SEB banka: Darba kļūs vairāk, darbinieki izvēlīgāki

«Atrast vai nomainīt darbu kļūs vieglāk un ātrāk. Lielākas iespējas būs reģiona centros un pilsētās, īpaši Rīgā un Pierīgā. Reģionos iespēju būs mazāk, kaut pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams arī tur, Taču tas, būs interesenti, noteiks atalgojums, sadzīves apstākļi. To trūkums būs viens no mudinājumiem iedzīvotājiem turpināt migrēt uz pilsētām, gan mainīt nodarbošanos,» prognozē SEB bankas Makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Labvēlīgie laikapstākļi, gan ekonomikas pārliecinošā virzība ir ļāvusi mazināt bezdarbu arī pērnā gada 4. ceturksnī, kad tā līmenis kritās par 0,4 procentpunktiem līdz 8,1%. Ekonomikas izaugsmes temps ļauj prognozēt tālāku situācijas darba tirgū uzlabošanos, atzīmē ekonomists.

«Pārskatāmā nākotnē situācija darba tirgū būs arvien pretrunīgāka. Darbu turpinās meklēt pietiekami liels iedzīvotāju skaits – 2017.gada beigās to darīja 85,4 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir resurss ar ko jāstrādā, lai risinātu trūkstošā darbaspēka jautājumu. Tāpat ir jādomā par stimuliem, kas liktu darba tirgū iesaistīties arī ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem – 4.ceturksnī šādu iedzīvotāju skaits bija 434 tūkstoši. To skaits gada laikā ir samazinājies par 18,6 tūkstošiem, kas arī raksturo darba tirgus piedāvāto iespēju pieaugumu. Protams, jārēķinās, ka tas ir sarežģīts uzdevums, tomēr šīs resursa iespējas ir nopietni jāizvērtē un jārod nepieciešamie instrumenti,» norāda Gašpuitis.

Viņš prognozē, ka pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams no praktiski visām nozarēm. «Īpaši izteikts pieprasījums būs no būvniecības, tirdzniecības, transporta un pakalpojuma nozarēm. Neiztrūkstošs aicinājums strādāt būs vērojams no informācijas tehnoloģiju sfēras. Tajā pašā laikā uzņēmumi turpinās investīcijas darbības efektivitātes celšanā, kas nozīmē arī pastāvīgu darbinieku optimizēšanu. Par spīti uzlabojumiem, iedzīvotāju aizbraukšana turpināsies, kas sašaurinās jau tā rūkošās darba devēju iespējas. Darbinieku trūkums arvien vairāk veidosies par šķērsli izaugsmei».

«Lai arī bezdarbnieku rindu retināšanās notiks straujāk nekā pērn, vidējais bezdarba līmenis paliks salīdzinoši augsts. Latvijā bezdarba līmenis ir augstākais Baltijā. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3%, Lietuvā 6,7%. Latvija šādu līmeni varētu sasniegt vien 2020.gadā. Šā gada beigās tas varētu nokristies līdz 7%,» norāda Gašpuitis.

Ref:224.000.103.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas