SM: Ceļu satiksmes negadījumu statistika uzlabojas

Lai arī kopumā ceļu satiksmes negadījumu ar cietušajiem skaits Latvijā samazinās, tomēr, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, redzams, ka darāmā joprojām  ir daudz. To otrdien, 12.aprīlī, Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis, uzsverot nepieciešamību par šiem jautājumiem turpināt izglītot sabiedrību.

Līdz 2020.gadam ES valstis ir apņēmušās ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu samazināt uz pusi. Ja laika periodā no 2000.līdz 2010.gadam šo uzdevumu izdevās sasniegt ar uzviju – par 68%, tad šobrīd tā izpildē būs jāiegulda liels darbs, prezentējot datus par pērn reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem, sēdē atzina Valsts policijas (VP) Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis, piebilstot, ka joprojām negadījumos visbiežāk cieš mazaizsargātie satiksmes dalībnieki un īpaši negatīvs ir fakts, ka pērn ir pieaudzis bojāgājušo bērnu skaits.

Tāpēc nedrīkst nenovērtēt ātruma kontroles ierīču – fotoradaru – lomu negadījumu skaita samazināšanā. Saskaņā ar VP datiem, ir palielinājies sastādīto protokolu skaits par pārkāpumiem, kas fiksēti ar pārvietojamajiem fotoradariem, bet bojāgājušo skaits ar radariem aprīkotajās vietās samazinās – piemēram, Rīgas reģionā, uzstādot stacionāros fotoradarus, kritums ir bijis vairāk par 11%, norāda Satiksmes ministrija.

«Fotoradaru galvenais uzdevums ir nevis nest peļņu, bet gan glābt dzīvības, un šis uzdevums arī tiek pildīts – vietās, kur ir uzstādīti radari, vairs nav bojāgājušo un samazinās braukšanas ātrums. Turklāt svarīgs ir ne tikai emocionālais, bet arī finansiālais aspekts – katrs bojāgājušais valstij rada pusmiljonu eiro lielus zaudējumus,« uzsvēra VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš arī informēja, ka ir izvirzīts mērķis tuvāko piecu gadu laikā ievērojami paplašināt stacionāro fotoradaru tīklu, visā valsts teritorijā izvietojot 100 šāda veida ātruma kontroles ierīces. Šobrīd Latvijā darbojas 16 stacionārie fotoradari.

Savukārt CSDD Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors stāstīja par pērn un šogad rīkotajām un vēl plānotajām kampaņām ceļu satiksmes drošības uzlabošanai – jau vairāk nekā 20 gadus notiek Jauno satiksmes dalībnieku forums, kurā ik gadu piedalās ap 2 000 skolēnu, konkurss jaunajiem mopēdistiem Gribu būt mobils!, konkurss jaunajiem autovadītājiem Gada jaunais autovadītājs, konkurss skolām un pedagogiem Labākā ceļu satiksmes drošības skola, un citi. Viņš arī informēja, ka, plānojot satiksmes drošības kampaņas, arvien lielāka vērība tiek pievērsta mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju un velosipēdistu – drošībai, kā arī «pasīvajiem» autobraucējiem – aizmugurē sēdošajiem – un nepieciešamībai automašīnas aizmugurējos sēdekļos lietot drošības jostas. Šogad pirmo reizi Latvijā ir rīkota kampaņa, lai atturētu no mobilo ierīču lietošanas pie auto stūres – Skaties ceļam acīs!. Savukārt VAS Latvijas Valsts ceļi šogad papildus kampaņām par drošu braukšanu ziemā ieplānojusi arī informatīvi izglītojošo kampaņu par autoceļu NP14 profilu, kā arī kampaņu, kas atspoguļo datus par autovadītāju uzvedību ceļu satiksmē.

Sēdē tika atspoguļoti transportlīdzekļu vadītāju braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbību rezultāti un to nozīme satiksmes drošības uzlabošanā. Kā atzina CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris, 2014.gadā ieviestās braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības, kuru mērķauditorija ir agresīvie braucēji, apliecina arvien labākus rezultātus – tās apmeklējušie vadītāji ievērojami retāk izdara ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, tostarp neviens no šiem vadītājiem nav sasniedzis maksimālo uzskaites punktu skaitu. Savukārt Latvijas Atkarības psihologu apvienības pārstāve, klīniskā psiholoģe Aelita Vagale, stāstot par transportlīdzekļu vadītāju ar atkarības problēmām profilaksi, secinājusi, ka efektīvākais paņēmiens ir paralēli tiesību aizturēšanai kombinēt izglītošanu, psiholoģisko konsultēšanu un uzraudzību.

Sēdes laikā tika akcentētas arī CSDP Domnīcā, par kuras izveidi tika lemts iepriekšējā padomes sēdē, apspriestās problēmas. Kā pavēstīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, šogad ir notikušas divas Domnīcas – janvārī un martā – un tajās eksperti diskutējuši par dažādiem ar autoceļiem un satiksmes drošību saistītiem jautājumiem, tostarp ziemas apstākļiem paredzēto automobiļu riepu lietošanas periodu, drošas braukšanas distances ievērošanu un tās kontroles iespējām, autovadītāju veselības pārbaudēm un citām aktualitātēm.

Ogres novada domes deputāts Egils Helmanis sēdes dalībniekus informēja par pilsētai aktuālo problēmu – nepieciešamību rast risinājumus dzelzceļa sliežu drošai šķērsošanai, un satiksmes ministrs uzdeva VAS Latvijas dzelzceļš aktīvāk iesaistīties šī jautājuma risināšanā.

Ceļu satiksmes drošības padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī.

Ref: 102.000.102.12401

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas