bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 15.11.2018 | Vārda dienas: Undīne, Leopolds, Unda
LatviaLatvija

Slikta pieredze sešgadnieku programmas ieviešanā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ideja sūtīt uz skolu sešgadniekus nav nekas jauns, šādu priekšlikumu virzīja arī kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, taču sabiedrības un izglītības nozares profesionāļu iebildumu dēļ ideja netika īstenota. Taču ir bijis periods, kad sešgadnieku reforma tika ieviesta, 1982.gadā – projekta darba grupā piedalījās arī Rīgas 200.pirmskolas izglītības iestādes vadītāja Astrīda Lukina, kas tolaik bija bērnudārza metodiķe un vēlas dalīties savā profesionālajā pieredzē.

«Šodien, atskatoties uz projektu, vērtējot bērnus, kas aizgājuši skolā no sešiem gadiem, mums nebija neviena pozitīva aspekta, ko uzsvērt. Pāris gadus pēc ieviešanas ideju atcēla, bet kaitējums bērniem jau bija nodarīts,» uzskata Lukina.

Skola no sešiem gadiem radīja izdegšanu un pārslodzi

Tolaik nebija tādas publiskās apspriešanas – izdomāja mainīt skolas gaitu uzsākšanas vecumu un izmainīja. Zinot, ka tik maziem bērniem ir nepieciešama diendusa, pat tika iepirktas gultiņas, cerot, ka tas atrisinās problēmu. Bet ar gultiņām nekas netika atrisināts.

Reformas izvērtēšanas priekšlikumi bija uz 20 lapām, un visos punktos bija tikai negatīvs vērtējums, vērtējot gan no emocionālā un psiholoģiskā aspekta, gan fiziskā. Liela daļa bērnu bija ļoti gudri un zinoši, taču vēlāk viņiem bija vērojamas izdegšanas un pārslodzes pazīmes. Pēc neveiksmīgās reformas sākās ziedu laiki mājskolotājiem, jo virkne šo bērnu stresa un spriedzes dēļ nonāca mājmācībā. Daudziem bija problēmas ar stāju un mugurkaulu, ko radīja ikdienas ilgstoša sēdēšana skolas solos, atceras Lukina.

«1987.gadā es jau strādāju skolā un sagadījās, ka mācīju mājās tos bērnus, kuri bija uzsākuši skolas gaitas no sešu gadu vecuma. Šie bērni nespēja sekot līdzi un izturēt stundas ilgumu un dinamiku. Psiholoģiski visi bērni nav gatavi iet skolā sešos gados,» stāsta Lukina.

Emocionāli nestabili bērni

Lukina uzskata, ka ir muļķīgi uzskatīt, ka gadījumā, ja bērnus ātrāk sūtīs skolā, viņi ātrāk sāks lasīt vai rakstīt. Tie bērni, kuri lasīja un rēķināja lēnāk un sliktāk, saglabāja šo līmeni arī skolā, nebija nekāda uzrāviena, kā tika cerēts. Tieši pretēji – tika sabremzēta to bērnu attīstība, kuri bērnudārzā uzrādīja ļoti labus rezultātus. Lielu daļu bērnu, kuri bija iekļuvuši šajā eksperimentā, vēlāk nevarēja atpazīt – stresa un slodzes ietekmē viņi bija kļuvuši nežēlīgāki, dusmīgāki un emocionāli nestabili, saka Lukina.

Sešgadnieki skolā būs viena no lielākajām kļūdām valsts izglītības vēsturē, pārliecināta Lūkina. «Vienreiz jau esam šo kļūdu pieļāvuši un sekas bija smagas. Kāpēc to atkārtot vēlreiz? Kāpēc izglītības politikas veidotāji grib eksperimentēt? Varbūt vērts padomāt par mācību satura pēctecību, piemēram, «ābeces svētkus» novirzīt uz pirmsskolu un 1.klasē vairs nesākt ar burtu atkārtotu mācīšanu, jo bērni jau lasa, bet uzlabot un attīstīt lasīšanas prasmi.»

Mūsdienu bērni ir ļoti gudri un zinoši

«Ir skaidrs, ka ar sešgadniekiem mēģina aizpildīt tukšās klases skolās, un patiesībā par pašiem bērniem neviens nedomā. Mūsdienu bērni ir ļoti gudri un zinoši, agrīni apgūst mūsdienu tehnoloģijas, bet tas nav vienīgais kritērijs, pēc kura var lemt, vai sūtīt viņus skolā, jo tajā pašā laikā bērni ir viegli satraucami, nervozāki, nespēj ātri pārslēgties uz citu darbības veidu. Ir ļoti daudz bērniņu ar lielām veselības problēmām, ar kuriem jāstrādā tikai individuāli, lai sasniegtu rezultātu,» uzskata Lukina.

Jārada iespēja apgūt prasmes ierastā vidē – bērnudārzā, skolā tās jānostiprina un jāapgūst padziļināti, veicinot izpratni par reālām lietām, nevis vēl vairāk jāiedragā viņu nervu sistēmu. Šīs ir elementāras lietas, kas būtu jāsaprot arī politikas veidotāju līmenī.

Ļaut mācīties mierīgā vidē

Kā gan var sūtīt uz skolu bērnu, kurš vēl nav apguvis visas sociālās prasmes, pat ja viņš prot lasīt un rēķināt? Mēs bērnudārzos redzam, cik ļoti atšķirīgi ir bērni – ja vienam droši var dot adatu un diegu un mācīt piešūt pogas, tad citam šo pogu var mācīt tikai uzzīmēt uz papīra. Ir bērni, kuri tikai dzird, ko saka skolotāja, ir tādi, kuri saprot, ko saka skolotāja, un ir tādi, kuri atceras skolotāja teikto. Ja bērnam ir attīsti visi šie psiholoģiskie procesi, tad viņš var izpildīt uzdoto darbu, pieredzē dalās Lukina.

Ļoti liela nozīme ir videi, kurā bērns atrodas, tai jābūt nomierinošai, harmoniskai, nevis vēl vairāk jāsatrauc mazais cilvēks. Sešu gadu vecums ir ļoti būtisks posms, kad bērns veido savas sociālās prasmes un iemaņas, tāpēc šajā laikā viņam jāmācās vidē, kas ir mierīga un draudzīga, kas nerada papildu stresu.

Lukina aicina: «Neatkārtosim neveiksmīgus eksperimentus, kas jau ir pierādījuši savas negatīvās sekas, bet domāsim par to, kā attīstīt bērnu loģisko domāšanu, kā rosināt interesi par praktiskām mācībām, kā veicināt izpratni par dabas zinībām, fizikas procesiem, u.c. būtiskām lietām. Izvērtēsim katru bērnu individuāli!»

BNN jau ziņoja, ka izskatot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, Ministru kabineta komiteja (MKK) lēma diskusijas par minēto jautājumu turpināt.

IZM izskatīšanai Ministru kabineta komitejā bija iesniegusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

IZM sola, ka plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un metodika tiks veidota atbilstoši bērnu vecumposmu īpatnībām sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešu gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni.

Tāpat IZM uzsvēra, ka vecākiem joprojām tiktu saglabāta iespēja savus bērnus skolā sūtīt arī septiņu gadu vecumā. Arī turpmāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu pirmsskolas izglītības programmas apguvi varēs pagarināt par vienu gadu. Likumprojektu grozījumi gan paredz, ka turpmāk pamatizglītības apguvi nevarēs sākt no astoņu gadu vecuma.

Komitejas sēdes laikā tika secināts, ka vēl jādod laiks, lai IZM varētu sadarbības partneriem skaidrot reformas būtību un kliedēt mītus par sešgadnieku skolas gaitu sākumu. Līdz ar to jautājumu paredzēts turpināt skatīt 19.marta sēdē, savukārt valdības darbakārtībā tas, iespējams, varētu nonākt jau nākamajā dienā, 20.martā.

Vienlaikus Saeimā iesniegti sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv savāktie 10 000 parakstu par esošā skolas gaitu sākšanas vecuma saglabāšanu.


Pievienot komentāru

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Ražotājiem jāsamazina CO2 emisijas kravas autoparkos par 35%, lemj EP

Eiropas Parlaments atbalstījis plānu līdz 2030.gadam samazināt kravas auto un radītos CO2 izmešus.

Varšava: Krievijas «impēriskā politika» apdraud Lietuvu, Ukrainu un Poliju

Polijas parlamenta augšpalātas spīkers paziņojis, ka Maskavas «impēriskā politika» ir drauds Polijai un tās kaimiņvalstīm, Lietuvai un Ukrainai.

Conexus tiesā apstrīd regulatora lēmumu par akcionāru interešu konfliktu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid tiesā apstrīdējis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumā par operatora sertificēšanu izvirzītās prasības akcionāriem Krievijas koncernam Gazprom un finanšu investoram no Luksemburgas Marguerite Fund.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Valdības veidošanas sarunas – vecās shēmošanas turpinājums un necieņa pret vēlētājiem, tā Progresīvie

Politiskā partija Progresīvie izsaka nožēlu par valdības sarunu veidošanas pārtraukšanu. Pēc partijas domām, «pārtraukšanas» pamatojumam pielietotie argumenti ir liekulīgi un maldina sabiedrību.

Jūrmalas domes deputāts lūdz VK izvērtēt sešus sporta pasākumu iepirkumus

Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt vairākus pašvaldības iepirkumus, kas saistīti ar sporta pasākumu rīkošanu Jūrmalā. Kā apstiprināja Parasigs-Parasiņš, kopumā viņam radušās aizdomas par vismaz sešiem iepirkumiem.

Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi pabeigti gandrīz 90% autoceļu posmos

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs pabeidzis gandrīz 90% no visiem šogad plānotajiem valsts autoceļu posmu ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbiem. Atlikušos darbus autoceļu posmos plānots pabeigt novembra laikā.

Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu

Pēc trešdienas, 14.novembra. notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, norāda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Šogad 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Latvijas tūristu mītnēs par 6,5% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs šī gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. viesu, kas ir par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3% un sasniedzis 1,95 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Izraēlas-Palestīnas karadarbību aptur trausls pamiers

Palestīna un Izraēla trešdien ievēro trauslu pamieru, ar ko apturēta nežēlīgākā un apjomīgākā karadarbība, kāda nesamierināmo pretinieku starpā pieredzēta kopš 2014.gada.

Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām sarunām; Bordāna izredzes kļūt par premjeru mazinās

Jaunākā informācija liecina, ka trīs politiskās partijas – apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Vairums igauņu gribētu iejūtīgāku alkohola politiku

Vairums igauņu gribētu mazāk stingru alkohola politiku nekā pašlaik, tā rāda sabiedriskās domas aptauja. Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas ieskatā igauņi kopumā dzer neveselīgi daudz.

Pētījums: G20 lielvalstis joprojām palielina subsīdijas fosilajiem energoresursiem

Skaļā Parīzes apņemšanās samazināt CO2 izmešus nav vainagojusies ar darbiem, vismaz pasaules lielākajās rūpnieciskajās valstīs ne. No G20 valstu grupas 19 valdības ir vairāk ieklausījušās fosilo energoresursu nozarē, nevis zinātnieku ieteikumos, tā secināts Climate Transparency pētījumā.

Eiropas konservatīvie izvēlas čehu Zahradilu kā līderi EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta politiskais spēks ar nosaukumu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir izvēlējusies deputātu no Čehijas, Janu Zahradilu, kā savu «lokomotīvi» pavasarī gaidāmām EP vēlēšanām.

Ierobežos satiksmi gaismas festivāla Staro Rīga laikā

Gaismas festivāla Staro Rīga laikā tiks ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. No 14.novembra plkst. 20.00 līdz 20.novembrim plkst. 9.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zirgu ielā, posmā no Meistaru ielas līdz Doma laukumam un organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Doma laukumā.

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.