bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 19.07.2019 | Vārda dienas: Digna, Jautrīte, Kamila, Sāra

Seši mīti par psihisko veselību, kuriem cilvēki joprojām tic

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vēl joprojām psihisko veselību apvij dažādi mīti un stereotipi. Taču šie aizspriedumi ietekmē mūs visus. Cilvēki izvairās meklēt palīdzību, baidoties no apkārtējo nosodošā viedokļa, bet, ja psihiskās veselības problēmas piemeklē kādu tuvinieku vai paziņu, mēs nezinām, kā viņam palīdzēt.

Tādēļ ir vērts atklāti runāt par aizspriedumiem par psihisko veselību, kuriem, izrādās, cilvēki joprojām tic.

Mīts nr.1. Garīgās veselības problēmas nav izplatītas

Patiesībā ir tieši otrādi – dažādās valstīs veikti pētījumi liecina, ka ar lielākām vai mazākām psihiskās veselības problēmām saskaras aptuveni katrs piektais iedzīvotājs. Taču tikai katrs divdesmit piektais saskaras ar nopietnām slimībām – trauksmi, smagu depresiju, bipolārajiem traucējumiem, šizofrēniju. Starp citu, reiz tika uzskatīts, ka šizofrēnija ir sliktas audzināšanas rezultāts, taču tagad ir pierādīts, ka to izraisa dažādu gēnu kombinācijas un ārējās vides faktori, kas var būt jebkas, sākot ar pārslodzi mācību laikā līdz pat atkarību izraisošu vielu lietošanai.

Mīts nr. 2. Cilvēki ar garīgās veselības problēmām ir vardarbīgi vai bīstami

Patiesībā lielākā daļa cilvēku ar garīgās veselības problēmām nav ne vardarbīgi, ne arī bīstami. Aprēķināts, ka tikai 7% vardarbības gadījumu vainīgajiem ir bijušas psihiska rakstura saslimšanas. Drīzāk otrādi – šādi cilvēki bieži vien paši kļūst par vardarbības upuriem. Taču šāds mīts veicina slimnieku stigmatizāciju. Piemēram, tiek uzskatīts, ka šizofrēnijas slimnieki ir agresīvi, patiesībā šādu cilvēku daļa ir salīdzinoši neliela.

Mīts nr.3. Ja cilvēks ir saskāries ar psihiskās veselības problēmām, tad tas ir uz mūžu. Cilvēks nekad neatkopsies

Ja psihiskās veselības problēmas tiek pamanītas savlaicīgi un pareizi ārstētas, tad lielākā daļa no tām ir pārejošas. Galu galā, to, kā mēs jūtamies, ietekmē daudzi faktori un pārdzīvojumi, tādēļ arī emocionālā veselība var īslaicīgi sašķobīties. Protams, ir gadījumi, kad labāka pašsajūta nenozīmē to, ka problēmas ir pazudušas pavisam. Piemēram, šizofrēnija vai bipolārie traucējumi nezūd nekad, taču ļoti bieži ir iespējams atrast veidu, kā ar tiem sadzīvot. Starp citu, šizofrēnijas slimniekiem pienācīga aprūpe – atbilstoša ārstēšana (medikamenti, psihoterapija) un pietiekams atbalsts (ģimenes izglītība, pašpalīdzības grupas) – ļauj dzīvot neatkarīgu un produktīvu dzīvi.

Mīts nr.4. Ir aplam par psihisko veselību runāt ar kolēģiem vai vadību

Cilvēki ļoti bieži baidās par psihiskās veselības problēmām runāt ar kolēģiem, taču vienmēr der atcerēties, ka pat vienkārši apspriežot šo tēmu, jūs palīdzat mazināt stigmu, kuras dēļ cilvēki baidās meklēt palīdzību. Galu galā – ar lielākām vai mazākām psihiskās veselības problēmām saskaras vidēji katrs piektais iedzīvotājs.

Un vēl – ja kāds jūsu kolēģis ir atvaļinājumā emocionālās veselības traucējumu dēļ, tad noskaidrojiet, vai un kādā veidā ar viņu var sazināties, kā arī nosūtiet laba vēlējumus. Lai atveseļotos, spēcīgs atbalsta loks ir ļoti nozīmīgs. Arī kolēģu atbalstam ir nozīme.

Mīts nr.5. Ja esi saskāries ar psihiskās veselības problēmām, tad esi vājš cilvēks vai slikts darbinieks

Psihiskās veselības problēmas ir saslimšana, kas jāārstē, tādēļ palīdzības meklēšanai nav saistības ar spēku vai vājumu. Emocionālo veselību ietekmē daudzi faktori, tostarp gēni, smadzeņu bioķīmiskās reakcijas, citas slimības, traumas, stresa pilna dzīve darbā, mājās, ģimenes vēsture. Turklāt ļoti daudzas psihiskās veselības problēmas ir īslaicīgas, bet modernās ārstniecības metodes ir gana efektīvas, lai, kombinējot medikamentus, citus veselības aprūpes pakalpojumus un apkārtējo atbalstu, atgūtu veselību.

Interesanti, ka Kanādas mentālās veselības asociācijas eksperti pat secinājuši, ka cilvēki, kuri ir saskārušies ar psihiskās veselības traucējumiem, spēj labāk tikt galā ar stresu. Iemesls: viņi ir iemācījušies risināt problēmas un mazināt spiedienu, pirms vēl tas sāk ietekmēt labsajūtu.

Mīts nr.6. Psihiskās veselības traucējumus un slimības nav iespējams ne novērst, ne arī tām sagatavoties

Protams, slimības rašanos novērst nevar. Taču var pievērst uzmanību riska faktoriem, kas var pasliktināt emocionālo pašsajūtu. Piemēram, ja nākas piedzīvot kādu traumatisku notikumu, tad nepieciešamības gadījumā nekavējoties ir jāmeklē speciālistu palīdzība. Taču kopumā veselībai ārkārtīgi svarīga ir profilakse. Ja ir stresa pārpilns, steidzīgs vai nomācošs dzīves veids, tad veselība, arī emocionālā un psihiskā labsajūta bieži vien ir pirmā lieta, kuru upurējam.

Tādēļ ikdienā ir vērts kontrolēt stresa līmeni, lai iespēju robežās izvairītos no izdegšanas. Krāt pozitīvus iespaidus, uzturēt labas attiecības ar tuviniekiem un izveidot veselīgus dzīves ieradumus – pareizi ēst, būt fiziski aktīvam un labi izgulēties. Tad brīžos, kad dzīve «met kūleni», būs vieglāk saglabāt emocionālo noturību un psihisko veselību.


Pievienot komentāru

Latvijai starp Baltijas valstīm pirmajā ceturksnī lielākais budžeta deficīts

Latvijā pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP bijis lielāks nekā ES vidēji, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Augstākā tiesa negroza lēmumu neizmaksāt pensiju personai, kura nedzīvo Latvijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lēmis negrozīt tiesas spriedumu, ar kuru atteikts piešķirt vecuma pensiju tādēļ, ka viņa nedzīvo Latvijā.

Rīgas satiksmes padomi vadīs Normunds Narvaišs

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāju piektdien, 19.jūlijā, ievēlēts Normunds Narvaišs, bet viņa vietnieks būs Ainārs Ozols, informē uzņēmumā.

Ušakovs samaksā tiesas piespriesto sodu – Ķirsis atgūst 1 000 eiro

Šī gada jūnijā spēkā stājies bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam nelabvēlīgais tiesas spriedums strīdā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija godu un cieņu aizskaroši, liecina publiski pieejamā informācija.

Igauņu jaunuzņēmums Transferwise piesaista Netflix finanšu direktoru

Igauņu uzņēmēju dibinātais finanšu pakalpojumu jaunuzņēmums Transferwise tā vadībai piesaistījis speciālistu, kurš iepriekš bijis finanšu direktors amerikāņu kinofilmu un televīzijas seriālu straumēšanas pakalpojumā Netflix.

Bērziņa karjeras līkloči. No Kuģniecības afērām uz silto krēslu LDz valdē

Kas īsti slēpjas aiz Latvijas dzelzceļa šefa «nevainojamās» reputācijas?

Aizdomas par kukuļņemšanu – KNAB aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

KNAB aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,4%

Salīdzinot ar maiju, 2019.gada jūnijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%, liecina CSP dati.

Tēva krēslā – pēc LU kukuļu skandāla Skonto grupa vadību uzņemas Rāvja dēls

Skonto grupas uzņēmumu vadību pārņēmis Rihards Rāvis. Tāpat viņš kļuvis arī par grupas uzņēmumu kapitāla daļu turētāju.

Nausēda grib, lai Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju atbild īpašs ES koordinators

Lietuvas prezidents ierosinājis iecelt īpašu Eiropas Savienības koordinatoru, kas rūpētos par Baltijas valstu elektrotīklu atslēgšanu no postpadomju sistēmas un sinhronizēšanu ar Eiropas elektrotīkliem.

Ukraina pēc Putina pasu piedāvājuma gatavo reformu pilsonības piešķiršanā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis licis pārveidot Ukrainas pilsonības piešķiršanas kārtību, tā reaģējot uz Kremļa rīkojumu, ar ko Krievija paplašina to ukraiņu loku, kuri var pieteikties Krievijas pasu saņemšanai paātrinātā kārtībā.

ST vērtēs normas, kas noteic mācības augstskolās un koledžās īstenot valsts valodā

ST pēc 20 13.Saeimas deputātu iesnieguma ierosinājusi lietu par to, vai Augstskolu likumā noteiktās normas, kas nosaka, ka augstskolas un koledžas studiju programmas īsteno tikai valsts valodā, atbilst Satversmei.

Dobeles un Tukuma vēja parkos atļauj izvietot 35 vēja turbīnas iecerētās 51 vietā

VPVB SIA Eolus ir izdevis atzinumu par vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecības ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kurā atļauj izbūvēt 35 no sākotnēji plānotās 51 vēja turbīnas.

Publiskai apspriešanai nodots likumprojekts, ar ko zāles cer padarīt pieejamākas, bet zāļu tirgu – caurskatāmāku

VM publiskajai apspriešanai nodevusi likumprojektu, kas paredz likt lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā un par to informēt arī Zāļu valsts aģentūru.

ASV notriec Irānas lidaparātu, pieaug saspīlējums Persijas līcī

Amerikas Savienotās Valstis Arābijas jūrā ir notriekušas Irānas bezpilota lidaparātu, pieaugot militāram saspīlējumam starp Vašingtonu un Teherānu.

VVD: Baldonē atklātās ķimikālijas videi un cilvēkiem draudus nerada

Baldonē Riekstukalna apkārtnē atrastās 30 mucas ar dažādām ķimikālijām tiešu apdraudējumu videi un cilvēkiem nerada, informē Valsts vides dienestā.

Jautājumiem par pašvaldību reformu atklās īpašu zvanu centru

VARAM ierīkojusi īpašu zvanu centru tieši iedzīvotāju jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu un tas darbu sāks no pirmdienas, 22.jūlija.

NATO StratCom FaceApp neuzskata par bīstamāku nekā Facebook, bet aicina izvērtēt, kam nododam savus datus

ASV celta trauksme par Krievijā tapušo lietotni FaceApp, kas ļauj dažu sekunžu laikā gūt priekšstatu, kā lietotājs izskatīsies vecumdienās. NATO StratCom lietotni gan neuzskata par bīstamāku par citām, kurām lietotāji uztic savus datus.

Skandināvu tūristu slepkavām Marokā piespriež nāvessodus

Marokā par divu skandināvu tūristu slepkavībām piespriests nāvessods trim teroristiskā grupējuma Islāma valsts atbalstītājiem.

Pārbaudei par Kalnmeiera atbrīvošanu lūdz iesniegt papildu informāciju

Saeimas deputātiem, pēc kuru rosinājuma sākta pārbaude, vai pastāv pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbrīvošanai no amata, lūgts precizēt savu pieprasījumu, sniedzot konkrētāku informāciju saistībā ar iesniegumā minētajiem secinājumiem.

Petraviča jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī vēlas vairāk atbildības valstij

Jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī vairāk funkciju nonāks valsts pārziņā, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča.

Nedēļas nogalē vietām paredz lietu, bet turpmākajām dienām – vasarīgu siltumu

Nedēļas nogalē biežāk uzspīdēs saule un lietus gaidāms tikai vietām austrumu rajonos, savukārt svētdienas vakarā Latvijā daudzviet līs, tomēr saglabāsies silts laiks.

Barnjē: ES darījusi visu, lai panāktu Brexit vienošanos

Brexit vienošanās ir sabalansēta un tā nodrošinās Lielbritānijas un ES sadarbību arī turpmāk, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu uzsvēra Eiropas Komisijas Brexit sarunu vadītājs Mišels Barnjē.

Alternatīvā teritoriālā reforma – vismaz pieci apriņķi un vairāk varas pašvaldībām

Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.

Lietuvas Seima spīkers ieķeras krēslā, zaudējis paša partijas uzticēšanos

Karstuma vilnis Lietuvā ir atkāpies, bet no amata aiziet negrib parlamenta spīkers Viktors Pranckietis. Viņa krēsls pēc valdības spēku pārbīdes ir paredzēts citai koalīcijas partijai, taču likt Pranckietim aiziet nav spējis pat paša Zemnieku un zaļo savienības lēmums par viņa atstādināšanu.