Skolu informācijas sistēmu veidotāji atbalsta Ķīļa ideju par mācību materiālu digitalizāciju

Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ideja digitalizēt mācību materiālus ir laba un apsveicama, uzskata skolu informācijas sistēmu Mykoob un E-klase pārstāvji.

Mykoob veidotājs un līdzīpašnieks Ģirts Ļaudaks norādīja, ka šajā pašā virzienā iet arī kaimiņvalsts Igaunija, kur aktualizējies jautājums par pārlieku smagajām skolas somām un to, ka mūsdienu apstākļos, ņemot vērā tehnoloģiskās iespējas, tas ir nepieņemami. Valsts cenšas motivēt skolas vairāk izmantot digitālos materiālus un popularizē šo ideju arī starp skolēniem un vecākiem, norādīja Ļaudaks.

Viņš piebilda, ka elektroniskajiem mācību materiāliem ir ļoti daudz priekšrocību, jo tie var būt interaktīvi un līdz ar to interesantāki skolēnam. Turklāt ir ļoti daudz un dažādi digitālo materiālu veidi, sākot no video un beidzot ar tiešsaistes testiem, kas arī ir definējami kā elektroniskie mācību līdzekļi.

E-klases redaktore Dita Lapsa uzskata, ka prātīgākais ir sākt ar mācību grāmatu digitalizāciju. Pirmkārt, tas būtu krietni izdevīgāk, jo grāmatu izmaksas samazinātu vismaz piecas reizes, turklāt, ja arī skolās visiem netiktu ieviesti planšetdatori, pilnīgi pietiktu arī ar to, ka klasē varētu izmantot digitālo tāfeli un skolēnam mājās vai bibliotēkā būtu iespēja mācīties, izmantojot datoru, e-grāmatu lasītāju vai kādu citu ierīci, kas nodrošina digitālo materiālu lietošanu, piemēram, mobilo telefonu.

Otrkārt, tas atvieglotu skolēnu fizisko noslodzi, pārnēsājot visas nepieciešamās grāmatas, kuru kļūst arvien vairāk.

Runājot par digitālo darba burtnīcu izveidi, Lapsa pauda viedokli, ka tās tomēr degradētu mācību procesu, jo skolotājam būtu grūtāk izsekot skolēnu domu gaitai un loģikai, turklāt vislabāk atmiņā paliek tas, kas tiek uzrakstīts ar savu roku.

Lapsa norādīja uz Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem, saskaņā ar kuriem par mācību literatūras izdevumu tiek uzskatīti arī elektroniskie izdevumi. Tādējādi arī šos mācību līdzekļus skolas turpmāk varēs iegādāties par valsts mērķdotācijas mācību literatūras iegādei līdzekļiem.

Pēc viņas domām, lai šīs izmaksas optimizētu un izslēgtu pirātisma draudus, būtu lietderīgi izveidot sistēmu, ka mācību materiālu autori vērstos nevis izdevniecībā, bet gan Izglītības un zinātnes ministrijā, kur pēc visiem kritērijiem un vajadzībām katrā mācību priekšmetā tiktu atlasīti, izrediģēti un centralizēti akreditēti mācību materiāli, kas atbilstu mācību standartiem. Valsts autoram no šī finansējuma, kas paredzēts mācību literatūras iegādei, samaksātu autoratlīdzību, tādā veidā nopērkot tiesības šos materiālus izmantot un sagatavot visos nepieciešamajos elektroniskajos formātos. Šie materiāli varētu atrasties ministrijas mājaslapā.

Ref:103.000.103.1131

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Ai, ko te smeereeties ar digitalizaaciaju, vajag likvidet skolu kaa instituuciju un atstat tikai kadus pardesmit eksaminaacijas cnetrus, kuros majas datoros smaciiti pamatskolnieki kartos eksamenus un vinjus kontroles cienijamie vecaaki, kuriem Kiilja kungs paredz visas iespejas vadit macishanaas procesu. Prieksh kam skolotaja profesija? Turklat par sliktu esam atziitas pedagogu sagatavoshanas programmas Latvijas augstskolaas. Degradeejusies profesija. Lai taas sievas slauka ielas un mazgaa traukus , ja nevar Latvijaa , lai laizh uz aarzemeem.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas