Sākas kodolieroču aizliegums, NATO un kodolbruņotās lielvaras nepiedalās

Piektdien, 22.janvārī, ir stājies spēkā starptautiskais Nolīgums par kodolieroču aizliegšanu, tomēr tā nozīme ir simboliska, kamēr valstis ar lielāko kodolieroču arsenālu nav gatavas tam pievienoties, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

2017.gadā ANO paspārnē valstis pieņēma Nolīgumu par kodolieroču aizliegšanu. «Katra valsts puse apņemas nekad nekādos apstākļos neizstrādāt, neizmēģināt, neražot vai citādi iegūt, glabāt vai uzkrāt kodolieročus vai citas kodolsprāgstvielu ierīces,» teikts nolīguma 1.pantā. Dokumentā ir pausta arī apņemšanās nelietot šādus ieročus un neatļaut tos izvietot savā teritorijā.

Līgumu ir parakstījušas 86 pasaules valstis. Parakstītāju vidū nav Latvijas, pārējo Baltijas valstu, Ziemeļvalstu, Baltkrievijas Polijas un Ukrainas. No ES valstīm to ir parakstījušas Austrija, Īrija un Malta.

Parakstītāju vidū nav arī Krievijas, ASV, Francijas un citu valstu ar lielāko kodolbruņojumu. NATO pārstāvji 2020.gada novembrī izteicās, ka nolīgumā ignorēta globālā drošības situācija.

«Atteikties no mūsu atturēšanas rīka bez jebkādām garantijām, ka citi rīkosies tāpat, ir bīstama iespēja,»

sacījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg). «Pasaule, kur Krievijai, Ķīnai, Ziemeļkorejai un citām ir kodolieroči, bet NATO to nav, nav drošāka pasaule.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas