bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.05.2019 | Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
LatviaLatvija

Senāts atzīst, ka publiskiem tiesu spriedumiem jābūt brīvi pieejamiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Senāta Administratīvo lietu departaments janvāra beigās atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par informācijas – sprieduma krimināllietā – izsniegšanu un Tieslietu ministrijas atteikuma izsniegt prasīto informāciju atzīšanu par prettiesisku, informēja Augstākās tiesas pārstāve Baiba Kataja.

Biedrības Sabiedriskās politikas centrs Providus pētnieks, vēloties iegūt pirmās instances tiesas spriedumu krimināllietā, vērsās apgabaltiesā, kuras tiesvedībā atradās konkrētā lieta, ar informācijas pieprasījumu. Savukārt pieprasītās informācijas izsniegšana tika atteikta.

Senāts, izskatījis pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, atzina, ka atklātā tiesas sēdē izskatītā krimināllietā publiski pasludināts spriedums atzīstams par vispārpieejamu informāciju. Tas nozīmē, ka interesentiem no tiesībām uz informācijas pieejamību izriet tiesības saņemt šādu nolēmumu.

Tiek norādīts, ka tiesības saņemt informāciju ir cilvēktiesību un pamatbrīvību neatņemama sastāvdaļa. Tiesību uz informācijas pieejamību mērķis ir nodrošināt gan personu iespējas pilnvērtīgi īstenot savas tiesības brīvi veidot un paust savu viedokli, gan sabiedrības tiesības sekot līdzi tam, kā valsts pilda tai uzticētās publiskās funkcijas. Savukārt demokrātiskas un tiesiskas valsts funkcionēšanas neatņemama sastāvdaļa ir arī tiesas spriešana – tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana. Tāpēc arī tiesu darbam pamatā ir jābūt atklātam un caurskatāmam.

Tāpat Senāts atzīmē, ka likuma Par tiesu varu 28.2panta mērķis ir ne tikai nodrošināt Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantētās sabiedrības tiesības uz informācijas pieejamību, bet vienlaikus arī veicināt atklātu lietu iztiesāšanu un tiesas spriedumu publisku pieejamību, kas ir būtisks tiesību uz taisnīgu tiesu aspekts. Savukārt tiesību uz atklātu lietas izskatīšanu un publiski pasludinātu tiesas spriedumu jēga un mērķis ir nodrošināt tiesas spriešanas caurskatāmību un iespēju sabiedrībai sekot līdzi un analizēt tiesu darbu, lai tādējādi tiktu veicināta sabiedrības uzticēšanās tiesām un lai vienlaikus tiesas procesa dalībnieki būtu pasargāti no tiesas spriešanas slepenībā jeb ārpus sabiedrības uzraudzības. Tāpēc samērīgas atkāpes no lietas izskatīšanas atklātuma pieļaujamas tikai tad, ja konkrētā lietā tiek atzīts, ka lietas izskatīšanas atklātums kaitē citām būtiskām interesēm.

Tādējādi Senāts uzsver, ka no tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet pienākums nodrošināt, lai atklātā tiesas procesā izskatītā lietā pasludināts spriedums būtu publiski pieejams. Minētais attiecas ne tikai uz sprieduma rezultātu, bet arī uz tiesas motīviem.

Senāts atzīst, ka, pretēji Administratīvās rajona tiesas spriedumā un pārsūdzētajā Tieslietu ministrijas lēmumā paustajam uzskatam, Kriminālprocesa likuma normas nenoteic, ka uz atklātā tiesas sēdē izskatītā krimināllietā pasludinātu tiesas spriedumu būtu izdarāms izņēmums no vispārējās prasības pēc publiski pasludināta sprieduma pieejamības sabiedrībai.

Tiek norādīts, ka tas, ka tiesas spriedums ir viens no krimināllietā esošajiem dokumentiem, pats par sevi nenozīmē, ka tas uzskatāms par daļu no krimināllietas materiāliem arī informācijas pieejamības kontekstā.

Senāts arī pievērsās tam, ka Administratīvās rajona tiesas spriedumā un pārsūdzētajā lēmumā citstarp vispārīgi apgalvots, ka atklātā tiesas sēdēs izskatītā lietā publiski pasludinātam spriedumam nebūtu jābūt pieejamam sabiedrībai, lai netiktu izpausts izmeklēšanas noslēpums un tādējādi netiktu apdraudēta krimināllietas izskatīšana. Tomēr, kā Senāts secināja, ne pārsūdzētajā lēmumā, ne Administratīvās rajona tiesas spriedumā nav norādīts, kā atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā publiski pasludināta sprieduma, tātad tāda, kas jau ir darīts zināms sabiedrībai (piemēram, nolasot to atklātā tiesas sēdē), izsniegšana varētu objektīvi apdraudēt krimināllietas izskatīšanu. Senāts arī norādīja, ka jāņem vērā, ka tas, ka sabiedrības informētība par publiski pasludināta tiesas sprieduma saturu varētu pastiprināt sabiedrības interesi par konkrētas lietas izskatīšanu turpmākajā tiesvedības gaitā, nevar tikt aplūkots kā iemesls, kas traucē lietas izskatīšanu tiesā, jo tiesai, pildot savas funkcijas, ir jāapzinās lietu izskatīšanas atklātības nozīmīgums un jāspēj izskatīt lietu arī tad, ja sabiedrībā paralēli tiek pausti dažādi viedokļi saistībā ar izskatāmo lietu.

Līdz ar to Senāts atkārtoti uzsvēra, ka sprieduma publiska pasludināšana pēc savas jēgas nozīmē to, ka sprieduma saturs tiek padarīts publiski pieejams. Tādējādi, ja tiesas spriedums ir taisīts atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā un pasludināts publiski, tad šāda sprieduma saturam ir jābūt publiski pieejamam.

Savukārt, ja konkrētas lietas apstākļi ir tādi, ka tiesas sprieduma satura publiskošana pirms galīgā nolēmuma stāšanās spēkā varētu apdraudēt lietas izskatīšanu, šādas lietas izskatīšanai būtu nosakāma slēgta tiesas sēde, un tad uz tiesas nolēmuma publiskošanu attiecas citas prasības un tostarp arī dažādi ierobežojumi. Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā publiski pasludināts spriedums varētu tikt aplūkots kā ierobežotas pieejamības informācija tikai kādos īpašos, netipiskos gadījumos, kad konkrēto apstākļu specifiskās dabas dēļ būtu secināms, ka likumdevējs šādu gadījumu nav noregulējis un tāpēc tam nepieciešams īpašs risinājums, lai aizsargātu kādas būtiskas intereses, kuras sprieduma atvasinājuma izsniegšana apdraudētu.


Pievienot komentāru

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Populārākie vārdi – Eduards un Emīlija

PMLP Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nedēļā no 20. līdz 26.maijam vispopulārākais vārds ir Eduards, savukārt no sieviešu vārdiem – Emīlija.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

ACEA: Latvija starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,1%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Polijā bargāki sodi par pedofiliju pēc katoļu baznīcas skandāliem

Polija ir paaugstinājusi sodus par bērnu seksuālu izmantošanu līdz 30 gadiem cietumā pēc tam, kad katoļticīgajā valstī bērnu izmantošanas skandālu pastiprinājusi dokumentālā filma par pedofiliju dievnamos.

Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus.

ASV uzņēmumu peļņa pieaug – biržu indeksi arī pakāpjas

Pasaules biržu indeksi 16.maijā lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Eirovīzijas finālā no Baltijas valstīm iekļuvusi tikai Igaunija

Latvijas grupa Carousel ar dziesmu That Night neiekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurš notiks Izraēlas pilsētā Telavivā.

Nedēļas nogalē sinoptiķi sola līdz +26 grādiem

Piektdien, 17.maijā, saule mīsies ar mākoņiem un  vietām valsts rietumu rajonos gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, Kurzemē pastiprinoties brāzmās līdz 13 m/s.

Bordāns rosina Saeimā lemt par Ķezberes atstādināšanu no NEPLP

Bordāns rosina Saeimā lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles amata.

Vējonis aicina atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā

Piedaloties starptautiskajā forumā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja visplašākajā mērā atbalstīt jaunas un modernas akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā.

Ierēdņiem prēmijās iedala bērnu aizsardzībai domāto naudu

Labklājības ministrijai papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 619 000 eiro apmērā cita starpā izmaksāts ierēdņiem piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.

EK par karteļa izveidi no piecām bankām pieprasa miljardu

Eiropas Komisija piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

Zviedrijā lems par Islāma valsts eiropiešu kaujinieku tribunālu

Starptautiskais sabiedrībai plānojot kara tribunālu, lai tiesātu teroristiskā grupējuma Islāma valsts kaujiniekus, no kuriem daudzi karot Sīrijā un Irākā savulaik devās no Eiropas valstīm, Zviedrija gatavo augsta līmeņa sanāksmi Stokholmā.