bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 22.01.2020 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Saeima piekrīt airBaltic pamatkapitāla palielināšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 3.decembrī, pieņēma lēmumu, ar kuru piekrīt akciju sabiedrības Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai. Lēmuma projektu atbalstīja 45 deputāti, pret bija 13 un atturējās divi.

Saskaņā ar lēmumu Saeima atļauj finanšu ministram līdz 80 miljoniem eiro palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, akciju sabiedrības Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Dotācija nepieciešama nacionālās aviosabiedrības turpmākās attīstības nodrošināšanai, informē Saeimas Preses dienests.

Saeimas lēmumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt to, lai darījumam nebūtu negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Tāpat lēmumā atzīmēts, ka airBaltic un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām Latvija pievienojusies, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.

Lēmuma projektu izskatīšanai Saeimas sēdē virzīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, balstoties uz finanšu ministra Jāņa Reira vēstuli.

BNN jau vēstīja, ka skaļā ņemšanās ap koncerna Sukhoi lidmašīnu iespējamu iegādi Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vajadzībām, ļoti iespējams, ir bijusi tikai viltus manevrs uzmanības novēršanai apjomīgas mahinācijas ietvaros. Saistībā ar šo mahināciju, kuras pamatmērķis – radīt iespēju iepludināt airBaltic jaunus valsts līdzekļus, uz kuriem pēc tam varētu pieteikties līdz šim nezināmi aviokompānijas kreditori, izskanējuši gan Andra Šķēles, gan vairāku Kremļa varai tuvu uzņēmēju vārdi.

Saskaņā ar portāla Pietiek avotu sniegto informāciju patiesībā airBaltic vadība nekad nav nopietni domājusi par Sukhoi lidmašīnu iegādi, savukārt visi publiski parādījušies fakti, kas it kā liecinājuši par tieši šo lidmašīnu plānotu iegādi, ir tikuši speciāli sagatavoti un noplūdināti nekritiski domājošiem un entuziasma pārpilniem «mērķa medijiem», pirmām kārtām sabiedriskajai televīzijai.

Portāla rīcībā esošā informācija liek domāt, ka šis uzmanības novēršanas plāns ir tapis ciešā saistībā ar jau pieminēto Andri Šķēli un/vai viņa kompanjoniem. Pēc portāla avotu stāstītā, šā darījuma gatavošanā skaidri saskatāms tieši Šķēles «rokraksts» (kura pamatā ir viens princips – atrast, kur valstī kaut kas «slikti stāv», un to ar puslikumīgām metodēm piesavināties, izmantojot trešās personas, kuras iekrišanas gadījumā atbild likuma priekšā). Kā zināms, šim par oligarhu dēvētajam uzņēmējam jau vairākus gadus ir netiešas finansiālas intereses saistībā ar airBaltic, par kurām atsevišķi fakti ir nākuši arī gaismā.

Vairāki avoti tieši Šķēli, kurš slepeni piedalījies arī iepriekšējā airBaltic «glābšanā» pirms četriem gadiem, ir nosaukuši kā visas ieplānotās airBaltic mahinācijas finanšu konsultantu, iespējams, pat tā galveno idejisko autoru. Savukārt iecerētās mahinācijas patiesais mērķis saskaņā ar šo informāciju ir – panākt, lai Sukhoi «dūmu aizsegā» airBaltic patiešām saņemtu 80 miljonu eiro Latvijas valsts finansējumu.

Savukārt šis finansējums saskaņā ar mahinatoru plānu dotu iespēju pieteikties jauniem, pašlaik publiski un arī Latvijas valsts pārstāvjiem, iespējams, nezināmiem airBaltic kreditoriem (aiz kuriem stāvētu gan Šķēle, gan bijušais Latvijas Krājbankas saimnieks, gan Krievijas varai tuvi uzņēmēji), kuri aizvadītos gadus kopš airBaltic iepriekšējās izglābšanas ar valsts līdzekļiem ir nogaidījuši, saprotot, ka aviokompānija reāli ir «tukša» un no tās nav, ko paņemt.

Saskaņā ar avotu stāstīto «dūmu aizsega» izstrādātāju aprēķins bijis – pašreizējā sakaitētajā ģeopolitiskajā situācijā gan politiķi, gan mediji un sabiedrība būs gatavi noticēt plānotam Sukhoi darījumam un visu enerģiju tērēt tā atmaskošanai un nepieļaušanai, lai pēc tam vairs neko neiebilstu pret shēmas autoru galveno mērķi – jaunas valsts naudas porcijas ieguldīšanu airBaltic. Portālam ir nosauktas dažādas summas, kuras pēc valsts ieguldījuma varētu «atklāties» kā līdz šim nezināmi airBaltic kreditoru prasījumi, – to apjomi ir no 30 līdz pat 100 miljoniem eiro.

Ref: 102.000.102.11303


Pievienot komentāru

Fon der Leiena: Eiropai ir nepieciešamas «ticamas militārās spējas»

Eiropas Savienība ir izveidojusi «ķieģeļus, no kuriem celt Eiropas aizsardzības savienību», tā trešdien, 22.janvārī, pavēstījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā.

Britu namīpašnieki vēlas ES pilsoņiem kartītes kā tiesību pierādījumu

Pēc Brexit, kas sāksies janvāra beigās, viesstrādniekiem no Eiropas Savienības valstīm būs jāpierāda savas jauniegūtās tiesības uzturēties Lielbritānijā. Privātie namsaimnieki atbalstījuši īpašu kartīšu ieviešanu šim nolūkam, valdība nepiekrīt.

Saskaņa gatava Rīgas 2020.gada budžetu apstiprināt tikai pēc Burova atlaišanas

Partija Saskaņa neatbalstīs pašvaldības 2020.gada budžeta, pie varas esot mēram Oļegam Burovam,  informēja frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs. 

Latvija uzlabo rezultātu OECD Atvērto datu indeksā

Latvija par astoņām vietām uzlabojusi savu pozīciju OECD Atvērto datu indeksā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Aptauja: 86% uzskata, ka autoceļiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm

Kopumā 86% valsts iedzīvotāju uzskata, ka autoceļu tīkla uzturēšanai un remontdarbiem ir jābūt starp valsts budžeta prioritātēm, par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Kaljulaida Antarktīdā: Ikdienas darbu internetā var darīt, atrodoties jebkur

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida viesojas Antarktīdā, kur plāno veikt savus ikdienas darba pienākumus, demonstrējot interneta iespējas. Valsts galva arī vērsusi uzmanību uz Antarktīdā skaidri redzamām laikapstākļu pārmaiņām.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā decembrī samazinājās par 1,1%

Salīdzinot ar 2018.gada decembri, 2019.gada novembrī ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 1,1%, liecina CSP dati.

Pētījums: Pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā pēdējā gada laikā ar velosipēdu pārvietojušies 35% iedzīvotāju, savukārt ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju, secināts pētījumā par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā.

Krievijas lētajai elektrībai Baltijā vajadzīgs risinājums, tā eirokomisāre

Igaunijas eirokomisāre Kadri Simsone uzskata, ka ir vajadzīgs risinājums Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas klātbūtnei Baltijas tirgū, jo kaimiņvalstis to var piedāvāt lētāk, nemaksājot Eiropas gaisa piesārņojuma nodokli.

Moneyval ziņojums: Latvija lielākoties izpildījusi rekomendācijas

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Bijušā velotreka vietā Rīgā būvēs jaunu Valsts drošības dienesta ēku, nevis parku

Rīgā, bijušā velotreka Marss vietā, plānots būvēt jaunu ēku Valsts drošības dienestam, tādējādi, visticamāk, nebūs lemts piepildīties VEF rajona nekustamo īpašumu attīstītāju un iedzīvotāju iecerei šajā teritorijā izveidot parku.

Meridian Trade Bank maina nosaukumu uz Industra Bank

Meridian Trade Bank trešdien, 22.janvārī, mainījusi nosaukumu uz Industra Bank, informē bankā.

Video: Tramps un Tunberga Davosā pauž krasi pretēju klimata skatījumu

«Importējiet mūsu naftu un dabasgāzi» pret «mūsu emisijas ir jāizbeidz» – ar tik atšķirīgiem skatījumiem uz klimata krīzi Pasaules Ekonomikas forumā uzstājušies ASV prezidents Donalds Tramps un klimata aktīviste Grēta Tunberga. Piedāvājam noskatīties abas uzrunas pilnā garumā.

Vitenbergs: Latvijas tautsaimniecībā būtiska ir katra investīcija

Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas pamatu pamats un Latvijas tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums, tā izteicies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.

Kariņš: Nepieļaujami, ja ministram ir doma mīkstināt nosacījumus VP priekšniekam, lai amatā ieliktu sev tīkamu cilvēku

Prasību mīkstināšana VP priekšnieka amata kandidātiem ir nepieļaujama un šāda rīcība rada aizdomas, ka procesā notiek «kas nelāgs», tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Pastiprinās bažas par putnu gripas draudiem Latvijā

Putnu gripa mājputniem konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.

Putins maina Krievijas valdības sastāvu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins daļēji mainījis Krievijas valdības sastāvu, ieceļot jaunu apgaismības ministru un virkni citu, bet amatos ļaujot palikt līdzšinējiem aizsardzības, ārlietu un finanšu ministriem.

Par spīti siltajai ziemai dažviet autoceļi ir apledojuši

Apledojums 22.janvāra rītā Vidzemē, Latgalē un Kurzemē dažviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Latvijas dzelzceļš darbinieku skaita samazināšanu sāka jau pērnā gada nogalē

VAS Latvijas dzelzceļš savu funkciju un procesu izvērtēšanu sāka pagājušā gada otrajā pusē, tāpēc darbinieku skaita samazināšana tika sākta pakāpeniski 2019.gada nogalē, informēja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Saeimā: Svarīgi Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē nepieļaut citur konstatētās kļūdas

«Ņemot vērā, ka šogad plānots uzsākt Latvijas–Baltkrievijas robežas joslas izbūvi, svarīgi, lai neatkārtotos Valsts kontroles ziņojumā par Latvijas Republikas robežas joslas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu atklātās kļūdas.»

Balsstiesīgie kūtri parakstās par pašvaldību vēlēšanu regulējuma referendumu

Referenduma ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, līdz šim parakstījušies 1 137 vēlētāji.

Interpola bijušo priekšnieku notiesā uz 13 gadiem cietumā

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola bijušais priekšnieks Mengs Hongvei viņa dzimtajā Ķīnā notiesāts uz 13 gadiem cietumā par kukuļņemšanu.

Saeimas komisijā lemj par lēnāku akcīzes likmes kāpumu cukurotajiem dzērieniem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vienojusies noteikt zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.

Spānijā postījumus rada stipra vētra

Spānijas dienvidaustrumus skārusi stipra vētra, ko amatpersonas saistījušas ar četru cilvēku bojāeju. Vētra nonākusi Francijā, kur to raksturo kā spēcīgāko ziemas vētru kopš 1982.gada.

Latvijā trešajā ceturksnī budžeta deficīts bijis līdzīgs ES vidējam rādītājam

Latvijas budžeta deficīts pērn trešajā ceturksnī veidojis 0,9% no iekšzemes kopprodukta, un tas līdzinājās vidējam līmenim Eiropas Savienībā.

Jaunākie komentāri


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!