bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 25.08.2019 | Vārda dienas: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks
LatviaLatvija

Situācija onkoloģijas jomā valstī pasliktinās: desmit gados pacientu skaits pieaudzis par 39%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXCSaslimstība ar onkoloģijas slimībām joprojām Latvijā saglabājas ļoti augsta un tas ir otrs galvenais mirstības cēlonis valstī. Saskaņā ar Slimības profilakses un kontroles centra statistikas datiem, pēdējo desmit gadu laikā saslimstības rādītāji Latvijā ar onkoloģiskām slimībām ir pieauguši par 39%.

Ja 2004.gadā uzskaitē bija 53,6 tūkstoši pacientu, tad pērn to skaits jau sasniedza 74,6 tūkstošus pacientu. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijā ir daudz augstāks vēlīnajās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars, kā rezultātā ir arī augstāka mirstība.

Latvijas Onkologu asociācija ceļ trauksmi, jo, ja valsts atbildīgās institūcijas nemainīs savu attieksmi un turpinās īstenot strausa politiku, tad drīzumā Latvija varētu būt viena no retajām valstīm pasaulē, kurā onkoloģisko slimību saslimstības rādītāji neuzlabojas un pat draud sasniegt epidēmijas apmērus.

Asociācija norāda, ka pēdējo gadu laikā situācija onkoloģijas jomā nav uzlabojusies, bet, tieši pretēji, turpina pasliktināties, kas tikai vēlreiz norāda uz nepieciešamību atbildīgajai par medicīnu Veselības ministrijai un veselības aprūpes politikas veidotājiem Latvijā atsākt diskusijas ar onkoloģijas speciālistiem, meklējot efektīvākus risinājumus cīņai ar onkoloģijas slimībām. Pateicoties labām diagnostikas iespējām un efektīvām ārstniecības metodēm, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagi neārstējamu slimību, bet gan vairāk kā hroniski ārstējamu slimību.

Kompensējamo medikamentu izvēlē Latvija atpaliek arī no mazattīstītām valstīm

Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kura vēža ārstēšanā neizmanto jaunākās paaudzes medikamentus, kuru efektivitāti ārstēšanā, dzīvildzes palielināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā vairs neapšauba onkoloģijas jomas speciālisti visā pasaulē.

Dr.med. Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents norāda: «Daudzas attīstītas valstis šobrīd sistēmiskajā terapijā (ķīmijterapijā) izmanto mērķterapijas medikamentus, kamēr mēs izmantojam nespecifiskus ķīmijterapijas preparātus. Latvija onkoloģisko slimnieku ārstēšanā ar jaunākās paaudzes medikamentiem atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet arī no tādām valstīm kā Bulgārijas un Rumānijas. Latvijā kompensējamo medikamentu sarakstā nav iekļauti medikamenti, ko plaši onkoloģisko slimību ārstēšanā izmanto citās Eiropas valstīs un pat daudzviet pasaulē mazattīstītās valstīs. Diemžēl, pēc inovatīvo medikamentu lietošanas apjoma uz vienu pacientu, Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā.»

Speciālists atzīst, ka šobrīd bēdīga situācija ir ar kolorektālā vēža terapiju – valsts veidotajā kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti medicīnas preparāti, kuri tika ieviesti ārstēšanā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, neskatoties, ka mūsdienu ārstēšanā būtu jāpārņem citu valstu prakse un jāizmanto daudz efektīvāki medikamenti.

Sabiedrība neatsaucīga pret skrīninga programmām

Latvijā joprojām ir augsts īpatsvars novēloti atklātam vēzim – 3. un 4.stadijā atklāto gadījumu skaits veido aptuveni 40%. Salīdzinājumā Eiropas valstīs novēloti saslimstību ar ļaundabīgiem audzējiem atklāj ap 20% pacientu.

Eglītis uzskata, ka «sabiedrībai ir jāmaina attieksme pret valsts vēža skrīninga programmām, jo tas ir rīks, lai saslimstību ar onkoloģiskām slimībām novērstu vai atklātu to sākumstadijās».

«Vēža skrīningprogrammas ir valsts onkoloģisko slimību savlaicīgas atklāšanas programmas, kas paredz noteiktā vecumā veikt izmeklējumus. Šobrīd to efektivitāte nav apmierinoša, jo apmeklētība ir ļoti zema. Tā rezultātā, lai gan apmeklētības rādītāji nedaudz uzlabojas, tomēr vēl joprojām saglabājas augsts vēža atklāšanas īpatsvars vēlīnajās stadijās,» tā Eglītis.

Šobrīd darbojas trīs valsts apmaksātas onkoloģisko slimību skrīninga programmas: krūts vēža, dzemdes kakla vēža un kolorektālā jeb resnās un taisnās zarnas ļaundabīgā audzēja jomā. Onkoloģisko slimību atklāšana agrīnajās stadijās vai priekšvēža situācijās palielina iespējamību to izārstēt pilnībā vai novērst slimības attīstību kā tādu.

Ref:103.000.103.5069


Pievienot komentāru

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->