bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.09.2018 | Vārda dienas: Kurts, Knuts, Gundars
LatviaLatvija

Saeima tuvinās lēmumam, kas liegs darba devējam prasīt noteiktas svešvalodas prasmi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka turpmāk darba devējam varētu būt aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.

Atbalstu likuma grozījumiem pirmajā lasījumā izteica 55 deputāti, pret bija 22 deputāti, bet atturējās – viens. Priekšlikumam, kas varētu papildināt vai mainīt piedāvātos grozījumus, iesniegšanas termiņš noteikts šī gada 11.septembris.

Ceturtdien, 6.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Darba likumā paredz arī, ka darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, aizliegts pieprasīt zināšanas valodās, kas nav Eiropas Savienības oficiālās valodas.

Jāatzīmē, ka likumprojekts paredz Ministru kabinetam noteikt to amatu un profesiju sarakstu, uz ko šī norma netiks attiecināta.

Grozījumu likumprojekta iesniedzēji ir Nacionālās apvienības deputāti Edvīns Šnore, Aleksandrs Kiršteins, Einārs Cilinskis, Rihards Kols, Raivis Dzintars un Jānis Dombrava.

Balsojuma rezultāti:

Kā atzīmē grozījumu iniciatori, Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk – krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.

Norādīts, ka saskaņā ar statistikas datiem septiņās lielākajās Latvijas pilsētās dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, bet tikai 40% no tiem ir latvieši. Līdz ar to tur pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos. Šādā situācijā darba devēji, vai nu pieņemot darbiniekus darbā, vai arī pēc viņu pieņemšanas darbā, kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi, jo vairākums viņu klientu un arī vairākums strādājošo ir krieviski runājošie, uzskata grozījumu iesniedzēji.

Tāpat tiek uzsvērts, ka Latvijas novados un mazpilsētās latviešu īpatsvars ir 75% (Kurzemē un Vidzemē pat 90%) un nav reālas nepieciešamības mācīties, zināt un lietot krievu valodu. «Šo novadu un pilsētu pašvaldības pat teorētiski nespētu nodrošināt skolas ar pietiekamu skaitu krievu valodas skolotāju, ja skolēni, piemēram, vācu valodas vietā gribētu mācīties krievu valodu. Skolās ar latviešu mācību valodu 16 gadu laikā tikai aptuveni 35% skolēnu kā svešvalodu ir apguvuši krievu valodu. 2016.gadā krievu valodu (nevis vācu) kā otro apgūstamo svešvalodu izvēlas jau tikai 32%,» vēstīts sagatavotajā likumprojektā.

Iniciatori prognozē, ka likumprojekta pieņemšanas gadījumā mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs. Ilgtermiņā tas pozitīvi iespaidotu arī demogrāfisko situāciju un darbaspēka deficītu Latvijā, kā arī mazinātu Latvijas rusifikācijas tendences.

Latvijas Darba likums tiktu papildināts arī ar vairākiem punktiem:

«Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no valodu prasmes, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodu prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.»

«Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no valodu prasmes, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodu prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.»

«Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi vai lietošanu, ja tas neietilpst darba pienākumos.»

Visbeidzot, «darbiniekam ir tiesības, veicot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas Republikas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai personām, kuras Latvijā saņēmušas uzturēšanās atļauju, izmantot saziņai tikai valsts valodu.»


Pievienot komentāru

Moneyval rekomendāciju ieviešanai prioritātes cilvēkresursiem un tehnoloģijām

Valdība apstiprinājusi rīcības plānu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval rekomendāciju ieviešanai, vēsta Ministru prezidenta padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Guna Šnore.

Mainīs Kontroles dienesta pārraudzību un palielinās tā kapacitāti

Valdība otrdien, 25.septembrī,  vienojās par nepieciešamību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu reorganizēt Ministru kabineta pārraudzībā ar Iekšlietu ministrijas «starpniecību», vienlaikus palielinot dienesta kapacitāti, preses pārstāvjiem stāsta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS.

Klaipēdas šosejas posmā konstatēts brāķis; līdz nākamajam gadam veiks monitoringu

Klaipēdas šosejas posmā starp Liepāju un Nīcu šomēnes tika pabeigti remontdarbi, kas uzsākti šogad pavasarī. Tomēr ne visā posmā ir uzklāta asfalta virskārta, jo trīs kilometru posmā ir konstatēts brāķis.

Apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi; lētāk būs tiem – kas gāzi tērē vairāk

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi AS Gaso iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

Zviedrijā neuzticības balsojumā gāž premjerministru Lēvenu

Zviedrijas valdības vadītājs Stefans Lēvens nav izturējis neuzticības balsojumu, un, neraugoties uz viņa vadītās partiju apvienības uzvaru vēlēšanās, ir kļuvis par pirmo šādā ceļā atstādināto premjerministru Zviedrijas vēsturē.

