bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 14.10.2019 | Vārda dienas: Minna, Vilhelmīne
LatviaLatvija

Skarto pašvaldību viedokļi par priekšlikumu apvienoties Ulbrokas novadā dalās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pašvaldībās, kuras piedāvāts apvienot jaunveidojamā Ulbrokas novadā neslēpj pārsteigumu par šo priekšlikumu, viedokļiem par to daloties, liecina vietvaru pārstāvju paustais aģentūrai LETA.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jaunajā pašvaldību kartē piedāvā veidot arī Ulbrokas novadu, kurā ietilps tagadējās Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novadu pašvaldības, kā arī Vangažu pilsēta, kas patlaban atrodas Inčukalna novadā. Sākotnēji Stopiņus un Ropažus bija plānots apvienot vienā novadā ar Salaspili. Savukārt Garkalnes novadu bija iecerēts pievienot jaunveidojamam Ādažu novadam, bet Vangažu pilsētu iekļaut Siguldas novadā.

Ropažu novadā jauno pašvaldību modeli vērtē pozitīvi, taču jautājumus radot Vangažu pilsētas iedalījums apvienotajā novadā, tā atzina Ropažu pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece attīstības un izglītības jautājumos Renāte Gremze.

Viņa pauda bažas par to, kāds varētu būt Vangažu pilsētas iedalījums jaunajā modelī, ņemot vērā, ka pilsēta ieņem augstāku statusu nekā ciemi. Priekšsēdētāja vietniece atzina, ka Vangažu pilsētas pievienošana bija pārsteigums Ropažu novadam, tāpēc sarunas par turpmāko sadarbību vēl nav notikušas. Tomēr viņa pauda, ka Stopiņu, Garkalnes un Inčukalna novadu, kā arī Vangažu pilsētas apvienošana Ulbrokas novadā vērtējama pozitīvi.

Gremze norādīja, ka iepriekš jau notika sarunas ar Stopiņu novadu un bija arī izstrādāts turpmākās darbības modelis, taču vēl divu novadu un pilsētas pievienošana noteikti šo modeli mainīs. Tāpat Gremze atklāja, ka notikušas sarunas arī ar Garkalnes un Inčukalna novadiem, taču nekas konkrēts par turpmāko sadarbību ar šiem novadiem vēl nav norunāts.

Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne (LRA/V) ir gandarīta, ka VARAM ir ieklausījies pašvaldības viedoklī un saskatījusi Ulbrokas, kā administratīvā centra potenciālu, kas pašlaik un arī nākotnē strauji attīstās.

«VARAM sākotnēji piedāvāja Stopiņu novadu pievienot Salaspilij, bet mēs lūdzām apvienot novadu ar Ropažiem, ar administratīvo centru Ulbrokā, jo abi novadi kopā atbilstam VARAM izvirzītajiem kritērijiem,» atzina Paulāne.

Viņa patlaban nevarēja komentēt VARAM piedāvājumu novadam pievienot arī Garkalnes novadu un Vangažu pilsētu, jo tā ir pilnīgi jauna informācija, kas būs jāvērtē.

Stopiņu pašvaldība līdz šim nav ne oficiāli, ne neoficiāli runājusi ne ar Garkalnes, ne Vangažu pilsētas pārstāvjiem par kopīga novada veidošanu.

Savukārt Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS) uzskata, ka jaunais piedāvājums iekļaut Garkalnes novadu jaunveidojamā Ulbrokas novadā ir neloģisks. «Piemēram, Ulbrokas novada robežas sākas Jaunciemā un beidzas Rumbulā pie Rīgas robežas. Savādi, ka atstāj mazu Salaspils spraudziņu, ko loģiskāk būtu pievienot Ulbrokas novadam. Es šajā piedāvājumā nesaskatu nekādu loģiku,» sacīja Bauze-Krastiņš.

Domes priekšsēdētājs stāstīja, ka pašvaldība VARAM iesniegusi savu redzējumu, kurā piedāvājusi apvienošanos ar Ropažu novadu, kā arī vajadzības gadījumā pievienot Vangažus, jo šo novadu iedzīvotāju ikdienas gaitas ir cieši saistītas ar Rīgu, bet pēdējā dienā saņēmuši ziņu no VARAM, ka novadam klāt būs arī Stopiņi.

«Lai jau ir tā, kā ministrija domā, bet loģikas šajā apvienošanā nav, ņemot vērā gan iedzīvotāju plūsmu, gan pašvaldību finansējumu, viss ir galīgi greizi,» savu skepsi par VARAM piedāvājumu pauda Bauze-Krastiņš.

Viņš uzskata, ka katra esošā novada iedzīvotājiem ir pilnīgi citas intereses. Viņus interesē tas, lai pašvaldībā, kur viņi maksā nodokļus ir labi ceļi, kurus vienlīdz labi var izbraukt visos gadalaikos, lai bērniem ir rotaļu laukumi. Šajā apvienotajā variantā izskatās, ka Garkalnei situācija pasliktināsies, sacīja domes priekšsēdētājs. Viss finansējums koncentrēsies Ulbrokā, prognozēja Bauze-Krastiņš.

Sašutis par plāniem atdalīt Vangažu pilsētu no Inčukalna novada, pievienojot to jaunveidojamam Ulbrokas novadam, bija pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Jakubovskis. Viņš norādīja, ka pilsētas attīstība un naudas plūsma mainīsies neatkarīgi no tā, kurai pašvaldībai tā tiks pievienota. Tāpat viņš pauda, ka no reformas neredz nekādus ieguvumus un ne kā amatpersona, ne arī kā fiziska persona to neatbalsta.

Arī Inčukalna novada, ko reforma paredz integrēt Siguldas novadā, domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko (ZZS) pauda, ka iecere atdalīt Vangažu pilsētu no Inčukalna novada un pievienot to jaunajam Ulbrokas novadam vērtējama negatīvi.

Viņš uzskata, ka Inčukalna novada atdalīšana no pilsētas radīs grūtības vēlēšanās, jo aptuveni 2100 vēlētāju tiks pievienoti Ulbrokas novadam, bet vēl 2900 balsstiesīgo Siguldas novadam. Nalivaiko nobažījies, ka tas radīs situāciju, ka domēs nebūs ne Vangažu, ne arī Inčukalna iedzīvotāju pārstāvniecība.

VARAM konceptuālajā ziņojumā paskaidrojusi, ka Ulbrokas novadu piedāvāts izveidot, ņemot vērā Ropažu novada un Stopiņu novada pašvaldību un šajās teritorijās darbojošos uzņēmēju viedokļus. Šāds risinājums atbilstu kritērijam, kas nosaka, ka Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju un šajā teritorijā būtu 29 487 pastāvīgo iedzīvotāju.

Kā ziņots, VARAM pēc konsultācijām ar 114 pašvaldībām ir izstrādājusi un nosūtījusi saskaņošanai konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu pašvaldību reformas ietvaros.

Jaunajā modelī Pierīgā piedāvāts izveidot vēl vienu novadu – Ulbrokas novadu ar administratīvo centru Ulbrokā, apvienojot Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadus, kā arī iekļaut tajā Vangažu pilsētu, ko sākotnēji bija plānots iekļaut Siguldas novadā. VARAM aplēsusi, ka jaunveidojamā Ulbrokas novadā būs ap 29 500 iedzīvotāju.

Šīs izmaiņas skar arī Salaspils novadu. Tam sākotnējā iedalījumā bija plānots pievienot minētos Ropažu un Stopiņu novadus. Attiecīgi jaunajā novadā būtu ap 40 000 iedzīvotāju. Tomēr jaunākajā piedāvājumā Salaspils paliek esošajās robežās, iedzīvotāju skaitam veidojot ap 22 700. Administratīvais centrs būs Salaspils.

Tāpat izmaiņas skars jaunveidojamo Ādažu novadu, kur atbilstoši jaunākajam piedāvājumam vairs neietilpst Garkalnes novads. Plānots, ka Ādažu novadā apvienosies Carnikavas, Ādažu, Sējas un Saulkrastu novadi, iedzīvotāju skaitam veidojot ap 28 800. Administratīvais centrs būs Ādaži. Īstenojot pirmo piedāvājumu, novadā būtu ap 36 100 iedzīvotāju.

Līdz ar to konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36.

Dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas, septembra sākumā ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru kabinetā.


Pievienot komentāru

Pēc dzīvokļa griestu iebrukšanas Rīgā evakuē četrstāvu nama iedzīvotājus

Kādai četrstāvu dzīvojamajai mājai Rīgā, Lāčplēša ielā, iebrukuši ceturtā stāva griesti, tāpēc no ēkas evakuēti visi cilvēki, kuri namā varēs atgriezties vien pēc detalizētas tā apsekošanas.

Vairākos posmos uz rudens–ziemas sezonu pārtrauc remontdarbus

Saistībā ar rudens un ziemas sezonas iestāšanos vairākos būvdarbu objektos, kur darbi turpināsies arī nākamgad, tiek ieviests tehnoloģiskais pārtraukums.

De facto: Gobzemam piederējusi valsts amatpersonas deklarācijā nenorādīta māja

Saeimas deputātam Aldim Gobzemam divus gadus piederējusi māja, ko viņš nav norādījis valsts amatpersonas deklarācija, informē Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Uzvaru Polijas parlamenta vēlēšanās piesaka valdošais Likums un taisnīgums

Pēc Polijas parlamenta vēlēšanām uzvaru tajās ir pieteikusi nacionālkonservatīvā partija Likums un taisnīgums, tās līderim Jaroslavam Kačiņskim paužot gatavību aizvadīt arī nākamos četrus gadus pie varas.

Nedēļas sākumā gaidāms stiprs vējš, bet pēc tam – spīdēs arī saule

Kurzemē vējš pirmdien, 14.oktobrī, sasniegs pat 20 m/s, savukārt nākamajās dienās laikapstākļi pakāpeniski uzlabosies – lietus un vējš mitēsies un vietām uzspīdēs arī saule.

Nākamgad valsts parāds varētu pieaugt līdz 11,65 miljardiem eiro

2020.gada beigās valsts parāds varētu augt līdz 11,65 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par valsts parāda attīstības tendencēm 2019. – 2022.gadā.

BNN nedēļas apkopojums: Finansējums partijām. Trūkst papildu naudas skolotājiem. Netīrais sports

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Atbalsts, Aizrunāta nauda, Netīrais sports, Budžets, Izaugsme, Uz priekšu, Atvadas, Sadalīšana un Nostāja.

ES 27 piekrīt intensīvām Brexit sarunām ar Londonu pirms svarīga samita

Eiropas Savienības Brexit sarunu delegācija ir guvusi 27 dalībvalstu piekrišanu intensīvu sarunu uzsākšanai ar Lielbritānijas valdību par jauniem izstāšanās nolīguma grozījumu priekšlikumiem pirms galotņu sanāksmes par izstāšanās tēmu.

Nākamgad valsts kultūras iestāžu darbinieku algas paaugstināsies vidēji par 16%

Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu u.c. institūciju – darbinieki.

Eksperti 2020.gada Latvijas budžeta izaugsmes prognozi sauc par optimistisku

Nākamā gada valsts budžetā iekļautā ekonomikas izaugsmes prognoze 2,8% apmērā ir ļoti optimistiska, komentējot piektdien, 11.oktobrī, valdībā atbalstīto 2020.gada budžetu, atzinuši banku analītiķi.

Vācijas aizsardzības ministre: Nordstream 2 projekta pārtraukšana ir diezgan nereāla

Gāzes vada Nordstream 2 projekta pārtraukšana patlaban ir diezgan nereāla, piektdien, 11.oktobrī, žurnālistiem norādīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere, kura ieradusies vizītē Latvijā.

Miera Nobelu piešķir par Austrumāfrikas «iesaldēto» konfliktu risināšanu

Nobela miera prēmija 2019 piešķirta Etiopijas premjerministram Abijam Ahmedam Ali par miera un izlīguma veicināšanu Āfrikas otrajā lielākajā valstī un tās konfliktā ar Eritreju, tā piektdien, 11.oktobrī, pavēstījusi Norvēģijas Nobela Komiteja.

Trakajās dienās 50 darbinieki saslimuši ar vēdera infekciju

Aptuveni 50 Stockmann darbiniekiem akcijas Trakās dienas laikā parādījušies līdzīgi saslimšanas simptomi – vemšana un caureja. Uzņēmuma darbinieku ēdināšanu nodrošina uzņēmums Baltic Restaurant Latvia.

Valdība pārsūdzēs tai nelabvēlīgo tiesas pagaidu noregulējumu Muižnieka jautājumā

Valdība nolēmusi pārsūdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai nelabvēlīgo tiesas pieņemto pagaidu noregulējumu Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka jautājumā.

2020.gadā budžeta ieņēmumos prognozēti 9,89 miljardi, bet izdevumos – desmit miljardi

Ministru kabinets piektdien, 11.oktobrī, ārkārtas sēdē atbalstījis 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.

Lietuva ceļā uz aizliegumu sašķidrināta CO2 uzglabāšanai pazemē

Liegums uzglabāt savāktu oglekļa dioksīdu Lietuvas zemes dzīlēs – šādu ieceri paredz likumprojekts, kas ir guvis Lietuvas Seima atbalstu. Pret aizliegumu ir Enerģētikas ministrija, kura sadarbojas ar amerikāņu investoriem, kas valstī plāno izmēģināt šo tehnoloģiju.

Par narkotiku kontrabandu aiztur Ieslodzījumu vietu pārvaldes apsargu

Uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu kontrabandu pasta sūtījumā pret 1989.gadā dzimušu Latvijas pilsoni, kurš strādā Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Eigims ticis uz brīvām kājām – atbrīvots no izolatora

Piektdienas, 11.oktobra, rītā no izolatora Čiekurkalnā atbrīvots korupcijas lietā aizturētais bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims, bet jau ceturtdien ticis atbrīvots otrs lietā aizturētais – kāds uzņēmējs.

Igaunijā pie stūres dzērumā noķerts tiesnesis atkāpjas no amata

Igaunijā tiesnesis, kuru policija ir notvērusi, vadot transportlīdzekli alkohola reibumā, ir iesniedzis atlūgumu no ieņemamiem amatiem.

Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegāciju vadīs Ašeradens

Saeima par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināja Arvilu Ašeradenu.

Aizdomas par sporta naudas ceļiem caur LOK prezidenta un izpildkomitejas locekļa kabatām

Aizdomu ēna par nekorektu sportistiem paredzētā finansējuma izlietojumu savelkas arvien drūmāka. Latvijas sportam atvēlētā nauda, iespējams, tiek tērēta nevis sportistu attīstībai, bet likta LOK prezidenta Aldona Vrubļevska un LOK izpildkomitejas locekļa Aivara Lemberga kabatās.

Rumānijā krīt sociāldemokrātu valdība

Rumānijas valdība, ko trīs gadus vadīja sociāldemokrāte Viorika Dancila, ir zaudējusi parlamenta atbalstu neuzticības balsojumā.

Vēsturnieks: Tajā, kā Krievija izmanto vēsturi mūsdienu politikā, nekas nemainīsies

Latvijai vajag «nemēģināt cīnīties ar vējdzirnavām», jo skaidrs, ka tajā, kā Krievija izmanto vēsturi mūsdienu politikas vajadzībām, nekas nemainīsies, izteicies vēsturnieks un pētnieks Valdis Kuzmins.

Sīrijā pēc Turcijas iebrukuma bēgļu gaitās devušies 60 000 cilvēku

Sīrijas ziemeļos vairāk nekā 60 000 cilvēki devušies bēgļu gaitās pēc Turcijas uzbrukuma valstij ar mērķi izveidot zonu, kur atgriezties trim miljoniem Turcijā mītošu sīriešu bēgļu.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->