Šī gada vētras Latvijā atnesušas pamatīgus zaudējumus gan mašīnu, gan lidojošu siltumnīcu īpašniekiem

Kaut arī Latvijai milzīgas dabas stihijas nav raksturīgas, pēdējos gados arvien biežāk un stiprāk pūš vēji, paķerot līdzi arī pa kādam jumtam vai kokam. AAS Balta statistika rāda – šī gada pirmajos trīs mēnešos tikai privātpersonām vien par dabas stihiju bojātu īpašumu, iedzīvi un transportlīdzekļiem izmaksāti jau ap 700 000 eiro, bet pieteikto atlīdzību skaits par nekustamā īpašuma bojājumiem jau tagad ir gandrīz tikpat liels kā 2020. un 2021.gadā kopā.

Vētras un stiprs vējš Latvijā plosās biežāk

«Izmaksas šogad ir ļoti lielas, jo vētras plosās biežāk un nodara arvien lielākus zaudējumus gan nekustamajam īpašumam, gan automašīnām. Kaut arī dzīvojam mērenā klimatiskajā joslā un mums nav ne taifūnu, ne postošu plūdu, tik un tā katru gadu apdrošinātājiem tiek pieteikti vairāki simti zaudējumu par bojājumiem, kas radušies dabas stihisko spēku ietekmē,» stāsta Balta Privātpersonu īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

«Līdz šim zaudējumiem bagātākais ir bijis 2020.gads, kas ieies vēsturē ar iespaidīgu krusu jūnijā, kuras rezultātā Latvijā tika sabojāti vairāki tūkstoši transportlīdzekļu.»

«Taču arī šī gada sākumā vēji ir krietni papluinījuši Latvijas iedzīvotāju īpašumus.»

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klimatologs Edgars Maļinovskis skaidro: «Visstiprākie vēji Latvijā ierasti ir rudenī un ziemā, kad atmosfēras cirkulācijas ietekmē visbiežāk veidojas vētras. Tas spilgti iezīmējas stiprāko novēroto vētru datumos un mēnešu vidējā vēja ātruma normās: no 1991. līdz 2020.gadam decembris un janvāris ar vidējo vēja ātrumu 3,6 m/s ir bijuši vējainākie mēneši, savukārt jūlijs un augusts ar 2,5 m/s – rāmākie.»

«Līdzīga sezonalitāte vērojama arī maksimālo vēja brāzmu ātrumā, tomēr pērkona negaisu laikā arī vasarā, kas vidēji ir mierīgāka, vēja brāzmas lokāli var sasniegt vētras spēku. Kopš 20.gadsimta vidus vidējais vēja ātrums Latvijā kopumā ir samazinājies, tomēr pēdējās pāris desmitgadēs ir nedaudz pieaudzis maksimālo vēju ātrums, kas saistīts ar novēroto vētru biežuma un aktivitātes pieaugumu, tostarp vairāk kļuvis diennakšu, kurās vēja brāzmas sasniedz vismaz 15 m/s,» atzīmē LVĢMC klimatologs.

Bojāti jumti un aiznestas siltumnīcas

Par vētru nodarītiem postījumiem privātpersonu ēkām un iedzīvei šī gada pirmajos trīs mēnešos izmaksāti jau teju 600 000 eiro. Vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieaudzis apmēram par 9% un šobrīd sasniedz 900 eiro. Visbiežāk stiprajā vējā cieš ēku jumti: aptuveni pusē gadījumu bojāts tieši jumta segums.

«Daļu vētras nedarbu cilvēki varētu novērst, atbildīgi rūpējoties par savu īpašumu, piemēram, regulāri pārbaudot jumtus un nostiprinot potenciāli bīstamās vietas. Gandrīz piektā daļa (17%) atlīdzības gadījumu saistīti ar objektiem, kam uzgāzušies vētras nolauzti koki. Tāpēc, ja kāds koks pagalmā šķiet aizdomīgs, labāk laikus parūpēties par savu un kaimiņu drošību un uzaicināt arboristu, lai pārbaudītu koka bīstamību un nepieciešamības gadījumā apzāģētu zarus vai nozāģētu visu koku,» stāsta Arnolds Linītis.

Virkne vētras postījumus saistās ar nepietiekami nostiprinātiem vai sezonai neatbilstoši uzglabātiem objektiem, piemēram, batutiem (6%) un siltumnīcām (9%). Batutiem, ja tie gada tumšajā periodā netiek demontēti, jābūt piestiprinātiem pie zemes ar papildu stiprinājumiem. Savukārt siltumnīcām ir jābūt aizvērtām, lai iekšā netiek vējš, jo reizēm tas aiznes līdzi pat būves ar betona stiprinājumiem.

Savdabīga rekordiste Balta pieredzē ir kāda siltumnīca, kas ar visām betona detaļām aiznesta vairāk nekā 50 metru no savas atrašanās vietas.

Stiprā vējā lūst ne tikai koki, bet arī skursteņi, kas var iegāzties ēkā un pamatīgi izpostīt iedzīvi, tiek bojāti žogi. Vētras nesaudzē arī vārtus, stiklus, jumta notekcaurules, skursteņu aizsargus.

«Vējš patiešām nešķiro un nes prom visu, kas nav piesiets vai ir neuzmanīgi atstāts zem klajas debess. Parādās arī jauna rakstura zaudējumi – tiek pieteiktas atlīdzības par vēja sabojātiem saules paneļiem. To uzstādīšana ir populāra un pozitīva šī gada tendence, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka saules paneļi, kas nav uzstādīti uz mājas jumta, bet ir novietoti pagalmā, ir jāapdrošina atsevišķi,» iesaka Balta eksperts.

Automašīnas bojā pa gaisu nesti priekšmeti

Ja neņem vērā 2020.gada vasaru, kad transportlīdzekļus bojāja krusa, pārsvarā automašīnas visvairāk cieš, ja tām spēcīgas vētras laikā uzkrīt vēja nesti priekšmeti vai nolauzti koku zari. Šī gada pirmajos trīs mēnešos atlīdzībās par vētrās cietušiem transportlīdzekļiem izmaksāti vairāk nekā 100 000 eiro, un atlīdzību pieteikumu skaits ir bijis teju divreiz lielāks nekā visa pagājušā gada laikā kopā.

Laika prognozes gan mūsdienās ir samērā precīzas, un sinoptiķi pat ir ieviesuši dažādu krāsu brīdinājumus, kurus ievērojot, var laikus likt lietā dažus vienkāršus ieteikumus, kā pasargāt savu auto vētras laikā.

– Ja iespējams, novietojiet auto garāžā vai stāvvietā ar jumtu.

– Izvērtējiet, vai vieta, kur plānojat novietot auto, neatrodas tuvu ūdens tilpnei, kas var pārplūst.

– Nenovietojiet auto zem lieliem kokiem.

– Ja iespējams, novietojiet auto ēku aizvējā – tas pasargās no bojājumiem, kurus var radīt vēja nesti priekšmeti. Šeit gan kritiski jāvērtē šo ēku tehniskais stāvoklis: ja ir sajūta, ka ēka pati var sagāzties no brangāka pūtiena, labāk izvēlēties citu vietu.

– Ja spēcīgs vējš pārsteidz ceļā, labāk apstāties un nogaidīt. Sevišķi to vajadzētu ievērot ziemā, kad ceļš ir slidens – šī gada janvārī fiksēti gadījumi, kad auto vienkārši nopūsts no ceļa.

– Braucot ierobežotas redzamības apstākļos (migla, spēcīgs sniegs vai lietus), transportlīdzeklim ir jāieslēdz priekšējie un aizmugurējie miglas lukturi. Tas ļaus citiem transportlīdzekļu vadītājiem jūs savlaicīgi pamanīt.

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas