bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.10.2018 | Vārda dienas: Renāte, Modrīte, Mudrīte
LatviaLatvija

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš (V) norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

Deputāts Hosams Abu Meri (V) rosina noteikt, ka pēc atgriešanās Latvijā diasporas pārstāvjiem saskaņā ar ārvalstu likumiem izmaksātās pensijas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tādā apmērā, kādā tās pārsniedz attiecīgās ārvalsts neapliekamo minimumu. Līdzīgu priekšlikumu bija iesniedzis arī deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK). Tāpat savu piedāvājumu iepriekš prezentēja arī Finanšu ministrija (FM).

Komisija pieņēma lēmumu likumprojektā virzīšanai uz otro lasījumu 17.pantu papildināt ar punktu «pēc remigrācijas, personai kļūstot par Latvijas rezidentu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāja ienākuma nodokli, remigrantam tiek piemērots neapliekamais minimums, tādā apmērā, kādā tas pārsniedz attiecīgās ārvalsts noteikto ar nodokļiem neapliekamo pensijas minimumu». Tādējādi tika apvienoti vairāki priekšlikumi, tostarp deputātu, Ārlietu ministrijas (ĀM) un FM.

Iepriekš un arī piektdienas sēdē diskusijas bija par to, vai būtu jānosaka «pensijas neapliekamais minimums» vai «pensionāra neapliekamais minimums». Regulējumā noteikt pensionāra neapliekamo minimumu piedāvāja FM, savukārt ĀM tam iebilda. FM ieskatā nebūtu jāpiemēro jauns neapliekamā minimuma veids, bet gan jāpaliek pie esošā.

Savukārt ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica skaidro, ka regulējuma mērķis ir mudināt atgriezties aizbraukušos un lūkoties, lai neveidojas nevienlīdzība, proti, būtiski neveidot nevienlīdzīgu attieksmi pret Latvijas pensionāriem un tiem pensionāriem, kas atgriezīsies atpakaļ.

Šī iemesla dēļ ĀM neatbalstīja attiecīgo daļu FM piedāvātajā regulējumā un aicināja deputātus iekļaut daļu «pensijas neapliekamais minimums», tādējādi nosakot, ka piemērojamais minimums būtu attiecināms tikai uz pensiju, kas izmaksāta no ārvalsts budžeta. Kalniņa-Lukašēvica piekrita FM ierosinājumam, ka tas stātos spēkā 2020.gada 1.janvārī, lai vēl būtu laiks detalizēti izstrādāt kārtību, kādā minimums tiek piemērots.

Juridiskā biroja pārstāvis sēdē skaidroja, ka pensionāra neapliekamais minimums ir minimums konkrētai personai, proti, ne tikai pensijai, bet arī citiem ienākumiem, kas tiek saņemti kopumā, savukārt pensijas neapliekamais minimums pastāv tikai attiecībā uz vienu ienākumu veidu.

Ja šobrīd ieviestu pensijas nepaliekamo minimumu, veidotos dubultatšķirīgā attieksme, skaidroja biroja pārstāvis. Tām personām, kuras pensijas saņem Latvijā, tiktu piemērots cita veida minimums, bet uz tām personām, kuras saņem pensiju ārvalstīs, tiktu piemērots pensijas neapliekamais minimums.

Deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) komisijas sēdē klātesošajiem FM darbiniekiem pārmeta, ka tie nespēj skaidri pateikt, vai deputātu pieņemtais regulējums garantēs to, ka persona, kas atgriezīsies Latvijā, nezaudēs līdzekļus un nepasliktināsies personas dzīves līmenis. Līdz ar to politiķis atturējās balsot.

«Jūs esat uzaicinājuši nodokļu speciālistus, kas nav gatavi man to apliecināt. Neviens speciālists komisijas telpā nevar man dot apliecinājumu, ka lēmums nesamazinās personas dzīves līmeni un ieņēmumus, tāpēc arī nevaru balsot par šo lēmumu,» uzsvēra Kalnozols. Tikmēr deputāts Kols Kalnozola bažas centās noraidīt.

Deputāti sēdē pabeidza skatīt gan priekšlikumu par pensiju regulējumu, gan visus pārējos iesniegtos priekšlikumus uz otro lasījumu, taču lēmums par likumprojekta virzīšanu netika pieņemts. Kalniņš ierosināja tikties vēl vienā sēdē 26.septembrī, lai vēlreiz izrunātu diasporas definīciju, kuru deputāti bija plānojuši turpināt apspriest pēc otrā lasījuma, kā arī lai vēlreiz diskutētu par neskaidrībām un iebildumiem no iesaistītajām pusēm, kas it kā vēl joprojām pastāvot. Komisijas priekšsēdētājs aicināja balsot, vai šāda sēde būtu nepieciešama.

