bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.09.2018 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

«Sarunāsim, kā šodien izdevīgāk kontrolēt Latviju» – nejēdzīgā Koalīcijas padomes eksistence

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+5 vērtējums, 5 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Koalīcijas padome – politisks rīks, ko lieto, lai izveidotu politisko dienaskārtību Latvijas Saeimā un valdībā. Tomēr ir vairāki jautājumi, kas varētu mulsināt par padomes esamības patiesajiem iemesliem. Piemēram, kāpēc šajā padomē piedalās «viesi» – kas nav nedz Saeimā, nedz valdībā ievēlēti politiķi? Kāpēc Latvijas politiskajā telpā tiek pievērtas acis uz to, ka ik pirmdienu šauras grupas interesēs tiek lemts, kādai jābūt valstij? Paradoksāli, ka šīs padomes līgumam nav juridiska spēka – padome nav minēta Latvijas Satversmē. Turklāt sēdes notiek aiz slēgtām durvīm.

Kam izdevīgi, lai šāds antikonstitucionāls veidojums pastāvētu demokrātiskā valstī?  Kāpēc, kad pilsoņi izmanto savas tiesības piedalīties valsts pārvaldīšanā, tās vēlāk tiek apspēlētas ar politiskiem trikiem? Padomes sanāksmju protokoli, kas tiek sarakstīti aiz slēgtām durvīm, līdz sabiedrības acīm tā arī nenonāk.

 

  Politika, kas balstās uz «sarunāšanas» pamata

Politika, kas balstās uz «sarunāšanas» pamata jeb Koalīcijas līguma, ieviesta, kopš pie varas nāca Andris Šķēle – cilvēks, kuram tobrīd, kļūstot par Ministru prezidentu, nebija savas partijas.

Lai piedalītos Latvijas mēroga lēmumu pieņemšanas procesos, Šķēlem bija nepieciešams rīks, ar kura palīdzību to varētu darīt, proti, Koalīcijas padome, jo kā bezpartejisks premjers viņš nevarēja piedalīties Frakcijas sēdēs.

Jāatzīmē, ka līgumam, uz kā balstās padome, nav juridiska spēka. Tas nozīmē, ka par pieņemtajiem lēmumiem un politisko dienaskārtību Saeimai un valdībai padomes locekļiem nav jāatbild, bet tikai jāapņemas, ka pienākumi tiek pildīti godīgi. Lai arī Latvijā sen kā nav bezpartejiska premjera, šāda Koalīcijas padome pastāv joprojām. Jautājums: kam ir izdevīgi, ka padome, kas bija izveidota kā īslaicīgs palīgrīks Šķēles varas nostiprināšanai, kļūst par mūžīgu?

Koalīcijas padomi neatradīsim Satversmē, taču tas, ko var atrast Koalīcijas padomē, ir cilvēki, kas nav ievēlēti Latvijas Saeimā. Proti, tie ir «ārējie spēki», kuri, iespējams, diktē, kādai jābūt valdības nostājai Latvijas sabiedrībai svarīgos jautājumos.

«Koalīcijas padome – demokrātiskā valstī nepieņemams veidojums»

Koalīcijas padome sanāk pirms iknedēļas Ministru kabineta un Saeimas sēdes, un tās sastāvs teju visu laiku ir mainīgs. Vienīgi pašreizējā Ministru prezidenta Māra Kučinska loma ir pastāvīga.

Kā tad norit darba gaita? Sanākot uz padomes sēdēm, koalīcijas partiju pārstāvētie pārstāvji kopā ar ministriem un «ārējiem spēkiem» nosaka dienaskārtību, par ko attiecīgajā nedēļā lems Saeima un kas jāakceptē valdībai. Šķiet, ka tam vajadzētu atvieglot darbu parlamentā, jo kādam taču ir jāizveido «kārtība namā». Tomēr, kāpēc lai šajā namā, kam vajadzētu būt tautas «mājām», savu kārtību rada partiju piesaistītās personas – kā padomē teiktu, «eksperti», «padomdevēji», kas nav ievēlēti Saeimā un par kuriem Latvijas tauta nemaz netiek informēta? Cik godīgi tas ir pret vēlētāju?

Sarunā ar juristu, kā arī Latvijas Juristu Biedrības dibinātāju Ivaru Redisonu, kurš ir pārliecināts, ka Koalīcijas padome Latvijā ir ar steigu jālikvidē, tiek secināts: «Kopš Šķēle izveidoja Koalīcijas padomi, var teikt, ka Latvijā izveidojies «sarunāšanas princips» – likums nav pirmajā vietā. Par Latvijas nākotni tiek lemts, šauram cilvēku lokam sanākot kopā uz pirmdienas Koalīcijas padomes sēdi. Tajās piedalās cilvēki, kuri ir ieinteresēti redzēt Latviju nevis tādu, kāda tā nepieciešama sabiedrībai, bet tādu, kāda tā vajadzīga politiķu piesaistītajām personām.»

Kam tad ir jāievieš kārtība namā? «Visnotaļ, ne Koalīcijas padomei, jo demokrātiskā valstī tas ir nepieņemams veidojums,» saka Redisons. Kā vienu no galvenajiem argumentiem pret Koalīcijas padomes pastāvēšanu jurists min, ka tā nav pieminēta nevienā likumā un, pēc viņa domām, ir notikusi jēdzienu samainīšana. Proti, tās funkcijas, ko pilda šī padome, ir jāpilda Frakciju padomei, kuras sēdes Saeimas kārtības rullī ir noteiktas kā atklātas un pieejamas ikvienam, kurš vēlas uzzināt, par ko politiskie spēki apspriedušies. Pēc jurista domām, Frakciju padome veicinātu kvalitatīvas diskusijas par lēmumu pieņemšanu nevis, kā tas ir šobrīd, ka faktiskā vara pieder Saeimā tautas neievēlētām personām.

«Atklātas sēdes veicinātu, ka Saeimā notiek kvalitatīvas debates, kas atklātu katra politiskā spēka un politiķa nostāju»

«Pašlaik Koalīcijas padome, būdama bez juridiskām sekām, pasniedz savus lēmumus kā obligāti izpildāmus – tur jau veidojas milzīgas pretrunas. Šāds Šķēles izveidotais «veidojums» var būt izdevīgs tikai «ārējiem spēkiem», kas vēlas ietekmēt Latvijas likumdošanu, bet tas nekādā veidā nav izdevīgs pašām politiskajām partijām, jo neviens ar tām neveido diskusijas. Šī padome ir izdevīga šaurai grupiņai, kas stāv ārpus Saeimas, ārpus partijām. Viņiem šāds mehānisms ir izdevīgs – pasvilpj, parāda naudas maku, tad lai pa vidu atrodas kāds, kurš to visu noorganizē. Un šajā gadījumā mehānisma motors ir Koalīcijas padome,» uzskata Redisons.

Nezinu gan, kā ar naudas maka parādīšanu, bet jāatzīmē, ka tikko tiesas procesu atsākušais Aivars Lembergs ir vairakkārt piedalījies Koalīcijas padomes sēdēs. To apstiprina arī Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars. Viņš gan piebilst, ka pēdējā laikā «Lembergs nav manīts simts gadu».

Šeit tad ir jautājums – kāpēc lai Aivars Lembergs, kurš nav ne deputāts, ne ministrs, ne Ministru prezidents, piedalās šajās sēdēs? Tik tiešām viņš ir «eksperts», bez kura Koalīcijas padome nevar iztikt?

Saeima strādā uz «īkšķa principa» – paši nezina, par ko ir nobalsojuši

Pēc jurista domām, caur Koalīcijas padomi tiek manipulēts ar lielāko daļu Saeimas deputātu. «Šobrīd viņiem Koalīcijas padomē pasaka: ir lemts tā, tev ir jābalso un viss.»

Tas arī norāda, ka Latvijā lielākā vara ir tiem, kurus nemaz neredz. «Tie ir šie «ārējie spēki», kas pieaicināti uz Koalīcijas padomi kā «padomdevēji», un tā ir liela traģēdija Latvijas attīstībai, ka nav atklāts, kas un kā interesēs tas viss notiek,» uzsver Redisons.

Jāuzsver, ka Koalīcijas padomes sēdes ir slēgtas, protokoli netiek publiskoti un sabiedrībai nav iespējas uzzināt, kādu argumentu un kādu cilvēku ietekmes rezultātā tāds vai cits lēmums ticis pieņemts. Premjera preses sekretārs Vaivars atzīmē, ka šie protokoli «nav domāti sabiedrības acīm», taču tie ir nepieciešami pašiem padomes locekļiem – lai viņu starpā nerastos pārpratumi.

Redisons tikmēr uzskata, ka Koalīcijas padomes eksistence norāda uz to, ka tieši «ārējie spēki» Latvijā izdod likumus, bet Saeimas deputāti ir tikai izpildītāji. «Tas ir nonsense [no angļu valodas – nejēdzība] – tīri strukturāli. Otrs nonsense ir tas, ka «ārējie spēki» var manipulēt un neviens ārpus padomes to nemaz neuzzinās. Proti, ir partiju frakcijas, bet ar tām nerēķinās. Pašlaik pēc Koalīcijas padomes sēdēm valdošo partiju pārstāvji var atnākt un pozicionēt savai partijai – tika nolemts tā un tā. Bet kā bija patiesībā? Mēs to neuzzināsim. Tie, kas tur ir pie teikšanas, var nerēķināties ar savējiem – būtībā apkrāpt savējos, » uzskata jurists.

«Netīrās intereses, ko nevar realizēt godīgā ceļā»

Jautāts, kuras ir šīs «deputātu piesaistītās personas», jurists atsakās tās publiski paust, piebilstot: «Man ir zināmi aptuveni desmit vārdi, bet es viņus šobrīd nesaukšu, jo katram tur ir lieli advokātu pulki – mani nomocīs ar tiesāšanos. Šie cilvēki pārstāv netīras intereses. Ko nevar realizēt godīgā ceļā – to mēģina caur Koalīcijas padomi.»

«Nākamā traģiskā iezīme šai padomes struktūrai ir steidzamība. Parasti Koalīcijas padome savācas, partijām nezinot sēdes tematu,» atzīmē Redisons.

Lai mainītu esošo situāciju, jurists iesaka likvidēt Koalīcijas padomi – jo ātrāk, jo labāk. Viņš atkārtoti uzsver, demokrātiskā valstī nav pieņemami, ka eksistē padome, kas nav pat pieminēta Satversmē. Redisona prāt, likvidāciju varētu sākt vismaz ar Lobija likuma ieviešanu. Tas šo padomi varētu padarīt caurspīdīgāku. Proti, likums paredzētu, ka politiskām partijām būtu publiski jāpiesaka, kuras intereses viņi virzītu šajā padomē.


Pievienot komentāru

  1. Kristaps teica:

    LIkvidēt pilnībā, nevis mēģināt padarīt caurspīdīgu. Nonsense

  2. glino teica:

    Ko jūs pukstat,Rīdzenes sarunas arī ir koalīcijas padome.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.