bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 20.08.2018 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss
LatviaLatvija

Skudra: Šulca iespējamā kļūšana par Vācijas ārlietu ministru Latvijai nebūtu vēlama

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra

Vācijas sociāldemokrātu (SPD) līdera Martina Šulca iespējamā kļūšana par Vācijas ārlietu ministru Latvijai nebūtu vēlama, norāda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesors Ojārs Skudra.

Viņš skaidro, ka Latvija par šādu iespējamu pavērsienu nevarētu priecāties, jo SPD ir par sankciju atcelšanu pret Krieviju un Krimas de facto atzīšanu kā Krievijas sastāvdaļu. Vienlaikus profesors pauda skepsi par to, ka Šulcs patiešām atkāpsies no partijas vadītāja amata un ieņems Vācijas ārlietu ministra amatu. Pēc viņa domām, šāds solis būtu uztverams nopietni tikai tad, kad SPD ierindas biedru balsojums par Vācijas kancleres Angelas Merkeles konservatīvā bloka (CDU/CSU) un SPD panākto vienošanos par jaunās valdības izveidi būs pozitīvs.

«Šobrīd tā vēl ir vienkārši spekulācija. Tādā gadījumā arī nav skaidrs, kādu amatu ieņems šī brīža ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels. Arī jāatceras, ka Bundestāga vēlēšanās Šulcs gāja ar lozungu, ka «lielās koalīcijas» nebūs un Merkeles valdībā viņš nestrādās. Tagad viņš ir mainījis domas par «lielo koalīciju» un it kā vēl plāno ieņemt ārlietu ministra amatu. Šāda rīcība būtu pretēja tam, ko viņš iepriekš norādījis priekšvēlēšanu kampaņas laikā,» teic Skudra.

Eksperts vērš uzmanību, ka SPD ierindas biedru balsojums partijas iekšējā referendumā par panākto vienošanos šobrīd ir grūti prognozējams, taču viņš izredzes vērtē kā 50 pret 50. Skudra skeptiski vērtē iespēju, ka «par» «lielās koalīcijas» atbalstīšanu nobalojušajiem būs liels pārsvars, un tāds varētu pat nebūt vispār.

«Ja balsošana būs negatīva, tad iespējams mazākuma valdības variants, un tā nepastāvētu ilgi, vai arī uzreiz notiktu pirmstermiņa vēlēšanas, kas varētu norisināties vasarā,» piebilda Skudra, norādot, ka Vācijā veikto aptauju dati rāda – gadījumā, ja šobrīd notiktu pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, SPD izredzes tajās «nebūtu sevišķi spīdošas», proti, sociāldemokrāti piedzīvotu lielāko iespējamo krahu pastāvēšanas vēsturē.

Pēc profesora domām, Vācijas mediju ziņotais, ka CDU/CSU koalīcijas sarunās ievērojami piekāpies SPD, ir pārspīlējums. «CDU bija jādomā par to, kā panākt, lai SPD piekrīt «lielajai koalīcijai», un jādomā par to, lai balsošanā kaut 51% partijas biedru nobalsotu par «lielo koalīciju». Visas piekāpšanās, kas bijušas, īstenotas tādēļ, lai izvairītos no pirmstermiņa vēlēšanām tagad un uzreiz,» atzīmē Skudra.

Viņš uzsver – ja par panākto vienošanos tiks gūts vien minimāls SPD biedru atbalsts, valdība nebūs ilgstoši dzīvotspējīga. Politologs ir pārliecināts, ka valdības pastāvēšana nebūs viegla. «Lielākā opozīcijas partija Bundestāgā ir Vācijas labējā partija Alternatīva Vācijai (AfD), kas automātiski pēc tradīcijas vada budžeta komisiju, un SPD finanšu ministrs varēs ar šo partiju karot. Dažādas aptaujas liecina, ka par «lielo koalīciju» šobrīd nobalsotu 51% vai 47,5% vēlētāju. Ja aptaujas sāks liecināt, ka par šo valdību ir gatava balsot mazāk nekā puse visu vēlētāju un AfD pēc valdības apstiprināšanas būs lielāks atbalsts nekā SPD, tā būs katastrofa,» stāsta profesors.

Jau ziņots, ka Vācijas kancleres konservatīvais bloks un centriski kreisie sociāldemokrāti trešdien panākuši vienošanos par jaunās valdības izveidi.

Aģentūra DPA vēsta, ka SPD sarunās, kuru pēdējā kārta ilga 20 stundas, izdevies iegūt nodarbinātības un sociālās labklājības ministra portfeli, kuru vēlējās arī Merkeles vadītās CDU Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU). SPD ieguvuši arī ārlietu un finanšu ministra portfeļus. Mediji vēsta, ka CSU līderis Horsts Zēhofers kļūs par iekšlietu ministru.

Vācijas mediji ziņoja, ka Merkeles bloks koalīcijas sarunās ievērojami piekāpies sociāldemokrātiem. Mediji vēsta, ka partijas ir atrisinājušas savas domstarpības un parakstījušas vienošanos par «lielās koalīcijas» atjaunošanu. Taču, lai to panāktu, konservatīvajiem nācies ievērojami piekāpties, atdodot SPD finanšu ministra amatu, ko līdz šim ieņēma CDU politiķis Volfgangs Šeible. Tas, visticamāk, nozīmēs pārmaiņas Vācijas eirozonas politikā, atzīst mediji.

Savukārt avoti centriski kreisajā partijā trešdien pavēstīja, ka Šulcs atkāpsies no partijas vadītāja amata, ko nodos SPD Bundestāga frakcijas līderei Andreai Nālesai. Gaidāms, ka Šulcs jaunajā Merkeles valdībā kļūs par ārlietu ministru, lai arī iepriekš viņš bija izslēdzis iespēju ieņemt amatu Merkeles vadītā kabinetā.

Koalīcijas līguma saskaņošana vēl nepieliks punktu ieilgušajam jaunās valdības veidošanas procesam pēc pagājušā gada septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, jo jebkura vienošanās vēl jāapstiprina SPD ierindas biedriem partijas iekšējā referendumā.

Ja sociāldemokrāti tomēr noraidīs atgriešanos «lielajā koalīcijā», Merkelei atliks vienīgi iespēja uzņemties mazākuma valdības vadību vai arī izsludināt jaunas vēlēšanas.

Ref:224.000.103.3715


Pievienot komentāru

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji. 

airBaltic jūlijā pārvadā vairāk nekā 450 000 pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 452 646 pasažierus jeb par 15% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Rīgas meži: Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies

Līdz šā gada beigām zāģbaļķu cenas, visticamāk, būtiski nemainīsies, prognozē SIA Rīgas meži Realizācijas daļas vadītāja Jolanta Pavlova. Viņa atgādina, ka šā gada sākums meža nozarei Latvijā iezīmējās ar zāģbaļķu deficītu un augstām apaļkoku cenām.

Putins – kāzinieks Austrijas ārlietu ministres laulībās

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklējis Austrijas ārlietu ministres Kārinas Kneislas (Karin Kneissl) kāzas laikā, kad Austrija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

BTA: 55% vecāku gatavošanos Zinību dienai uzsāk jau augusta sākumā

Tāpat kā citus gadus jaunie vecāki jau laicīgi sāk gatavoties skolai un gaidāmajai Zinību dienai. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company veiktās aptaujas rezultāti, 55% vecāku bērnu sagatavošanos skolai uzsāk jau augusta sākumā.

Latvijā sākas lielākās militārās mācības kopš neatkarības atjaunošanas

Latvijā pirmdien, 20.augustā, sākas un līdz 2.septembrim norisināsies lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas Namejs 2018.

Indijā postoši plūdi prasa dzīvības

Indijas dienvidus skāruši pēdējos simts gados postošākie plūdi. Pašreizējā lietus periodā Keralas pavalstī tos izraisījušas neierasti stipras lietavas. Plūdos kopš 8.augusta bojā gājuši 186 cilvēki.

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo skaits varētu būt desmitreiz mazāks nekā sākotnēji lēsts

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo personu skaits varētu būt desmit reizes mazāks nekā sākotnēji lēsts, izriet no veselības ministres Andas Čakšas aģentūrai LETA teiktā.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija pirmajā pusgadā samazinājusies par 1,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad pirmajā pusgadā realizēta kopumā 18 920 tonnu apmērā, kas ir par 218 tonnām jeb 1,1% mazāk nekā 2017.gada pirmajā pusgadā

Šonedēļ siltums pakāpeniski atkāpsies un bieži pūtīs brāzmains vējš

Pats nedēļas sākums būs silts, taču daudzviet līs. Nedēļas vidū būs salīdzinoši sauss laiks, un, pēc nedaudz vēsāka laika, īslaicīgi ieplūdīs siltāks gaiss. Nedēļas nogalē siltums atkāpsies, un būs vējains un lietains laiks.

De facto: «Jūrmalgeitas» Milušs apspēlē Latviju Krievijas tiesā

Jau vairākus gadus Latvija cenšas panākt, lai Krievijas tiesa atzīst un izpilda Jurmalgeitā notiesātā Germana Miluša piecu gadu cietumsodu, ziņo raidījums de facto. Tomēr LTV noskaidro, ka pagaidām tas nav izdevies.

BNN nedēļas apkopojums: VID meklē «nevainojamu reputāciju». Bezdarba līmenis Latvijā. OIK sarunu turpinājums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Deputāti; Virzība; Nākotne; Paziņojums; Pārmaiņas.

Ar krosa motocikliem bojā zemsedzi dabas parkos un Ķemeru Nacionālajā parkā

Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori vairākās vietās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ieskaitot Ķemeru Nacionālo parku, šajā vasarā konstatējuši, ka ar krosa motocikliem ievērojami bojāta mežu un kāpu zemsedze, kas var atstāt ilgstoši nelabvēlīgu ietekmi uz augāju un biotopiem.

Oktobrī skatīs Eigima sūdzību par lēmumu, kas skar politiķa valsts valodas prasmes

24.oktobrī plkst.10 Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu.

Ar mentoru apmācību uzsāk onkoloģisko pacientu pašpalīdzības kustību

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks uzsāk mentoru kustību, lai apvienotu aktīvus cilvēkus, kuri saskārušies ar vēzi, un tagad paši ir gatavi dalīties pieredzē un palīdzēt tikt galā ar pārbaudījumiem citiem. Mentoru kustība ir brīvprātīga, plānots, ka tā varēs sniegt atbalstu tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuri tikko kā sākuši ārstēšanas procesu, vai arī nesen tam izgājuši cauri un nezina, kā dzīvot tālāk.

Rīgas Centrāltirgū konfiscē 231 579 gabalus tabakas izstrādājumu un 131 litru alkohola

Pagājušajā nedēļā Valsts policija pabeidza izmeklēšanu vienā no kriminālprocesiem par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju lielos apjomos. Kopumā tika veiktas 176 sankcionētas kratīšanas, kuru rezultātā tika izņemti 231 579 gabali tabakas izstrādājumu un 131 litrs alkoholisko dzērienu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļu markām.

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijā ražotā piena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski aug importētā apmērs

Latvijā ražotāpiena īpatsvars tirgū samazinās un būtiski palielinās importētā piena apmērs, atzīst Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.