PMLP: Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā

Aprēķināts jauns Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs. Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, liecina jaunākie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati par 2018.gada 1.jūliju.

ES banku uzraugam jāizmeklē Igaunijas, Dānijas rīcība ap Danske Bank

Eiropas Banku iestādei uzdots izmeklēt, vai saistībā ar iespējamo ilggadējo naudas atmazgāšanu caur Danske Bank Igaunijā, savu darbu pienācīgi ir veikuši Igaunijas un Dānijas banku uzraugi.

Pret aizdomās turēto VUGD priekšnieka vietnieku ierosināta disciplinārlieta

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ierosinājis disciplinārlietu pret dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli, kurš tiek turēts aizdomās par piesavināšanos.

KP: pieaug uzņēmumu apvienošanās darījumu skaits

Konkurences padome šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Bildēs: Pāvests sagaidīts Tallinā

Romas katoļu baznīcas galva otrdien, 25.septembrī, sagaidīts Tallinā, kur ieradies, noslēdzot savu Baltijas valstu apmeklējumu.

airBaltic saņem divpadsmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidīja 12. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSN. Līdz 2018.gada beigām uzņēmums plāno, ka flotē kopumā būs 14 Airbus A220-300 lidmašīnas.

Latvijas apceļotājiem: visvairāk satiksmes ierobežojumu uz reģionālajiem ceļiem

Valsts autoceļu tīklā turpinās remontdarbu sezona un atsevišķos posmos autobraucējiem ir jārēķinās ar satiksmes un braukšanas ātruma ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centrs.

Vācijas lielākai bankai prasa cīnīties ar naudas atmazgāšanu

Vācijas banku uzraugs prasījis valstī lielākai bankai, Deutsche Bank, pastiprināt tās cīņu pret naudas atmazgāšanu.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija septiņos mēnešos palielinājusies par 0,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad septiņos mēnešos realizēta kopumā 21 347 tonnu apmērā, kas ir par 28 tonnām jeb 0,1% vairāk nekā 2017.gada septiņos mēnešos.

Krievijā Navaļnijam jauns arests uzreiz pēc iznākšanās no ieslodzījuma

Krievu opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš aktīvi aicinājis iedzīvotājus piedalīties protesta akcijās pret Krievijas pensiju reformu, pēc administratīvā aresta izciešanas ticis aizturēts un atkārtoti notiesāts uz administratīvo arestu, 20 dienām. Šoreiz par septembra piketa nelikumīgu rīkošanu.

Meteorologi nedēļas vidū prognozē pirmo rudens vētru

Otrdien, 25.septembrī, Latvijā pakāpeniski paaugstināsies atmosfēras spiediens, mākoņu daudzums būs mainīgs ar tendenci samazināties dienas otrajā pusē, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Īrijā 2016.gada pavasarī dzīvoja teju 20 000 Latvijas valstspiederīgie

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

SAB: Krievijas specdienesti saglabā interesi par iekšpolitisko situāciju Latvijā

Krievijas specdienesti saglabā interesi par iekšpolitisko situāciju Latvijā, tai skaitā par 13.Saeimas vēlēšanām un to iespējamiem rezultātiem, taču patlaban nav informācijas, ka vēlēšanu process varētu tikt ārēji apdraudēts, atzīst Satversmes aizsardzības birojā.

Pāvests mudina skatīties plašāk par pašu interesēm; Aglonā sagaidīts ar gavilēm

Sabiedrībai ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, jo tas rada izaugsmei nepieciešamo vienotību, pirmdien uzrunā Rīgā mudināja pāvests Francisks, kurš Latviju apmeklē vienas dienas vizītē.

Foto: Pāvests Francisks dievkalpojumā Rīgas Domā un Sv.Jēkaba katedrālē ar senioriem

Pāvests Francisks viesojas gan Rīgas pilī, gan Rīgas Doma baznīcā, kur vadīja ekumenisko dievkalpojumu, klātesot dažādām Latvijas amatpersonām.

Pāvests Francisks ierodas vizītē Latvijā

Latvijā pirmdien, 24.septembrī, ieradās katoļu pāvests Francisks. Pāvestu Rīgas lidostā sagaidīja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un citas personas.

Nedēļa Lietuvā. Vēlas «apcirpt» tiesu izpildītāju atlīdzību

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite aizvadītajā nedēļā sagatavojusi likumdošanas priekšlikumus, lai ierobežotu tiesu izpildītāju atalgojumu līdz 15% no to piedzītās summas.

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.