bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 16.08.2018 | Vārda dienas: Astrīda, Astra
LatviaLatvija

ZZS visplašāk pārstāv Saeimā strādājošos bijušos komunistus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā ekskomunistu pozīcijas joprojām ir spēcīgas. Tie ir valdībā un vada piecas Saeimas komisijas. Likums prasa uzrādīt čekas ziņotāja statusu, ja cilvēks kandidē vēlēšanās, bet nekur nav teikts, ka jādeklarē sava komunista pagātne. Saeimā šādu deputātu ir vismaz 19, stāsta raidījumā Nekā Personīga (NP).

NP ziņo, ka pieci ekskomunisti ir no Saskaņas (Igors Pimenovs, Jānis Ādamsons, Ivans Ribakovs, Sergejs Dolgopolovs, Ivans Klementjevs), pa vienam deputātam no Latvijas Reģionu apvienības (Mārtiņš Šics), Vienotības (Juris Šulcs) un No sirds Latvijai (Gunārs Kūtris). Divi ekskomunisti pārstāv Nacionālo apvienību (Andris Buiķis, Kārlis Krēsliņš).

Visvairāk bijušo komunistu ir Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) – deviņi (Augusts Brigmanis, Aija Barča, Andris Bērziņš, Andris Siliņš, Ainārs Mežulis, Jānis Vucāns, Inesis Boķis, Jānis Trupovnieks, Valdis Skujiņš), ja vien partijā nav bijis arī Latvijas armijas ģenerālis, iepriekš PSRS Iekšlietu karaspēka majors Juris Vectirāns (1987.gadā beidzis Minskas Augstāko Milicijas skolu, vadījis Augstākās padomes un Latvijas Drošības dienestu, tagad ZZS). Viņš vienīgais no Saeimas deputātiem atteicās no paskaidrojumiem par savu pagātni, jo par šādu interesi bija aizvainots.

Zināmākais Saeimas komunists ir ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, Saeimas Pieprasījumu komisijas un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs, Saldus rajona LKP komiteju vadīja no 1985. līdz 1987.gadam). Tiek norādīts, ka skarbākais stāsts par Brigmaņa komunista pagātni ir aculiecinieku atmiņas, kā 1987.gadā viņš licis vest kūtsmēslus uz Oskara Kalpaka piemiņas vietu. Pats Brigmanis šādu rīcību noliedz.

Partijas struktūrās ilgi strādājusi Aija Barča. Pašlaik viņa ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, iestājusies partijā 70.gados, tādēļ, ka «tai laikā to prasīja ieņemamais amats» – viņa bijusi vienas vidusskolas direktora vietniece. Strādājusi Liepājas izpildkomitejā, vēlāk Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kļuvusi par Saeimas deputāti no LSDSP saraksta, ilggadējā Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja. Tagad pārstāv ZZS sastāvā esošo Liepājas partiju.

Kompartijas funkcionārs bijis Vienotības frakcijas deputāts Juris Šulcs (LKP iestājies 80.gadu sākumā, 17 gadus bijis Tukuma mērs, bijis partijā Latvijas ceļš, paša izveidotajā partijā Tukuma pilsētai un novadam, tagad Vienotības frakcijā). Darbs partijā arī viņam palīdzēja mūsdienās izvirzīties par Tukuma mēru.

Šulcs stāsta, ka tas viss toreiz bija vajadzīgs darbam. «Es biju, arī pašās beigās mani ievēlēja par partijas komitejas otro sekretāru, kad nometa, jo bija tā demokrātiskā forma, ka partijas konferencē nometa iepriekšējos partijas sekretārus un tad ar ziediem, ar lielu tautas atbalstu ievēlēja par partijas otro sekretāru. Un pēc tam mēs arī šo partiju sagrāvām.»

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Latvijas Bērnu fonda prezidents, LKP iestājies 1960. vai 1970.gadā, vada Saeimas Publisko un revīzijas komisiju, bijis biedrs Jaunajā partijā un Latvijas ceļā, darbojies Komjaunatnes struktūrās) kompartijā iestājies septiņdesmitajos gados, jo to prasījusi viņa darbavieta meliorācijā.

Budžeta un finanšu komisijas priekššēdētājs Jānis Vucāns (LKP iestājies 1986.gadā, matemātikas doktors, desmit gadus Ventspils augstskolas rektors, partijas Latvijai un Ventspilij biedrs) par komunistu kļuvis 1986.gadā. Vucāns stāsta, ka komunistu partijā iestājies Atmodas laikā, «tāpēc, ka viņu vajadzēja graut no iekšienes».

Universitātē kompartijas rindas bija papildinājis arī bijušais partijas No sirds Latvijai līderis Gunārs Kūtris (LKP iestājās 1982.gadā savulaik vadījis Finanšu policiju, bijis Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, desmit gadus bijis Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tagad Saeimas prezidija sekretārs, kā arī Nacionālās apvienības deputāts Andris Buiķis (LKP iestājās 1972.gadā, matemātikas profesors, bijis Jaunā laika un Vienotības biedrs).

Uz jautājumu par to, kad Buiķis iestājās partijā, viņš atbild: «Tad, kad mani iecēla par katedras vadītāju un tad arī no skaitļošanas centra gāju uz universitāti.» Partijā viņš iestājās 1972.gadā. «Es izstājos 1989., mēs Salaspilī tur ļoti nopietni strādājām, Klaucēns pie mums bija, man neļāva runāt. Es viņam uzdevu riebīgus jautājumus un tad Mihailovs, kas bija interfrontē, – tas arī neļāva vispār runāt.»

Gunārs Kūtris, Saeimas prezidija loceklis, partijā iestājies tāpēc «lai varētu palikt par pasniedzēju universitātē; pateica, ka vajag iestāties». «Tad, kad jau bija par pasniedzēju, tad bija kvotas, tad nevarēja būt,» stāsta Kūtris.

1989.gadā, gadu pirms Padomju Savienības sabrukuma, par komunistu kļuva bijušais Valmieras mērs Inesis Boķis (LKP iestājās 1989.gadā, bijis Mazsalacas mežrūpniecības uzņēmuma vadītājs, vēlāk ilgus gadus Valmieras mērs no Tautas partijas, vēlāk izveidoja savu partiju Valmierai un Vidzemei, šogad no tās izstājās, lai pievienotos ZZS, bet viņu neuzņēma vietējā Valmieras LZS nodaļa), kurš padomju gados vadījis Mazsalacas mežrūpniecības uzņēmumu. Līdzīgā kārtā gadu PSKP pavadīja arī Veselības ministrijas parlamentārais sekrerārs Jānis Trupovnieks (iestājies LKP 1989.gadā vairākkārt bijis Balvu mērs no TB/LNNK, tagad pievienojies ZZS) un deputāts Ainārs Mežulis (LKP pievienojies 1989.gadā, bijis Smiltenes mērs. Bijis Latvijas ceļā, LPP/LC un Reģionu aliansē, tagad ZZS).

Ainārs Mežulis partijā uz vienu gadu esot iestājies, tāpēc, ka tajā laikā neļāva strādāt skolā.

Arī Ivanam Ribakovam (LKP iestājies 1986.gadā, bijis direktors divās Rēzeknes skolās, no 2002.gada Saskaņas Saeimas deputāts) vajadzējis stāties partijā, jo to prasījis darbs skolā. Viņa komunista stāžs – četri gadi.

NP jautā Ribakovam: «Bet kāpēc iestājāties 1986.?»
Viņš atbild: «Es biju skolas direktors Rēzeknē, praktiski laikam visi bija skolas direktori.»
NP: «Tad jau sanāk «perestroikas laikā» iestājāties?»
Ribakovs: «Laikam jā. Es, kļuvis par pašvaldības deputātu Rēzeknes domē, tai laikā izstājos.»

Ir arī komunisti veterāni, cilvēki, kas partijā iestājušies 60.gados. Aiz pārliecības. Piemēram, tagadējais cīnītājs pret skolu latviskošanu Igors Pimenovs (iestājies LKP kaut kad padomju gados, Atmodas laikā darbojās Tautas frontē, kopš 2005.gada Saskaņas aktīvists), Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (LKP iestājies 1967.gadā, strādājis partijas centrālkomitejā, bijis valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītājs, Rīgas mēra Gundara Bojāra vietnieks, 2015.gadā Saskaņa viņu izvirzīja par Valsts prezidenta kandidātu) un pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš (LKP iestājies 1969.gadā, vēlāk bijis LSDSP un kreiso spēku koalīcijā Darbs un taisnīgums, bijis Nodarbinātības valsts dienesta priekšnieks).

Andris Siliņš, atbildot uz jautājumu par to, kāpēc iestājies partijā: «Toreiz es biju pietiekami jauns, man tas tika piedāvāts, un es iestājos. Es biju strādnieks un arī pēc tam biju strādnieks, tad nebija saistīts ne ar kādiem karjeras jautājumiem, ne ar ko. Es biju tā audzināts, ka toreiz bija padomju laiki.»

Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) par to, kāpēc iestājies partijā: «Man patika tie ideāli, kas tur bija.»

Arī Igors Pimenovs stāsta, ka «gribēja būt par komunistu».

Jānis Ādamsons (PSKP iestājās armijā, no 1979. līdz 1992. dienējis PSRS, vēlāk Krievijas flotē, iekšlietu ministrs Māra Gaiļa valdībā, Rīgas domnieks, Saeimas deputāts, bijis Latvijas ceļā, LSDSP, Saskaņā), Mārtiņš Šics (PSKP iestājies astoņdesmitajos vai septiņdesmitajos gados, desmit gadus vadījis Katastrofu medicīnas centru, bijis Rīgas domes deputāts no Pilsoniskās savienības, tagad Latvijas Reģionu apvienības Saeimas deputāts) un Kārlis Krēsliņš (PSKP iestājās 1966.gadā, PSRS Bruņoto spēku pulkvedis, 15 gadus pasniedzējs Žukova kara akadēmijāLatvijas Aizsardzības akadēmijas rektors, Nacionālo bruņoto spēku Štāba priekšnieks, kandidējis no ZZS, vēlāk pieslējies NA) kompartijā nokļuva padomju armijā. Tur neesot bijis citas izejas kā vien kļūt par komunistu.

Jānis Ādamsons Saeimas deputāts (Saskaņa) iestājies partijā «tāpēc, ka savādāk nevarēja pabeigt karaskolu». Ādamsons saka, tas bijis «obligāts nosacījums».

Mārtiņš Šics iestājies partijā, dienot padomju armijā. Viņš stāsta: «Es biju viens no pirmajiem, kas organizēja izstāšanos no kompartijas, tai skaitā Latvijas kompartijas likvidēšanu.»

Arī Kārlis Krēsliņš iestājies partijā, «jo virsnieka karjera nebija iespējama, ja tu nebūsi partijā». «Tā bija realitāte un izvēles. Varēja neiet bruņotajos spēkos. Varēju palikt pa traktoristu, varēju strādāt kolhozā, nošpļauties, es gan nestājos kolhozā, bet nu tā bija izvēle,» piebilst Krēsliņš.

Deputātam Ivanam Klementjevam (LKP iestājies 1985.gadā, sporta pedagoģijas doktors, bijis Rīgas domes, tagad Saskaņas Saeimas deputāts) par komunistu vajadzējis tapt, lai sasniegtu rezultātus sportā.

Vēl lielāka par Saeimas komunistu kopu ir komjauniešu frakcija. Jebkurš, kas mācījies skolā padomju gados, kļuvis par komjaunieti.

Valdis Kalnozols (ZZS), Dzintars Zaķis (Vienotība), Aivars Meija un Jānis Urbanovičs (Saskaņas frakcijas vadītājs).


Pievienot komentāru

  1. rasa teica:

    Taisnība jau ir-vadošā darbā nevarēja strādāt,ja nebiji kompartijas bieds.Piecdesmito gadu vidusskolniekiem ari vajadzēja būt komjauniešiem,Ja kādam izdevās izvairīties no komjaunatnes ,tad tas varēja būt vai nu ļoti nesekmīgs vai galīgi atpalicis no skolas drastiskajiem likumiem.Biedējošs bija fakts,ka sākās visādas aizdomas par vecāku uzskatiem-nodevēji,pretvalstiski elementi u.t.t.Jāpiezīmē,ka daudzi komjaunieši nemaz tik pārliecināti par vareno komunisma celtniecību nebija.To nozīmīti gan bija jāpiesprauž obligāti.Tomēr šodien vecajiem bukiem jāsaprot,kur ir viņu īstā vieta.Suns kažoku maina,bet niknums paliek nemainīgs.Par to var pārliecināties,klausoties kvēlajās runās.Barčas tantei pirmajai vajadzētu aiziet pelnītā atpūtā,gan jau izdzīvos bez grandiozās algas.

  2. adiag teica:

    Taisnība-es,jauna meitene -neilgi pēc tehnikuma beigšanas nevarētu strādāt (tā man teica toreiz) par galveno zootehniķi ,ja neiestātos partijā.Piespieda! Ko es 20 gadu vecumā toreiz sapratu no tādas partijas.Tā ir taisnība,tajos laikos tā bija.

  3. kresiite teica:

    …bet komunistu partijā stāties nebija obligāti! Vnk tā bija vieglāk tikt pie labumiem! Tātad, kas ir šie cilvēki???

Maršruts nedēļas nogalei: Rīgas svētki, Banānu izbraukums un Piena svētki

Šajā nedēļas nogalē, dodoties pa Maršrutu, paveras iespējas baudīt daudz un dažādus pasākumus visās Latvijas malās – no Liepājas līdz Rēzeknei, braucot caur Rīgu, kur no 17. līdz 19.augustam norisināsies vieni no gaidītākajiem un vērienīgākajiem pilsētas svētkiem Latvijā. Ja ir vēlme pavadīt brīvdienas nedaudz mierīgākā vidē, tad Maršruts ved arī uz Raunu, kur norisināsies festivāls Ķiploks – visu garšu karalis. Kad tas nobaudīts, tad Liepājā atpūtas parkā Pērkone piknika gaisotnē var piedalīties Adoptēto dzīvnieku saietā 2018.

50 dienas līdz Saeimas vēlēšanām: 2 336 iedzīvotājiem beigsies pases derīguma termiņš

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina balsstiesīgos Latvijas iedzīvotājus pirms 13.Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī laikus pārbaudīt, vai vēlēšanu dienā būs derīga pase. Pēc PMLP datiem no septembra līdz vēlēšanu dienai pases derīguma termiņš beigsies 2 336 Latvijas pilsoņiem.

Jau 30.augustā atklās lielveikalu IKEA; darbinieku meklējumi turpinās

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA pirmais veikals Latvijā savu darbību sāks 30.augustā, tomēr uzņēmums joprojām meklē darbiniekus.

Liedz Čakšai par gadu pagarināt veselības pakalpojumu apmaksas kritēriju izstrādi

Koalīcija ir noraidījusi Veselības ministrijas lūgumu par gadu pagarināt likumprojekta izstrādi, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, sacīja Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Valsts kontrole vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos

Valsts kontrole nākamā gada budžetā vēlas iegūt papildu līdzekļus ieguldīšanai darbiniekos, Latvijas Radio norāda Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Eurostat: Latvijā janvārī–jūnijā starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 16.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Gandrīz puse bērnu pērn piedzimuši māmiņām ar augstāko izglītību

Latvijā pērn piedzima 20 828 bērni. Gandrīz pusei jeb 9 703 bērnu mātēm bija augstākā izglītība. 7 229 jeb 34,7% jaundzimušo mātēm bija vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība un 2 775 jeb 13,3% – pamatizglītība vai zemāka izglītība.

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 1.pusgadā Latvijā pieaudzis par 18,6%

Apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajā pusgadā Latvijā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 255,763 miljonus eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs audzis divas reizes lēnāk – par 9,1%, sasniedzot 145,277 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Latvijas krājbankas administrators jūlijā atguvis 224 800 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūlijā atguvis 224 834 eiro, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, pauž ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Veiktas izmaiņas SIA LDz Infrastruktūra valdē

SIA LDz Infrastruktūra dalībnieku sapulce ir veikusi izmaiņas uzņēmuma valdē, līdzās valdes priekšsēdētājam Jānim Ceicānam apstiprinot jaunu valdes locekli – VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Nekustamā īpašuma direkcijas Nodrošinājuma daļas vadītāju Arti Bērziņu, ziņo LDz pārstāve Ella Pētermane.

Noteiktas Zvaigžņu reitinga labākās skolas

2018.gada Zvaigžņu reitinga augšgalā starp lielajām skolām nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, otro vietu ieņem Daugavpils Krievu vidusskola – licejs, savukārt trešo vietu ieņem Rīgas Valsts 2.ģimnāzija. Mazo skolu reitingā pirmo vietu ieņem RTU inženierzinātņu vidusskola, otro vietu – Tukuma novada Zemgales vidusskola, un trešo vietu – PIKC NMV Rīgas Doma kora skola.

ABLV Bank aktīvi jūlijā atgūti 21,052 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori jūlijā atguvuši aktīvus 21,052 miljonu eiro apmērā. Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 11,602 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem – 7,644 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm – 1,792 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas – 14 tūkstoši eiro.

CVK saņēmusi informāciju par vairāku kandidātu iespējamo neatbilstību likumam

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi informāciju par vairāku deputāta amata kandidātu iespējamo neatbilstību Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumiem, vēsta CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Bažas par Turcijas krīzi gremdē pasaules akciju tirgus

Pasaules biržas trešdien, 15.augustā, saruka akciju cenas, atjaunojoties bažām par Turcijas kržies ietekmi un investoriem cenšoties atbrīvoties no riskantākajiem aktīviem.

Kučinskim pārmet par kavēšanos; «dod mājienus» Čakšas demisijai

Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs prasa Ministru prezidentam Mārim Kučinskim skaidrot, kāpēc Saeimā vēl nav iesniegts likumprojekts par kritērijiem medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības pakalpojumu klāstā.

Politiski represētajiem plāno piešķirt 100 eiro atbalstu, tam atvēlot 1,28 miljonus

Politiski represētajiem valsts simtgadē plāno piešķirt vienreizēju 100 eiro atbalstu, informē Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Onkologs: Marihuāna medicīnā var noderēt, bet Latvijai līdz tam vēl «jāpaaugas»

Marihuāna medicīnā var būt noderīga, tomēr, lai to legalizētu ārstnieciskām vajadzībām, Latvijas sabiedrībai vēl «nedaudz jāpaaugas», savu personīgo viedokli pauda Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.

ĀCM konstatēts četrām mājas cūkām Saldus novada Zaņas pagastā; Druvas Unguros notiek slimības cēloņa meklējumi

Āfrikas cūku mēris konstatēts Saldus novada Zaņas pagasta Zemgaļos. Slimība uzliesmojusi saimniecībā ar četrām mājas cūkām. Tikmēr nevar izslēgt, ka ĀCM vīruss tā skartajā Saldus novada SIA Druvas Unguri cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, informē Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Bojāgājušo skaits Dženovā pieaudzis līdz 42

Bojāgājušo skaits, kas zaudējuši dzīvību Dženovā, sabrūkot autostrādes tiltam, pieaudzis līdz 42, vēsta Dženovas virsprokurors Frančesko Kodzi.

Lietuvā ieklāta simboliska sliede Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmā

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna Orlen vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam Orlen Lietuva piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Nodarbināto skaits Latvijā gada laikā pieaudzis par 17,9 tūkstošiem

Latvijā 2018.gada 2.ceturksnī bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada otrajā ceturksnī samazinājies līdz 7,7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 2.ceturksnī bija 7,7%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Sēdē beidzot ir deputātu kvorums – otrajā lasījumā atbalsta stingrākus noteikumus «ātrajiem» kredītiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 14.augustā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Vairāk saules IT speciālists atbrīvots pret 20'000 eiro drošības naudu

Restorānu tīkla Vairāk saules IT speciālistam Edgaram Štrombergam, kurš nesen tika atbrīvots no apcietinājuma, tiesa piemērojusi 20 000 eiro drošības naudu, norāda Štromberga advokāts Mareks Halturins.