bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.07.2018 | Vārda dienas: Ramona, Ritma
LatviaLatvija

Saeimas vēlēšanas: Graudi un pelavas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+4 vērtējums, 4 balsojumi)

 BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Balsojot 12. Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā notikumus Ukrainā un arvien biežāk izskanošās bažas, ka ukraiņiem varētu sekot Baltija, jo īpaši svarīgi ir izdarīt gudru izvēli. Tā kā vēlēšanu rezultātā, visdrīzāk, izšķirsies Latvijas virzība uz austrumiem vai rietumiem, sabiedrībā zināmi cilvēki un viedokļu līderi aicina nebūt naiviem un neticēt tukšiem solījumiem, bet gan deputātu kandidātus vērtēt pēc padarītajiem darbiem.

Jāiekustina atmiņa

«Ļoti gribas cerēt, ka šajās vēlēšanās cilvēki būs atēdušies no tā saucamajiem Saulvežiem un Saulcerītēm, un izvērtēs, kas valstī ir reāli paveikts, sapratīs, ka pēdējie trīs gadi Latvijai ir bijuši dinamiski un attīstībā spraigi, lai gan cilvēku īsā atmiņa, kā tas jau ir pierādījies, ieguvumus nespēj novērtēt. Taču šī nu patiešām nav situācija, kad mums vajadzētu meklēt jaunus varoņus,» intervijā žurnālam Ieva norāda politoloģe Žaneta Ozoliņa.

Arī dzejniece Māra Zālīte aicina ikvienu Latvijas pilsoni sestdien piedalīties 12. Saeimas vēlēšanās. «Ar prātu jāsaprot, ka šī valdība ir pirmā, kas ir spērusi pirmo soli attīrīšanās virzienā. Šī valdība ir atbrīvojusies no milzīgās nelaimes mūsu politikā – no ekonomiskās elites ietekmes, ne jau pilnīgi, bet daudz vairāk kā iepriekšējās Saeimās. Šajā Saeimā ir daudz vairāk sakarīgu cilvēku, kā iepriekšējos parlamentos,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 1:1 uzsver dzejniece, piebilstot, ka neiešana balsot ir noziegums pret valsti, bet mūžīgie argumenti, ka tāpat jau nekas nemainīsies – nozombēta frāze.

«Es aicinu cilvēkus padomāt un nebūt apvainotiem par valdības rīcību. Tam pretī ir viena liela vērtība – Latvijas valsts, kas ir izcīnīta ar asinīm. Ar šādu attieksmi [nebalsot] mēs to varam zaudēt. Vēlēšanas tiešām ir tautas vara un tā ir jāizmanto,» mudina Zālīte. «Nebalsošana nav ne morāli, ne politiski attaisnojama… Es lūdzu Latvijas pilsoņus saprast to, cik mēs esam nopietnā politiskā situācijā un noteikti balsot. Tas ir svēts pienākums,» teic dzejniece.

«(..) Latvijā ir gana daudz absolūti naivu cilvēku, kas pat neaizdomājas par to, kas notiks rīt. Viņiem ir svarīgi, lai šodien varētu pārdot savu pienu un desu, bet nedomā, kas notiks ar viņu bērniem un mazbērniem. Otra lieta, kāpēc cilvēki par to neaizdomājas, ir situācija, kurā daudzi jau ir kļuvuši par nobaroto Eiropu. Mums visa kā ir gana un ļoti ātri esam aizmirsuši laiku, kad nebija nekā. Atmiņa patiešām ir ļoti īsa. (..) Ja kāds domā tikai par savu pienu, tad ir skaļi jāsauc: «Attopies – karš notiek tepat pie tavām durvīm un tavam pienam jau rīt var nebūt nekādas vērtības! Viena lieka kustība, un nebūs vairs ne govju, ne sētas, ne dzīves,»» tā Ozoliņa.

Vēlētājam jābūt gudram, atsijājot graudus no pelavām un vērtējot pēc padarītiem darbiem, ne tukšiem solījumiem.

Starp graudiem arī pelavas

Sākotnēji nespēdama izšķirties starp trim premjera kandidātiem – zemkopības ministru Jāni Dūklavu, aizsardzības ministru Raimondu Vējoni un labklājības ministru Uldi Auguli, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tradicionāli atgriezās pie «vecajiem tikumiem», par Ministru prezidentu virzot smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Vai nu konkurentu dvaša pakausī, vai vēlētāju uzskatīšana par naiviem muļķiem šim politiskajam spēkam kārtējo reizi netraucē virzīt premjera kandidātu, kuram ne vien vairākas reizes nedēļā valdības darbs būs jāpārtrauc, lai piedalītos daudzajās tiesas sēdēs, bet arī jāpamet Ministru kabineta sēžu zāle ikreiz, kad tiks skatīti jautājumi, kuru lemšanā nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, kuru Lembergam, visdrīzāk, tuvākajā laikā nemaz neredzēt.

«Ja latviešu tautai kā mānekli, kā medniekiem tās pīles liek ezerā, par pīli var ielikt Lembergu un uz to uzķeras, tas nav labs vēstījums par mūsu sabiedrību,» skarbi secina dzejniece Zālīte. Līdzīgi spriež arī žurnālists Kārlis Streips, kurš iepriekš norādījis, ka «[Lembergs] ir cilvēks, kurš ir apsūdzēts ļoti smagos noziegumos, viņu patlaban tiesā, un līdz ar to Vinnijs Pūks vai Harijs Poters kļūs par Latvijas premjerministru, pirms Puzes ķeizars par tādu kļūs.» Turklāt, kā norāda Streips, «{Augusts] Brigmanis perfekti labi zina, ka vārdiem «Aivars», «Lembergs», «Latvijas», «Republikas» un «premjerministrs» nekad nebūs nekā kopīga, jo ir pilnīgi skaidrs, ka Puzes ķeizaram nav ne mazāko nodomu pamest savu Puzi, lielākoties tāpēc, ka arī viņš nav muļķis un zina, ka pūcei aste būs uzziedējusi, noziedējusi, sēklas iesējusi un vēl četras pūces uzaudzējusi, pirms Lembergam Satversmes aizsardzības birojs piešķirs augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.»

Jāņem vērā arī Lemberga īpatnējā attieksme pret NATO spēku karavīriem un militāro klātbūtni Latvijā un viņa pārlieku biežā gozēšanās Kremli atbalstošajos Krievijas televīzijas kanālos. Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, iepriekš pauda Lembergs. Ventspils mērs arī sacījis, ka NATO bāzēm Latvijā nav vietas, jo tās apdraud valsts nacionālo drošību. Ārvalstu armiju ienākšana Latvijā nav noteikta valdība deklarācijā un citos dokumentos, uzsvēra Lembergs.

Sabiedrībā pazīstami cilvēki toreiz pauda satraukumu, ka Kremļa galvenā televīzijas kanāla ziņās ZZS populārākais politiķis Lembergs stāsta, ka NATO apdraud Eiropu un Krieviju, un rosināja koalīcijā apspriest vismaz partijas Ventspilij un Latvijai patriekšanu no ZZS. Arī ietekmīgā laikraksta The Economist vecākais redaktors Edvards Lūkass (Edward Lucas) nupat paudis uzskatu, ka Lemberga loģiskā domāšana ir tikpat slikta kā viņa krekla un kaklasaites izvēle. «Tā ir ļoti maldīga attieksme pret NATO spēkiem. Neviens jau neuzbrūk vājajiem, uzbrūk spēcīgajiem. Latvijas vājā vieta ir tā, ka Krievija uzskata, ka Latvija ir viegli iekarojama un NATO spēku klātbūtne šeit padara Krievijas uzbrukumu Latvijai par teju neiespējamu,» uzsvēris Lūkass.

Kremļa projekts

ZZS nav vienīgā partija, kuras populārākā figūra pielien Kremlim. Bez ļoti draudzīgi Kremlim noskaņotās Latvijas Krievu savienības pie tādām pieskaitāma arī Saskaņa un bijušās Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas dibinātā No sirds Latvijai.

«Man savulaik likās, ka bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba varētu būt jauna vēsma Latvijas politikā. Tagad redzu, ka šī vēsma ir brāķis,» iepriekš norādījis starptautisko lietu speciālists Edvīns Inkēns. Pēc viņa sacītā, Sudrabas dīvainie gājieni, ieskaitot savas kustības No sirds Latvijai piereģistrēšanu apšaubāmā dzīvoklī, liecina, ka cilvēks, kurš to dara, nav profesionāls, nezina, kā to darīt. «Sudrabai ir apsolīts pietiekami daudz naudas, lai izveidotu partiju un priekšvēlēšanu kampaņu. Gadu viņa nekā nav darījusi, nav savākusi komandu,» intervijā žurnālam Klubs izteicies Inkēns.

Šķiet, neveiksmes Sudrabu vajā viena pēc otras, neskatoties uz to, ka partijai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā viņa mēdz konsultēties ar numerologiem un astrologiem. Te viņa publiski noģībst pašas sasauktajā preses konferencē, uzzinot, ka kritusi valdība, te pieķerta vakariņojam tādu cilvēku kompānijā kā ekspolitiķis Ainārs Šlesers, premjera Andra Šķēles padomnieks, tagad uzņēmējs Druvis Skulte un miljonārs, tagad Minhauzena muižas un Liepājas tirgus līdzīpašnieks Atis Sausnītis. Tāpat viņa uz Maskavu lidojusi privātā lidmašīnā ar Krievijas spiega tēvu un apmeklējusi Putinu slavinošu dziednieku centru. Neskatoties uz partijas īso mūžu, to jau paspējuši pamest vairāki sabiedrībā labi zināmi cilvēki, tostarp politiskā spēka lokomotīves, pārmetot necaurskatāmību ziedojumos partijai un šauboties par šī politiskā spēka patiesajiem nolūkiem. Kā vēstīts, trīs Sudrabas partijas biedri – Liene Cipule, Aivars Rudzāts un Arnis Kauliņš – nebūdami droši par šī politiskā spēka vadītājas patiesajiem nolūkiem, izstājās No sirds Latvijai un nekavējoties nosūtīja iesniegumu Drošības policijai (DP), Satversmes aizsardzības birojam (SAB), Uzņēmumu reģistram (UR) un zināšanai arī tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Arnim Cimdaram. Tajā norādīts, ka tie partijas statūti, kas reģistrēti UR, neatbilst tiem, kas pieņemti partijas dibināšanas sapulcē. Tajos, nesaskaņojot ar partijas biedriem, veikti būtiski labojumi sadaļā par ārkārtas kopsapulces sasaukšanu, kā arī grozīti citi panti.

Dzejniece Zālīte norāda: «Es nespēju šo partiju nopietni uztvert kā Latvijai nepieciešamu. Es nespēju noticēt, ka meli var būt tik ļoti lieli. Visu laiku jūt kaut kādus melus, un tieši šajā partijā, visu laiku ir meli – lieli, mazi, bet meli. Un arī ļoti populistisks ir tas uzstādījums, kas liek bezmaz vai asaras birdināt. Es vienkārši neticu šai te No sirds Latvijai, pārāk jau nu daudz tur ir aizdomīgu elementu.» Viņa piebilst, ka daudz gudrāki cilvēki par viņu šo partiju jau nosaukuši par Kremļa projektu.

Arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvis Dainis Liepiņš intervijā portālam BNN saka: «Sudrabas kundzes vēlētāju sarakstos ir tādas personas, kas nekautrētos mainīt savus principus ekonomisko apsvērumu dēļ. Man ir pamatotas bažas, ka Sudrabas kundze kā tēls tiks izmantota tikai līdz 4.oktobrim, ja viņa nedarīs to, kas šai partijai paredzēts. Diemžēl Sudrabas kundze šo kuģi nevada un nenosaka to, kā viņš peldēs. Man žēl to cilvēku – vēlētāju, kas tādā veidā tiks piemānīti. Vienlaikus varu bilst, ka Sudraba trīs gadu laikā, strādājot Valsts kontrolē, neatrada veidu, kā ierasties un pārbaudīt Jelgavas pašvaldības darbu, ko pēcāk izdarīja Ingunas Sudrabas amata pēctece Elita Krūmiņa. Tas liek apšaubīt Sudrabas kundzes spēju godprātīgi kaut ko pārbaudīt.»

Arī partijas Saskaņa aktivitātes runā pašas par sevi – noslēgtie sadarbības līgumi ar Ķīnas komunistisko partiju un Krievijas varas partiju Vienotā Krievija, kuru tā negrasās pārtraukt, Latvijas okupācijas fakta noliegšana, polittehnologi no Maskavas, kuri apmāca Saskaņas centra (SC) aģitatorus, Krievijas valsts domes pārstāvju piedalīšanās SC kongresā, mistiskie ziedojumi partijai, Ušakova sarakste ar Krievijas spiegu Aleksandru Hapilovu, un tā tālāk. Šobrīd – pēc negaidītās izgāšanās Eiroparlamenta vēlēšanās – Saskaņas bažas neiegūt vēlamo vēlētāju atbalstu ir pietiekami lielas, lai par premjera kandidātu virzītu Rīgas mēru Ušakovu. «Saskaņas izmisums pirms Saeimas vēlēšanām ir pietiekami liels, tāpēc Rīgas mērs Nils Ušakovs pieteikts kā mobilizējošs elements,» iepriekš norādījusi pētniece Iveta Kažoka. Tāpat politoloģe Simona Gurbo uzskata, ka Saskaņā ir iestājusies krīze pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tādēļ Ušakovam nekas cits nav atlicis, kā glābt šo situāciju.

Vēl pērnā gada nogalē Sudraba par Saskaņas līderi Ušakovu izteikusies, ka «viņš ir tukšs, absolūti. Tukšs, alkatīgs, patmīlīgs. Nu atkal, nevienu es neaprunāju, Dievs man piedos. Bet Saskaņas centrs nav nekas cits kā tikai naudas projekts, ir tikai naudas attiecības starp cilvēkiem. (..) Un paši viņi saka – Ušakovs viņiem neko nenozīmē. Tikmēr, kamēr viņiem ir iespēja pelnīt, būt kaut kādos amatos, vēl kaut kas, viņi ir kopā. Tikko tur kaut kas ar viņu notiks, vai izjuks, tur vairs nebūs nekāda Saskaņas centra. Tur nav ne ideoloģijas, nav ne partijas. (..) Tādam Ušakovam, Urbanovičam nospļauties ta par krieviem, ta par latviešiem. Tas vienkārši tiek ekspluatēts.» Savukārt šobrīd situācija ir mainījusies – kuluāros arvien biežāk runā, ka Sudraba izveidojusi savu partiju, lai kopā ar Saskaņas centru savāktu 51 balsi un veidotu prokrievisku valdību. Pat Latvijas specdienesti jau devuši signālus, ka Sudrabas ilgstošie un patstāvīgie kontakti ar augstām Krievijas amatpersonām izraisījuši NATO neuzticību. Sudrabas ciešo raudzīšanos austrumu virzienā apliecina tādas bijušās valsts kontrolieres aktivitātes kā aicinājumi aizmirst Latvijas okupācijas jautājumu, pretlatvisku sanāksmju apmeklēšana un «randiņš» Jaunajā vilnī ar Krievijas ekspremjeru Sergeju Stepašinu. Tāpat mulsinoši neatbildēts paliek jautājums, vai tiešām Sudrabai neatradās neviena cita adrese, kur reģistrēt savu kustību, kā vien krievu organizāciju aktīvista un cīnītāja par nepilsoņu tiesībām Viktora Gavrilova dzīvoklis.

«Vēl kuluāros klīst runas, ka patiesie Sudrabas partijas finansētāji varētu būt personas, kurām cieša saikne ar ZZS un Vienoti Latvijai, un ka iespējamā koalīcija ir SC+ZZS+Sudrabas partija. Tīri teorētiski es tādu iespēju redzu, jo ZZS vadībā ir bijušie kompartijas nomenklatūras darbinieki, kuri bieži ir pieņēmuši lēmumus, balstoties uz izdevīgumu, nevis aizstāvot reģionus,» intervijā portālam BNN norāda Liepiņš.

Politologi izteikuši šaubas, vai savu līdzšinējo darbību dēļ kāds no šiem trim partiju līderiem – Lembergs, Ušakovs un pat Sudraba – vispār iegūtu pielaidi valsts noslēpumam un varētu kļūt par Ministru kabineta vadītāju. Arī Liepiņš BNN norāda: «Tas, ka esi iemācījies latviešu valodu, vēl nenozīmē, ka cieni šo valsti. Šo partiju līderi noteikti nebūtu tie, kas, ja būs vajadzība, sēdēs ierakumos. Nožēlojami arī skatīties uz latviešiem, kas atbalsta šādu politiku. Taču Pietuka Krustiņi bijuši vēl folklorā, nauda aizver acis.»

