bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 31.03.2020 | Vārda dienas: Atvars, Gvido
LatviaLatvija

Saeimā visai lielā vienprātībā virzās uz lēnāku akcīzes likmes kāpumu alkoholam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Saeima, akcīzes nodoklis, alkohols, alkohola cenas, veselība, Alkohola apvienība,

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmajā lasījumā atbalstījusi partijas KPV LV Saeimas frakcijas iesniegtos grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, piedāvājot lēnāku akcīzes nodokļa celšanu alkoholiskajiem dzērieniem.

Astoņiem deputātiem balsojot par, nevienam pret un vienam atturoties atbalstīts priekšlikums paredzēt pakāpeniskāku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem 2020. un 2021.gadā paaugstinot vidēji par 5%.

Tādējādi stiprā alkohola litra nodokļu daļu plānots paaugstināt par 0,38 eiro 2020.gadā un 0,40 eiro 2021.gadā, bet vīnam nodokļu daļa katrā gadā pieaugs par 0,06 eiro (par litru). Nodokļu daļa alum pieaugs par 0,03 eiro par litru.

Atbilstoši atbalstītajiem priekšlikumiem starpproduktiem (ar alkohola saturu virs 15%, bet līdz 22%) akcīzes nodoklis par 100 litriem augs no 168 uz 176 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodoklis par 100 litriem absolūtā spirta no 1.marta augs no 1 564 eiro uz 1 642 eiro, bet pēc gada – 1 724 eiro.

Savukārt alum akcīzes nodoklis par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem augs nedaudz straujāk nekā iepriekš paredzēts – nevis no 7,4 eiro uz 8,1 eiro par 100 litriem, bet gan no 7,4 eiro līdz 8,2 eiro.

Latvijs Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš komisijā uzsvēra, ka attiecīgais KPV LV priekšlikums ir mēģinājums rast kompromisu un atrisināt daudz un dažādas problēmas, taču joprojām saglabājas nevienlīdzība akcīzes nodokļa likmju piemērošanā starp dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem. Pēc Liniņa sacītā, pašreizējais piedāvājums palielināt akcīzes nodokli visām kategorijām par 5%, par bāzes skaitli ņemot esošās akcīzes nodokļa likmes, diskriminē alus nozari, padarot to nespējīgu salīdzinājumā ar grādīgajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Ilmārs Šņucins norādīja, ka FM atbalsta rosinājumu palielināt alkoholam akcīzes nodokli vidēji par 5%. Pēc viņa sacītā, turpinot likumā pieņemtās akcīzes nodokļa izmaiņas, ieņēmumi valsts budžetā no akcīzes nodokļa likmēm alkoholam neattaisnotu prognozes. 

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL–TB/LNNK) pauda, ka rosinājums palielināt alkoholam akcīzes nodokli 5% robežās tik nebūtiski mainīti alkohola cenas, ka patērētāju rīcību tas neietekmētu – alkohola patēriņš nesamazinātos.

Tikmēr Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors norādīja, ka cena ir jūtīgākais aspekts, kas nosaka, vai patērētāji dod priekšroku vienai vai otrai dzērienu kategorijai.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure lūdza alum kā nacionālam dzērienam akcīzes nodokli nepalielināt un tāpat kā Lietuvā iesaldēt uz pāris gadiem. Viņa atgādināja, ka pērn vasarā, samazinot akcīzes nodokļa likmes stiprajam alkoholam, bet alum tās atstājot nemainīgas, alus akcīzes attiecība pret grādīgajiem alkoholiskajiem Latvijā ir kļuvusi nevienlīdzīga Baltijas valstu līmenī.

Alus darītavas Cēsu alus pārstāvis Gustavs Zatlers atzina, ka atbalsta akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem paaugstināšanu vidēji par 5% šogad un nākamgad. Tas esot kompromisa variants.

«Nav patīkami pieņemt, ka alus ir zaudējis, bet jāpiekrīt kompromisam,» sacīja Zatlers, skaidrojot, ka tādējādi nodokļu izmaiņu dēļ vienai alus pudelei cena pieaugs par pieciem centiem.

Parlamentārietis Mārtiņš Šteins (AP) jautāja, ko Finanšu ministrija (FM) līdz šim darījusi atbilstoši pagājušā vasarā solītajam, runāt ar pārējām Baltijas valstīm par akcīzes nodokļa likmju harmonizāciju. FM pārstāvis atbildēja, ka sarunas par akcīzes nodokļa likmēm starp Baltijas valstīm ir bijušas. «Apmaināmies ar informāciju runājam ar kaimiņiem, bet katra valsts ir suverēna lēmuma pieņemšanā,» viņš skaidroja. 

Komentējot Saeimā pērn pieņemtos grozījumus, kas ar 2019.gada 1.augustu paredzēja akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam samazināt par 15%, Šņucins teica – ja šāds lēmums nebūtu pieņemts pagājušā gada nodokļu ieņēmumu plāns būtu pildījies vēl sliktāk salīdzinājumā ar pašreizējo pagājušā gada plāna neizpildi par 20 miljoniem eiro.

Tikmēr Veselības ministrijas (VM) uzsver, ka neatbalsta iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, jo šāds nodokļu palielinājums absolūti neietekmēs sabiedrības veselības rādītājus. VM aicināja palikt pie tādām likmēm, kas patlaban plānotas no 1.marta. 

VM arī vērsa uzmanību, ka cilvēkiem Latvijā ir ļoti liela alkohola atkarība, it īpaši vīriešiem – katram piektajam vīrietim Latvijā ir alkohola atkarību. «Ja gribam ietekmēt [samazināt] alkohola patēriņu, akcīzes nodoklis jāceļ vismaz par 10%,» sacīja VM pārstāve.

Atbildot uz deputātes Ļubovas Švecovas (S) jautājumu, kādi pasākumi alkohola patēriņa ierobežošanā Latvijā līdz šim ir bijuši, VM atbildēja, ka VM jau vairākkārt izstrādājusi alkohola patēriņa ierobežošanas plānu Latvijā, bet VM ieceres līdz šim valdībā nav guvušas atbalstu. Tāpat VM regulāri īsteno sabiedrības informēšanas pasākumus par alkohola lietošanas negatīvo ietekmi uz veselību, izglīto pedagogus par atbildīgu alkohola lietošanu.

Vienlaikus VM uzsvēra, ka ir bijušas arī aktīvas darbības sociālajos tīklos, kas vērstas uz jauniešu mērķa auditorijai. Taču ar to nepietiek. Ja ir vēlme mazināt alkohola patēriņu, nepieciešami kompleksi pasākumi.

Latvijas Alkohola nozares apvienības izpilddirektors Dāvis Vītols norādīja, ka pēdējos desmit gados grādīgo dzērienu akcīzes nodoklis cēlies par 86%, ieviesti arī vairāki aizliegumi. Taču alkohola patēriņu sabiedrībā reāli varētu mazināt tikai tās izglītošana un runāšana ar sabiedrību, atzina Vītols. Pēc viņa sacītā, daļā Eiropas valstu ir daudz zemāks nominālais akcīzes nodoklis nekā Latvijā un darba algas augstākas, taču pārmērīga negatīvā alkohola lietošana ir daudz mazāka. Arī Latvijā, tostarp pateicoties sabiedrības izglītošanas pasākumiem, jau esot vērojamas pozitīvas tendences – alkohola apjoms, ko cilvēki patērā, sarūk.

Kiršteins pieļāva, ka taktika, visu aizliedzot, nav pareiza. Deputāts retoriski vaicāja, kāpēc citās valstīs ar lielāku alkohola patēriņu sabiedrība ir veselīgāka nekā Latvijā, par ko liecina dažādi statistikas dati.

VM norādīja, ka par 2019.gadu dati vēl nav pieejami, bet 2018.gadā Latvijā vairāk nekā 650 cilvēki miruši no ar alkoholu saistītām slimībām. Cilvēki ar atkarību no alkohola nelabprāt iet ārstēties, visbiežāk to rosina tuvinieki un apkārtējie cilvēki. Tāpat iedzīvotāju mirstību kopumā kādā valstī ietekmē daudz un dažādi faktori, tostarp sirds asinsvadu slimības, kā arī citas saslimšanas, uzturs. Tikmēr alkohols ļoti ietekmē saslimstību ar vēzi, norādīja VM.

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji atzina, ka pēdējos gados Latvijā ir tendence samazināties gan alus, gan arī stipro spirtoto alkoholisko dzērienu patēriņam.

Komisija, sešiem deputātiem balsojot par, bet trim atturoties, atbalstīja priekšlikumu Saeimai noteikt likumprojektam steidzamību. Tas nozīmētu, ka likumprojektu būtu ļauts skatīt divos nevis trijos lasījumos. Paredzēts, ka likumprojekts tiks skatīts 20.februāra Saeimas plenārsēdē.

Jau ziņots, ka saskaņā ar spēkā esošo likuma redakciju 2020.gada 1.martā bija paredzēts palielināt akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem, izņemot raudzētos dzērienus ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpuma procentiem. Stiprajam alkoholam nodokļa likme tiktu palielināta līdz 2025 eiro par 100 litriem absolūtā spirta jeb par 29,5%, savukārt alum, vīnam, raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu virs sešiem tilpuma procentiem un starpproduktiem akcīzes nodokļa likmes palielinājums būtu vidēji 10%.


Pievienot komentāru

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stāsies spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Satiksmes intensitāte kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas ir kritusies par 18%

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28.martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15.līdz 28.februārim.

IeM vēlas 20% piemaksu policistiem un robežsargiem COVID-19 krīzes laikā

Piemaksas paredzētas tikai tām Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras tiešā veidā iesaistītas ārkārtējās situācijas pasākumos.

Nošķirtība kļūst grūtāka; svarīgi saglabāt dienas ritmu – tā igauņu psiholoģe

Psiholoģe Igaunijā, kur ārkārtējā situācijā aizvadītas desmit dienas, brīdinājusi, ka izturēt nošķirtību mājās daudziem kļūs grūtāk un svarīgi ir ievērot dienas ritmu un atrast fiziskas nodarbes, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Pērnā gada 2.pusgadā ievērojams apaļkoku iepirkumu cenu samazinājums

Lielākais cenu kritums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā, mazākais – apses zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā.

Neskatoties uz reputācijas problēmām, KPV LV par priekšsēdētāja vietnieku ieceļ Nemiro

Partijas KPV LV jaunieceltās valdes pirmajā tiešsaistes sēdē par partijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova vietniekiem tika iecelti Ralfs Nemiro un Ēriks Pucens.

Ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām COVID-19 analīzēm

Turpmāk ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 analīzēm.

ASV paildzina pārvietošanās ierobežojumus; valstī inficējušies 140 000

ASV, kur reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, valdība ir paildzinājusi valsts mēroga pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus līdz 30.aprīlim, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

CSP: 116 000 Latvijas iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības

Par minētajām elpošanas ceļu veselības problēmām biežāk sūdzas vecāka gadagājuma iedzīvotāji.

Rīgas kapsētās bēru ceremonijas notiks tikai ārā

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir slēdzis pašvaldības kapsētās esošās kapličas.

Raidījumā: Latvijas krievus dezinformē par COVID-19 nekaitīgumu 

Sašķelta informācijas telpa visu laiku bijis Latvijas drošības drauds. Faktu vietā krieviski runājošie saņem informāciju, ka koronavīruss ir līdzvērtīgs iesnām un ka tas ir ASV radīts bioloģisks ierocis.

Kāpēc Girģens tā raujas uz valsts galvenā futbolista posteni?

Lai arī Ģirģenam visa enerģija šobrīd jāvelta savu tiešo pienākumu veikšanai un pasākumiem COVID-19 ierobežošanai, viņš tomēr kandidēs uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu.

Spānijā dienas laikā no COVID-19 miruši 838 cilvēki

Spānijā diennakts laikā līdz svētdienai, 29.martam, no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši 838 cilvēki. Tikmēr Itālijā otro dienu pēc kārtas sarucis letālo saslimšanas gadījumu skaits, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Rīgas satiksme atceļ lielāko daļu atlaižu uz ārkārtas situācijas laiku

Pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus paredz atcelt visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2.grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem.

Krievija slēdz sauszemes robežas; kravu transports turpinās

Krievija no pirmdienas, 30.marta, ievieš pagaidu ierobežojumus valsts robežas šķērsošanai, lai valstī mazinātu jaunā koronavīrusa izplatību. Ierobežojumi neattieksies uz kravas furgonu kustību pāri robežai, ziņo Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk.

Atgriezīsies vēss un nokrišņiem bagāts laiks

Darba nedēļas gaitā daudzviet gaidāms slapjš sniegs un sniegs, tomēr, pakāpeniski paaugstinoties gaisa temperatūrai, nokrišņi pāries galvenokārt lietū.

Koronavīruss Baltijā. Latvijā – 347, Lietuvā – 437 , Igaunijā – 679

Igaunijā ziņo, ka divi saslimušie ir miruši COVID-19 izraisīto komplikāciju dēļ un 20 cilvēki ir izveseļojušies no šī koronavīrusa.

Nedēļa Lietuvā: Vīruss uzveic piekto pacientu, Nausēda aicina ES nopietnāk cīnīties pret pandēmiju

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija pirmo piecu cilvēku nāve no COVID-19 komplikācijām, prezidenta Gitana Nausēdas aicinājums ES dalībvalstīm izvērst nopietnāku cīņu pret pandēmijas izplatību un Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums pārcelt 13.janvāra krimināllietas izskatīšanu.

BNN nedēļas apkopojums: Uz Tokiju nākamgad. Muižnieks rektora amatā. Draudzīgā degvielas cena

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Ārkārtas situācija, Amats, Prognoze, Risinājumi, Vienošanās, Viedoklis un Cenu kritums.

COVID-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei

Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķei.

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!