bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 18.11.2019 | Vārda dienas: Aleksandrs, Brīve, Doloresa
LatviaLatvija

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai gan priekšlikums būtiski palielināt valsts finansējumu partijām izraisījis asas diskusijas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Providus direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka klātesošajiem uzsvēra, ka partijas nesaņem pienācīgu finansiālo atbalstu no valsts budžeta un šāda situācija neļauj tām strādāt un rada lielu atkarību no salīdzinoši neliela ziedotāju skaita. 

Viņa atzīmēja, ka šobrīd Saeimā nonākusī grozījumu redakcija satur vairākas atkāpes no sākotnējās darba grupā izstrādātās versijas. Kā galveno novirzi Kažoka izcēla to, ka ar pašreizējo redakciju, viņasprāt, tiek diskriminētas tās partijas, kuras Saeimas vēlēšanās saņēmušas vēlētāju atbalstu 2% līdz 4,99% apmērā, jo tām netiks piešķirt bāzes finansējums – 100 000 eiro. Tāpat viņa atzīmēja, ka sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka šis bāzes finansējums būtu nepieciešams 190 000 eiro apmērā.

Kā otro būtiskāko atšķirību no sākotnēji izstrādātās versijas, Kažoka minēja to, ka vairs nav paredzēta iespēja partijām saņemt papildu finansējumu, kas piesaistīts to biedru skaitam, tādējādi motivējot partijas piesaistīt jaunus biedrus un veicinot sabiedrības iesaisti politikā.

Savukārt pieaicinātās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonas norādīja, ka Saeimā nonākušajā grozījumu redakcijā ir iekļauts punkts, kas veicinās godīgu konkurenci priekšvēlēšanu laikā, proti, partijām turpmāk nebūs atļauts izveidot parādsaistības ar preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kas pārsniedz 90 dienas. Birojā skaidroja, ka šādas parādsaistības var tikt izmantotas, lai apietu noteiktos aģitācijas izmaksu ierobežojumus.

Otrdien, 22.oktobrī, deputātu domām daloties, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja grozījumu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Grozījumi cita starp paredz būtiski palielināt valsts finansējumu partijām.

Komisijā par plānotajiem grozījumiem izcēlās plašas debates, kuras ilga apmēram pusotru stundu. Debašu noslēgumā deputāti tika aicināti balsot par grozījumu izņemšanu no budžeta likumprojektu paketes un skatīšanu parastā kārtībā, taču deputāti divas reizes pēc kārtas nobalsoja neizšķirti – pieci pret pieci – tādēļ šis priekšlikums neguva atbalstu. Savukārt konceptuāli savu atbalstu plānotajiem grozījumiem pauda pieci deputāti, bet pret bija četri.

Sēdes ievadā tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) biroja vadītājs Aldis Bukšs deputātiem skaidroja likumprojekta būtību, norādot, ka gan ministrijas, gan citu iesaistīto pušu pārliecība ir tāda, ka ar lielāku valsts finansējumu partijām tiks samazināta to un politisko organizāciju atkarība no privātiem ziedotājiem.

Tāpat Bukšs skaidroja, ka valsts finansējums partijām nav mainīts kopš 2012.gada un, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir zemākais valsts finansējuma apmērs partijām. Viņš arī norādīja, ka Tieslietu ministrija (TM) nevar tikt uzskatīta par minēto likuma grozījumu iniciatori, jo tie rosināti pēc iepriekšējās valdības iniciatīvas.

Visaktīvāk likumprojekta izstrādātājus komisijas sēdē izvaicāja deputāti Sergejs Dolgopolovs (S), Regīna Ločmele-Luņova (S), Karīna Sprūde un Viktors Valainis (ZZS). Deputātus visvairāk interesēja plānotā finansējuma palielināšanas pamatotība, kā arī nepieciešamība izmaiņas virzīt steidzamības kārtā, iekļaujot tās budžeta likumprojektu paketē.

Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz no nākamajā gadā būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, šiem mērķiem papildus piešķirot 4 miljonus eiro.

Šos grozījumus ir atbalstījusi valdība un tie iekļauti kopējā 2020.gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju. Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro.

Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, ikgadēji plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Vienlaikus paredzēti arī ierobežojumi – kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro.

Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru (pašreiz – 50 minimālās mēnešalgas), kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības.

Bordāns Latvijas Radio ir paziņojis, ka partiju finansēšanas modelī jāievieš vēl stingrākas prasības, proti, viņš būtu gatavs rosināt diskusiju, lai noteiktu aizliegumu politiskajām organizācijām ziedojumus saņemt no ārpuses, proti, tos var sniegt tikai partijas biedri.


Pievienot komentāru

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!