Septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 7,7% lielāks nekā pirms gada

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2020.gada septembrī veidoja 2,7 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7,7% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 13%, bet importa vērtība par 3,5%liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. 

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,28 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2019.gada septembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 45% līdz 47,2%.

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,36 miljardus eiro – par 1,09 miljardiem eiro jeb 5,1% mazāk nekā 2019.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,46 miljardus eiro (samazinājums par 123,8 milj. eiro jeb 1,3%), bet importa – 10,9 miljardus eiro (samazinājums par 962,5 milj. eiro jeb 8,1%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020.gada septembrī salīdzinājumā ar 2019.gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 9,7% lielāka un importa par 1,1% lielāka. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 6,4%, bet importa vērtība palielinājās par 5,1%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020.gada septembrī, salīdzinot ar 2019.gada septembri:

– augu valsts produktu eksports lielāks par 87,8 milj. eiro jeb 78,8%,

– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 65,8 milj. eiro jeb 37%,

– plastmasas un to izstrādājumu eksports lielāks par 7,9 milj. eiro jeb 22,5%,

– parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 6 milj. eiro jeb 6,4%,

– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 22,6 milj. eiro jeb 30,9%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2020.gada septembrī, salīdzinot ar 2019.gada septembri:

– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 42,7 milj. eiro jeb 16%,

– augu valsts produktu imports lielāks par 22,9 milj. eiro jeb 42,1%,

– ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 19,3 milj. eiro jeb 16,1%,

– minerālproduktu imports mazāks par 39,2 milj. eiro jeb 27,8%,

– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 15,4 milj. eiro jeb 8,1%.

Septembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (9,5%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (4,8%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,3% no importa kopapjoma), Polija (10,1%), Vācija (9,6%) un Igaunija (8,3%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 9,1%, bet importā Kanāda – 5,8% no importa kopapjoma.

2020.gada septembrī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019.gada septembri kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 0,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,2 procentpunktiem, bet importā – par 1,1 procentpunktu.

2020.gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 121 partnervalsti, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 47 valstīm.

Dažādu graudu un sēklu (arī eļļas augu), augu rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augu eksporta kāpumu 2020.gada septembrī salīdzinājumā ar 2019.gada septembri visvairāk ietekmēja rapšu vai ripšu sēklu eksporta pieaugums par 22,4 milj. eiro jeb 2,3 reizes. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu, to daļu eksports 2020.gada septembrī salīdzinājumā ar 2019.gada septembri samazinājās, sarūkot vieglo automobiļu eksportam par 7,2 milj. eiro jeb 31,4%.

Graudaugu produktu eksporta pieaugumu 2020.gada septembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 48,6 milj. eiro jeb 87,4%.

Elektroierīču un elektroiekārtu importa kāpumu 2020.gada septembrī salīdzinājumā ar 2019.gada septembri ietekmēja mobilo telefonu importa pieaugums par 11,9 milj. eiro jeb 41,4%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 19,8 milj. eiro jeb 33,5%.

Saistītie raksti

CSP: Novembrī uzņēmēju noskaņojums būtiski pasliktinās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā

Uzņēmējdarbības konfidences rādītājs 2020.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, ir nedaudz samazinājies rūpniecībā, lielāku kritumu piedzīvojis mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā.

Latvijas IKP kritums deviņos mēnešos – 4,3%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada 3.ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP)...

Viņķele: Trūkst esošo ierobežojumu kontroles un atbalsta pasākumu iedzīvotājiem

«Cilvēki nepārtiek no gaisa. Jābūt skaidrībai, kā tiks kompensēts viņu ienākumu zudums,» uzsvēra Viņķele.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Jaunatklātie COVID-19 gadījumi Baltijā. Latvijā – 690, Lietuvā – 2 109, Igaunijā – 524

Latvijā pēdējā diennaktī konstatēti 690 jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusu COVID-19, tādējādi kopš pavasara inficēto skaitam sasniedzot 18 377. Savukārt jaunākie publiskie dati par Igauniju liecina,...

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot tēriņus 10,758 miljardu eiro apmērā

Saeima trešdien, 2.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēmusi 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā. Par budžeta pieņemšanu nobalsoja...

ES budžets: Fon der Leiena mudina Ungāriju un Poliju tiesāties

ES dalībvalstīm joprojām nespējot vienoties par bloka daudzgadu budžeta un atjaunošanas fonda apstiprināšanu saistībā ar Ungārijai un Polijai nepieņemamu nosacījumu finansējuma piešķiršanā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicinājusi abas valstis vērsties tiesā, nevis bloķēt svarīgo dokumentu pieņemšanu.

Policija aiztur trīs nelegālās televīzijas izplatītājus

Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šā gada novembrī aizturēja trīs personu grupu, kas tiek turēta aizdomās par nelegālās televīzijas izplatīšanu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots,...

COVID-19 ietekme uz kultūras nozari – kompensācijas, un kas varēs strādāt

Mērķtiecīgai cīņai ar COVID-19 pandēmijas izplatību Latvijā valdība lēmusi pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 2021.gada 11.janvārim un noteikt papildu drošības pasākumus, tostarp kultūrā. To...

Portugāle savā ES prezidentūrā koncentrēsies uz sociālo jomu

Portugāle, kura 2021.gada 1.janvārī pārņems prezidentūru ES Padomē no Vācijas, vēlas dot koncentrēties uz Eiropas sociālo modeli bloka dienaskārtībā saistībā ar atbalstu iedzīvotājiem krīzes laikā.

Pasaules diktātu latviešu valodā bez kļūdām šogad uzrakstījuši četri cilvēki

Izlabojot 2 457 pārbaudei pieņemtos darbus, kļuvis zināms, ka VI pasaules diktātu latviešu valodā, kas 2020.gada 7.novembrī plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un pasaulē norisinājās...

Epidemiologu aprēķini: Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, varētu apturēt COVID-19 izplatīšanos

Pēc epidemiologu aprēķiniem, vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt COVID-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret COVID-19 vīrusu.

Rīgā oficiāli sākas A.Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments

Otrdien, 1.decembrī, oficiāli sācies A.Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments, kas turpināsies līdz nākamā gada 1.aprīlim, vēsta Rīgas domes Satiksmes departaments. Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes...
Do NOT follow this link or you will be banned from the site!