Tomēr šis ierosinājums izsauca asu politiķa Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) kritiku, kā arī Kola neizpratni. «Mēs esam pieņēmuši ar balsojumu definīciju. Ja ir kādi papildinājumi, tad trešajā lasījumā tos izskatīsim. Kāpēc nepieciešama vēl vien sēde, kur runāt par jau pieņemto? Šobrīd redzu lobiju no konkrētām nevalstiskajām organizācijām, kas tiek finansētas no Sorosa fonda. Nav saņemta neviena oficiāla vēstule, kādēļ vēlreiz skatīt jau nobalsotus priekšlikumus,» teica Dombrava, piebilstot, ka vēl gaidāms trešais lasījums, kad arī būs iespējams vēl diskutēt.

Savukārt Kols norādīja, ka nākamajā trešdienā komisijas locekļi un citi klātesošie pavadīs vēl divas stundas, atkal «aužot šķēpus», nevis virzoties ar likumprojektu tālāk tagad, kas viņam ir neizprotami. Gan Dombrava, gan Kols norādīja, ka vēl vienai sēdei nav nekāda pamatojuma. Dombrava minēja, ka vēlme sasaukt vēl vienu sēdi norāda uz vilcināšanos ar likumprojekta tālāku virzību.

Balsojuma laikā «par» vēl vienas sēdes rīkošanu balsoja komisijas priekšsēdētājs, kā arī Atis Lejiņš (V) un Arvīds Ulme (ZZS), savukārt Dombrava atturējās, bet Kols demonstratīvi pameta sēdi.

Līdz ar to, pirms apstiprināt likumprojektu virzīšanai uz otro lasījumu, plānota vēl viena komisijas sēde 26.septembrī.


Pievienot komentāru

Partijas lielākoties gatavas iesaistīties gan valdības veidošanas darba grupās, gan tikties ar JKP

Vairāki politiskie spēki ir gatavi iesaistīties gan tematisko grupu darbā, kas diskutēs par konkrētiem nākamās valdības darbiem, gan atsaukties Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvai tikties Saeimā ievēlētajiem deputātiem.

Revīzija: LTV un Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai piešķirtie 20 miljoni eiro netiek labi pārvaldīti

Sabiedriskais pasūtījums, kura nodrošināšanai sabiedriskajiem medijiem ik gadu no valsts budžeta piešķir vairāk nekā 20 miljonus eiro, realitātē netiek labi pārvaldīts un nebalstās vispusīgi izpētītās sabiedrības vajadzībās, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

JKP neplāno piedalīties valdības veidošanas darba grupās, ja tur būs ZZS pārstāvji

Jaunā konservatīvā partija neplāno strādāt tematiskajās grupās, ko rosina veidot KPV LV un Attīstībai/Par!, ja tajās darbosies arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji, sacīja JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Saeimas komisija trešajā lasījumā atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 23.oktorbrī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.

Naktī uz trešdienu Kurzemes rietumkrastā vējš pāraugs vētrā

Trešdien naktī un no rīta Kurzemes rietumu piekrastē ziemeļu, ziemeļrietumu vējš sasniegs vētras spēku, brīdina sinoptiķi. No Ventspils novada līdz Lietuvas piekrastei gaidāma vēja pastiprināšanās brāzmās līdz 25–30 metriem sekundē, tādēļ Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinājis oranžās krāsas brīdinājumu.

Saeimas komisija atbalsta Jēkaba laukuma pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 23.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzītā jaunā likuma projektu, kas paredz Jēkaba laukumu Rīgā pārdēvēt par Neatkarības laukumu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Jaunajai valdībai rosina veidot ekspertu grupas konkrētu jautājumu risināšanai

Lai vienotos par topošās valdības darbu, varētu organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām – veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

Latvijā otrajā ceturksnī bijis lielāks valsts parāda kritums nekā ES vidēji

Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis lielāks vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu nekā Eiropas Savienībā vidēji.

Atbalsta finansējuma novirzīšanu trīs dievnamu pārbūves darbiem

Valdība 23.oktobra sēdē lēma atbalstīt 1,4 miljonu eiro novirzīšanu neatliekami veicamu remontdarbu īstenošanai nacionālas nozīmes kultūras pieminekļos – Rīgas Doma baznīcā, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, kā arī Aglonas bazilikas kompleksā, informē Kultūras ministrijā.

Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksas provizoriski pieaugušas par trešdaļu jeb 30,684 miljoniem eiro, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norāda slimnīcas valdes loceklis Jānis Komisārs.

Efektivizēs cīņu pret krāpšanos ar ES finanšu līdzekļiem

Valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Krimināllikumā, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu par cīņu pret krāpšanu, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses.

MK atbalsta 3.pensiju līmeņa iemaksu veikšanu VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm

Ministru kabineta sēdē atbalstīts konceptuālais ziņojums par 3.pensiju līmeņa iemaksu veikšanu un izdienas pensiju piešķiršanu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Ziņojums paredz ieviest alternatīvu kompensējošu mehānismu – iemaksas 3.pensiju līmenī, kas turpmāk varētu efektīvi aizstāt izdienas pensijas un nākotnē varētu tikt attiecinātas arī uz citiem izdienas pensijas saņēmējiem.

22.oktobra vakarā Stopiņu novadā dzēsts paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks

Pulksten 20.00 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Stopiņu novadu, kur ugunsgrēks bija izcēlies dzīvojamā mājā. Ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka deg divas kopā sabūvētas vienstāvu koka dzīvojamās mājas 180 kvadrātmetru platībā.

Mūžībā devusies Dziesmu un deju svētku Goda virsdiriģente Terēzija Broka

2018.gada 23.oktobrī mūžībā devusies kordiriģente, pedagoģe, kultūras darbiniece, aktīva Latgales reģiona mūzikas dzīves veicinātāja un organizatore, Dziesmu un deju svētku Goda virsdiriģente Terēzija Broka, vēsta Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Atjaunota Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola

Cēsīs, Lielā Kalēju ielā 4 notiks atjaunotās Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas skolas atvēršanas svētki, informē Valsts nekustamie īpašumi Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Inta Plūmiņa.

Ģimenes ārstu asociācija Čakšas vietā gribētu redzēt veselības ministri no jaunievēlētajām partijām

Pašreizējai veselības ministrei Andai Čakšai nav vietas jaunajā valdībā, bet viņas vietā būtu jānāk kādam kandidātam no jaunievēlētajām partijām, intervijā Latvijas Radio stāsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Latvijā otrais uzņēmums noslēdz līgumu par jaunuzņēmumu atbalsta finansējuma saņemšanu

Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Nordigen parakstījis līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par jaunuzņēmumu atbalsta programmas finansējuma saņemšanu augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei. Nordigen ir otrs jaunuzņēmums Latvijā, kas saņem finansējumu, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Maija Anna Ludbārža.

Cīņu par VID vadītāja amatu turpina trīs pretendenti

Pirmdien, 22.oktobrī, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atlases komisija nolēmusi uz konkursa trešo kārtu virzīt trīs pretendentus. Konkursa otrajā kārtā pretendenti pamatoja savu motivāciju ieņemt šo amatu, prezentēja redzējumu par VID attīstību un atbildēja uz jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbību, budžeta plānošanu, VID darbības jomu un administratīviem procesiem.

Biržu indeksi pārsvarā krītas, naftas cenas pieaug

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien, 22.oktobrī, pārsvarā kritās, jo investoru entuziasms Āzijā neizplatījās uz Eiropu un Volstrītu, kur biržu indeksus ietekmēja ģeopolitiskas bažas.

Tiesa atceļ Depo būvniecībai Jelgavā izsniegto būvatļauju

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala Depo būvniecībai, informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

E-veselības ieviešana līdz šim izmaksājusi 16,4 miljonus eiro

Lai ievestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu ietvaros ir 16,409 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas gala atskaite par pamatnostādņu E-veselība Latvijā ieviešanu 2014.-2017.gadā.

DP aizturējusi pensijas vecuma vīrieti aizdomās par spiegošanu Krievijas labā

Drošības policija aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturējusi kādu pensijas vecuma Latvijas iedzīvotāju. Aizturēšana notikusi jau pagājušajā nedēļā un vīrietim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Gobzems: Premjera nominācija pienākas KPV LV

Ministru prezidenta amata nominācija pienākas partijai KPV LV, intervijā Latvijas Radio šādu pārliecību pauž partijas KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Apšauba Latvijas slimnīcu gatavību reaģēt katastrofu gadījumā

Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā, pausts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētījumā, kas veikts kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību.

Lāčplēsis apstiprina koalīcijas izjukšanu Daugavpils domē

Latgales partija izstājas no koalīcijas ar Daugavpils mēra Riharda Eigima pārstāvēto Mūsu partiju, tādējādi koalīcija pilsētas domē vairs nedarbojas, sasauktajā preses konferencē paziņoja domes deputāts, Latgales partijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.