Saeima noraida iniciatīvu neļaut atlaistiem deputātiem atkārtoti startēt vēlēšanās

Saeima ceturtdien, 1.oktobrī, noraidījusi 10 497 pilsoņu iniciatīvu ierobežot atlaisto deputātu iespējas atkārtoti startēt vēlēšanās.

Opozīcijas deputāte Linda Liepiņa pauda neizpratni, kāpēc Saeima nevēlas skatīti iniciatīvu, kuras izskatīšanu vēlas Latvijas pilsoņi. «Kā lai vēl Latvijas pilsoņi pasaka mums, kas viņiem ir svarīgs? Kāpēc mums nevar būt kvalitatīvas debates par to? Vārdos esmu dzirdējusi, ka gribat, lai cilvēki aktīvāk iesaistās politiskajos procesos, bet ignorēsiet vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstītu iesniegumu?» pauda politiķe.

Arī cita opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko pauda viedokli, ka šis jautājums nav izdiskutēts. «Ja skatāmies uz mediķu algu jautājumu, tad būtu pareizi, ka Saeimas atlaišanas gadījumā konkrētie deputāti beidzot saņemtu atbildības devu par to, ko viņi ir sadarījuši, balsojot pret mediķu algu palielināšanu. Šie deputāti tad vairs nebūtu tiesīgi vispār piedalīties politiskajos procesos,» sacīja deputāte.

Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps iepriekš skaidroja, ka rosinātais aizliegums skar cilvēka pamattiesības, tādēļ tā samērīgums un leģitimitāte būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē. Pleps uzsvēra, ka viņam bija grūti saskatīt iniciatīvas leģitīmo mērķi un samērīgumu.

Viņš skaidroja, ka šādi ierobežojumi nav izplatīta prakse, atgādinot, ka viens no skaļākajiem gadījumiem bijis vēl 18.gadsimta beigās Francijā, kas gan noslēdzies ar «diezgan bēdīgu rezultātu». 

Pleps norādīja, ka parasti šādi ierobežojumi pēc parlamenta atlaišanas automātiski nenozīmē saistību ar sliktu parlamenta darbu, jo tam visbiežāk ir citi iemesli.

«Ierobežojums ir pietiekami neloģisks un uzskatāms par juridisku iejaukšanos politiskajos procesos,» teica Pleps, piebilstot, ka šāda atbildība varētu tikt piemērota deputātiem individuālā kārtībā saistībā ar impīčmenta procedūru, nevis kolektīvo atbildību.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis pauda nostāju, ka šo ieceri nav iespējams iestrādāt normatīvajos aktos, jo tas būtu pretrunā ar Satversmē noteiktajiem principiem.

Kā vēstīts, iniciatīvas pārstāve Gunita Upīte sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv bija sākusi vākt parakstus par iespēju ierobežot atlaisto deputātu iespējas atkārtoti startēt vēlēšanās. Parakstu vākšana tika sākta 2017.gada februārī, un līdz šim par to parakstījās 10 791 cilvēks.

Iniciatīvas pieteikumā uzsvērts, ka nepieciešams mainīt esošo situāciju, kad atlaistajiem deputātiem nav ierobežojumu kandidēt vēlēšanās. Norādīts, ka patlaban, atlaižot Saeimu, deputātiem tiek izmaksātas atlaišanas kompensācijas, tiek organizētas atkārtotas vēlēšanas, kurās atlaistajiem deputātiem nav lieguma kandidēt.

«2011.gadā tika atlaista 10.Saeima. 11.Saeimā tika ievēlēti 67 no atlaistajiem deputātiem, bet 12.Saeimas sastāvā ir 50 deputāti, kuri tika atlaisti 2011.gadā,» atminas Upīte.

Lai nepieļautu šādu situāciju Upīte rosina ieviest ierobežojumus atlaistajiem deputātiem kandidēt vēlēšanās, nosakot, ka, ja deputāts ir zaudējis vēlētāju uzticību, nepienācīgi pildījis uzticētos darba pienākumus, kā rezultātā ir atlaists, tad šāds deputāts nevar kandidēt divās turpmākajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.

Upītes ieskatā šādas izmaiņas liktu iedzīvotājiem rūpīgāk izvēlēties kandidātus, par kuriem balsot, turklāt, iespējams, arī paši deputātu kandidāti būtu motivēti strādāt efektīvāk. Tāpat pārmaiņas ļautu citiem, iespējams, spējīgākiem iedzīvotājiem iesaistīties politikā un kandidēt vēlēšanās, pieļauj iniciatīvas autore, norādot, ka, ja 11.Saeimā tika ievēlēti 67% no atlaistajiem deputātiem, tad secināms, ka 2011.gada referendums par Saeimas atlaišanu nesasniedza mērķi un nodokļu maksātāju nauda pabalstu izmaksai un atkārtotām vēlēšanām izlietota nelietderīgi.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas