bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.02.2019 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Senāts atzīst, ka publiskiem tiesu spriedumiem jābūt brīvi pieejamiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Senāta Administratīvo lietu departaments janvāra beigās atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par informācijas – sprieduma krimināllietā – izsniegšanu un Tieslietu ministrijas atteikuma izsniegt prasīto informāciju atzīšanu par prettiesisku, informēja Augstākās tiesas pārstāve Baiba Kataja.

Biedrības Sabiedriskās politikas centrs Providus pētnieks, vēloties iegūt pirmās instances tiesas spriedumu krimināllietā, vērsās apgabaltiesā, kuras tiesvedībā atradās konkrētā lieta, ar informācijas pieprasījumu. Savukārt pieprasītās informācijas izsniegšana tika atteikta.

Senāts, izskatījis pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, atzina, ka atklātā tiesas sēdē izskatītā krimināllietā publiski pasludināts spriedums atzīstams par vispārpieejamu informāciju. Tas nozīmē, ka interesentiem no tiesībām uz informācijas pieejamību izriet tiesības saņemt šādu nolēmumu.

Tiek norādīts, ka tiesības saņemt informāciju ir cilvēktiesību un pamatbrīvību neatņemama sastāvdaļa. Tiesību uz informācijas pieejamību mērķis ir nodrošināt gan personu iespējas pilnvērtīgi īstenot savas tiesības brīvi veidot un paust savu viedokli, gan sabiedrības tiesības sekot līdzi tam, kā valsts pilda tai uzticētās publiskās funkcijas. Savukārt demokrātiskas un tiesiskas valsts funkcionēšanas neatņemama sastāvdaļa ir arī tiesas spriešana – tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana. Tāpēc arī tiesu darbam pamatā ir jābūt atklātam un caurskatāmam.

Tāpat Senāts atzīmē, ka likuma Par tiesu varu 28.2panta mērķis ir ne tikai nodrošināt Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantētās sabiedrības tiesības uz informācijas pieejamību, bet vienlaikus arī veicināt atklātu lietu iztiesāšanu un tiesas spriedumu publisku pieejamību, kas ir būtisks tiesību uz taisnīgu tiesu aspekts. Savukārt tiesību uz atklātu lietas izskatīšanu un publiski pasludinātu tiesas spriedumu jēga un mērķis ir nodrošināt tiesas spriešanas caurskatāmību un iespēju sabiedrībai sekot līdzi un analizēt tiesu darbu, lai tādējādi tiktu veicināta sabiedrības uzticēšanās tiesām un lai vienlaikus tiesas procesa dalībnieki būtu pasargāti no tiesas spriešanas slepenībā jeb ārpus sabiedrības uzraudzības. Tāpēc samērīgas atkāpes no lietas izskatīšanas atklātuma pieļaujamas tikai tad, ja konkrētā lietā tiek atzīts, ka lietas izskatīšanas atklātums kaitē citām būtiskām interesēm.

Tādējādi Senāts uzsver, ka no tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet pienākums nodrošināt, lai atklātā tiesas procesā izskatītā lietā pasludināts spriedums būtu publiski pieejams. Minētais attiecas ne tikai uz sprieduma rezultātu, bet arī uz tiesas motīviem.

Senāts atzīst, ka, pretēji Administratīvās rajona tiesas spriedumā un pārsūdzētajā Tieslietu ministrijas lēmumā paustajam uzskatam, Kriminālprocesa likuma normas nenoteic, ka uz atklātā tiesas sēdē izskatītā krimināllietā pasludinātu tiesas spriedumu būtu izdarāms izņēmums no vispārējās prasības pēc publiski pasludināta sprieduma pieejamības sabiedrībai.

Tiek norādīts, ka tas, ka tiesas spriedums ir viens no krimināllietā esošajiem dokumentiem, pats par sevi nenozīmē, ka tas uzskatāms par daļu no krimināllietas materiāliem arī informācijas pieejamības kontekstā.

Senāts arī pievērsās tam, ka Administratīvās rajona tiesas spriedumā un pārsūdzētajā lēmumā citstarp vispārīgi apgalvots, ka atklātā tiesas sēdēs izskatītā lietā publiski pasludinātam spriedumam nebūtu jābūt pieejamam sabiedrībai, lai netiktu izpausts izmeklēšanas noslēpums un tādējādi netiktu apdraudēta krimināllietas izskatīšana. Tomēr, kā Senāts secināja, ne pārsūdzētajā lēmumā, ne Administratīvās rajona tiesas spriedumā nav norādīts, kā atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā publiski pasludināta sprieduma, tātad tāda, kas jau ir darīts zināms sabiedrībai (piemēram, nolasot to atklātā tiesas sēdē), izsniegšana varētu objektīvi apdraudēt krimināllietas izskatīšanu. Senāts arī norādīja, ka jāņem vērā, ka tas, ka sabiedrības informētība par publiski pasludināta tiesas sprieduma saturu varētu pastiprināt sabiedrības interesi par konkrētas lietas izskatīšanu turpmākajā tiesvedības gaitā, nevar tikt aplūkots kā iemesls, kas traucē lietas izskatīšanu tiesā, jo tiesai, pildot savas funkcijas, ir jāapzinās lietu izskatīšanas atklātības nozīmīgums un jāspēj izskatīt lietu arī tad, ja sabiedrībā paralēli tiek pausti dažādi viedokļi saistībā ar izskatāmo lietu.

Līdz ar to Senāts atkārtoti uzsvēra, ka sprieduma publiska pasludināšana pēc savas jēgas nozīmē to, ka sprieduma saturs tiek padarīts publiski pieejams. Tādējādi, ja tiesas spriedums ir taisīts atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā un pasludināts publiski, tad šāda sprieduma saturam ir jābūt publiski pieejamam.

Savukārt, ja konkrētas lietas apstākļi ir tādi, ka tiesas sprieduma satura publiskošana pirms galīgā nolēmuma stāšanās spēkā varētu apdraudēt lietas izskatīšanu, šādas lietas izskatīšanai būtu nosakāma slēgta tiesas sēde, un tad uz tiesas nolēmuma publiskošanu attiecas citas prasības un tostarp arī dažādi ierobežojumi. Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā publiski pasludināts spriedums varētu tikt aplūkots kā ierobežotas pieejamības informācija tikai kādos īpašos, netipiskos gadījumos, kad konkrēto apstākļu specifiskās dabas dēļ būtu secināms, ka likumdevējs šādu gadījumu nav noregulējis un tāpēc tam nepieciešams īpašs risinājums, lai aizsargātu kādas būtiskas intereses, kuras sprieduma atvasinājuma izsniegšana apdraudētu.


Pievienot komentāru

Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts, tā ekonomisti

Lai arī bezdarba līmenis Latvijā pērn strauji samazinājies līdz 7,4%, tas joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijā bezdarba līmenis sākotnēji bijis zemāks, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās, komentē FM.

Nedēļas nogalē vairākas partijas publiskos EP vēlēšanu kandidātu sarakstus

Nedēļas nogalē partiju apvienība Attīstībai/Par!, kā arī Jaunā Vienotība publiskos savus pilnos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstus.

Vējonis Merkelei: Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte

«Jau šobrīd Latvijas un Vācijas ekonomiskās attiecības raksturo pieaugoša tirdzniecības intensitāte. Vienlaikus esam gatavi jaunu sadarbības virzienu attīstībai, ko apliecina arī plašā Latvijas biznesa delegācija, kas man pievienosies Hamburgā,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis Vācijas Federālajai kanclerei Angelai Merkelei.

Latvijā janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad janvārī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Gada inflācija Latvijā janvārī bijusi 2,9%. Augstāka inflācija nekā Latvijā janvārī bijusi vien Rumānijā.

Tiesu izpildītāji: Piedzītos līdzekļus glabā Valsts kasē, un piekļūt noziedzīgi tiem nevar

Tiesu izpildītāju atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kasē, un tiem nav iespējams piekļūt noziedzīgā ceļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis Jānis Basevičs.

Roņu laiks klāt: Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais ronēns

Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina atpūtniekus brīvdienās, baudot pastaigas pludmalē, būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie visticamāk piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.

AT departamentā: Tiesā saņemto kasācijas sūdzību kvalitāte joprojām pieklibo

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka kasācijas sūdzību kvalitāte diemžēl joprojām pieklibojot. Lai gan esot daudz kvalitatīvi uzrakstītu sūdzību, tomēr liela daļa satur lūgumus pārskatīt lietas apstākļus.

Baltijas jauniešu vidū augstākie pašnāvību rādītāji ES

Baltijas valstu jauniešu vidū ir vieni no augstākajiem pašnāvību rādītājiem ES, liecina pētījums par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs.

Krievijas netīrās naudas atmaskotājs ziņos par Swedbank darījumiem Baltijā

Britu investors un Krievijas netīrās naudas plūsmu atmaskotājs Bils Brouders paziņojis, ka grasās vērsties Zviedrijas tiesībsargājošās iestādēs, uz aizdomu pamata par Swedbank iespējamu saikni ar naudas atmazgāšanas darījumiem Baltijā, tā Reuters.

Bezdarbs 2018.gadā Latvijā samazinājies līdz 7,4%

2018.gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018.gadā bija 30,3 tūkstoši.

Latvijā nodarbinātība 2018.gadā – 64,5%

2018.gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tallinas lidostas vadītāja maina darbu; kļūst par AS Tallink Grupp valdes locekli

AS Tallink Grupp padomē par valdes locekli iecelta līdzšinējā Tallinas lidostas vadītāja Pireta Mirka-Dibuā, kura savu darbu kompānijā sāks šī gada 15.aprīlī, vēsta uzņēmuma paziņojums biržā.

Rehabilitācijas centrā Poga konsultāciju skaits palielinājies par 60%

Kopš rehabilitācijas centra Poga atklāšanas pagājuši trīs gadi un šo laikā rehabilitācijas centrs katru gadu uzņēmis vairāk nekā 500 pacientus, kopumā sniedzot piecus tūkstošus konsultāciju un vairāk nekā 21 tūkstoti nodarbību mazajiem pacientiem.

Igaunijā raķete izšauta pilota kļūdas dēļ, taču vēl nav atrasta

Kara aviācijas raķete, kas pērn netīši izšauta Igaunijā, tikusi palaista pilota spāņu pilota kļūdas dēļ, tā izmeklēšanā secinājis Igaunijas aizsardzības resors. Izmeklētājiem gan nav izdevies uziet pašu raķeti, kas joprojām var būt bīstama.

VID valsts budžetā janvārī iekasējis par 2,5% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad janvārī valsts budžetā iekasējis 781,045 miljonus eiro, kas ir par 19,052 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta informācija.

Bīstamo bedru dēļ Čaka ielā nosaka ātruma ierobežojumu – līdz 30 km/h

No piektdienas, 22.februāra, Aleksandra Čaka ielā posmā no Ģertrūdes ielas līdz Jorģa Zemitāna tiltam, abos braukšanas virzienos, noteikts atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 kilometriem stundā.

Latviešu likumsargi palīdz vācu kolēģiem «Krievijas mazgātavas» lietas izmeklēšanā

Vācijās tiesībsargājošās iestādes pabeigušas «Krievijas mazgātavas» naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kuras atrisināšanā palīdzējusi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Valsts policija.

Briti mīkstina prasības par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu

Londona pieteikusi savu prasību maiņu smagajās Brexit sarunās, šķietami atsakoties no izstāšanās līguma grozījumu prasības, lai panāktu, ka Eiropas Savienība valstij dod jaunas garantijas jautājumā par Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumu.

Plāno pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību mērīšanas līdzekļu jomā, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt jaunākās paaudzes ūdens skaitītāju pārbaudes periodu.

Nelāgā «kūlas sezona» atklāta ar sešiem ugunsgrēkiem

Ceturtdien, 21.februārī, ugunsdzēsēji glābēji reģistrēja pirmos sešus kūlas ugunsgrēkos šogad. Šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, kūla aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai

Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.

Slovākijā žurnālista slepkavības gadadienu aizvada ar masu mītiņiem

Slovākijā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku pulcējušies uz mītiņiem pirmajā gadadienā kopš pētnieciskā žurnālista Jāna Kuceka un viņa dzīvesbiedres slepkavības, kas pērn izraisīja Slovākijas valdības demisiju. Mītiņos pausta vilšanās, ka slepkavības joprojām nav atklātas.

Sākas traktortehnikas valsts tehnisko apskašu sezona

Ar 2019.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu ­– tā dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati, informē aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Mergups-Kutraitis.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir zem  nulles un īpaši slideni daudzviet kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu, tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes.