bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.09.2018 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

Secina, ka puse Latvijas iedzīvotāju nevar lepoties ar augstu medijpratību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes par realitātes un medijos atspoguļotās realitātes iespējamajām atšķirībām. Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka var uzticēties informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, tikai 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas, liecina Kultūras ministrijas (KM) pētījums.

KM otrdien, 18.jūlijā prezentēja Latvijas iedzīvotāju *medijpratības pētījuma rezultātus. Tie fiksē situāciju  par šī gada jūniju.

«Ja asins analīzēs ir iespējams pārbaudīt, piemēram, kāda vitamīna trūkumu, tad lai konstatētu medijpratības līmeni, nav viena universāla jautājuma, kuru uzdodot iespējams secināt par kāda cilvēka vai Latvijas sabiedrības medijpratības līmeni. Medijpratības jēdziens ir jāsadala vairākās komponentēs un jāmēģina no atbildēm uz daudziem jautājumiem salikt kopā pilno ainu,» skaidro KM Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele.

Piemēram, noskaidrojot respondenta mediju patēriņa ieradumus, pārliecības un uzskatus par mediju satura veidošanu, uzticamību sociālajos medijos publicētajai informācijai, par interneta meklētāju programmu darbību, pašvērtējumu viltus ziņu atpazīšanā un pieredzi informācijas pārbaudīšanā pirms tās «padošanas» tālāk saviem sociālo mediju draugiem, turpina Ločmale.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt, par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

KM aptaujas rezultāti apliecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju neprot izvērtēt interneta meklēšanas programmu (piemēram, Google, Bing vai citu) piedāvātos rezultātus. 26% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka interneta meklētāju pirmie piedāvātie rezultāti ir uzticamākie, un 15% respondentu nav varējuši sniegt atbildi uz šo jautājumu. Taču nereti kā pirmās meklētājprogrammās tiek parādītas sponsorētās saites un reklāmas. Vairākums (61%) interneta lietotāju piekrīt apgalvojumam, ka interneta pirmie piedāvātie rezultāti tiek parādīti kā pirmie, jo tie ir vispopulārākie.

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz dalīties ar informāciju internetā, to nepārbaudot. Jo sevišķi augsts īpatsvars ir jauniešu vecumgrupā no 15 līdz 24 gadiem (gandrīz 40%).

Pētījumā konstatēts, ka pastāv korelācija starp valodu, kādā patērē medijus, izglītības un ienākumu līmeni un medijpratību. Iedzīvotāji, kuri medijus patērē angļu vai latviešu valodā, mazāk tic sociālajos medijos rodamajai informācijai, kritiskāk izvērtē interneta meklētāju piedāvātos rezultātus nekā tie, kas patērē medijus pārsvarā krievu valodā. Iespējams, skaidrojums meklējams tajā, ka respondentus, kas lielā mērā atrodas citas valsts informatīvajā telpā, nav bijis iespējams sasniegt ar līdzšinējo aktivitāšu palīdzību. Cittautiešu vidū medijiem latviešu valodā priekšroku dod tikai 15% respondentu. Dominējošā daļa (80%) cittautiešu informācijas gūšanai vai izklaidei parasti izvēlas informācijas avotus krievu valodā.

Pilnībā vai daļēji Krievijā veidotās televīzijas programmas kā, piemēram, PBK, NTV Mir Baltic, RTR Rossiya, mēdz skatīties gandrīz divas trešdaļas (63%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Lielākā Krievijas TV programmu skatītāju auditorija ir cittautiešu vidū – 82%. Arī vairāk par pusi (52%) aptaujāto latviešu regulāri vai dažreiz skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas. No Krievijas televīziju piedāvātā satura Latvijas iedzīvotāji skatās filmas, seriālus (45% respondentu), humora raidījumus, koncertus, muzikālos šovus (katrs trešais – 33%) un ziņu pārraides (28% Latvijas iedzīvotāju).

Vienīgā sociāli demogrāfiskā grupa, kur Krievijas TV kanālu skatītāju auditorija ir mazāka par 50%, ir gados jaunākie respondenti vecumā līdz 34 gadiem. Iedzīvotāju vidū vecumā virs 45 gadiem Krievijas TV programmas skatās vairāk nekā 70% respondentu.

Cilvēkiem ar zemu izglītību (pamatizglītība) un ienākumiem ir arī zemāki medijpratības rādītāji. Jo augstāks ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli mēnesī, jo lielāka izpratne par to, ka dažādos medijos atspoguļotā informācija mēdz atšķirties. (No aptaujātajiem ar augstu ienākumu līmeni šim apgalvojumam piekrīt 67%, savukārt no respondentiem ar zemiem ienākumiem tā uzskata 44%). Vairāk nekā uz pusi atšķiras respondentu sniegtās atbildes atkarībā no viņu dzīvesvietas – to, ka dažādos medijos atspoguļotā informācija mēdz atšķirties, apliecina 66% rīdzinieku, kamēr tikai 31% Latgales iedzīvotāju.

Tāpat vērojama sakarība – jo zemāka respondenta izglītība, jo vairāk viņš tic sociālajos medijos atrodamajai informācijai (62% – no aptaujātajiem ar pamata izglītību, 26% – ar augstāko izglītību). Apgalvojumam, ka interneta meklētāju programmas (Google, Bing vai citas) kā pirmos parāda uzticamākos rezultātus, no respondentiem ar pamata izglītību piekrīt – 43% respondentu, savukārt no aptaujātajiem ar augstāko izglītību – gandrīz uz pusi mazāk jeb 22%. Cilvēki ar augstāko izglītību arī vairāk apzinās to, ka mediji un to saturs ietekmē sabiedrības uzskatus. Tā domā 88% no respondentiem ar augstāko izglītību, kamēr 67% – ar pamata izglītību. Turklāt, 20% no respondentiem ar pamata izglītību uz šo jautājumu nav varējuši sniegt atbildi.

No Kultūras ministrijas plānotajām aktivitātēm medijpratības veicināšanai tuvākā pusgada laikā turpināsies bibliotekāru un skolotāju apmācības, līdz gada beigām tiks adaptēts Latvijas situācijai starptautiski atzīts mācību līdzeklis, kas būs noderīgs medijpratības tēmas skaidrošanai bērniem un jauniešiem. Līdzīgi kā pirmajā pusgadā arī rudenī tiks organizēti medijpratības debašu un diskusiju pasākumi, tostarp, skolēnu un citu jauniešu mērķauditorijai, kā arī notiks apmācības pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem, skaidro KM pārstāvji.

Nākamajā gadā paredzēts izstrādāt audiovizuālu mācību līdzekli pirmsskolas un 1.-2.klašu vecuma bērniem, lai par medijpratības jautājumiem runātu viņiem saprotamā veidā. Šos pasākumus paredz 2016.gada rudenī pieņemtās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāns.

«Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, ir acīmredzams, ka nepieciešams papildu finansējums, lai pilnveidotu jau esošos pasākumus jauniešu, pedagogu un bibliotekāru apmācībām, un, vissvarīgākais – sasniegtu tās sabiedrības grupas, kuru medijpratība ir visvājākā. Tie ir cilvēki ar zemu izglītības līmeni, zemiem ienākumiem, lielākoties no lauku reģioniem un patērē medijus pārsvarā krievu valodā,” akcentē K.Ločmele. “Medijpratība ietekmē gan cilvēka ikdienas lēmumus un dzīves kvalitāti, piemēram, akli paļaujoties reklāmu solījumiem ar brīnumlīdzekļu palīdzību nedēļas laikā strauji zaudēt svaru vai iemācīties svešvalodu, gan rada nopietnus draudus valsts drošībai – tikai medijpratīga sabiedrība ir izturīga pret trešo valstu izplatītu manipulatīvu informāciju,» vērš uzmanību KM eksperte.

Nepieciešamību veikt pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību paredzēja Latvijas mediju politikas pamatnostādnes un to īstenošanas plāns. Pētījumu veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas Fakti, kas uzvarēja š.g. aprīlī izsludinātajā iepirkumu konkursā. Pētījumā aptaujāti 1082 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2017.gada jūnijā.

*Medijpratība ir auditorijas prasme lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, piedalīties mediju satura veidošanā.

Ref:224.000.103.1771


Pievienot komentāru

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.