Saeima nolēmusi izdot Jurašu kriminālvajāšanai

Saeimas deputāti Juris Jurašs (no kreisās) un Rihards Kols

Ar balsojumu 73 «par» un 17 «pret» Saeima nolēmusi izdot Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu.

BNN jau ziņoja par to, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu.

Saeimas debašu laikā Jaunās konservatīvās partijas biedri centās pārliecināt deputātus, ka, lemjot par Juraša izdošanu, tie atbalstīs politisku vajāšanu.  Krišjānis Feldmans (JKP) norādījis, ka laikā, kad Jurašam piedāvāts kukulis, Jurašs nav bijis politiķis.

Savukārt Linda Ozola (JKP) sacīja: «Deputāti un Saeima nespriež tiesu, tomēr mēs lemsim, vai tautas vēlētam deputātam atņemsim tiesības pildīt pienākumus.»

Tikmēr Andrejs Judins (JV) uzsvēra, ka, balsojot par vai pret Juraša izdošanu, vajadzētu atmest visas emocijas. Viņaprāt, neizdodot Jurašu, daudzas lietas paliktu neskaidras, jo deputātiem nav pieejami lietas materiāli.

Aldis Gobzems (KPV LV) nosauca Jurašu par «nacionālo buržuāzi», retoriski vaicājot, par kādiem līdzekļiem viņam ir dārga māja un automašīnas, jo viņam kā operatīvajam darbiniekam «esot bijusi maza alga». «Bezkompromisa tiesiskums nozīmē izdot Juri Jurašu kriminālvajāšanai,» sacīja Gobzems. Tkmēr Sandis Riekstiņš(JKP) KPV LV politiķim aizrādīja liekulību attiecībā pret paša īpašumiem, bet Jānis Bordāns (JKP) nosauca Gobzemu par «wannabe (tāds, kurš gribētu būt – no angļu val.) nacionālo buržuju».

Juta Strīķe ierosinājumu izdot Jurašu kriminālvajāšanai sasaista ar centieniem neizveidot Krišjāņa Kariņa vadītu valdību.

Pilns balsojums redzams šeit:

Jau vēstīts, ka 2016.gada vasarā Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Tāpat vēstīts, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien, 29.janvārī, nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu. Šādu lēmumprojektu atbalstīja deviņi deputāti, bet pret bija četri.

Iepriekšējais rakstsZiemīgā ainava Pārdaugavā
Nākamais raksts31.janvāris bildēs

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas