Saeima ratificē Pārskatīto Eiropas Padomes Konvenciju par kino kopražojumiem

Saeima ceturtdien, 1.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru ratificēta Pārskatītā Eiropas Padomes Konvencija par kino kopražojumiem. Tā pārskatīta, ņemot vērā pārmaiņas nozarē aizvadītajās desmitgadēs, un aizstās 1992.gadā pieņemto Eiropas Padomes Eiropas konvenciju par kino kopražojumiem, kurai Latvija pievienojās 1993.gadā, vēsta Saeimas Preses dienestā.

Kopš 1992.gada situācija kino nozarē ir mainījusies. To ir ietekmējusi tehnoloģiju attīstība, kas būtiski mainījusi filmu ražošanu un izplatīšanu. Tāpat būtiskas pārmaiņas skārušas kino jomā pieejamos valsts, reģionālos un starptautiskos finanšu atbalsta instrumentus. Kopumā Eiropas filmu industrija ir kļuvusi atvērtāka dažāda veida sadarbībai ar partneriem ne tikai no Eiropas Savienības, bet visas pasaules. Pārskatītā konvencija nodrošinās tajā paredzētās sadarbības platformas atbilstību mūsdienu situācijai.

Konvencijas mērķis ir sekmēt starptautisko kino kopražojumu veidošanu, izmantojot konvencijā paredzētos instrumentus. Tā nosaka kritērijus un kārtību, kādā filma var pretendēt uz kopražojuma statusu, to novērtēšanas metodiku, kopproducentu tiesības uz kinematogrāfisku darbu, kopproducentu finansiālā, tehniskā un mākslinieciskā ieguldījuma un līdzdalības nosacījumus, kopražojuma rezultātā radītās filmas eksportēšanas nosacījumus, kā arī nosacījumus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir tiesīga demonstrēt kopražojumu starptautiskajos festivālos.

Pārskatītā konvencija, salīdzinot ar 1992.gadā pieņemto, paredz vairākas būtiskas izmaiņas, piemēram, maina katra kopproducenta iemaksu minimālo un maksimālo proporciju, lai uz to attiecinātu šīs konvencijas nosacījumus. Saskaņā ar pārskatīto konvenciju daudzpusēja kopražojuma gadījumā minimālais ieguldījums nedrīkst būt mazāks nekā pieci procenti līdzšinējo desmit vietā un maksimālais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 80 procentus līdzšinējo 70 vietā no kinematogrāfiskā darba kopējām veidošanas izmaksām. Divpusēja kopražojuma gadījumā minimālais ieguldījums nedrīkst būt mazāks kā desmit procenti līdzšinējo 20 vietā un maksimālais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 90 procentus līdzšinējo 80 vietā no kinematogrāfiskā darba kopējām veidošanas izmaksām. Attiecīgi jaunie sliekšņi paplašina filmu loku, uz kuriem attiecināmi konvencijas nosacījumi un attiecīgi arī iespējas saņemt atbalstu.

Tāpat pārskatītā konvencija paredz iespēju Eiropas Padomes Ministru komitejai pēc apspriešanās ar dalībvalstīm uzaicināt konvencijai pievienoties jebkuru valsti, tādējādi paplašinot konvencijas darbības jomu. Pārskatītā konvencija arī ievieš jēdzienu «starptautisks kino kopražojums», aizstājot jēdzienu «Eiropas kino kopražojums».

No 2014. līdz 2016.gadam Latvija Eiropas Atbalsta fondam kinematogrāfisko un audiovizuālo darbu kopražojumiem un to izplatīšanai – Eurimages – pavisam ir iemaksājusi teju 350 tūkstošus eiro. Šajā periodā atbalsta saņemšanai iesniegti deviņi kopražojuma projekti ar Latvijas producentu dalību, no kuriem atbalstu ieguva pieci projekti, kas no fonda saņēmuši 650 tūkstošus eiro. Pārskatītās konvencijas ratificēšana atstās pozitīvu ietekmi uz Latvijas producentu iespējām pretendēt uz dažāda veida atbalsta mehānismiem. Kopražojumu skaits ar mūsu valsts kopproducenta dalību varētu pieaugt par 30 līdz 50 procentiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Pārskatītās konvencijas saistību izpildi koordinēs Nacionālais kino centrs.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas