bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 17.09.2019 | Vārda dienas: Vaira, Vairis, Vera
LatviaLatvija

Saeimas komisija uzdod vērtēt FKTK pievienošanu Latvijas Bankai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUSaeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 11.septembrī, uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas.

Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

Deputāts Igors Pimenovs (S) piebilda, ka 2001.gadā tika izveidota FKTK, jo tādējādi varētu profesionālāk uzraudzīt finanšu sektoru. Attiecīgi Pimenovs vēlējās zināt, kādi būtu ieguvumi, FKTK pievienojot Latvijas Bankai bez jau minētā argumenta, ka Latvija ir pārāk maza valsts. Deputāta ieskatā, nepieciešams speciālistu izvērtējums par to, cik lietderīgi būtu apvienot FKTK un centrālo banku. Šim viedoklim pievienojās deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S), kurš arī pirms lemšanas vēlētos iepazīties ar izvērtējumu, kurā būtu apkopoti viedokļi par un pret FKTK pievienošanu centrālajai bankai.

Arī bijusī finanšu ministre, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja uz nepieciešamību izvērtēt šādas idejas lietderību. Tāpat politiķe pauda bažas, ka priekšlikums pievienot FKTK Latvijas Bankai izskan laikā, kad noslēgumam tuvojas FKTK vadītāja amata konkurss. Viņa vēlējās zināt, vai cilvēki, kuri pieteicās FKTK vadītāja amata konkursā, tika informēti par gaidāmajām izmaiņām.

Bondars pauda cerību, ka FKTK vadītāja amata kandidāts lasa medijus un ir informēts par Saeimas komisijā lemto. Viņš arī piebilda, ka pēc dažām nedēļām komisijas sēdē varētu ierasties jaunais FKTK vadītājs, kad viņš arī tiks informēts par deputātu nodomu izvērtēt pārmaiņas finanšu sektora uzraugošajās iestādēs.

Latvijas Bankas padomes loceklis Arvils Sautiņš komisijas sēdē atzina, ka priekšlikums pievienot FKTK Latvijas Bankai nav jauns, tāpēc neesot pārsteigums, ka šis jautājums jau atkal tiek aktualizēts. Vienlaikus viņš atturējās vērtēt deputātu priekšlikumu, jo FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir politiķu lēmums.

«Ja politiķi lems, tad mēs to varam izdarīt. Pēc loģiskā saprāta, ja iestādes apvienotu, efektivitāte un resursu ekonomija būtu. Patlaban Latvijas Bankā nodarbināti ap 500 cilvēki, bet FKTK – ap 200 cilvēku. Tiesa, ja iestādes apvienos, es patlaban nevaru atbildēt, vai abu iestāžu štati samazināsies, jo ir daudz nezināmo. Skaidrs, ka FKTK darba apjoms nesamazinās, bet tikai pieaug, tāpēc nav pamata domāt, ka FKTK darba apjomi samazināsies,» stāstīja Latvijas Bankas pārstāvis.

Arī FKTK pārstāvji komisijas deputātiem apliecināja, ka institūciju apvienošanai varētu būt racionāls pamatojums, sevišķi, ja tas saistīts ar iestāžu optimizāciju. Vienlaikus banku uzraugs uzsvēra, ka FKTK darba apjoms tikai pieaug.

Pēc Saeimas Juridiskā biroja skaidrotā, FKTK pievienošanai Latvijas Bankai nav juridisku šķēršļu, jo likumdevējam ir tiesības jebkurā brīdī mainīt uzraudzības modeli. Tomēr Saeimas juristi ieteica, ka, veidojot likuma izmaiņas, svarīgi būtu izvērsti pamatot nepieciešamību abu institūciju apvienošanai, ietverot lietderības pamatojumu, informāciju par izmaksu optimizāciju utt.

Tāpat Saeimas juristi ieteica noteikt saprātīgu likuma normu spēkā stāšanās periodu, lai puses varētu sagatavoties pārmaiņām. Tāpat par iestāžu apvienošanu Latvijai vēl būs jākonsultējas arī Eiropas Centrālo banku.

Saeimas komisija uzdeva FM līdz nākamā gada 30.jūnijam iesniegt izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, lai līdz nākamā gada oktobrim varētu izstrādāt abu iestāžu apvienošanai nepieciešamos likumprojektus. Patlaban gan nav zināms, kad FKTK varētu pievienot Latvijas Bankai.

Saeimas Preses dienests informēja BNN, ka komisija arī lēmusi otrajam lasījumam nodot likumprojektu, kas paredz, ka Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietniekam un padomes locekļiem pilnvaru termiņu saīsināt no sešiem uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona amatā nedrīkstēs būt ilgāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Pašlaik attiecīgās amatpersonas amatu var ieņemt uz neierobežotu termiņu skaitu.

Tāpat komisija atbalstījusi priekšlikumu valdes locekļu skaitu samazināt no sešiem līdz četriem cilvēkiem. Izmaiņas pamatotas ar vēlmi optimizēt Latvijas Bankas administratīvo pārvaldību. Šīs izmaiņas varētu stāties spēkā 1.martā.

Lai šie likuma grozījumi varētu stāties spēkā, tie Saeimas sēdē jāpieņem vēl otrajā un trešajā lasījumā, skaidro Saeimas Preses dienestā.

Diskusija par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai iepriekš izskanēja 2010.gadā, kad šādu priekšlikumu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pauda LB prezidenta vietnieks Andris Ruselis.

Savukārt toreizējā FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane aģentūrai LETA sacīja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem tieši Latvijas Banka bija tā, kas iniciēja ideju, ka banku un arī citu tirgus dalībnieku uzraudzība būtu jānodala no centrālās bankas funkcijām, un pēc ilgām debatēm Saeima nolēma izveidot atsevišķu autonomu iestādi – FKTK.

FKTK darbību sāka 2001.gada 1.jūlijā, pārņemot no Latvijas Bankas kredītiestāžu uzraudzību, kā arī Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas, Vērtspapīru tirgus komisijas un Noguldījumu garantiju fonda pārvaldes funkcijas.

Atslēgvārdi: Aktuāli


Pievienot komentāru

ASV mudina Lietuvu negodināt holokaustam palīdzējušus tautiešus

Amerikas Savienoto Valstu sūtne holokausta jautājumos norādījusi Lietuvai, ka «ir svarīgi objektīvi aplūkot vēstures personību rīcību – gan to labos, gan sliktos darbus». Diplomāte šādi izteikusies saistībā ar pretrunīgo lietuviešu amatpersonu un partizānu ģenerāli Vētru.

Valdībā pieņem vairākus grozījumus ar mērķi uzlabot veselības aprūpi grūtniecēm

Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kad paredz paplašināt ģenētiski iedzimto slimību skrīningu un noteikt stingrākas resertifikācijas prasības ginekologiem dzemdību speciālistiem.

Valdība piešķir 310 273 eiro pārraižu telpu stāvokļa uzlabošanai LTV un LR studijās

Lai novērstu akūtus drošības un darbības riskus sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – darbībā, valdība lēma piešķirt 310 273 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas komisijā neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

PVD: Vairākās Siguldas izglītības iestādēs ēdināšana notikusi nelegāli

Pārtikas un veterinārajam dienestam, veicot pārbaudes Siguldas izglītības iestādēs, praktiski katrā atklājis pārkāpumus, informē dienests.

Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu. Vainīgajiem jāatkāpjas no augstiem amatiem, nevis vienkārši jānoiet pagrīdē un pēc kāda laika jāatsāk darbība, tā par būvniecības karteļiem un aizdomām, kas vērstas pret lietā iesaistītajām amatpersonām, intervijā BNN norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Baltkrievija: Politiskā noskaņojuma svārstības nedrīkst ietekmēt kodoldrošību

Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka uz kodoldrošību nedrīkst attiekties politiskā noskaņojuma svārstības. Viņa izteikumi saistīti ar Lietuvu, kuras pierobežā Krievijas uzņēmumi būvē Baltkrievijas pirmo atomelektrostaciju.

Swedbank: Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu, mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 2.ceturksnī ir samazinājies par 4,7 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, un tuvākajā laikā mājokļi nevarētu kļūt pieejamāki.

LU rīkos jaunu iepirkumu par Rakstu mājas celtniecību

Rakstu mājas iepirkums ir apturēts un Latvijas Universitātes vadība lēmusi rīkot jaunu iepirkumu par ēkas celtniecību, tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.

Amnesty International balvu saņem pusaudžu klimata aizstāve Thunberga

Pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija Amnesty International piešķīrusi tās apbalvojumu Pārliecības vēstniece zviedru skolniecei Grētai Thunbergai, kura aizsākusi skolēnu masveida iknedēļas demonstrācijas par labu klimata aizsardzības politikai.

Citskovskis: Valsts pārvaldes atalgojumam jāsasniedz 80% no privātā sektora algām

Veidojot jaunu atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, viens no mērķiem ir panākt, ka valsts pārvaldes atalgojuma līmenis sasniedz 80% no atalgojuma privātajā sektorā, tā izteicies Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

ES ar britiem par izstāšanos spriedīs biežāk, Džonsons pastāv uz šķiršanos 31.oktobrī

Tikšanos par Brexit problemātiku aizvadījuši Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Puses vienojušās tikties biežāk, koncentrējoties uz izstāšanos 31.oktobrī.

VID astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,3% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, PVD apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->