bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Septiņas biežāk pieļautās kļūdas atkritumu šķirošanā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUDaļai Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošana jau kļuvusi par ierastu ikdienas darbību, savukārt tikko šķirot sākušajiem parasti rodas dažādi jautājumi. Tad lieti noderēs padomi, ko tieši un kā drīkst mest šķirojamos konteineros, lai izvairītos no populārākajām kļūdām.

«Nevienam vairs nav šaubu, ka baterijas, medikamentus un elektroierīces kopā ar sadzīves atkritumiem izmest nedrīkst, taču vieglā iepakojuma un stikla šķirošana joprojām rada jautājumus. Otrreizējai pārstrādei der tukšas plastmasas pudeles, trauciņi, kastītes, plēves un maisiņi, plastmasas iepakojums, stikla pudeles un burkas, papīrs, kartons, grāmatas, avīzes un citi papīra izstrādājumi, kā arī skārdenes,» skaidro Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Visbiežāk neizpratni un jautājumus rada dažādu veidu plastmasas un stikla izstrādājumu šķirošana, kā arī atkritumu sagatavošana izmešanai konteinerā. Dažas pieļautās kļūdas un skaidrojumi, kas palīdzēs šķirošanas procesā:

Šķiroto atkritumu konteinerā iemests netīrs iepakojums. Galvenais priekšnosacījums, lai atkritumus varētu pārstrādāt – tiem jābūt tīriem. Slapjš, netīrs papīrs vai trauki ar ēdiena pārpalikumiem pārstrādei nederēs. Iepakojumi ar pārtikas paliekām ne vien rada nepatīkamu smaku, bet var arī sabojāt visu konteinera saturu. Netīrs, taukains vai samircis papīrs pārstrādes procesā var ietekmēt jaunā produkta kvalitāti – pārstrādātais papīrs var kļūt pleķains vai pat caurs.

Atkritumi netiek saplacināti. Saplacinot šķirotos atkritumus, tiek ieekonomēta vieta mājās un konteinerā, līdz ar to konteiners var tikt iztukšots retāk, netiek pārvadāts gaiss un tādējādi tiek nodarīts mazāks kaitējums videi. Piemēram, vienas nesaplacinātas dzēriena pudeles vietā var uzglabāt četras saplacinātas – atkritumus no mājām uz konteineru varēs nest četras reizes retāk.

Atkritumi iepakoti necaurspīdīgā maisā. Ja dalītās vākšanas konteinerā izmests aizsiets, necaurspīdīgs maiss, veicot pirmspārbaudi, atkritumu savācējs nevar pārliecināties par tā saturu. Lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, vislabāk šķirotos atkritumus izmest caurspīdīgā, vaļējā maisā vai sakrāt lielā somā, pie konteineriem sašķirot, bet somu izmantot atkārtoti.

Stikla konteinerā iemesti saplēsti trauki vai smaržu pudelītes. Stikla konteinerā drīkst mest stikla pudeles, burkas bez vāciņiem, mēbeļu un fotorāmīšu stiklu, bet nedrīkst – traukus, logu stiklus vai smaržu pudelītes, jo tiem tiek pievienotas piedevas, kas padara stiklu izturīgāku un dzidrāku, bet pārstrāde ir apgrūtināta.

Papīra konteinerā – sulas un piena pakas. Šķirojot papīru, galvenais atcerēties, ka pārstrādei nav derīgs laminēts papīrs un lielākā daļa dzērienu iepakojumu, jo tie parasti ir kompozītmateriāli, kas pārstrādes procesā nav izmantojami. Dzērienu paku korķīšus un iestrādātās plastmasas daļas ieteicams atdalīt un izmest plastmasai paredzētajā konteinerā. Savukārt par skavām nav jāuztraucas – tās tiks atdalītas pārstrādes gaitā.

Kopā ar skārdenēm izmesta folija. Plastmasai paredzētajos konteineros drīkst izmest arī skārdenes, konservu kārbas, burku vāciņus, atslēgas un citus metāla izstrādājumus, bet nedrīkst – foliju, kas diemžēl nav pārstrādājams materiāls. Tāpat kā folija, arī lielākā daļa čipsu paku nav pārstrādājamas.

Plastmasas konteinerā iemesta rotaļlieta. Rotaļlietas un citus sadzīves priekšmetus bieži vien nav iespējams izmantot atkārtotai pārstrādei. Lai saprastu, vai plastmasas izstrādājums tiek pieņemts pārstrādei, ieteicams noskaidrot plastmasas materiāla veidu, – tas norādīts uz iepakojuma ar īpašu marķējumu – no bultiņām veidotā trijstūrī ietverts cipars, zem kura var būt arī materiāla nosaukuma apzīmējums*. Visbiežāk pārstrādei pieņem 1 (PET), 2 (HDPE) un 4 (LDPE) apzīmējuma materiālus. Pārstrādāt iespējams arī citus plastmasas veidus – 3 (PVC), 5 (PP), 6 (PS), 7 (OTHER) – par to pieņemšanu ieteicams jautāt savam apsaimniekotājam.

«Videi un pašiem nāks par labu, ja sāksim ar pamata lietām un par atkritumiem domāsim jau iepērkoties. Jo mazāk tos radīsim, jo mazāk tie būs jāšķiro un jāaizmet! Uz veikalu var ņemt līdzi auduma maisiņu un izvēlēties produktus, kas nav iepakoti vairākās plastmasas kārtās, var izmantot atkārtoti lietojamus trauciņus vienreizlietojamo vietā. Piemēram, mūsu meitai ļoti patīk dzert ar salmiņu – lai neradītu papildu atkritumus, esam iegādājušies metāla salmiņus, ko var izmantot neskaitāmas reizes,» stāsta dizainere un atkritumu šķirošanas kampaņas Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet! dalībniece Ieva Cipruse.

Kulinārijas blogere Katrīna Mame saka: «Ir lietas, kurām nav jānonāk atkritumu konteinerā, jo tās varam nodot atkārtotai izmantošanai, piemēram, pašam nederīgo apģērbu vai apavus iespējams ziedot labdarībai, vecu segu – dzīvnieku patversmei, bet vienās un tajās pašās burciņās ievārījumu var iepildīt katru gadu no jauna.»

*Plastmasas materiāla veidi:

1 – PET (polietilēntereftalātu) – dzērienu pudeles, pārtikas kastītes u.c.

2 – HDPE (augsta blīvuma polietilēnu) – sadzīves ķīmijas iepakojums, šampūna pudelītes, jogurta trauciņi u.c.

3 – PVC (polivinilhlorīdu) – santehnikas caurules, celtniecības materiāli u.c.

4 – LDPE (zema blīvuma polietilēnu) – ietinamā plēve, maisiņi, transportēšanas iepakojumi u.c.

5 – PP (polipropilēnu) – saimniecības preces, plastmasas trauki u.c.

6 – PS (polistirolu) – plastmasas olu kastītes, vienreizlietojamie pārtikas trauki u.c.

7 – OTHER (citus plastmasas veidus) – kompozītmateriāli, kas sastāv no vairākiem iepriekšminētiem plastmasas veidiem.

 


Pievienot komentāru

Novembra beigās bijušās prokurores Lozes slepkavības lietā sāks pratināt lieciniekus

Rīgas rajona tiesa 28.novembrī plkst.11 turpinās skatīt krimināllietu pret Edgaru Kadiķi, kurš apsūdzēts bijušās prokurores Birutas Lozes slepkavībā.

Pētījums: Latvijai jāmācās jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu

Ņemot vērā pārmaiņas Eiropas Savienības budžetā, Latvijai ir jāapgūst jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu, pētījumā Eiropas Savienības budžets pēc 2020.gada. Latvijas iespējas secinājusi Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga.

Bezdarba līmenis Latvijā oktobra beigās saglabājās 6,1% līmenī

Latvijā šogad oktobra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Tiesai nodod krimināllietu par mēģinājumu piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainā

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore šī gada 8.novembrī nosūtījusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā.

Latvija turpina sniegt medicīnisko palīdzību konfliktā Ukrainā cietušajiem karavīriem

12.novembrī Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari 18 dienu ilgu ārstēšanas kursu uzsāks septiņi konfliktā Ukrainā cietušie karavīri. Šī ir otrā karavīru grupa, kura šogad ir ieradusies Latvijā, lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Brexit sarunas līdz vēlai naktij, Lielbritānija saskata virzību uz vienošanos

Britu valdība un Eiropas Savienības sarunu vedēji veltījuši daļu no nakts uz pirmdienu, lai paietu kaut pāris soļus ceļā uz degošo vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no bloka.

Pieņem grozījumus noteikumos, lai stingrāk uzraudzītu numerācijas lietošanu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome pieņēmusi grozījumus noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām. Grozījumi veikti, lai SPRK būtu iespēja stingrāk uzraudzīt piešķirto numerācijas lietošanas tiesību izmantošanu, kā arī, lai atvieglotu numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas un anulēšanas procesu, skaidro komisijā.

Īpašniekiem uzdos sakārtot graustus Peitavas ielā un Brīvības ielā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja pirmdien, 12.novembrī, atbalstīja lēmumprojektus par graustu piespiedu sakārtošanu Peitavas ielā 9/11 un Brīvības ielā 193.

NBS komandieris: Saspīlējums pasaulē aug, bet Latvija var justies droši

Politiskā situācija pasaulē attīstās pēc sinusoīdas principa – brīžiem saspīlējums aug, bet brīžiem nāk atslābums, šādu viedokli telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, atzīstot, ka pašlaik saspīlējums aug.

RD plāno atpirkt Sprūdam un viņa ģimenei piederošās zemes Skanstes apkārtnē

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 12.novembrī, pieņēma lēmumu par kopsummā 443 905 eiro atpirkt bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenei piederošās zemes, kas nepieciešamas Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanai.

SEB banka piešķir 2,7 milj. eiro ilgtermiņa aizdevumu Skultes ostas pārvaldei

SEB banka piešķīrusi 2,7 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu Skultes ostas pārvaldei, kas tiks ieguldīti ostas infrastruktūras pilnveidošanā, rekonstruējot zvejas kuģu piestātni un būvējot noliktavu zvejas piederumu uzglabāšanai.

Latvijā šī gada 3.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms pieauga par 10,3%

Būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās šī gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, pieauga par 10,3%. Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 9,2%, inženierbūvniecībā – par 5,7% un specializētajos būvdarbos – par 19,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Tevī neklausos! Ukrainas separātisti aizvada «vēlēšanas», kurli pret nosodījumu no Kijevas, Rietumvalstīm

Kremļa atbalstītie separātisti Ukrainas austrumos ir aizvadījuši parlamenta un prezidenta «vēlēšanas», kur gaidāma pašreizējo vietvalžu uzvara balsojumos, ko Ukraina, Francija un Vācija ir nosaukusi par pretlikumīgiem.

Čakša: NMPD finansējums būs

Veselības ministre Anda Čakša atbalstījusi NMPD plānu darba organizēšanai un apliecināja, ka finansējums virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu pagarinātā normālā darba laika jautājumā nākamajā gadā tiks piešķirts.

Ermanbriks apstiprina – viņa vārds ir VDK aģentu kartotēkā

Jau pēc mēneša internetā būs izlasāmi Latvijā labi pazīstamu zinātnieku, kinorežisoru, televīzijas žurnālistu, mākslinieku vārdi, par kuriem ir liecības kā Valsts drošības komitejas ziņotājiem 70.–80.gados. Taču iztrūks komentārs par būtiskāko – kāds bija kartotēkā atrodamo aģentu nodarījums un ko viņi ziņoja. Vairāki no aģentūras, bez kuriem vienlaikus nav iedomājama Latvijas atmoda, par represīvās iestādes vervēšanas metodēm, bailēm un to, kā viņu izpratnē izpaudās šī sadarbošanās, stāsta tikko iznākušajā dokumentālajā filmā Lustrum. Filmai interviju sniedza arī žurnālists, mūziķis un Rīgas skaņu ierakstu studijas direktors Aldis Ermanbriks, kuru atceras kā padomju gados populārā raidījuma Varavīksne veidotāju, iesāk raidījums Nekā personīga.

KNAB uzmanību piesaista vairākas dārgas, bet nedeklarētas Trukšņa mēbeles

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību piesaistījušas vairākas dārgas mēbeles, kuras Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis esot iegādājies savām vajadzībām, iztērējot naudas summu, kas līdzvērtīga vai pat pārsniedz viņa oficiālo gada atalgojumu pašvaldībā, lai gan mēra valsts amatpersonas deklarācijā šādi pirkumi nav norādīti, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pasažiera bagāžā atklāj teju 30'000 viltotu tablešu impotences ārstēšanai

Veicot muitas kontroles pasākumus lidostā Rīga, VID Muitas pārvaldes amatpersonas kādas personas bagāžā atklāja lielu daudzumu recepšu medikamentu impotences ārstēšanai. Oficiālo preču zīmju īpašnieku sniegtie atzinumi liecina, ka šie medikamenti ir viltoti.

Bildēs: Lielvaru līderi atzīmē 100.gadus kopš Pirmā pasaules kara beigām

Ja Ziemeļaustrumeiropas valstīm 2018.gads ir valstiskuma simtgades jubilejas laiks, tad pasaules lielvarām tas liek atcerēties savstarpējā Pirmā pasaules kara beigas un ārkārtīgi lielo skaitu tolaik kritušo tautiešu.

Alus nozare: nav pamata pārmērīgam optimismam

«Atskatoties uz šī gada vasaru, jāatzīst, ka laika apstākļi patiešām bija labvēlīgi dzērienu, tostarp arī alus, ražotājiem. Nevar noliegt, ka ilgstošie karstuma periodi šovasar veicināja dzērienu patēriņu. Tomēr, lai sniegtu objektīvu skatījumu uz situāciju nozarē, nevar raudzīties tikai uz vienu no apstākļiem,» norāda Latvijas Alus Darītāju Savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai

Turpinot digitālo pakalpojumu attīstību, Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai. Tas nozīmē, ka papildus tūlītējiem maksājumiem savas bankas ietvaros Swedbank klienti visā Baltijā var saņemt zibmaksājumus arī no citām bankām Eiropā, kas piedāvā šādu funkcionalitāti.

Bildēs: Polija atzīmē 100.gadus kopš neatkarības atjaunošanas ar milzu gājienu

Vairāk nekā 200 000 cilvēku Varšavā piedalījušies gājienā svētdien, 11.novembrī, par godu simtajai gadadienai, kopš Polija atguvusi savu valstiskumu.

RS parādi tuvojas 300 miljoniem; Ušakovs uzskata, ka uzņēmums strādā labi

Rīgas dome ir nobalsojusi par 22 miljonu papildu dotāciju Rīgas satiksmei, līdz ar to uzņēmums šogad pilsētai izmaksā 123 miljonus, atgādina raidījumā Nekā personīga. Tāpat raidījumā atzīmē, ka pirms pieciem gadiem uzņēmums noslēdza līgumus par 175 autobusu un 125 trolejbusu iegādi, tomēr līdz šim nopirkta mazāk nekā puse no pasūtījuma – «lauvas tiesa» atstāta uz līguma beigām. «Vienlaikus RS pērk arī 20 zemās grīdas tramvajus. Lai plānu izpildītu, uzņēmumam jāaizņemas ap simt miljoniem eiro. Nākamgad uzņēmuma saistības, visticamāk, pārsniegs 300 miljonus,» saka raidījumā Nekā personīga.

NMPD vadītāja: Brīvdienās jaunus atlūgumus neesam saņēmuši

Sākot skaļi runāt par problēmām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, situācija dienestā ir nedaudz nomierinājusies, Latvijas Radio stāsta NMPD vadītāja Liene Cipule.

Kaliforniju skāruši traģiskākie mežu ugunsgrēki kopš 1933.gada

Ugunsgrēkos, kas šobrīd skāruši Kalifornijas štatu Amerikas Savienotajās Valstīs, bojāgājušo skaits sasniedzis 31 cilvēku, bet par vēl aptuveni 200 personām nav skaidru ziņu, tā pavēstījušas vietējās varasiestādes.

Jaunā vienotība topošajā valdībā grib vadīt arī VARAM

Partiju apvienība Jaunā vienotība topošajā valdībā grib vadīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, stāsta Jaunās vienotības politiķis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunākie komentāri