Sasauks ES ārkārtas Ārlietu padomes sēdi par situāciju Ukrainā

Briselē ceturtdien, 20.februārī, tiks sasaukta Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Ārlietu padomes sēde par situācijas attīstību Ukrainā. Latvijas Ārlietu ministrija uzskata par nepieciešamu Padomē apspriest jautājumu par sankciju ieviešanas iespējām pret personām, kuras ir atbildīgas par vardarbības izraisīšanu Ukrainā.

Ņemot vērā drošības situācijas krasu pasliktināšanos Ukrainā pēdējo stundu laikā, kas nesusi līdzi ievērojamu cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu, Ārlietu ministrija izteikusi asu nosodījumu notiekošajām vardarbības izpausmēm. Ārlietu ministrija uzskata par pilnīgi nepieņemamu nesamērīgu spēka pielietošanu pret savas valsts iedzīvotājiem no Ukrainas varas struktūrām.

Ministrija atkārtoti aicina visas puses nekavējoties pārtraukt nepieņemamo vardarbību un atjaunot dialogu, kam jābūt civilizētam un konstruktīvam. «Atbildība par krīzes eskalāciju pilnībā gulstas uz esošās varas pleciem. Tieši valsts varai ir jāspēj piedāvāt atbilstošu risinājumu. Tas sekmētu valsts izvešanu no dziļās krīzes un ļautu izvairīties no radikālo spēku provokācijām un tālākās situācijas saasinājuma. Ukrainas valsts vadība nav spējusi nodrošināt civilizētu dialogu, kas būtu patiesi risinājis konfliktu valstī. Nav izmantotas visas konstitucionālās iespējas ievirzīt protesta kustību konstruktīvā politiskā dialoga gultnē, piemēram, izsludinot ārkārtas vēlēšanas. Notikusi tālāka eskalācija un vardarbība. Vainīgie vardarbības izraisīšanā ir jāsauc pie atbildības,» portālu BNN informē Ārlietu ministrija.

Ministrija uzskata, ka situācijas stabilizācijai valstī ir nepieciešams iesaistīt starptautiskās institūcijas EDSO, ANO, Eiropas Padomi. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aktualizējis šo jautājumu ANO ģenerālsekretāram Kimunam Banam savas vizītes laikā Ņujorkā.

Pēdējie notikumi Ukrainā, kad bruņotās sadursmēs dzīvību zaudē arvien lielāks skaits cilvēku, ir traģisks un ļoti nopietns signāls, uz kuru Eiropas Savienība nedrīkst nereaģēt, norādījušas Latvijas augstākās amatpersonas.

«Vienlaikus ir jāuzsver, ka asinsizliešanas apturēšana vispirms ir abu konfliktā iesaistīto pušu rokās. Diemžēl, līdzšinējā retorika neliecina par patiesiem centieniem apturēt savas valsts straujo virzību pretī situācijas dramatizācijai. Tāpēc vēlreiz aicinām abas puses atturēties no situācijas eskalācijas, kas jau vairākkārtīgi novedusi pie cilvēku upuriem, un atgriezties pie civilizētiem situācijas risināšanas veidiem,» teikts Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas kopīgi izplatītajā paziņojumā.

«Ir neiedomājami un reizē biedējoši, ja Eiropas valstī divdesmit pirmajā gadsimtā izvēršas bruņoti ielu konflikti tā vietā, lai pretrunas risinātu demokrātisku un konstruktīvu sarunu ceļā. Ukraina nedrīkst pārtapt vardarbības plosītā valstī,» uzsver amatpersonas.

Arī bijušais aizsardzības ministrs un pašreizējais Saeimas deputāts Artis Pabriks portālam BNN norāda, ka notikumi Ukrainā ir šokējošs pārsteigums, kas parāda, ka Ukrainas valdība nav spējīga izvairīties no vardarbības lietošanas. Tas ir strupceļš, kas Ukrainu ved uz pilsoņu karu.

«Starptautiskajai sabiedrībai ir asi jānosoda Ukrainā notiekošais un aktīvāk jāiesaistās konflikta risināšanā. Ir nepārprotami skaidrs, ka Ukraina pati ar to galā netiek. Ja vēl pirms pāris dienām bija radies priekšstats, ka situācija normalizējas, pagājušās nakts notikumi parāda, ka miermīlīgs konflikta atrisinājums nav iespējams un situācija ir nokaitēta. Tas ir ārkārtīgi bīstami, un var nest jaunas ziņas par nevainīgu cilvēku bojājeju. To nedrīkst pieļaut,» akcentē Pabriks.

Pēc viņa sacītā, «šobrīd svarīgākais ir aicināt konfliktu atrisināt bez tālākas asins izliešanas. Abām pusēm ir jāsēžas pie viena sarunu galda, un Ukrainai jāapsver ārkārtas vēlēšanu organizēšana. Visām valstīm, tai skaitā Latvijai, ir jābūt gatavai sniegt finansiālo un humāno palīdzību, jo tik dziļu krīzi bez starptautiskās sabiedrības atbalsta nav iespējams atrisināt.»

Jāpiebilst, ka Latvijas Ukraiņu kongress aicina iedzīvotājus ierasties pie Ukrainas vēstniecības Rīgā, Kalpaka bulvārī 3, ceturtdien, 20. februārī, plkst 17:00, lai iedegtu svecīties un pieminētu Ukrainas brīvības cīņās bojāgājušos

Svecīties noteiktā daudzumā tiks nodrošinātas uz vietas, taču organizatori lūdz par tām parūpēties arī katram individuāli.

BNN jau vēstija, ka Kijevā turpinās sadursmes, kurās 18. un 19.februārī dzīvību zaudējuši vismaz 25 cilvēki. Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs jaunākajā vardarbības uzliesmojumā vaino opozīcijas līderus.

Naktī uz 19.februāri notikušas opozīcijas līderu sarunas ar Janukoviču, tomēr tās beigušās bez rezultāta. Prezidents aicinājis politiskās opozīcijas līderus «distancēties no radikālajiem spēkiem» un norādījis, ka «vēl nav par vēlu pārtraukt konfliktu».

Kopš 18.februāra aizbarikādēto Maidanu (Neatkarības laukumu Kijevā) aplenkuši vairāki tūkstoši īpašo uzdevumu vienības kaujinieku un policistu. Tie turpina uzbrukt galvenajām protestētāju barikādēm pilsētā.

Vardarbības uzliesmojumā opozicionāri vaino varas iestādes.

102.000.102.6673

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas