Saeima noraida ieceri par obligāto sociālo iemaksu sistēmas ieviešanas atlikšanu

Parlamenta vairākums otrdien, 29.jūnijā, noraidījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) likumprojekta nodošanu parlamenta Sociālo un darba lietu komisijai, kas paredzēja atlikt obligāto sociālo iemaksu sistēmas ieviešanu.

Balsojumā 37 deputāti balsoja «par», 42 «pret» un astoņi parlamentārieši balsojumā atturējās, kā rezultātā likumprojekts komisijai netika nodots.

Par likumprojekta nodošanu Sociālo lietu komisijai runāja deputāts Viktors Valainis (ZZS), uzsverot, ka jau 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi obligāto sociālo iemaksu sistēmā, kas nosaka minimālās sociālās iemaksas.

Politiskā spēka ieskatā, šo jautājumu būtu jāatliek vismaz uz kādu periodu. Valainis teica, ka ZZS to mudināja darīt vairākkārtīgi, tomēr aizvien netiekot saklausīti.

Viņš minēja, ka pēc uzņēmēju organizāciju aplēsēm šie grozījumi skars ap 240 000 iedzīvotāju, un visbūtiskāk izmaiņas skars mazos uzņēmējus. Arī vispārējā nodokļu režīmā strādājošie nonākšot situācijā, kad šīs izmaiņas radīs diezgan lielu slogu un liegs tālākās uzņēmējdarbības īstenošanu.

Valainis atzīmēja, ka likumprojekta izstrādes gaitā komunikācija vairāk noritējusi starp koalīcijas partijām, ne tiem, kuri to nodokli realitātē maksās. «Noteikti lielākā daļa uz kuriem gulsies administratīvais slogs nemaz nezina, ka ar 1.jūliju stāsies spēkā šāda kārtība. Daļa jau meklē risinājumus, bet liela daļa par šīm izmaiņām uzzinās kaut kad decembra otrā pusē, saņemot savdabīgu dāvanu Ziemassvētkos ar uzrēķinu,» teica deputāts.

Viņaprāt, valdība rīkojās pareizi atbalstot visus uzņēmējus, kas prasīja palīdzību krīzes laikā, tomēr Valainis uzskata, ka tā bija mazākā daļa no speciālā režīmā strādājošajiem uzņēmējiem, kas vērsās pēc šiem atbalsta instrumentiem.

«Šobrīd valdība nevis glābj cilvēku, kurš nonācis savā ziņā grūtībās un sāk ķepuroties, bet pastumj zem ūdens un slīcina nost savus mazos un vidējos uzņēmējus,» uzsvēra politiķis.

Tikmēr Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs teica, ka par šīm izmaiņām vairums uzzināja pagājušā budžeta pieņemšanas laikā. Vienlaikus viņš akcentēja, ka «tas ir mugurkauls un pamats», lai sekmīgi funkcionētu pensiju sistēma.

Deputāts arī minēja, ka šīs izmaiņas risinās sociālā taisnīguma jautājumu un nodrošinās ekonomikas izaugsmi. Zakatistovs skaidroja, ka mūs gaida ekonomikas izaugsme otrajā pusgadā un nākamajos gados, kas varētu būt trīs līdz piecu procentu robežā.

«Šis ir izaugsmes posms un pareizais laiks ieviest izmaiņas. Mēs redzam, ka ekonomika jau šobrīd ir sapratusi un pielāgojusies jaunajiem noteikumiem,» teica deputāts, aicinot ļaut ekonomikai attīstīties «prognozējami, skaidros apstākļos».

Saeimas ārkārtas sēde 29.jūnijā tika sasaukta pēc ZZS Saeimas frakcijas iniciatīvas, savācot 34 parlamenta deputātu parakstus un pieprasot sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par obligāto sociālo iemaksu sistēmas ieviešanas atlikšanu. Satversmes 20.pants nosaka, ka Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

Kā iepriekš informēja ZZS, Valainis akcentējis, ka nav normāli, ka krīzes laikā mazajam biznesam tiek uzlikts milzīgs administratīvs nodokļu slogs, kas vēl vairāk cilvēkus «iedzīs ēnu ekonomikā». 

ZZS Saeimas frakcijas deputāti rosināja atlikt obligātās sociālo iemaksu sistēmas ieviešanu par trīs gadiem, lai šajā laikā būtu iespējams izveidot adekvātu un mazajam biznesam atbilstošu sociālā nodokļa nomaksas regulējumu.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir atklātā vēstulē Saeimas deputātiem prasījuši atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sistēmas ieviešanu līdz brīdim, kad ekonomika būs atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos «sistēmas brāķus», informēja politiskais spēks.

Kā ziņots, likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas – 1 500 eiro ceturksnī.

Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs, lai noteiktu, vai tie sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.

Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1 500 eiro, obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas