Saeima piekrīt pārtraukt darba attiecības ar NEPLP priekšsēdētāju Daci Ķezberi

Dace Ķezbere

Saeima ceturtdien, 10.oktobrī, piekritusi pārtraukt darba attiecības ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Daci Ķezberi.

Darba attiecības Ķezbere lūdza pārtraukt pēc pašas vēlēšanās no 15.decembra. Par darba attiecību pārtraukšanu nobalsoja 63 deputāti.

Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (AP) atgādināja, ka patlaban top jauns sabiedrisko mediju likums, kas tostarp paredzēs jaunas padomes dibināšanu, atrisinot problēmu par funkciju pārklāšanos NEPLP. Viņa arī mudināja domāt par nākamo padomes priekšsēdētāja amata kandidātu.

Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) atgādināja, ka notiek konkurss uz vakantajām vietām NEPLP, tostarp Jaunā konservatīvā partija (JKP) padomes amatu kandidātiem vēlas uzdot jautājumus par Krievijas propagandu, jo tā daudzus gadus tiek Latvijā izplatīta ar Krievijas kanālu palīdzību. Deputāts pauda neapmierinātību arī ar līdzšinējo padomes darbu saistībā ar Krievijas ietekmi uz Latvijas informatīvo vidi. Tāpat ar potenciālajiem NEPLP amatu kandidātiem JKP gribētu runāt par televīzijas (TV) kanālu pakotnēm.

«Katram nākamajam NEPLP loceklim jāspēj skaidri atbildēt, ko viņi darīs, lai novērstu aktuālās problēmas,» sacīja Feldmans, piebilstot, ja Ķezbere nebūtu uzrakstījusi iesniegumu pati, Saeimai būtu viņa jāatlaiž.

Parlamentārietis Māris Kučinskis (ZZS), uzsverot, ka nenāk aizstāvēt Ķezberi, izteica viņai pateicību.

«Viņai nelaimējās vienkārši būt par vadītāju šajā sarežģītajā laikā. Ne jau NEPLP bez valdības un Saeimas palīdzības varēs viens pats atrisināt visas problēmas,» teica deputāts. Viņš pauda cerību, ka jaunie NEPLP locekļi varēs atrisināt problēmas. «Iespējams, Ķezberes problēma bija tā, ka gribēja izdarīt daudz – NEPLP uzdevumi ir grandiozi un sarežģīti,» vērtēja politiķis.

Kučinskis uzsvēra, ka parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) ir «nokodis» divus NEPLP vadītājus, tāpēc tā būs liela atbildība par to, kurš būs trešais NEPLP vadītājs.

Lasiet arī: Ekskluzīvi | Kaimiņš: Šis ir pēdējais NEPLP Latvijas vēsturē

«Ķezberes atlūgums nav nejaušs. Feldmana uzstāšanās parāda, kāpēc profesionāli cilvēki nevar strādāt,» norādot uz politisko spiedienu, sacīja deputāts Boriss Cilevičs (S). Viņš pauda viedokli, ka šādi deputātu aicinājumi un idejas strādātu tikai autoritārās vai totalitārās valstīs. «Pirms «braukt virsū» profesionālim, jāiepazīstas ar situāciju,» aicināja deputāts, paužot bažas par to, ka šāda attieksme negatīvi ietekmēs arī jaunos NEPLP locekļus.

Deputāts Aldis Gobzems, runājot par propagandas ierobežošanu, mudināja ierobežot «propagandistu Feldmanu», kurš esot paudis daudz propagandas gan no Saeimas tribīnes, gan sociālajos medijos. Viņš mudināja jautājumu par propagandu sākt risināt ar izglītības sistēmu.

Parlamentārietis Ivars Zariņš (S) izteica bažas par to, ka jauni NEPLP locekļi varētu tikt meklēti, balstoties partiju interesēs. Šādi domāt viņam liekot līdzšinējā pieredze, koalīcijai izraugoties padomes sastāvu.

Savukārt Kaimiņš debašu beigās atgādināja, ka lēmumprojekts ir saistīts ar Ķezberes atstādināšanu no amata, nevis diskusiju par propagandu.

Kaimiņš solīja, ka komisijas sēdes, kurās tiks izjautāti topošie NEPLP locekļi, būs atklātas, mudinot deputātus apmeklēt komisiju un iepazīties ar kandidātiem.

Trešdien, 9.oktobrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā Ķezbere uzsvēra, ka šī Saeimas sasaukuma laikā viņa piedzīvojusi līdz šim nepieredzētu politisko spiedienu.

Viņa savā runā arī atzina, ka vairākos jautājumos pieļāvusi kļūdas. Pirmā kļūda, pēc viņas teiktā, bija, ka 2016.gadā, beidzoties Latvijas Televīzijas valdes pilnvaru laikam, viņa piekrita Ivara Beltes pilnvaru pagarināšanai, nelūdzot piedalīties konkursā – šajā gadījumā būtu vajadzējis rīkot konkursu. Otrā kļūda notikusi 2017.gadā, kad viņa nepārliecināja kolēģus nomainīt visus Latvijas Radio valdes locekļus, neatstājot amatā Sigitu Roķi, kura, pēc Ķezberes teiktā, radīja nestabilitāti un ažiotāžu radio kolektīvā. Savukārt trešā kļūda bija tā, ka padome Latvijas Televīzijas vadītājas amatam nevirzīja Evas Juhņēvičas kandidatūru.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas