bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.12.2018 | Vārda dienas: Sarmis, Lelde
LatviaLatvija

ZZS visplašāk pārstāv Saeimā strādājošos bijušos komunistus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā ekskomunistu pozīcijas joprojām ir spēcīgas. Tie ir valdībā un vada piecas Saeimas komisijas. Likums prasa uzrādīt čekas ziņotāja statusu, ja cilvēks kandidē vēlēšanās, bet nekur nav teikts, ka jādeklarē sava komunista pagātne. Saeimā šādu deputātu ir vismaz 19, stāsta raidījumā Nekā Personīga (NP).

NP ziņo, ka pieci ekskomunisti ir no Saskaņas (Igors Pimenovs, Jānis Ādamsons, Ivans Ribakovs, Sergejs Dolgopolovs, Ivans Klementjevs), pa vienam deputātam no Latvijas Reģionu apvienības (Mārtiņš Šics), Vienotības (Juris Šulcs) un No sirds Latvijai (Gunārs Kūtris). Divi ekskomunisti pārstāv Nacionālo apvienību (Andris Buiķis, Kārlis Krēsliņš).

Visvairāk bijušo komunistu ir Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) – deviņi (Augusts Brigmanis, Aija Barča, Andris Bērziņš, Andris Siliņš, Ainārs Mežulis, Jānis Vucāns, Inesis Boķis, Jānis Trupovnieks, Valdis Skujiņš), ja vien partijā nav bijis arī Latvijas armijas ģenerālis, iepriekš PSRS Iekšlietu karaspēka majors Juris Vectirāns (1987.gadā beidzis Minskas Augstāko Milicijas skolu, vadījis Augstākās padomes un Latvijas Drošības dienestu, tagad ZZS). Viņš vienīgais no Saeimas deputātiem atteicās no paskaidrojumiem par savu pagātni, jo par šādu interesi bija aizvainots.

Zināmākais Saeimas komunists ir ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, Saeimas Pieprasījumu komisijas un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs, Saldus rajona LKP komiteju vadīja no 1985. līdz 1987.gadam). Tiek norādīts, ka skarbākais stāsts par Brigmaņa komunista pagātni ir aculiecinieku atmiņas, kā 1987.gadā viņš licis vest kūtsmēslus uz Oskara Kalpaka piemiņas vietu. Pats Brigmanis šādu rīcību noliedz.

Partijas struktūrās ilgi strādājusi Aija Barča. Pašlaik viņa ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, iestājusies partijā 70.gados, tādēļ, ka «tai laikā to prasīja ieņemamais amats» – viņa bijusi vienas vidusskolas direktora vietniece. Strādājusi Liepājas izpildkomitejā, vēlāk Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kļuvusi par Saeimas deputāti no LSDSP saraksta, ilggadējā Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja. Tagad pārstāv ZZS sastāvā esošo Liepājas partiju.

Kompartijas funkcionārs bijis Vienotības frakcijas deputāts Juris Šulcs (LKP iestājies 80.gadu sākumā, 17 gadus bijis Tukuma mērs, bijis partijā Latvijas ceļš, paša izveidotajā partijā Tukuma pilsētai un novadam, tagad Vienotības frakcijā). Darbs partijā arī viņam palīdzēja mūsdienās izvirzīties par Tukuma mēru.

Šulcs stāsta, ka tas viss toreiz bija vajadzīgs darbam. «Es biju, arī pašās beigās mani ievēlēja par partijas komitejas otro sekretāru, kad nometa, jo bija tā demokrātiskā forma, ka partijas konferencē nometa iepriekšējos partijas sekretārus un tad ar ziediem, ar lielu tautas atbalstu ievēlēja par partijas otro sekretāru. Un pēc tam mēs arī šo partiju sagrāvām.»

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Latvijas Bērnu fonda prezidents, LKP iestājies 1960. vai 1970.gadā, vada Saeimas Publisko un revīzijas komisiju, bijis biedrs Jaunajā partijā un Latvijas ceļā, darbojies Komjaunatnes struktūrās) kompartijā iestājies septiņdesmitajos gados, jo to prasījusi viņa darbavieta meliorācijā.

Budžeta un finanšu komisijas priekššēdētājs Jānis Vucāns (LKP iestājies 1986.gadā, matemātikas doktors, desmit gadus Ventspils augstskolas rektors, partijas Latvijai un Ventspilij biedrs) par komunistu kļuvis 1986.gadā. Vucāns stāsta, ka komunistu partijā iestājies Atmodas laikā, «tāpēc, ka viņu vajadzēja graut no iekšienes».

Universitātē kompartijas rindas bija papildinājis arī bijušais partijas No sirds Latvijai līderis Gunārs Kūtris (LKP iestājās 1982.gadā savulaik vadījis Finanšu policiju, bijis Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, desmit gadus bijis Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tagad Saeimas prezidija sekretārs, kā arī Nacionālās apvienības deputāts Andris Buiķis (LKP iestājās 1972.gadā, matemātikas profesors, bijis Jaunā laika un Vienotības biedrs).

Uz jautājumu par to, kad Buiķis iestājās partijā, viņš atbild: «Tad, kad mani iecēla par katedras vadītāju un tad arī no skaitļošanas centra gāju uz universitāti.» Partijā viņš iestājās 1972.gadā. «Es izstājos 1989., mēs Salaspilī tur ļoti nopietni strādājām, Klaucēns pie mums bija, man neļāva runāt. Es viņam uzdevu riebīgus jautājumus un tad Mihailovs, kas bija interfrontē, – tas arī neļāva vispār runāt.»

Gunārs Kūtris, Saeimas prezidija loceklis, partijā iestājies tāpēc «lai varētu palikt par pasniedzēju universitātē; pateica, ka vajag iestāties». «Tad, kad jau bija par pasniedzēju, tad bija kvotas, tad nevarēja būt,» stāsta Kūtris.

1989.gadā, gadu pirms Padomju Savienības sabrukuma, par komunistu kļuva bijušais Valmieras mērs Inesis Boķis (LKP iestājās 1989.gadā, bijis Mazsalacas mežrūpniecības uzņēmuma vadītājs, vēlāk ilgus gadus Valmieras mērs no Tautas partijas, vēlāk izveidoja savu partiju Valmierai un Vidzemei, šogad no tās izstājās, lai pievienotos ZZS, bet viņu neuzņēma vietējā Valmieras LZS nodaļa), kurš padomju gados vadījis Mazsalacas mežrūpniecības uzņēmumu. Līdzīgā kārtā gadu PSKP pavadīja arī Veselības ministrijas parlamentārais sekrerārs Jānis Trupovnieks (iestājies LKP 1989.gadā vairākkārt bijis Balvu mērs no TB/LNNK, tagad pievienojies ZZS) un deputāts Ainārs Mežulis (LKP pievienojies 1989.gadā, bijis Smiltenes mērs. Bijis Latvijas ceļā, LPP/LC un Reģionu aliansē, tagad ZZS).

Ainārs Mežulis partijā uz vienu gadu esot iestājies, tāpēc, ka tajā laikā neļāva strādāt skolā.

Arī Ivanam Ribakovam (LKP iestājies 1986.gadā, bijis direktors divās Rēzeknes skolās, no 2002.gada Saskaņas Saeimas deputāts) vajadzējis stāties partijā, jo to prasījis darbs skolā. Viņa komunista stāžs – četri gadi.

NP jautā Ribakovam: «Bet kāpēc iestājāties 1986.?»
Viņš atbild: «Es biju skolas direktors Rēzeknē, praktiski laikam visi bija skolas direktori.»
NP: «Tad jau sanāk «perestroikas laikā» iestājāties?»
Ribakovs: «Laikam jā. Es, kļuvis par pašvaldības deputātu Rēzeknes domē, tai laikā izstājos.»

Ir arī komunisti veterāni, cilvēki, kas partijā iestājušies 60.gados. Aiz pārliecības. Piemēram, tagadējais cīnītājs pret skolu latviskošanu Igors Pimenovs (iestājies LKP kaut kad padomju gados, Atmodas laikā darbojās Tautas frontē, kopš 2005.gada Saskaņas aktīvists), Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (LKP iestājies 1967.gadā, strādājis partijas centrālkomitejā, bijis valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītājs, Rīgas mēra Gundara Bojāra vietnieks, 2015.gadā Saskaņa viņu izvirzīja par Valsts prezidenta kandidātu) un pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš (LKP iestājies 1969.gadā, vēlāk bijis LSDSP un kreiso spēku koalīcijā Darbs un taisnīgums, bijis Nodarbinātības valsts dienesta priekšnieks).

Andris Siliņš, atbildot uz jautājumu par to, kāpēc iestājies partijā: «Toreiz es biju pietiekami jauns, man tas tika piedāvāts, un es iestājos. Es biju strādnieks un arī pēc tam biju strādnieks, tad nebija saistīts ne ar kādiem karjeras jautājumiem, ne ar ko. Es biju tā audzināts, ka toreiz bija padomju laiki.»

Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) par to, kāpēc iestājies partijā: «Man patika tie ideāli, kas tur bija.»

Arī Igors Pimenovs stāsta, ka «gribēja būt par komunistu».

Jānis Ādamsons (PSKP iestājās armijā, no 1979. līdz 1992. dienējis PSRS, vēlāk Krievijas flotē, iekšlietu ministrs Māra Gaiļa valdībā, Rīgas domnieks, Saeimas deputāts, bijis Latvijas ceļā, LSDSP, Saskaņā), Mārtiņš Šics (PSKP iestājies astoņdesmitajos vai septiņdesmitajos gados, desmit gadus vadījis Katastrofu medicīnas centru, bijis Rīgas domes deputāts no Pilsoniskās savienības, tagad Latvijas Reģionu apvienības Saeimas deputāts) un Kārlis Krēsliņš (PSKP iestājās 1966.gadā, PSRS Bruņoto spēku pulkvedis, 15 gadus pasniedzējs Žukova kara akadēmijāLatvijas Aizsardzības akadēmijas rektors, Nacionālo bruņoto spēku Štāba priekšnieks, kandidējis no ZZS, vēlāk pieslējies NA) kompartijā nokļuva padomju armijā. Tur neesot bijis citas izejas kā vien kļūt par komunistu.

Jānis Ādamsons Saeimas deputāts (Saskaņa) iestājies partijā «tāpēc, ka savādāk nevarēja pabeigt karaskolu». Ādamsons saka, tas bijis «obligāts nosacījums».

Mārtiņš Šics iestājies partijā, dienot padomju armijā. Viņš stāsta: «Es biju viens no pirmajiem, kas organizēja izstāšanos no kompartijas, tai skaitā Latvijas kompartijas likvidēšanu.»

Arī Kārlis Krēsliņš iestājies partijā, «jo virsnieka karjera nebija iespējama, ja tu nebūsi partijā». «Tā bija realitāte un izvēles. Varēja neiet bruņotajos spēkos. Varēju palikt pa traktoristu, varēju strādāt kolhozā, nošpļauties, es gan nestājos kolhozā, bet nu tā bija izvēle,» piebilst Krēsliņš.

Deputātam Ivanam Klementjevam (LKP iestājies 1985.gadā, sporta pedagoģijas doktors, bijis Rīgas domes, tagad Saskaņas Saeimas deputāts) par komunistu vajadzējis tapt, lai sasniegtu rezultātus sportā.

Vēl lielāka par Saeimas komunistu kopu ir komjauniešu frakcija. Jebkurš, kas mācījies skolā padomju gados, kļuvis par komjaunieti.

Valdis Kalnozols (ZZS), Dzintars Zaķis (Vienotība), Aivars Meija un Jānis Urbanovičs (Saskaņas frakcijas vadītājs).


Pievienot komentāru

  1. rasa teica:

    Taisnība jau ir-vadošā darbā nevarēja strādāt,ja nebiji kompartijas bieds.Piecdesmito gadu vidusskolniekiem ari vajadzēja būt komjauniešiem,Ja kādam izdevās izvairīties no komjaunatnes ,tad tas varēja būt vai nu ļoti nesekmīgs vai galīgi atpalicis no skolas drastiskajiem likumiem.Biedējošs bija fakts,ka sākās visādas aizdomas par vecāku uzskatiem-nodevēji,pretvalstiski elementi u.t.t.Jāpiezīmē,ka daudzi komjaunieši nemaz tik pārliecināti par vareno komunisma celtniecību nebija.To nozīmīti gan bija jāpiesprauž obligāti.Tomēr šodien vecajiem bukiem jāsaprot,kur ir viņu īstā vieta.Suns kažoku maina,bet niknums paliek nemainīgs.Par to var pārliecināties,klausoties kvēlajās runās.Barčas tantei pirmajai vajadzētu aiziet pelnītā atpūtā,gan jau izdzīvos bez grandiozās algas.

  2. adiag teica:

    Taisnība-es,jauna meitene -neilgi pēc tehnikuma beigšanas nevarētu strādāt (tā man teica toreiz) par galveno zootehniķi ,ja neiestātos partijā.Piespieda! Ko es 20 gadu vecumā toreiz sapratu no tādas partijas.Tā ir taisnība,tajos laikos tā bija.

  3. kresiite teica:

    …bet komunistu partijā stāties nebija obligāti! Vnk tā bija vieglāk tikt pie labumiem! Tātad, kas ir šie cilvēki???

Ušakovs saglabā Rīgas mēra krēsla vietu

Rīgas domes mēs Nils Ušakovs izturējis kārtējo uzticības balsojumu, viņu atbalstot visiem koalīcijas deputātiem, bet atlaišanu pieprasot mazākumā esošajai opozīcijai.

Ar 31 balsi «par» Burovs tiek ievēlēts par Rīgas domes vicemēru

Rīgas domes 18.decembra ārkārtas sēdē ar balsojumu 31 «par» un 22 balsīm «pret» nolemts, ka turpmāks Oļegs Burovs ieņems Rīgas vicemēra amatu. Sēdē piedalījās 53 no 60 domes deputātiem. Jāpiebilst, ka Burovs bija vienīgais kandidāts, kas izvirzīts uz vicemēra amatu.

Ar ZZS un Saskaņas atbalstu Truksnim kārtējo reizi izdodas saglabāt mēra amatu

Ar Zaļo un zemnieku savienības un Saskaņas deputātu balsīm Jūrmalas mēram Gatim Truksnim kārtējo reizi izdevies saglabāt priekšsēdētāja amatu.

Aptauja: 60% igauņu gatavi aizstāvēt savu valsti, ja tai uzbruktu

Igaunijas Aizsardzības ministrijas pasūtītā sabiedriskās domas aptaujā par Igaunijas iedzīvotāju viedokli par aizsardzības jautājumiem, 60% respondentu atbildējuši, ka piedalītos valsts aizsardzības pasākumos, ja Igaunija piedzīvotu militāru iebrukumu.

Valdībā apstiprina vidējās algas palielināšanu mediķiem par 20%

Valdība otrdien, 18.decembrī, apstiprināja Ministru kabineta noteikumus, kas paredz, ka no nākošā gada 1.janvāra ārstniecības personu vidējā darba samaksa pieaugs par 20% salīdzinājumā ar 2018.gadu, BNN informē Veselības ministrija.

Apstiprina kārtību akcīzes nodokļa piemērošanai mazajiem brūžiem

Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu par kārtību, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum. Noteikumi paredz, kādos gadījumos komersantiem, kas ražo alu, izsniedzams sertifikāts, kas apliecina patstāvīgās mazās alus darītavas statusu, kā arī kādos gadījumos to atsaka piešķirt vai anulē.

NMPD Rīgas reģiona mediķu piemaksām novirza 50 000 eiro 

Ministru kabinets otrdien, 18.decembrī, apstiprinājis Veselības ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, pārdalot finansējumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam darbinieku piemaksām.

KNAB 10 000 eiro kukuļošanas lietā aizturējis Eigimu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietā par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu aizturējis bijušo Daugavpils mēru Rihardu Eigimu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Igaunijā uz nabadzības sliekšņa pērn dzīvojuši 22,6% iedzīvotāju

Igaunijā iedzīvotāju īpatsvars, kuri 2017.gadā statistiski bijuši uz nabadzības sliekšņa, bijis 22,6% jeb kopskaitā 295 000 iedzīvotāju, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

Vai Ušakovs saglabās Rīgas mēra amatu?

Rīgas dome ārkārtas sēdē šodien, 18.decembrī, pulksten 15.00 lems par Rīgas mēra Nila Ušakova atbrīvošanu no amata. Kā norāda RD nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Nauris Puntulis: «Ušakovam ir jāseko Andra Amerika piemēram un pašam vajadzētu atkāpties no ieņemamā amata, jo tieši viņš ir Rīgas satiksmes kapitāldaļu turētāja pārstāvis un tieši viņam ir jāuzņemas politiskā atbildība.»

Paziņo trīs pretendentus, kam jāturpina izstrādāt metu idejas Expo 2020 Dubaijā

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera otrdien, 18.decembrī, paziņojusi trīs labāko ideju autorus metu konkursam Expo 2020 Dubaijā, kur visaugstāk novērtēts SIA Mailītis A.I.I.M. ar darba nosaukumu Skaņais mežs.

Ķīnas prezidents: Partija kontrolē visu un visi to atbalsta

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir svinīgā uzrunā brīdinājis ārvalstis neuzstādīt Ķīnai nekādus noteikumus un uzsvēris, ka valdošā Komunistiskā partija Ķīnā kontrolē visu.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija cepumu ražotnē iegulda 53 000 eiro

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija investējis vairāk nekā 53 tūkstošus eiro Artilērijas ielas cepumu un vafeļu ražotnes pilnveidē, uzstādot līdz šim nebijušu pūdercukura dozēšanas katlu.

Anrijs Matīss: «Labo darbu čempioni» vispirms vēlas nopirkt elektrovilcienus un tad domāt – kā mēs tos izmantosim

AS Pasažieru vilciens Latvijai vēlas iegādāties 32 jaunus elektrovilcienus, kuru piedāvātā līgumcena ir 225 303 262 eiro. Tā ir vairāk nekā trīs reižu lielāka summa nekā tā, ko Igaunija iztērēja par saviem elektrovilcieniem. «Problēma Latvijas gadījumā ir ne tikai tajā, ka valsts pārmaksātu, bet arī tas, ka «labo darbu čempioni» vispirms nopirktu vilcienus un tad domātu – kā mēs tos izmantosim, jo joprojām nav skaidrības, kā šie vilcieni darbosies – kuros virzienos kursēs, vai būs iespējams braukt vienā tīklā, vai būs jauni peroni,» intervijā ar BNN stāsta bijušais Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Nelegālais cigarešu tirgus Latvijā sasniedzis līdz šim zemāko līmeni – 19,8%

Šā gada pēdējā ceturksnī no kopumā Latvijā izsmēķētajām 19,8% bijušas kontrabandas cigaretes. Tas ir zemākais rādītājs kopš 2010.gada, liecina jaunākais tirgus pētījumu kompānijas Nielsen Tukšo paciņu pētījums.

Virši-A: Latvijas degvielas tirgus kļuvis mazāk konkurētspējīgs Baltijas reģionā

Šogad degvielas mazumtirgotājus Latvijā ietekmējusi svārstīgā naftas cena, akcīzes nodokļa paaugstināšana un asā konkurence vietējā tirgū. 2018.gads iesākās ar akcīzes nodokļa izmaiņām, tā rezultātā tika novērots sadārdzinājumus gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam, norāda pašmāju degvielas mazumtirgotāja Virši-A izpilddirektors Jānis Vība.

ANO pieņem Vispasaules bēgļu paktu, pret – tikai Ungārija, ASV

ANO Ģenerālā Asambleja ir pieņēmusi valstīm juridiski nesaistošu deklarāciju, kas paredz sniegt atbalstu valstīm, kur dzīvo lielākā daļa no šī brīža bēgļiem. To kopskaits pasaulē ir vairāk nekā 25 miljoni cilvēku.

Ik mēnesi Latvijā izsniedz ap 16 000 eID karšu

Šogad vidēji mēnesī izsniegtas 16 tūkstoši eID kartes, kas ir tikpat, cik šogad izdotas pases. Kopumā Latvijā izsniegts jau aptuveni viens miljons eID karšu, liecina Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes apkopotā informācija.

Par konkurences kropļošanu publiskajos iepirkumos piemēro 33 268 eiro sodu

Konkurences padome konstatējusi pretlikumīgu, vairākkārtēju darbību saskaņošanu starp biroja tehnikas apkopes un piegādes veicējiem SIA Tomega un SIA BTK.LV.  Par apzinātu konkurences kropļošanu publisko iepirkumu procedūrās KP piemērojusi SIA Tomega naudas sodu 33 268 eiro apmērā.

Novērš mēģinājumu Latvijā ievest teju 16'500 eiro, tos nedeklarējot

Veicot kontroles pasākumus, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsušas kādas personas mēģinājumu ievest Latvijā skaidru naudu 16 430 eiro apmērā, to nedeklarējot. Banknotes bija paslēptas dažādās vietās starp vieglā automobiļa vadītāja personīgajām mantām.  

Polija pakļaujas ES Tiesai – atceļ tiesnešu pensionēšanas normas

Pakļaujoties Eiropas Savienības Tiesas spriedumam, Polija ir atcēlusi tās singri aizstāvētās tiesību normas par Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanas vecuma pazemināšanu, kad Eiropas Komisijā raisīja satraukumu par Polijas mēģinājumiem ierobežot tiesas neatkarību.

Latvijā konstatē būtiskus drošuma pārkāpumus lietošanā esošiem liftiem

Vairāk nekā puse jeb 68% no pārbaudītajiem liftiem Latvijā neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un 43% no pārbaudītajiem liftiem var radīt risku cilvēka veselībai un dzīvībai. Galvenās problēmas saistītas ar savu laiku nokalpojušajiem liftiem un jauno liftu neatbilstību Eiropas Savienības vienotajām prasībām.

Valdības darba kārtībā RD atlaišanu bez juristu atzinumiem neiekļaus

Līdz nebūs juristu atzinumu par likumprojektu Rīgas domes atlaišanai, šis jautājums Ministru kabineta darba kārtībā netiks iekļauts, atzinis aizejošās valdības premjers Māris Kučinskis. Viņaprāt, pēc šī skandāla Rīgas mēram Nilam Ušakovam būtu jāatkāpjas, taču tam būtu jābūt viņa paša lēmumam.

Biržu indeksi krītas bažās par ekonomikas izaugsmi

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien, 17.decembrī, kritās, ko izraisīja investoru bažas par ekonomikas izaugsmi.

Rīgas vicemēra amatam virzīs Pilsētas īpašumu komitejas vadītāju Burovu

Partija Gods kalpot Rīgai valdes sēdē Rīgas vicemēra amatam nolēmusi virzīt Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītāju Oļegu Burovu, apstiprinājis viens no politiskā spēka valdes locekļiem Mareks Gailītis.