Nomelnošana sit augstu vilni

Saka, ka karā visi ieroči labi, un šajā priekšvēlēšanu cīniņā nomelnošanas kampaņas sit tik augstu vilni, kā, iespējams, nekad iepriekš. Jo īpaši šajā nomelnošanā iesaistās daža laba jaundibināta partija, piemēram, Vienoti Latvijai, No sirds Latvijai un arī Saskaņa. Labs kumosiņš, ko likt lietā cīniņā par vēlētāju balsīm, ir banka Citadele, kuras pārdošanas laiks nelaimīgā kārtā sakritis ar priekšvēlēšanu periodu Latvijā. Rodas jautājums, kur gan visi brēcēji, kliedzēji un mītiņu rīkotāji pret bankas pārdošanu bija agrāk? Kāpēc nekad iepriekš, piemēram, Ušakovs nav aicinājis tautu protestēt pret bankas pārdošanu? Atbilde, iespējams, nemaz tik tālu nav jāmeklē – tā ir iespēja uzspodrināt spalvas priekšvēlēšanu aģitācijas laikā un, izmantojot šo sabiedrībai tik ļoti sāpīgo jautājumu, vērsties pret saviem sīvākajiem konkurentiem – pašreizējās koalīcijas partijām.

Turklāt, kā jau vēstīts, viens no ticamākajiem pretendentiem uz bankas Citadele pirkšanu, alkohola magnāts Jurijs Šeflers, varētu būt atstādināts no bankas privatizācijas aizdomu dēļ par saistību ar Parex bankas agrākajiem akcionāriem, par ko Ministru kabineta slēgtajā sēdē esot informējušas Latvijas drošības iestādes.

Galvenās pārdošanas procesu apstādināt ieinteresētās personas apvienojušas savas intereses jau 2013.gada nogalē. Tie esot Andris Šķēle, Jurijs Šeflers, Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Pēdējo divu mērķis esot atgūt Citadeli savā kontrolē. Tā kā viņiem kā bijušajiem akcionāriem, kas banku turpināja izsaimniekot arī laikā, kad valsts, sniedzot palīdzību, pārņēma īpašumā 51% no Parex bankas, nekad Citadele pārdota netiks (ja valsts atbalsts sniegts kādam ES uzņēmumam, bijušie akcionāri, kuru vainas dēļ uzņēmums bankrotējis, to atgūt nedrīkst), Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis uzrunājuši starpniekus – Andri Šķēli un Juriju Šefleru. Tika panākta vienošanās, ka bankas pircējs (starpnieks) būs Jurijs Šeflers, lai arī viņam nav agrākas pieredzes finanšu darbībā. Šefleram Citadeli nopērkot, tika paredzēts, ka lielākā daļa bankas ar laiku nonāktu Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pastarpinātā kontrolē. Tiešā kontrolē nebūtu iespējams, jo viņi nespētu pierādīt līdzekļu izcelsmi Acīmredzot iesaistītie nav spējuši savus nodomus turēt noslēpumā.

Tā kā pēc attiecīgā Ministru kabineta lēmuma Šefleram nav tehniskas iespējas iekļūt šajā pārdošanas procesā atpakaļ, svarīgi procesu «valsts interešu» vārdā noraut un tad, kad būs jaunā valdība, organizēt atkārtoti. Vienlaikus paralēls mērķis ir diskreditēt koalīciju veidojošās partijas pirms vēlēšanām cerībā samazināt to ietekmi pēc Saeimas vēlēšanām. Citādāka koalīcija varētu padarīt Citadeles pārdošanas procesu Šefleram draudzīgāku. Kargins un Krasovickis vai viņu ģimeņu locekļi ir ilgstoši Saskaņas atbalstītāji. Pēdējais oficiālais ziedojums ir veikts 2010 gadā: Rems Kargins – 9 000 LVL – 27.04.2010.; Anna Barinova – 9 000 LVL – 30.04.2010.

Iespējams, apvienībai Saskaņa paralēli Jurija Šeflera interešu īstenošanai pirms vēlēšanām mērķis ir arī iezīmēties latviešu auditorijā kā taisnīguma aizstāvjiem. Tāpat jāpiebilst, ka Vienoti Latvijai sarakstā startē Andra Šķēles sens cīņu biedrs Aigars Kalvītis, kurš ir padomes loceklis Jurijam Šefleram piederošajā akciju sabiedrībā Latvijas Balzams.

Fakts, ka banka Citadele būs jāpārdod tālāk, nekad nav bijis noslēpums, un ja to neizdarītu pati Latvija, pārdošanas procesu savā labā pārņemtu Eiropas Komisija, iespējams, pārdodot to par daudz zemāku cenu nekā sola šobrīd izraudzītais investors. Turklāt arī Eiropas Reģionālās attīstības bankas (ERAB) viceprezidents Filips Benets atzinis, ka bankas pārdošanas process noritējis profesionāli un paredzami. «Uzskatām, ka šis ir labs pircējs. Mēs atbalstām viņu vēlmi un apņēmību, ar kādu tiks organizēta ieguldījumu stratēģija,» izteicies Benets. Pēc viņa domām, ir svarīgi, ka banka Citadele darbosies Latvijas tautsaimniecības labā un veicinās ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā. Tāpat ERAB vēlas saglabāt savus bankā ieguldītos līdzekļus, lai tie ļautu piesaistīt papildu investīcijas.

Vēl viens variants

Svarīgi balsi atdot par tādu politisko spēku, par ko zināms, ka tas noteikti pārvarēs 5% barjeru un iekļūs Saeimā, bet vēlētāja balss nebūs izmesta vējā. Šāda partija ir Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kurai pēc sabiedriskās domas aptauju datiem ir liela iespēja iekļūt Saeimā. Kā noskaidrots Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) aptaujā, 18,7 % no aptaujātajiem atzina, ka vēlēšanu dienā izdarīs izvēli par labu partijai Vienotība, 15,4% atdos savu balsi par Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, bet 11,3 % par Latvijas Reģionu apvienību.

Kā intervijā BNN norāda partijas valdes loceklis Dainis Liepiņš, apvienībā ir gandrīz 3 000 biedru, no kuriem 220 ir deputāti pašvaldībās, no tiem 20 ir pašvaldību vadītāji un pieci vietnieki, tādēļ nosaukt to par sīkpartiju ir gaužām muļķīgi. «Turklāt nav ne mazāko šaubu, ka partija jau tagad pārvar 5% barjeru. Vēlme to noklusēt reitingos ir tikai starpvēlēšanu cīņa un konkurences vājināšana,» saka Liepiņš.

Liepiņš arī skaidro, kāpēc popularitāti medijos neguva LRA pasūtītā sabiedriskās domas aptauja: «Tas ir saistīts ar valsts varu, īpaši starpvēlēšanu periodu, un to, ka dažas aptaujas ir neizdevīgi afišēt, neatklājot, ka ir arī citi konkurenti. Tādās reizēs varas partijām ir izdevīgāk manipulēt ar dažādām aptaujām. Ir aģentūras, kas taisa smukāk aptaujas, izvirzot mistiskus kritērijus, uzdodot «smukākus» jautājumus. Var redzēt arī, ko aicina uz diskusijām vai to, ka TV3 intensīvi nespēj izrunāt Latvijas Reģionu apvienības nosaukumu, tā vietā regulāri minot Reģionu aliansi. Kāpēc tas notiek šādā privātā medijā?» Viņš piebilst, ka šobrīd partija ir pamatīgi pārsniegusi 5% barjeru, kas ir nepopulāri varas partijām. Viņaprāt, tā ir nevēlēšanās redzēt partneri.

TV3 nav vienīgais medijs, kura aizdomīgi biežā pārteikšanās, vēstot par LRA, liek aizdomāties par to, kuri plašsaziņas līdzekļi un kādā veidā cenšas ietekmēt vēlētāju prātus. Tā, piemēram, portāls Puaro.lv ir saistīts ar SC – partijas reklāmas avīzes Tava Rīga galvenais redaktors ir Nils Sakss, kurš ir arī Puaro.lv žurnālists. Puaro.lv publicējies arī SC polittehnologs Jurģis Liepnieks ar prokrieviskiem un SC slavinošiem rakstiem. Ušakovs vasaras sākumā mikroblogošanas vietnē Twitter publicējis selfiju, kurā redzams kopā ar Liepnieku, paskaidrojot, ka redzams «kopā ar Saskaņas jauno vēlēšanu štāba vadītāju.»

Tāpat ar uzbrukumiem Vienotībai un Nacionālai apvienībai, tanī pašā laikā saudzējot Ušakovu, Jāni Urbanoviču un SC, izceļas žurnālists Lato Lapsa. Viņš ir izdevis avīzi Vienotība. Pietiek! – dzeltenās preses stilā ieturētu izdevumu, kas nodrukāts gandrīz miljona eksemplāru tirāžā. Pats Lapsa atzīst, ka šā izdevuma drukāšanas un izplatīšanas izmaksas pārsniedz 30 tūkstošus latu. Tas nozīmē, ka, veidojot vēl vismaz trīs, četrus līdzīgus izdevumus, tēriņi pārsniedza 100 tūkstošus latu – rodas jautājums, kur Lapsa, kurš bijis krievu avīzes Telegraf padomē, atrazdamies tur plecu pie pleca ar vairākiem SC biedriem, šīm aktivitātēm gūst finansējumu?

Kā norāda SDTIC projektu direktore Dana Valuškina, šīs Saeimas vēlēšanas noteikti ieies vēsturē kā vienas no visvairāk apspriestajām, ko parāda arī aptaujas dati – liela daļa vēlētāju ir grūti izlemt par labu kādai no partijām. Šogad startējošo partiju vidū ir vērojama samērā liela vienlīdzība, nav vērojama kāda izteikti līderiska partija. Savukārt, sabiedrībā dominē uzskats, ka no šīm vēlēšanām lielā mērā atkarīga visas Latvijas turpmākā nākotne. Šogad, vairāk kā citus gadus, aktīvi tiek izceltas Latvijas nacionālās vērtības un tautas vienotība, kas zināmā mērā saistītas arī ar kaimiņvalstīs notiekošo politisko situāciju.

Ref: 102.000.102.8256


Pievienot komentāru

  1. Modris Slava teica:

    “…šajās vēlēšanās cilvēki būs atēdušies no tā saucamajiem Saulvežiem un Saulcerītēm…” Kur tu tādus esi redzējusi, Žaneta, ja neskaita dažus no VL? :)

  2. BO teica:

    Ļoti saturīgs raksts, iesaku!

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Šoferu trūkuma dēļ var nākties samazināt starptautisko autopārvadājumu apjomus

Latvijas autopārvadājumu kompānijās sāk trūkt šoferu un, ja netiks mainīti Eiropas Savienībā neietilpstošu valstu pilsoņu nodarbinātības nosacījumi, var nākties samazināt autopārvadājumu apmērus, stāsta autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

Krievijā protestē pret pensijas vecuma celšanu

Pie Krievijas parlamenta ap 200 cilvēku ceturtdien pulcējušies saistībā balsojumu ar sabiedrībā priekšlikumiem paaugstināt pensionēšanās vecumu sievietēm par astoņiem gadiem un vīriešiem – par pieciem gadiem.

VVD daļēji aptur SIA Vangažu Nafta darbību

Valsts vides dienests šā gada 18.jūlijā pieņēma lēmumu par daļēju SIA Vangažu Nafta darbības apturēšanu.

Pērn bija par 1 140 dzimušajiem mazāk nekā 2016.gadā

Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā atkal samazinās – 2017.gadā piedzima par 1 140 bērniem mazāk nekā 2016.gadā. Arī 2018.gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits (9 664 bērni) ir par 664 mazuļiem mazāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā.

Latvijas Bankas padome paplašina Kredītu reģistra funkcionālās iespējas

Latvijas Bankas padome grozījusi 2018.gada 18.janvāra noteikumus Kredītu reģistra noteikumi. Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas, informē Latvijas Bankas Preses dienests.

Igaunijā pēc futbola Pasaules Kausa vairāk nelegālo robežpārkāpumu

Futbola līdzjutēji, kuri Krievijā saņēmuši īstermiņa uzturēšanas atļaujas, lai apmeklētu Pasaules Kausa izcīņu futbolā, pastiprināti mēģina slepus šķērsot Igaunijas robežu, lai iekļūtu Eiropas Savienībā, novērojuši igauņu robežsargi.

KP: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secina Konkurences padome.

Straume apgalvo, ka KNAB nekas neesot darīts nelikumīgi

Inventarizējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja savulaik veiktās operatīvās darbības, iestādes vadītājam Jēkabam Straumem radusies neizpratne par to, kāpēc, iegūstot pierādījumus vai indikācijas par tālākām nepieciešamām darbībām, pagātnē no biroja darbinieku puses bieži vien nav sekojusi atbilstoša reakcija.

Pēdējo nedēļu laikā pieaugusi pārkāpumu intensitāte uz valsts robežas

Valsts robežsardzes konstatēto nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits aizvien pieaug – pēdējo nedēļu laikā ir aizturētas vairākas Vjetnamas pilsoņu grupas, kā arī šogad otra skaitliski lielākā Irākas pilsoņu grupa.

Igaunijā trīspadsmitgadniece letāli pārdozējusi fentanilu

Igaunijā no sintētisko zāļu fentanila pārdozēšanas mirusi kāda 13 gadus veca meitene. Prokurori par viņas nonāvēšanu aiz nolaidības apsūdzējuši 15 gadus vecu zēnu.

Izplatītākie pārkāpumi autobusos joprojām saistīti ar biļešu tirdzniecību

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos veikti gandrīz 700 pārbaužu, un pārkāpumi konstatēti aptuveni 10% gadījumu. Joprojām izplatītākie pārkāpumi ir saistīti ar biļešu tirdzniecību.

EK piespriež Google 4 miljardu eiro sodu par Android pārkāpumiem

Eiropas Komisija ir piespriedusi Google 4,34 miljardus eiro lielu naudassodu par nelikumīgu dominējoša tirgus stāvokļa izmantošanu. Eiropas Savienības izpildvara arī solījusi turpināt izmeklēšanas par amerikāņu datortehonolģiju milža citiem iespējamiem pārkāpumiem bloka teritorijā.

Latvijas iedzīvotāji gatavi strādāt vakaros un brīvdienās, kā arī par zemu atalgojumu

Trešdaļa jeb 34% iedzīvotāju darba portāla CVMarket.lv veiktajā aptaujā atzinuši, ka karjeras dēļ gatavi upurēt savu brīvo laiku.

Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli

Banka Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Biržu indeksi pārsvarā pieaug, naftas cenas kāpj

 Pasaules biržu indeksi trešdien, 18.jūlijā, pārsvarā pieauga, ko veicināja labi ASV firmu peļņas rādītāji un ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāja Džeroma Pauela optimistiski izteikumi, kas arī sekmēja eiro un britu mārciņas kursa krišanos pret ASV dolāru.

Turcija atceļ ārkārtas stāvokli, kas ieviests pēc apvērsuma mēģinājuma

Turcijas valdība nolēmusi nepagarināt ārkārtas stāvokli, kas valstī bijis spēkā kopš 2016.gada, kad notika mēģinājums vardarbīgi sagrābt valsts varu.

Rīgas pašvaldība atceļ brīdinājumu zilaļģu dēļ nepeldēties atsevišķās peldvietās

Rīgas pašvaldība saņēmusi informāciju no Veselības inspekcijas, ka 17.jūlijā speciālisti atkārtoti apsekojuši Vakarbuļļu, Daugavgrīvas un Vecāķu pludmales un secinājuši, ka patlaban aļģu masveida akumulēšanās nav konstatēta, līdz ar to riska peldētāju veselībai nav.

Turpina dzēst meža ugunsgrēku Valdgales pagastā; divi ugunsdzēsēji cietuši

Jau otro dienu jeb 36 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, lai gan ugunsgrēka izplatība vairākās vietās ir daļēji ierobežota un intensīvi tiek turpināts darbs ugunsgrēka izplatības ierobežošanai, joprojām ir vietas, kur liesmas izplatās.

«Mežonīgā» partiju konkurence un politiskais haoss – kas notiek pirmsvēlēšanu periodā?

Ja mēs salīdzinām ar to, kas zem 5% barjeras cīnījās pirms kādiem 8–12 gadiem, tad tur bija visādi Daugavas racēji, «virsmāsu partijas» un «eiroskeptiķu partijas», kuru spēja izveidot kaut vai kaut kādu partiju programmu, bija ārkārtīgi vāja. Savukārt pašlaik politisko partiju konkurētspēja ir tik liela, ka varbūt pat astoņas partijas pretendē pārvarēt 5%, kas norāda uz veselīgu konkurenci. Tomēr šajā plašajā partiju konkurences spektrā vispār nevar saprast, kur partijas ņem gan finansējumu, gan pieeju mediju resursiem, tā par priekšvēlēšanu laiku intervijā ar BNN izsakās politoloģe un domnīcas Providus vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Jaunākie komentāri