bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.07.2018 | Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna
LatviaLatvija

Šķēle atzīst, ka Loze «daļēji pārstāvējis» viņu digitālās TV projektā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Andris Šķēle

Ja es nebūtu piedalījies digitālās televīzijas projektā, tad par šo darījumu nemaz nebūtu ierosināta krimināllieta, šādu viedokli trešdien, 14.decembrī,  «digitālās televīzijas lietā» tiesā pauda ekspremjers un uzņēmējs Andris Šķēle, atzīstot, ka advokāts Jānis Loze «daļēji pārstāvējis» viņa intereses šajā projektā.

Tiesas sēdes sākumā apsūdzētais advokāts Loze, pēc kura aicinājuma Šķēle tika izsaukts liecināt, norādīja, ka viņa uzdevums nav veikt klienta pratināšanu tiesas zālē, tomēr viņš vēloties saņemt apstiprinājumu no Šķēles, vai viņš ekspolitiķim sniedza juridisko palīdzību un vai projektā rīkojās tikai un vienīgi Šķēles interesēs.

«Daļēji jā, daļēji nē,» uz jautājumu atbildēja Šķēle. Viņš atgādināja, ka savulaik, aptuveni 2000.gada beigās vai 2001.gada sākumā, par digitālās televīzijas projektu viņu uzrunājis viņa kādreizējais padomnieks Jurģis Liepnieks. Pēc vairākkārtējas uzrunāšanas Šķēle esot ieteicis vērsties pie Lozes, kurš gadiem ilgi pārstāvējis viņa intereses un bijis saistīts ar virkni viņam piederošu uzņēmumu saimnieciskajām interesēm.

Pēc Šķēles stāstītā, advokāts pārstāvējis politiķa intereses projektā attiecībā vairākuma iegūšanu, proti, ja Šķēlem būtu bijusi interese par līdzdalību digitālās televīzijas projektā, ja viņš tajā būtu vēlējies iegūt vairākumu. Bijušais politiķis paziņoja, ka attiecībā uz pārējiem klientiem šajā projektā Lozem pašam bijis jāsaprot, vai viņam pastāvēja interešu konflikts.

Tad Loze Šķēlem vaicāja, vai viņš sācis sniegt juridisko palīdzību digitālās televīzijas projektā un komunicēt ar konkrētiem uzņēmumiem un personām tikai pēc Šķēles uzdevuma. Atbildē Šķēle uzsvēra, ka viņam tobrīd nebija šaubu par to, ka digitālās televīzijas projekts ir labs un nevienu brīdi tas nav ticis nav veidots kā krāpniecisks, nelikumīgs vai sabiedrībai nelietderīgs.

Šķēle norādīja, ka viņam nav iebildumu, ja Loze uzrādīs attiecīgus bankas izrakstus par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī sniegs liecības, jo viņam ir tiesības uz savu aizstāvību šajā krimināllietā, lai pierādītu savu nevainīgumu.

Šķēles bijušā finanšu konsultanta, apsūdzētā Harija Krongorna aizstāve Guna Kaminska jautāja, vai toreiz, kad Loze bija Šķēles advokāts, viņu starpā bija noslēgti kādi līgumi un vai tika iesniegti konkrēti maksājumi. Uz šo jautājumu Šķēle atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka līgums nebija noslēgts, bet viņam pastāvēja vienošanās ar Lozes pārstāvēto advokāta biroju, kur Loze bija viens no partneriem. Loze, kā izteicās Šķēle, bijis viņa protektors. Maksājumi Lozem tikuši veikti regulāri – ik mēnesi viņš maksājis 5 000 ASV dolāru.

Šķēle vēlreiz uzsvēra, ka ar minēto advokātu biroju 2000.gadā tika panākta vienošanās par trasta aizbildņa jeb pārvaldnieka pienākumu pildīšanu pār viņa īpašumiem, jo toreiz bija uzstādījums, ka Ministru prezidentam sava manta un aktīvi bija jāatsavina, līdz ar to tie tika nodoti trastā. Šo visu darījumu veica auditori, bet juridisko palīdzību nodrošināja Lozes birojs.

«Starp mani un Lozi pastāvēja klienta un advokāta attiecības digitālās televīzijas lietā daļā tieši par vairākuma iegūšanu uzņēmumā Kempmayer,» skaidroja Šķēle. «Nevajag domāt, ka Lozem bija uz mani monopols,» piebilda Šķēle un paskaidroja, ka nekārtoja visus jautājumus tikai ar Lozes palīdzību.

Šķēle arī liecināja, ka viņš neesot iejaucies attiecībās starp Kempmayer un Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru. Krongorna aizstāve vēlējās precizēt, vai Šķēle jebkad Krongornam deva rīkojumus par vairākuma iegūšanu Kempmayer. Bijušais politiķis atbildēja noliedzoši, jo tas nebija viņa pienākums ar to nodarboties, ar to bijis jānodarbojas Maiklam Neiglam un Lozem, cik viņam to ļāvuši interešu konflikta ierobežojumi.

Kaminska vēlējās uzzināt Šķēles lomu digitālās televīzijas projektā, uzdodot lieciniekam jautājumu: «Kas jūs esat?» Šķēle pauda pārliecību, ka gadījumā, ja viņa nebūtu šajā projektā, tad arī nebūtu šīs krimināllietas un «šīs personas šeit nesēdētu uz apsūdzēto sola 14 gadus».

Pēc liecību sniegšanas Šķēle uz žurnālistu papildu jautājumiem atteicās atbildēt. Savukārt Liepnieks pauda, ka gadījumā, ja Šķēle būtu tik drosmīgs un atklāts pirms vairākiem gadiem, pašiem krimināllietas sākumā, tad pašreizējā situācija būtu citādāka.

Pērn 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Andrejam Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Kādreizējam Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Lozem piespriesta divu gadu brīvības atņemšana un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Šķēles ģimenes firmas SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas finanšu konsultantam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.

Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā. Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.

Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts pilnvarniekam Adrianam Boldanam (Ļublinam), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam.

Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības. Pauders ir aizgājis mūžībā.

Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo Kempmayer Media Latvia valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas Kempmayer Media Latvia vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Ref: 102.000.102. 14127


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.