bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 06.04.2020 | Vārda dienas: Dzinta, Filips, Vīlips, Zinta
LatviaLatvija

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 23.novembrī, pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 deputāti, bet pret balsoja 37 parlamentārieši.

Saeima ar budžetu saistītos likumus sāka vērtēt trešdien, bet turpināja šodien. Politiķi jau iepriekš bija vienojušies, ka budžeta izskatīšana neturpināsies vēlā vakarā, kā tas noticis iepriekšējos gados. Līdz ar to budžeta izskatīšanai jau iepriekš bija ieplānotas divas dienas.

Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi bija apņēmušies atteikties no tā dēvētajām «deputātu kvotām» un vienojušies, ka nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem. Saeima galvenokārt pieturējās pie šī solījuma un atbalstīja vien dažus priekšlikumus par papildu līdzekļu piešķiršanu. Iesniedzot priekšlikumus budžetam, deputāti piedāvāja līdzekļu pārdali 223 miljonu eiro apmērā, tomēr gandrīz visi šie ierosinājumi tika noraidīti.

Starp deputātu atbalstītajiem ierosinājumiem ir 2,4 miljonu eiro piešķiršana internātskolu darbības nodrošināšanai. Tāpat atbalstīts priekšlikums piešķirt 302 250 eiro no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem augstākajai izglītībai, ņemot vērā sociālo iemaksu pieaugumu. Latvijas Studentu apvienības pārstāvji iepriekš skaidroja, ka valdība apņēmusies nesamazināt finansējumu budžeta vietām augstskolās.

Tomēr, paaugstinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, vienas studiju bāzes izmaksas pieaugs par 4,9 eiro. Deputāti vienojās atbalstīt priekšlikumu par šo līdzekļu piešķiršanu nākamajā gadā, kā arī paredzēja finansējumu šim mērķim turpmākajos gados.

Tāpat atbalstīts deputāta Edgara Putras (ZZS) ierosinājums piešķirt 12 000 eiro Augstākas Padomes deputātu reprezentācijas nodrošināšanai. Šie līdzekļi tiek rasti, samazinot finansējumu, kas paredzēts kā kompensācija parlamentāriešiem, kas netiek pārvēlēti nākamajā sasaukumā.

Nākamgad budžeta ieņēmumi plānoti par aptuveni 725 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi par aptuveni 624,8 miljoniem eiro lielāki.

Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts jomām, kas noteiktas kā prioritātes – veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi – 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.

Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,77 miljardi un 2,65 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2017.gada plānu ir 230,4 miljoni eiro jeb 9,5%.

Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām nākamgad būs 350,88 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 256 373 650 eiro pedagogu darba samaksai, speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm – 65 637 452 eiro, bērnudārzu audzinātāju atalgojumam – 27 893 038 eiro un māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai – 982 457 eiro.

Savukārt valsts budžeta dotācija pašvaldībām noteikta 57,58 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 821 803 eiro, speciālā dotācija 21 106 179 eiro apmērā, bet par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros – 657 580 eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir attiecīgi 80% apmērā pašvaldību budžetiem un 20% apmērā valsts budžetam. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos būs 1,383 miljardi eiro. Tāpat plānots noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 118 138 258 eiro apmērā.

Maksimālais valsts parāds 2018.gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, turklāt finanšu ministrs nākamgad varēs valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Tāpat finanšu ministrs varēs dzēst valsts aizdevumus 40 897 907 eiro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem vai komercsabiedrībām.

IKP prognoze 2018.gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā. Nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts būs 1% no IKP.

Saeima līdz ar budžetu pieņēma arī grozījumus 26 likumos un divus jaunus likumus, kas saistīti ar valsts budžetu. Par izmaiņām šajos likumos bija iesniegti teju 300 priekšlikumi. Diskusijās deputātiem brīžiem bija domstarpības, taču kopumā darbs virzījies uz priekšu raitāk nekā iepriekšējos gados, skatot budžeta likumprojektus. Politiķi to skaidroja ar faktu, ka šoreiz budžeta paketē praktiski netiek mainītas nodokļu likmes, jo vasarā pieņemta nodokļu reforma, kuru iecerēts īstenot no nākamā gada.

Politiķi vienojušies samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 5% Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim. Vienlaikus Saeima noraidīja deputātu ierosinājumus paplašināt samazinātas PVN likmes piemērošanu.

Deputāti arī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē, kas jau bija atkāpšanās no piedāvājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu visos vispārējās izglītības posmos. Ņemot vēra pašvaldību iebildumus un koalīcijas partneru atbalsta trūkumu, vērtējot likumprojektu otrajā lasījumā, atbalstīts ierosinājums paredzēt Ministru kabinetam tiesības noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Tāpat Saeimas deputāti atbalstīja ierosinājumu maksāt ģimenes valsts pabalstu arī par 19 gadus veciem jauniešiem, ja viņi turpina iegūt vidējo izglītību. Likums arī paredz piemaksas par noteiktu bērnu skaitu. Šo piemaksu apmēru noteiks Ministru kabinets.

Savukārt grozījumi Imigrācijas likumā nosaka, ka turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās. Šo iemaksu varēs veikt pa daļām.

No nākamā gada paredzēta lielāka atlīdzība par adoptētā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Finansējumu plānots piešķirt specializēto audžuģimeņu atbalstam un reģionālo atbalsta centru izveidošanai, kā arī Audžuģimeņu reģistra ieviešanai, kas ļautu paātrināt ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nonākšanu audžuģimenē, nevis bērnu aprūpes iestādē.

Deputāti pieņēma jaunu likumu sakrālā mantojuma saglabāšanai, kā arī likumu, kas nepieciešams atbalsta programmas izveidošanai radošajām personām.

Ref: 225.000.103.2924

Pievienot komentāru

  1. rasa teica:

    Ja veselības aprūpei piešķirtu visa gada budžetu,nepietiktu!Klausoties un skatoties gudro ,zinošo atbildīgo darbinieku runās,rodas iespaids,ka kārtējo reizi mēs visi esam apvārdoti.Bet ,mums daudziem,liekas,ka piešķirtajai naudai pienāks tāds pat liktenis kā sāls maisījumam,ar ko kaisa apledojušos ceļus.

Klaipēdā slēdz slimnīcu koronavīrusa drošības pārkāpumu dēļ

Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā ir slēgta slimnīca pēc atklātībā nākušas informācijas par drošības pārkāpumiem darbā ar COVID-19 inficēto ārstēšanu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Spānijā ceturto dienu krītas letālo vīrusa gadījumu skaits

Spānijā ceturto dienu pēc kārtas ir samazinājies to COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits, kuri reģistrēti ar letālu slimības iznākumu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Rebenoks pamet darbu Rīgas brīvostas valdē

Apšaubāmas reputācijas advokāts, kas iesaistīts Olainfarm sarunās, un bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks Pāvels Rebenoks ir nolēmis pamest darbu Rīgas brīvostas valdē.

Līdz šim Latvijā izveseļošanās no koronavīrusa apstiprināta 16 cilvēkiem

Pacienti, kuriem laboratoriski apstiprināts COVID-19, pārtraukt karantīnu un doties ikdienas gaitās drīkst tikai ar ārsta atļauju.

Baltkrievija paziņo par astoņiem letāliem COVID-19 gadījumiem

Baltkrievijā no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši kopskaitā astoņi cilvēki, tā vēsta Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA pēc tam, kad Lietuvas amatpersonas paudušas aizdomas, ka Minska neziņo par uzliesmojuma patieso apmēru.

Mediju atbalstam novirzīs 2,04 miljonus eiro

COVID-19 radītās krīzes mazināšanai Latvijas mediju atbalstam no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem novirzīs 2,04 miljonus eiro.

Latviju šonedēļ plāno šķērsot kilometru garš kravas vilciena sastāvs no Ķīnas

Kravas vilciens galamērķi Kaļiņingradā sasniegs aptuveni deviņās diennaktīs, bet Latvijas teritoriju tas šķērsos desmit stundās, ieskaitot muitas un robežšķērsošanas procedūrām nepieciešamo laiku.

Medijs: Krievijas ārstu biedrības vadītāja arestēta, sista par aizsargaprīkojuma piegādi

Krievijas mediķu arodbiedrības Ārstu alianse vadītāju arestējusi un situsi policija pēc tam, kad viņa mēģinājusi piegādāt aizsardzības līdzekļus mediķiem, tā vēsta ziņu portāls Meduza.

Projektēšanas darbi sākas visā Rail Baltica pamata trasē Latvijā

85% no Rail Baltica projektēšanas darbiem nepieciešamā finansējuma nodrošina Eiropas Savienība un 15% – Latvijas valsts budžets.

NEPLP vēlas 1,6 miljonu eiro piešķīrumu medijiem COVID-19 krīzes pārvarēšanai

NEPLP sagatavojusi valsts atbalsta programmu elektroniskajiem TV un radio vietējā satura un pārraižu nepārtrauktības nodrošināšanai COVID-19 krīzes apstākļos, kuras apmērs ir 1,6 miljoni.

Igaunijā vīrusa saslimstības virsotni prognozē ilgstošu un līdzenu

Igaunijas valdības COVID-19 darba grupas locekle, virusoloģe Irja Lutsara prognozējusi, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojuma augstākais punkts būs ilgstošs, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Par TM parlamentāro sekretāru iecelts Bordāna padomnieks Andris Vītols

Parlamentārā sekretāra kompetencē ir pārstāvēt ministru likumdošanas procesā Saeimā un piedalīties likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā.

Kazāks: Vīrusa dēļ kritums Latvijas ekonomikā ik mēnesi ir 2–3 procentpunkti

«Galvenais nezināmais ir, kad izdosies šo vīrusu apturēt, un ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Pašreizējie dati liecina, ka viens mēnesis ekonomikai maksā apmēram 2–3 procentpunktus.»

Lielbritānijā hospitalizē ar COVID-19 sirgstošo premjerministru

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ir ievietots slimnīcā desmit dienas pēc pozitīvu COVID-19 analīžu saņemšanas, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Koronavīrusa skaitļi Baltijā. Latvijā – 542, Lietuvā – 843, Igaunijā – 1 108

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Augstskolas neplāno organizēt iestājeksāmenus centralizēto eksāmenu atcelšanas gadījumā

«Iestājpārbaudījumu testi būtu jāveic attālināti un tas būtu sarežģīts process, jo būtu jāapkalpo liela reflektantu plūsma.»

Grieķijā ievieš karantīnu patvēruma meklētāju izmitināšanas centros

Grieķijā veselības aprūpes iestādes ir noslēgušas no ārpasaules divus patvēruma meklētāju izmitināšanas centrus, kur apstiprināti saslimšanas gadījumi ar jauno koronavīrusu, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Šonedēļ gaidāms +20 grādu silts laiks

Termometra stabiņš dienā pakāpsies līdz +11…+16 grādu atzīmei, otrdien, 7.aprīlī, vietām centrālajos rajonos gaiss iesils līdz pat +20 grādiem.

Pieaudzis COVID-19 slimnieku skaits vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem

Ar COVID-19 sasirgušo iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem nedēļas laikā ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 83 gadījumus.

Nedēļa Lietuvā: Eksprezidentei darbs ANO, slēdz robežu Baltkrievijas, Krievijas automašīnām, ceļ mediķu algas

Lietuvā aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi ziņās bija eksprezidentes Daļas Grībauskaites jaunais amats ANO, robežas slēgšana vieglajām automašīnām no Baltkrievijas un Krievijas, kā arī Lietuvas mediķu algu celšana.

BNN nedēļas apkopojums: Cits ekonomikas ministrs. Neaizpildītais budžeta plāns. Radzeviča bezatbildība?

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Arī dejas un dziesmas nākamgad, Amats, Parādu atlaišana, Jauns ministrs, Lejupslīde un Nepielūdzamie skaitļi.

Avots: Ventspils turpina sportot arī COVID-19 laikā. Politiķi melo par OC Ventspils darbību

Ja privātie sporta infrastruktūras turētāji ir savus infrastruktūras objektus slēgušas pilnībā, tad atrodas mūsu valstī gudrinieki, kuri turpina attiekties pret COVID-19 vieglprātīgi.

Ar COVID-19 inficējušies jau 40 veselības aprūpes darbinieki

Varianti, kā ārstniecības personas inficējušās, varētu būt dažādi, klāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka infekcijas avots varētu būt gan pacienti, gan arī kolēģi.

airBaltic līdz oktobra beigām atcels apmēram 50% plānoto reisu

Turpinoties COVID-19 pandēmijas izraisītajai krīzei, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim atcels apmēram 50% plānoto lidojumu.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!