bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 26.02.2020 | Vārda dienas: Aurēlija, Evelīna, Mētra
LatviaLatvija

Saeima ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā atzīst par pamatotu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSeima apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). «Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara,» teic Plešs.

Deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) uzsvēra, ka radusies situācija nemaz nav ārkārtēja, jo visi par problēmām zinājuši gadiem, bet nerīkojušies, pieļaujot situācijas eskalāciju. Arī viņa partijas biedrs Krišjānis Feldmans no tribīnes kritizēja pieļauto situāciju, kas ļāva rasties atkritumu apsaimniekošanas monopolam, vienlaikus lamājot Rīgas domes vadību.

Parlamentārietis Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka patlaban ar šādu retoriku nebūtu jāsāk kampaņa Rīgas domes vēlēšanām, jo līdz tām vēl tālu, līdztekus mudinot atbalstīt ārkārtējo situāciju.

Pie frakcijām nepiederošs deputāts Didzis Šmits arī atsaucās uz atsevišķu politiķu šķietamu vēlmi atriebt bijušajai Rīgas domes vadībai. «Rezultātā sanāk atriebt rīdziniekiem,» teica Šmits. Viņš uzsvēra, ka Rīgai ar Neapoli nebūtu jāsacenšas atkritumu ziņā, pastāstot, ka pats atbalstīs ārkārtas situāciju.

Pretēju viedokli pauda deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), paužot, ka lēmējvarai ir tiesības lemt citādāk nekā izpildvarai. «Par bažām, ka no Lidiņa nevarēs izvest atkritumus – gan jau kaut ko izdomāsim trīs mēnešu laikā. Sabiedrība beidzot zina, kā strādā atkritumu bizness,» sacīja Kaimiņš, aicinot ārkārtējo situāciju neatbalstīt.

Sēdes laikā deputāti apmainījās arī ar savstarpējiem apvainojumiem. Piemēram, deputāte Juta Strīķe (JKP), atsaucoties uz Šmita runāto, sacīja: «Es tiešām domāju, vai politiskie atkritumi nerunās par atkritumiem. Bet runāja. Viss ir kārtībā!»

Strīķe lamāja arī Rīgas mēru Oļegu Burovu (GKR), uzsverot, ka «mēslu situācijas uzvārds ir Burovs».

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) norādīja, ka tā ir ļoti negatīva lieta, kad latviešu partijas viena uz otru lamājas, kamēr patiesie vaininieki sēž klusu un priecājas. «Cik bieži mēs risinām Rīgas radītās problēmas? Problēma ir nevis pašvaldības izmērā, bet pārvaldnieku izmērā. Ušakovs, Turlajs, Burovs ir absolūti nespējīgi saimnieki, kuri nespēj pārvaldīt savu pašvaldību,» teica Dombrava, piebilstot, ka iepriekš būtu bijis pareizi domi atlaist. Dombravas ieskatā ārkārtējā situācija tikai apliecinās Rīgas domes vājumu un nespējīgumu, liekot saprast, ka viņš ārkārtējo situāciju atbalstīs.

Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) atgādināja, ka Konkurences padome (KP) ļoti laicīgi «situsi trauksmes zvanus» par potenciālo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc KP būtu jāatbalsta. «Mēs te risinām Rīgas domes problēmas. Varbūt mums drīz vajadzēs paņemt Rīgas domes kaķus uz Saeimu?» vaicāja deputāts.

Patlaban tiek runāts par visu, izņemot to, par ko būtu jādebatē, secinājis deputāts Sergejs Dolgopolovs (S). Viņaprāt, radusies situācija izgaismo virkni problēmu, kas būtu jārisina tostarp Saeimai, mainot likumdošanu. «Šodien nav runas par to, labi vai slikti strādā Rīgas dome. Runa ir par to, kā izvairīties no turpmākām problēmām,» sacīja deputāts, uzsverot, ka ārkārtējas situācijas izsludināšana ir nepieciešama. Arī Jānis Ādamsons (S) piekrita, ka būtiskākais ir nodarboties likumdošanas pilnveidošanu.

«Prieks skatīties, kā koalīcija savā starpā strīdas par kopīgi valdībā pieņemtu lēmumu. Kam mums opozīcija, ja mums ir tāda koalīcija?» vaicāja deputāts Viktors Valainis (ZZS), tāpat uzsverot, ka ārkārtas situācija būtu nepieciešama.

Pie frakcijām nepiederošs deputāts Aldis Gobzems notiekošo salīdzināja ar «skaistu teātri», pastāstot, ka tas sācies vēl pirms vairākiem gadiem. Viņaprāt, kritiskas situācijas veidošanos veicinājuši koalīcijas partiju deputāti šajā un iepriekšējos Saeimas sasaukumos. Gobzema pārmetumus izpelnījās arī Rīgas dome, kuras izsludinātais konkurss par atkritumu apsaimniekošanu esot bijis slikts. Gobzems tāpat uzsvēra, ka šodien radīšoties situācija, kad nacionālā apvienība balsos ar Saskaņu, vienlaikus paužot neizpratni, kā partiju apvienība Attīstībai/Par! pacieš koalīcijas partnera JKP kritiku par iespējamām mahinācijām.

Deputāts Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka notiekošais parlamentā šobrīd radot iespaidu, ka tiekot lemts par to, vai KP ir taisnība. Pavļuts uzsvēra, ka valdība, pieņemot lēmumu, izsvērusi visus argumentus un viedokļus. «Nevienam šajā zālē nepieder monopols uz juridisko taisnību. [..] Mēs te varam izrunāties un apsaukāties, bet Ministru kabinets, pieņemot lēmumu, izsver visus «par» un «pret»,» teica Pavļuts, uzsverot, ka diskusijas Saeimā rada jautājums, vai Saeima uzticas pašas apstiprinātai valdībai un ministriem.

«Opozīcijas kolēģi mēģināja noskaņot deputātus, norādot, ka mums ir šķelšanās un ka neesam vienoti par valdības pieņemto lēmumu,» sacīja deputāti Linda Ozola (JKP), uzsverot, ka JKP izvēlētais lēmums nenozīmē šķelšanos valdībā. Viņa atgādināja, ka arī valdības lēmums nav bijis vienbalsīgs, turklāt ir nepieciešams respektēt KP viedokli.

Noklausoties deputātu uzstāšanos, Pūce rezumējis, ka tas, visticamāk, piedien, 20.septembrī, Saeimai līdztekus kādam jautājumam apspriest vēl daudzus citus.

Jau ziņots, ka no 15.septembra Rīgā atkritumi tiek izvesti pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna.

Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA Getliņi EKO noslēdza 686,3 miljonu eiro vērtu vienošanos par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu publiskās-privātās partnerības ietvaros ar SIA CREB Rīga, kuru izveidoja divi vides pakalpojumu sniedzēji – Clean R un Eco Baltia vide.

Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā Getliņi EKOun CREB Rīga reģistrēja kopsabiedrību Rīgas vides pakalpojumi, taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par Tīrīga.

Savukārt Konkurences padome (KP), pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un Getliņi EKO. Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aptur noslēgto koncesijas līgumu.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šonedēļ neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.


Pievienot komentāru

Saskaņas līderis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs krievu skolu aizstāvis Čekušins

Pirms starta 13.Saeimas vēlēšanās kopā ar Saskaņu Čekušins aktīvi darbojies kopā ar citiem krievu skolu aizstāvjiem, tostarp Latvijas Krievu savienību.

Līdakam piedāvā turpināt strādāt Rīgas zoodārzā; piedāvājumu pieņemt nesteidz

Rīgas zoodārza kapitāldaļu turētājs Radzevičs piedāvājis Ingmāram Līdakam turpināt darbu iestādē sabiedrības izglītošanas jomā, taču Līdaka piedāvājumu pieņemt nesteidz, jo neesot skaidrības par jaunās zoodārza vadības plāniem.

Baltkrievija par piesārņotu naftu no Krievijas plāno saņemt 56 milj. eiro

Baltkrievija, kurai Krievija pērn piegādāja pusmiljonu tonnu nekvalitatīvas naftas, pēc ilgām sarunām ar Maskavu gaida kompensāciju 56 miljonu eiro vērtībā, ziņo Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Igaunijas Rail Baltica uzņēmuma jaunais vadītājs koncentrēsies uz termiņu izpildi

Igaunijas valsts uzņēmumā Rail Baltic Estonia priekšsēdētāja amatā stāsies Tenu Grīnbergs, kurš sola koncentrēties uz būvdarbu grafika izpildi un tālāka finansējuma saglabāšanu, ziņo ERR.

FM: Nākamajā ES plānošanas periodā uzsvars uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju

«Nepieciešamība pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama. Jo ātrāk tiks mainīta attieksme, ka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir drauds mūsu attīstībai, jo konkurētspējīgāki mēs būsim nākotnē.»

SIFFA direktors: Latvijā otrais zemākais vēža ārstēšanas finansējums Eiropā

Latvijas kompensācijas sistēmu papildinājušas tikai divas jaunās zāles – medikaments aknu vēža un zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai.

Igaunijā koronavīrusa analīzes veiktas četrām personām; rezultāti negatīvi

Igaunijā līdz šim jaunā koronavīrusa analīzes veiktas četriem cilvēkiem, un visas bijušas negatīvas, tā Igaunijas Veselības pārvaldes informāciju citē raidorganizācija ERR.

Latvijā samazinās lidojumu kavējuma laiks

Latvijā 2019.gadā kopējais kavējums gaisa satiksmes plūsmas vadībā bija 2 626 minūtes, kas ir par 83,8% mazāk nekā 2018.gadā, kas saistīts ar racionālāku gaisa telpas izmantošanu.

Kariņš mudina Bordānu izpildīt savus «mājasdarbus», pirms kritizēt citus ministrus

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš mudina Jaunās konservatīvās partijas līderi, tieslietu ministru Jāni Bordānu izpildīt savus «mājasdarbus», pirms kritizēt citus ministrus.

Maskava noraida Sīrijas pamieru ar opozīciju; karadarbība pastiprinās

Karadarbībai Sīrijā starp valdības-Krievijas spēkiem un opozīcijas grupējumiem prasot arvien jaunus civiliedzīvotāju upurus, Krievija ir noraidījusi pamiera iespēju, jo uzskata pretiniekus par teroristiem, kuriem nevēlas piekāpties ne Maskava, ne Damaska, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Valdība lauksaimniekiem piešķir 8,7 miljonus eiro konkurētspējas nodrošināšanai

Valdība akceptē 8,72 miljonu eiro atbalsta finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem.

Vācijā pieaug karnevāla uzbrukumā cietušo skaits

Vācu policija, kura izmeklē automašīnas ietriekšanos cilvēku pūlī karnevāla gājiena laikā, ir pavēstījusi, ka uzbrukumā cietuši 52 cilvēki. No tiem 35 cietušie joprojām ir slimnīcā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Ministru domām daloties, pagaidām neatbalsta priekšlikumu par alkohola tirdzniecību internetā

Ministru domām daloties, valdība lēma pagaidām nevirzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut Latvijā tirgot alkoholiskos dzērienus ar interneta starpniecību.

Kariņš: Latvijas dienesti ir gatavi nepieciešamības gadījumā neļaut jaunajam koronavīrusam izplatīties

Latvijā nav apstiprināts neviens saslimšanas gadījums ar jauno koronavīrusu, tomēr atbildīgie dienesti ir gatavi nepieciešamības gadījumā neļaut šim vīrusam izplatīties, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Atsevišķu ministru kritikas pavadībā valdība atbalsta Nacionālo attīstības plānu

Ministru kabinets otrdien, 25.februārī, atbalstījis Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027.gadam gala redakcijas projektu, atsevišķiem ministriem gan kritizējot finansējuma trūkumu tā īstenošanai.

Igaunijā policijas priekšnieka algu paceļ līdz 6 000 eiro

Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektora mēnešalga ir noteikta 6 000 eiro apmērā, tā paredz Igaunijas iekšlietu ministra Marta Helmes lēmums, ziņo ERR.

Igaunijā noraida aptieku reformas atcelšanas likumprojektu

Igaunijas parlamentā otrdien, 25.februārī, noraidīts grozījumu projekts, kas paredzēja mainīt valstī plānoto aptieku reformu, kuras nolūks ir aptieku pāriešana aptiekāru īpašumā. Grozījumu projektu bija iesniegusi Igaunijas Konservatīvā tautas partija, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Ar sociālajām garantijām vēlas stiprināt tiesnešu neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 25.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, ar kuriem plānots stiprināt Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību.

Pērn veikti 530,6 miljoni bezskaidrās naudas maksājumu 203 miljardu eiro apjomā

Salīdzinājumā ar 2018.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

JKP dod mājienu par vēlmi Magņitska sankciju sarakstā redzēt arī Šķēli

Jaunās konservatīvās partijas ieskatā tā dēvētais Magņitska sankciju saraksts būtu jāpapildina arī ar citiem Latvijas oligarhiem, partijai netieši dodot mājienu par vēlmi tajā redzēt arī ekspolitiķi Andri Šķēli.

Koronavīrusa dēļ Kanāriju salās vairākiem simtiem atpūtnieku liedz atstāt viesnīcu

Spānijas Kanāriju salās kādā viesnīcā ieviesti pārvietošanās ierobežojumi vairākiem simtiem viesu, jo naktsmītni apmeklējis kāds itāļu ārsts, kuram ir konstatēts koronavīruss, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Attaisnotie izdevumi – kā atgūt pārmaksāto nodokli

Ik gadu, sākot no 1.marta, ir iespējams atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā.

Ventas osta pārejas periodā segs Ventspils brīvostas pārvaldes izmaksas

Jaundibinātā AS Ventas osta pārejas periodā līdz visu ostas funkciju pārņemšanai segs Ventspils brīvostas pārvaldes izmaksas.

Pētījums: Eiropas lielākiem uzņēmumiem CO2 samazināšanā jāiegulda divtik

Eiropas vadošiem uzņēmumiem zema oglekļa dioksīda projektos ir jāiegulda divreiz vairāk nekā šobrīd, lai līdz 2050.gadam sasniegtu klimata neitralitāti, tā secināts pētījumā, ko citē beļģu ziņu portāls EurActiv.

Misāne jānogādā Latvijā līdz 4.martam

Informācija nodota arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokuroram, kas veic pirmstiesas kriminālprocesu lietā, kurā Misāne atzīta par aizdomās turēto un viņai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!