans personiskais viedoklis ir, ka aviokompānijai ir milzīgas perspektīvas šajā reģionā. Tā var droši attīstīties, ja pareizi izdarām nākošos soļus,» skaidroja deputāts. Tuvākās nedēļās būšot vairāk informācijas, turklāt esot jāredz akcionāra līgums, lai saprastu, vai balsot par valsts 80 miljonu eiro piešķiršanu. Pēc sarunām par akcionāru līgumu varēšot spriest. Tā kā aviokompānijai ir nākotnes perspektīva, tad situācija esot jārisina. Par drošības aspektiem drošības dienestiem esot jāinformē Ministru kabinets, uzsvēra Naudiņš.

Saskaņas deputāts Ivars Zariņš norādīja, ka ir tādi, kas ir ieinteresēti privātā investoru piesaistē airBaltic, taču tas neesot vienīgais variants, esot arī valsts līdzekļu piesaistes iespējas. Zariņš skaidroja, ka pēc iegūtās informācijas viņš sapratis, ka risinājums ir nepamatoti sašaurināts un esot tikai «melns vai balts».

Esot iespējami vairāki «pelēkie» risinājumi. Piemēram, valsts varot nevis ieguldīt pamatkapitālā, bet gan sniegt aizdevumu, un te esot vairākas interpretācijas iespējas. Tad, kad deputāti prasījuši izvērtējumu, tāda neesot bijis. airBaltic vadība sakot, ka vajag privāto investoru, un arī Finanšu ministrija uz to uzstājot, skaidrojot, ka valsts nevar palīdzēt, jo pārkāpšot Eiropas Komisijas prasības, taču esot skaidri redzams, ka ir iespējamas manevra iespējas, sacīja Zariņš. airBaltic savu nopelnīto naudu ir samaksājis par jaunajām lidmašīnām, tagad sezonāli ienākumi krītas un vajadzīga nauda. Valsts īstermiņā varot aizdot kompānijai tik, cik vajag.

Zariņš arī norāda, ka patlaban izskatās, ka airBaltic ir izsludinājis lidmašīnu iepirkumu, kurā uzvarēs piesaistītā investora lidmašīnas. Turklāt viņam radies tāds iespaids, ka pat tad, ja investoram tiks atteikts, viņa tirgotās lidmašīnas tiks iegādātas.

Jau ziņots, ka iepriekš, 3.novembrī, Ministru kabinets pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Nākamajā dienā pēc valdības lēmuma Ministru prezidente Laimdota Straujuma pieprasīja satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju. Patlaban satiksmes ministra pienākumus pilda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valdība pirmdien, 16.novembrī, atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu no Valsts kases aizdot airBaltic 80 miljonus eiro. Valdība nolēma, ka airBaltic pamatkapitāla palielināšanas darījumā jānodrošina ne tikai valsts, bet arī privātais ieguldījums.

Gan Finanšu ministrija, gan Straujuma atzina, ka minētais aizdevums neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu.

Pērn airBaltic strādāja ar 254,18 miljonu eiro apgrozījumu un 10,67 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Pašlaik airBaltic galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

Ref: 102.000.102.11180

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas