bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju Lazard Freres, kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri airBaltic, lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse – valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē.»

Tāpat Ozoliņš uzsver, ka ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. «Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidro Ozoliņš.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka aviācijas nozarē neturpināt attīstību nedrīkst. «Aviācija ir bizness, kurā nekas nenotiek, tā teikt, stabili stāvot uz vietas. Kā mēs zinām, aviācijas tirgus pasaulē ir diezgan bēdīgā situācijā, ņemot vērā, ka daudz pazīstamu kompāniju nonākušas grūtības pretēji airBaltic, kas strādā fenomenāli. Šis gads viennozīmīgi airBaltic pastāvēšanas vēsturē ir veiksmīgais, un mēs piesardzīgi prognozējam, ka nākamais būs vēl labāks. Tajā pašā laikā mēs redzam, kas notiek Eiropā – ar Monarch, ar Air Berlin, ar Alitalia

«Redzam arī, kas notiek ar Etihad Airways, kurš dažus gadus iepriekš ļoti agresīvi izvietoja investīcijas, bet vairs to nedara. Redzam arī to, cik ļoti citi spēlētāji vēlas ienākt tirgū, piemēram, no Ķīnas. Arī Eiropas kompānijas British Airways, KLM, Lufthansa ļoti cenšas nostiprināt pozīcijas, tāpēc tas ir ļoti svarīgi arī airBaltic,» pauž SM valsts sekretārs.

Valdība uzdevusi stratēģisko partneri aviokompānijai atrast līdz 3.novembrim. «Esam veduši konsultācijas un sarunas ar gandrīz 95% pasaules aviokompāniju. Tāpat bijušas sarunas ar dažādiem investīciju fondiem. Patlaban uz galda ir vairāki priekšlikumi, kuri tiek analizēti. Mums svarīgākais ir identificēt potenciālās sinerģijas rezultātu, stratēģiskā partnera redzējumu, kā kompāniju attīstīt nākotnē. Kā jau minēju iepriekš, mums ir svarīgi, lai Latvijai un Baltijai saglabātos vismaz tāda pat savienojamība, kāda bija 2016.gadā, kā arī – lai lidostu Rīga arī turpmāk izmantoto par bāzes lidostu.»

«Tātad mums ir vairāki priekšlikumi, tie ir jau konkrēti priekšlikumi, nevis teorētiska varbūtība. (..) Es negribu garantēt, bet, ļoti iespējams, jau tuvākajā laikā mēs varēsim likt priekšā jau izvēlēto piedāvājumu, kurš varētu tik virzīts akceptēšanai,» stāsta Ozoliņš.

«Vēlreiz gribu uzsvērt – mēs nedrīkstam pieļaut mūsu kaimiņvalstu notikumus, kad lidsabiedrības bankrotēja, nespējot laikus pieņemt pareizus lēmumus, kādā veidā izvietojamas investīcijas. Agri vai vēlu var pienākt mirklis, kad arī airBaltic ir nepieciešamas papildu investīcijas valstij. To nevajadzētu darīt valstij, bet gan privātam kapitālam. Tādu iespēju patlaban mēs saredzam. Tā būtu iespēja kompānijai iekāpt nākamajā attīstības līmenī,» viņš piebilda.

Taujāts, vai valsts joprojām vēlas saglabāt airBaltic kontrolpaketi, SM valsts sekretārs atzīmē, ka gluži tāds uzstādījums nav bijis – galvenais ir saglabāt līdzdalību stratēģiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

«Uzstādījums ir nodrošināt iespēju valstij ar turpmāk būt teikšanai stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā. To var darīt dažādi – stratēģiski svarīgi lēmumi var tikt pieņemti ar 51% akciju, stratēģiski svarīgi lēmumi var tikt pieņemti ar «zelta» akciju, stratēģiski svarīgi lēmumi var arī tikt pieņemti, balstoties uz līgumu par akciju atsavināšanu. Līdzdalība stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā valstij – tāds uzstādījums ir,» uzsvēra Ozoliņš, atklājot, ka ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai.

Taujāts, vai pilnīgu privatizāciju paredz kāds no piedāvājumiem, kuri patlaban tiek analizēti, SM vadītājs norādīja, ka tā ir iespēja. «Teorētiski pastāv tāda iespēja. Ja mēs redzam, ka investors, kas iegūtu īpašumā visas valsts kapitāldaļas, izpildīt mūsu uzstādījumus, kāpēc to nedarīt? Tas tikai veicinātu šīs kompānijas attīstību, un būtiski samazinātu risku, ka varētu tikt izmantota nodokļu maksātāju nauda,» viņš pauda.

Kā ziņots, airBaltic biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Uzņēmums apliecinājis, ka negrasās vērsties pie valsts, lai prasītu veiktu papildu ieguldījumu. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru. Potenciālo ieguldītāju meklē starptautiskais finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmums Lazard Freres.

Tāpat vēstīts, ka pērn maijā tika pabeigta airBaltic pamatkapitāla palielināšana, tam sasniedzot 256,473 miljonus eiro. Atbilstoši Latvijas valdības un Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa parakstītajam līgumam viņš pērn marta beigās airBaltic ieguldīja apmēram 52 miljonus eiro, savukārt valsts investēja 80 miljonus eiro, airBaltic kapitalizējot Valsts kases aizdevumu.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas Latvijas valstij piederēja aptuveni 80% airBaltic akciju, bet investoram Aircraft Leasing 1, kura valdes priekšsēdētājs bija Montāgs-Girmess, piederēja 20% akciju. Aircraft Leasing 1 īpašnieks bija Īrijā reģistrēta kompānija IALH LIMITED.

Savukārt šogad aprīlī par airBaltic pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, kurš no Montāga-Girmesa pārņēma Aircraft Leasing 1.

Ref:224.000.103.2641


Pievienot komentāru

Politiski represētajiem plāno piešķirt 100 eiro atbalstu, tam atvēlot 1,28 miljonus

Politiski represētajiem valsts simtgadē plāno piešķirt vienreizēju 100 eiro atbalstu, informē Ministru prezidenta Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Onkologs: Marihuāna medicīnā var noderēt, bet Latvijai līdz tam vēl «jāpaaugas»

Marihuāna medicīnā var būt noderīga, tomēr, lai to legalizētu ārstnieciskām vajadzībām, Latvijas sabiedrībai vēl «nedaudz jāpaaugas», savu personīgo viedokli pauda Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.

ĀCM konstatēts četrām mājas cūkām Saldus novada Zaņas pagastā; Druvas Unguros notiek slimības cēloņa meklējumi

Āfrikas cūku mēris konstatēts Saldus novada Zaņas pagasta Zemgaļos. Slimība uzliesmojusi saimniecībā ar četrām mājas cūkām. Tikmēr nevar izslēgt, ka ĀCM vīruss tā skartajā Saldus novada SIA Druvas Unguri cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, informē Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Bojāgājušo skaits Dženovā pieaudzis līdz 42

Bojāgājušo skaits, kas zaudējuši dzīvību Dženovā, sabrūkot autostrādes tiltam, pieaudzis līdz 42, vēsta Dženovas virsprokurors Frančesko Kodzi.

Lietuvā ieklāta simboliska sliede Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmā

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna Orlen vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam Orlen Lietuva piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Nodarbināto skaits Latvijā gada laikā pieaudzis par 17,9 tūkstošiem

Latvijā 2018.gada 2.ceturksnī bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada otrajā ceturksnī samazinājies līdz 7,7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 2.ceturksnī bija 7,7%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Sēdē beidzot ir deputātu kvorums – otrajā lasījumā atbalsta stingrākus noteikumus «ātrajiem» kredītiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 14.augustā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Vairāk saules IT speciālists atbrīvots pret 20'000 eiro drošības naudu

Restorānu tīkla Vairāk saules IT speciālistam Edgaram Štrombergam, kurš nesen tika atbrīvots no apcietinājuma, tiesa piemērojusi 20 000 eiro drošības naudu, norāda Štromberga advokāts Mareks Halturins.

Noord Natie attīsta jaunu biznesa nišu – piesaista Ventspilij kruīza kuģus

Ventspils ostā jau šīs nedēļas nogalē ienāks pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem. NNVT uzsver, ka kruīzu biznesa kā jaunā produkta attīstīšana veicinās tūrisma attīstību pilsētā un reģionā, sekmēs pienesumu ekonomiskās attīstības jomā un papaaugstinās NNVT termināla un pilsētas atpazīstamību plašākā mērogā.

KM izsludina atklātu konkursu uz Rundāles pils muzeja direktora amatu

Kultūras ministrija aicina pretendentus pieteikties atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu. Pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 14.septembrim.

Turcijas liras kursa kāpums mazina spriedzi pasaules akciju tirgos

Pēc ilgstošā un straujā krituma Turcijas liras kurss otrdien pieauga, mazinot spriedzi pasaules akciju tirgos.

Lietuvas Centrālā banka izvērtēs informāciju par Latvijas kapitāla grupu VIA SMS Group

Lietuvas Centrālā banka solījusi papildus izvērtēt informāciju par Lietuvā darbojošos Latvijas kapitāla grupu VIA SMS Group, reaģējot uz Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas locekļa Arvīda Anušauska norādi, ka tajā darbojas personas, kas tieši saistītas ar kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem.

Mainītas Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorijas

Tā kā Latvijā ir konstatēti vairāki jauni mājas cūku un mežacūku saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri, tiek grozīta ĀCM II un III riska zonu teritorija. Valdība otrdien, 14. augustā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību.

Rīgā ierobežos satiksmi Lielbritānijas ārlietu ministra vizītes laikā

Saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārlietu ministra Džeremija Hanta vizīti Latvijas Republikā no 14.augusta pulksten 18.00 līdz 15.augusta pulksten 9.00 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Elizabetes ielā pie ēkas Elizabetes ielā 55.

Latvijā mazās vīna darītavas varēs ražot vīnu tikai no vietējiem produktiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka mazās alkoholisko dzērienu darītavas varēs ražot savu produkciju tikai no savvaļā augošiem un Latvijas teritorijā esošos dārzos vai dravās iegūtiem augiem.

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumiem

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.