bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 23.08.2019 | Vārda dienas: Ralfs, Valgudis, Vitālijs
LatviaLatvija

Skarto pašvaldību viedokļi par priekšlikumu apvienoties Ulbrokas novadā dalās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pašvaldībās, kuras piedāvāts apvienot jaunveidojamā Ulbrokas novadā neslēpj pārsteigumu par šo priekšlikumu, viedokļiem par to daloties, liecina vietvaru pārstāvju paustais aģentūrai LETA.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jaunajā pašvaldību kartē piedāvā veidot arī Ulbrokas novadu, kurā ietilps tagadējās Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novadu pašvaldības, kā arī Vangažu pilsēta, kas patlaban atrodas Inčukalna novadā. Sākotnēji Stopiņus un Ropažus bija plānots apvienot vienā novadā ar Salaspili. Savukārt Garkalnes novadu bija iecerēts pievienot jaunveidojamam Ādažu novadam, bet Vangažu pilsētu iekļaut Siguldas novadā.

Ropažu novadā jauno pašvaldību modeli vērtē pozitīvi, taču jautājumus radot Vangažu pilsētas iedalījums apvienotajā novadā, tā atzina Ropažu pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece attīstības un izglītības jautājumos Renāte Gremze.

Viņa pauda bažas par to, kāds varētu būt Vangažu pilsētas iedalījums jaunajā modelī, ņemot vērā, ka pilsēta ieņem augstāku statusu nekā ciemi. Priekšsēdētāja vietniece atzina, ka Vangažu pilsētas pievienošana bija pārsteigums Ropažu novadam, tāpēc sarunas par turpmāko sadarbību vēl nav notikušas. Tomēr viņa pauda, ka Stopiņu, Garkalnes un Inčukalna novadu, kā arī Vangažu pilsētas apvienošana Ulbrokas novadā vērtējama pozitīvi.

Gremze norādīja, ka iepriekš jau notika sarunas ar Stopiņu novadu un bija arī izstrādāts turpmākās darbības modelis, taču vēl divu novadu un pilsētas pievienošana noteikti šo modeli mainīs. Tāpat Gremze atklāja, ka notikušas sarunas arī ar Garkalnes un Inčukalna novadiem, taču nekas konkrēts par turpmāko sadarbību ar šiem novadiem vēl nav norunāts.

Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne (LRA/V) ir gandarīta, ka VARAM ir ieklausījies pašvaldības viedoklī un saskatījusi Ulbrokas, kā administratīvā centra potenciālu, kas pašlaik un arī nākotnē strauji attīstās.

«VARAM sākotnēji piedāvāja Stopiņu novadu pievienot Salaspilij, bet mēs lūdzām apvienot novadu ar Ropažiem, ar administratīvo centru Ulbrokā, jo abi novadi kopā atbilstam VARAM izvirzītajiem kritērijiem,» atzina Paulāne.

Viņa patlaban nevarēja komentēt VARAM piedāvājumu novadam pievienot arī Garkalnes novadu un Vangažu pilsētu, jo tā ir pilnīgi jauna informācija, kas būs jāvērtē.

Stopiņu pašvaldība līdz šim nav ne oficiāli, ne neoficiāli runājusi ne ar Garkalnes, ne Vangažu pilsētas pārstāvjiem par kopīga novada veidošanu.

Savukārt Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS) uzskata, ka jaunais piedāvājums iekļaut Garkalnes novadu jaunveidojamā Ulbrokas novadā ir neloģisks. «Piemēram, Ulbrokas novada robežas sākas Jaunciemā un beidzas Rumbulā pie Rīgas robežas. Savādi, ka atstāj mazu Salaspils spraudziņu, ko loģiskāk būtu pievienot Ulbrokas novadam. Es šajā piedāvājumā nesaskatu nekādu loģiku,» sacīja Bauze-Krastiņš.

Domes priekšsēdētājs stāstīja, ka pašvaldība VARAM iesniegusi savu redzējumu, kurā piedāvājusi apvienošanos ar Ropažu novadu, kā arī vajadzības gadījumā pievienot Vangažus, jo šo novadu iedzīvotāju ikdienas gaitas ir cieši saistītas ar Rīgu, bet pēdējā dienā saņēmuši ziņu no VARAM, ka novadam klāt būs arī Stopiņi.

«Lai jau ir tā, kā ministrija domā, bet loģikas šajā apvienošanā nav, ņemot vērā gan iedzīvotāju plūsmu, gan pašvaldību finansējumu, viss ir galīgi greizi,» savu skepsi par VARAM piedāvājumu pauda Bauze-Krastiņš.

Viņš uzskata, ka katra esošā novada iedzīvotājiem ir pilnīgi citas intereses. Viņus interesē tas, lai pašvaldībā, kur viņi maksā nodokļus ir labi ceļi, kurus vienlīdz labi var izbraukt visos gadalaikos, lai bērniem ir rotaļu laukumi. Šajā apvienotajā variantā izskatās, ka Garkalnei situācija pasliktināsies, sacīja domes priekšsēdētājs. Viss finansējums koncentrēsies Ulbrokā, prognozēja Bauze-Krastiņš.

Sašutis par plāniem atdalīt Vangažu pilsētu no Inčukalna novada, pievienojot to jaunveidojamam Ulbrokas novadam, bija pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Jakubovskis. Viņš norādīja, ka pilsētas attīstība un naudas plūsma mainīsies neatkarīgi no tā, kurai pašvaldībai tā tiks pievienota. Tāpat viņš pauda, ka no reformas neredz nekādus ieguvumus un ne kā amatpersona, ne arī kā fiziska persona to neatbalsta.

Arī Inčukalna novada, ko reforma paredz integrēt Siguldas novadā, domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko (ZZS) pauda, ka iecere atdalīt Vangažu pilsētu no Inčukalna novada un pievienot to jaunajam Ulbrokas novadam vērtējama negatīvi.

Viņš uzskata, ka Inčukalna novada atdalīšana no pilsētas radīs grūtības vēlēšanās, jo aptuveni 2100 vēlētāju tiks pievienoti Ulbrokas novadam, bet vēl 2900 balsstiesīgo Siguldas novadam. Nalivaiko nobažījies, ka tas radīs situāciju, ka domēs nebūs ne Vangažu, ne arī Inčukalna iedzīvotāju pārstāvniecība.

VARAM konceptuālajā ziņojumā paskaidrojusi, ka Ulbrokas novadu piedāvāts izveidot, ņemot vērā Ropažu novada un Stopiņu novada pašvaldību un šajās teritorijās darbojošos uzņēmēju viedokļus. Šāds risinājums atbilstu kritērijam, kas nosaka, ka Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju un šajā teritorijā būtu 29 487 pastāvīgo iedzīvotāju.

Kā ziņots, VARAM pēc konsultācijām ar 114 pašvaldībām ir izstrādājusi un nosūtījusi saskaņošanai konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu pašvaldību reformas ietvaros.

Jaunajā modelī Pierīgā piedāvāts izveidot vēl vienu novadu – Ulbrokas novadu ar administratīvo centru Ulbrokā, apvienojot Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadus, kā arī iekļaut tajā Vangažu pilsētu, ko sākotnēji bija plānots iekļaut Siguldas novadā. VARAM aplēsusi, ka jaunveidojamā Ulbrokas novadā būs ap 29 500 iedzīvotāju.

Šīs izmaiņas skar arī Salaspils novadu. Tam sākotnējā iedalījumā bija plānots pievienot minētos Ropažu un Stopiņu novadus. Attiecīgi jaunajā novadā būtu ap 40 000 iedzīvotāju. Tomēr jaunākajā piedāvājumā Salaspils paliek esošajās robežās, iedzīvotāju skaitam veidojot ap 22 700. Administratīvais centrs būs Salaspils.

Tāpat izmaiņas skars jaunveidojamo Ādažu novadu, kur atbilstoši jaunākajam piedāvājumam vairs neietilpst Garkalnes novads. Plānots, ka Ādažu novadā apvienosies Carnikavas, Ādažu, Sējas un Saulkrastu novadi, iedzīvotāju skaitam veidojot ap 28 800. Administratīvais centrs būs Ādaži. Īstenojot pirmo piedāvājumu, novadā būtu ap 36 100 iedzīvotāju.

Līdz ar to konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36.

Dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas, septembra sākumā ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru kabinetā.


Pievienot komentāru

Zviedrijas secinājumi par iespējamo naudas atmazgāšanu Swedbank aizkavēsies

Secinājumus izmeklēšanai saistībā ar aizdomām par to, ka Zviedrijas Swedbank meitasbankās Baltijas valstīs varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, publiskos nākamā gada sākumā, kas būs vairākus mēnešus vēlāk, nekā tika paredzēts iepriekš.

PNB bankas maksātnespējas pieteikumu aiz slēgtām durvīm skatīs augusta beigās

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien, 29.augustā, plkst. 11.30 aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesniegto PNB bankas maksātnespējas pieteikumu.

LIZDA uzstāj, lai valsts budžetā 2020.gadam ņem vērā prasības par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu

LIZDA uzstāj, lai valdība, izskatot budžetu 2020.gadam, ņem vērā tās prasības par pedagogu atalgojuma celšanu un finansējuma piešķiršanu skolotāju izdienas pensiju nodrošināšanai.

Levits: Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstās izkausēja totalitāro režīmu

Cilvēki Baltijas ceļā savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, Baltijas ceļa 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Igaunijā augusta beigās darbu uzsāks IKEA

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29.augustā Igaunijā atvērs interneta veikalu un atklās preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Veselības nozarei nākamgad budžetā vēlas papildu 144 miljonus eiro

Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Lembergam piešķirts valsts nodrošināts advokāts

Smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ir piešķirts valsts nodrošināts advokāts.

Aprit 80 gadu, kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas

23.augustā aprit 80 gadu, kopš Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu.

Tamužs un Būde gatavi pārdot savas Eco Baltia akcijas, bet ne «par grašiem»

AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs un padomes priekšsēdētāja vietniece Undīne Būde ir gatavi pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, bet ne «par grašiem», stāsta Tamužs

ReRe būve 1 piedāvā VNĪ mierizlīgumu un risinājumu darbu turpināšanai

Jaunā Rīgas teātra būvnieki, pilnsabiedrība ReRe būve 1, piedāvā VAS Valsts nekustamie īpašumi mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju.

Aicina Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis publiskā vēstulē izteicis aicinājumu Amazon pārtraukt tirgot produktus ar PSRS simboliku.

Autovadītājiem: Uz Jūrmalas šosejas izmaiņas satiksmes organizācijā

Ir slēgtas visas apļveida nobrauktuves satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5, arī braucot no Rīgas Liepājas virzienā.

Francija atbalsta Brexit sarunu atsākšanu, lai briti izstātos ar līgumu

Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalstījis jaunas, mēnesi ilgas Brexit sarunas, lai izvairītos no Lielbritānijas bezvienošanās izstāšanās no Eiropas Savienības. Viņš gan noraidījis britu galveno prasību atteikties no Īrijas robežas pagaidu noregulējuma ieceres.

Norok kara cirvi? Salabst Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieks un iekšlietu ministrs

Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme paziņojis, ka atrisinājis konfliktu, kas noritēja starp viņu un Igaunijas Policijas pārvaldes priekšnieku Elmāru Vaheru.

Akciju cenas krītas, investoriem neriskējot pirms FRS vadītāja runas

ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties bija kritums, investoriem izvairoties riskēt pirms ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja piektdienas runas.

Latvijā gaidāms stiprs karstums

Nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteiks plašs anticiklons, līdz ar to gaidāms saulains un pārsvarā sauss laiks – teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš pakāpsies līdz +23…+26 grādu atzīmei.

Vietas gaida – Latvijas dzelzceļš meklē valdes locekli un priekšsēdētāju

VAS Latvijas dzelzceļš izsludinājis konkursu uz diviem valdes locekļu amatiem. No pretendentiem gaida nevainojamu reputāciju un starptautisku pieredzi.

Vītauts Landsberģis Baltijas ceļa gadadienā aicina «nepazudināt padarīto»

Atskatoties uz Baltijas ceļu, kas pirms 30 gadiem vienoja divus miljonus cilvēku Baltijas valstīs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis aicinājis «neizbārstīt un nepazudināt to, kas padarīts».

Eksperts: Kamēr Baltkrievijas elektrība plosa Baltijas solidaritāti, Maskava līksmo

Kamēr Lietuva apņēmusies neiegādāties elektroenerģiju no Baltkrievijas, protestējot pret tur topošo Astravjecas atomelektrostaciju, Latvija gatavojas ar baltkrieviem tirgoties ar elektrību. Pirmajā vietā ekonomika vai politika?

30 gadi kopš sadošanās rokās. Kur svinēt Baltijas ceļa gadadienu?

Lai svinētu 30 gadus, kopš notikusi pasaules vēsturē tik unikālā protesta akcija Baltijas ceļš, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā norit dažādi pasākumi – sākot ar motociklu braucienu cauri visām Baltijas galvaspilsētām un beidzot ar milzu radioaparātu instalāciju.

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Penča lieta: Pārkāpumu atzīst, taču vainīgos pie atbildības nesauc

Lai gan atzīts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram Ainaram Pencim prettiesiski izkārtota iespēja papildus algai saņemt arī izdienas pensiju, kriminālprocess ir izbeigts un vainīgie pie atbildības nav saukti.

TV3 Ziņas: Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bermanis ticies ar Šleseru

Dienu pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas pārvaldes valdē Rīgas domes deputāts Sandris Bergmanis Jūrmalā ticies ar uzņēmēju un bijušo politiķi Aināru Šleseru, lai runātu par ostas darbu un uzņēmējdarbību,

Lietuvas Seims atbalsta ekonomikas ministra Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam

Lietuvas Seims atbalstījis ekonomikas un inovāciju ministra Virginija Sinkeviča kandidatūru eirokomisāra amatam.

Ģirģens ar Ķuzi vienojies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi un abi vienojušies par rīcības plānu policijas darba uzlabošanai, piemēram, paredzot biežākas darbinieku rotācijas.


-->