bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Simpātijas un atriebība – kritēriji premjera un ministru kandidātu atlasei valdībā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUGandrīz divus mēnešus kopš Valda Dombrovska demisionēšanas kopā līmētās valdības sastāvu, par uzticību kuram trešdien, 22.janvārī, balsos Saeima, spēcīgi ietekmējis gan ekonomisko interešu grupu diktāts, gan valdības veidotāju savstarpējās attiecības, kas izpaudās veto likšanā dažādu kandidātu virzīšanai gan uz premjera, gan ministru krēsliem.

Tas lielā mērā noteicis, ka Saeima balso par uzticību tieši Laimdotas Straujumas, nevis Arta Pabrika, Jāņa Reira, Edgara Rinkēviča, vai Māra Riekstiņa valdībai. Savstarpējas simpātijas vai atriebība un nevis kādi augsti profesionāli kritēriji lielā mērā ietekmēja arī ministru kandidātus un portfeļu pārdali, vēsta portāls Pietiek.

Straujuma, kura var kļūt par pirmo sievieti premjeri Latvijas vēsturē, šim amatam tika uzrunāta viena no pirmajām. Vienotības līderi uzskatīja, ka viņas sadarbības pieredze valdībā un personības iezīmes, ko var raksturot ar vārdiem «cilvēks, kura tēlam nelīp klāt negatīvais», Straujumu padara par labu kompromisa figūru.

Sākotnēji pateikusi «nē», atsaucoties uz raizēm par veselību, Straujuma, Valda Dombrovska pierunāta, tomēr pēdējā brīdī piekrita, glābjot Vienotību no riska vispār zaudēt iespēju nominēt savu premjeru.

Kā veselības raižu iemesls neoficiāli tika minēts augstais asinsspiediens, kam nenākot par labu stresa situācijas – Straujuma tiešām jau pirmajās dienās pēc nominēšanas amatam ir parādījusi, ka slikti panes kritiskus jautājumus un spiedienu, kļūstot emocionāla un paceļot balsi.

Ja Straujuma pēdējā izšķirošajā nedēļas nogalē nebūtu piekritusi pierunāšanai, bija liela iespēja, ka 7. janvārī prezidents jauno valdību aicinātu sastādīt Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu, un kuluāros jau tika aktīvi veidots tās sastāvs. Tā būtu bezpartejiska valdība no augstākās ierēdniecības, tostarp atsevišķiem esošās valdības valsts sekretāriem, kurus startam savā sarakstā bija uzrunājušas partijas, tostarp, Latvijas attīstībai.

Straujumas valdība, lai gan ir politiska un saglabā varu Vienotības rokās, daļēji atspoguļo tos kompromisus ar ietekmīgiem ekonomiskiem spēlētājiem, kas paralēli tika ieausti tā arī netapušajā Riekstiņa valdībā, un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta diskvalificēšana ir tam spilgtākais apliecinājums.

Riekstiņa valdības tapšana lielā mērā varēja ietekmēt nākamo Saeimas vēlēšanu rezultātus, apdraudot esošo varas partiju izredzes, tādēļ Vienotība, lai nezaudētu izredzes nominēt savā kontrolē esošu premjeru, kādu brīdi apsvēra arī kandidatūras, kuras nebija pieņemamas visiem partijas strāvojumiem.

Lai gan oficiālā versija ir par Dombrovska izšķirošo lomu Straujumas pierunāšanā, citi Vienotībā uzskata, ka ne mazāka loma sākotnēji bijusi arī Aigaram Štokenbergam, kura vadītajā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā savulaik Straujuma bija valsts sekretāre.

Tas, ka Štokenbergs no savas politiskās protežē Straujumas ir novērsies pēc tam, kad Straujuma aizsardzības ministra amatu nesaglabāja viņa tuvam politiskajam domubiedram Artim Pabrikam, palīdz uzturēt Vienotības politiķu pusoficiālo versiju – Štokenbergs pats sākotnēji pārspīlējis savu lomu Straujumas pierunāšanā kļūt par premjeri, lai caur to iegūtu ietekmi.

Lai gan lielāko publisko kritiku par Arta Pabrika nenominēšanu premjera amatam saņēma Valsts prezidents Andris Bērziņš, patieso atbildību par šī kandidāta izredžu «norakšanu» vienlīdz lielā mērā jāuzņemas gan Vienotības līderiem, gan Andra Šķēles lielajai neafišētajai ietekmei uz prezidenta lēmumiem.

Pabriks Tautas partiju pameta īstajā brīdī – 2007. gada vēlā rudenī, kad pret to sāka velties mediju un sabiedrības kritika, turklāt vienlaikus ar Štokenberga izslēgšanu no Tautas partijas par aizkulišu rosību, organizējot jaunas partijas dibināšanu.

Ja Pabrika izredzes kļūt par premjeru «noraka» Vienotības līderu kodols, kas grupējas ap Solvitu Āboltiņu, līdzīgu veto Jāņa Reira kļūšanai par premjeru partijas spices iekšējā diskusijā uzlicis Vienotības varas centrs, kas grupējas ap Sandru Kalnieti. Reiram nav piedota nostāšanās pret finanšu ministru Andri Vilku, viņa korporatīvās saites ar kādreizējo darbavietu Prudentia un pakļaušanās tikai un vienīgi Āboltiņas autoritātei, nerespektējot dažādos Vienotības strāvojumus.

Lai gan, uzskatot, ka ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam gadu mijā ir bijusi izšķiroša loma 14 Reformu partijas deputātu balsu nodrošināšanā Vienotībai, viņam vienbrīd bija reālas izredzes kandidēt premjera amatam, izšķirošs ir bijis Aivara Lemberga veto.

Populārākais un Rinkēvičam glaimojošākais skaidrojums, kādēļ zaļo zemnieku faktiskais līderis bija darījis zināmu prezidentam un Vienotības līderiem, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsu Rinkēviča valdībai nebūtu, ir bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītāja loma rīkojuma Nr.2 par 10.Saeimas atlaišanu tapšanā.

Mazāk zināms ir tas, ka Lembergam ir izveidojies kritisks viedoklis par Rinkēviča piemērotību saimnieciskam amatam, ko varēja ietekmēt pirms vairāk nekā gada nenotikusī Baltkrievijas premjera vizīte Latvijā. Ventspils uzņēmēji, kuri ieinteresēti sauskravu tranzītā no Baltkrievijas un cita veida ekonomiskajās saitēs, tās «noraušanā» vainoja Rinkēviču, kurš vizītei uzlika pēdējā brīža veto ar argumentiem par cilvēktiesību situāciju kaimiņvalstī.

Tolaik valdības kuluāros runāja par iespēju, ka Lembergs taustās pēc iespējas pieprasīt Rinkēviča demisiju un arī pats ārlietu ministrs neslēpa, ka ir par to informēts.

102.000.102.6409


Pievienot komentāru

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.

NMPD brigādēm varēs maksāt piemaksas par darbu valsts pasākumu nodrošināšanā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz noteikt piemaksu 100% apmērā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm, kas piedalās īpaši nozīmīgu valsts pasākumu nodrošināšanā.

Saeima 2.lasījumā atbalsta VDK dokumentu publicēšanu internetā

Daļu no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentiem Latvijas Nacionālais arhīvs līdz 2018.gada beigām publicēs savā interneta vietnē. To paredz grozījumi likumā, ko Saeima ceturtdien, 20.septembrī, atbalstīja otrajā lasījumā.

Iekšzemes migrācijā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti

Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.

Vēlas liegt banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Igaunijā vadošajām partijām stiprs vēlētāju atbalsts

Igaunijā valda priekšvēlēšanu gaisotne, un vadošajām četrām partijām ir ievērojams vēlētāju atbalsts, kas ir krietni virs piecu procentu ievēlēšanas sliekšņa, tā liecina jauna sabiedriskās domas aptauja.

Aglonas dome aizliedz rīkot piketu sašutuma paušanai par pedofilijas skandāliem baznīcā pāvesta vizītes laikā

Pāvesta Franciska vizītes dienā Aglonā tika plānots pikets pret baznīcas aizliegumiem veikt abortus un sašutuma paušanai pret aktualizētajiem pedofilijas skandāliem, taču dome pasākumu rīkot nav atļāvusi.

Varēs noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus

Saeimas deputāti ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus.

Saeima konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu indeksāciju

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja vairākas iniciatīvas straujākam pensiju pieaugumam vairākām pensionāru grupām.

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Vairums deputātu atbalsta Latvijas Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu; ZZS deputāti nespēj izlemt vienbalsīgi

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma trešajā lasījumā atbalstīt jauna likuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam.

Meja lūdz ES nesašķelt Lielbritāniju

Zalcburgā, Austrijā norisinās Eiropas Savienības galotņu sanāksme, kur Lielbritānija aicinājusi pārējās dalībvalstis atteikties no, Londonas skatījumā, nepieņemamām un valsti šķeļošām prasībām britu izstāšanās sarunās. Līdz britu iziešanai no ES ir seši mēneši, bet abas puses pašlaik šķiet nepiekāpīgas saistībā ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežas strīdu.

VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Saeimā lems, vai palielināt radošo personu loku atbalsta stipendijai

Rosina ļaut plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā 1.lasījumā atbalstīja, un likumprojekts kā steidzams Saeimā nodots izskatīšanai 20.septembrī.

Mudina amatpersonām uzņemties atbildību par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu

Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grūtībām pieņem lēmumu par 8,3 milj. eiro pārdali veselības aprūpes budžetā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalsta ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.