bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.10.2018 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Smiltēns par liekulību, vēlētāju maldināšanu un politisko šovu. Oligaru lietas piemērs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Edvards Smiltēns

Ingunas Sudrabas atstādināšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amata vairākums Saeimas deputātu, iespējams, nemaz nevēlējās – tā bija izrāde un politiska spēle. Vienotība un Nacionālās apvienība iesniedza šo priekšlikumu, tomēr gala rezultātā paši iesniedzēji bija tie, kas pirmajā balsojumā uzdāvināja četras izšķirošās balsis Sudrabai, lai viņa saglabātu šo amatu, intervijā ar BNN saka bijušais Vienotības valdes un frakcijas priekšsēdētāju vietnieks un tagadējās Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) valdes loceklis un politiskās organizācijas Sabiedrība Centriskai Politikai (SCP) valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

BNN jau ziņoja, ka Smiltēns iepriekš nācis klajā ar priekšlikumu, ka, lai vienkāršotu sabiedrības iespējas izsekot deputātu rīcībai lēmumu pieņemšanā, viņš lūdz veikt grozījumus Saeimas iekšējos normatīvajos aktos, paredzot, ka balsošanas rezultātu tabulā tiktu atspoguļoti arī deputāti, kuri nav reģistrējušies konkrētajam balsojumam jeb no balsošanas pultīm izņēmuši savas kartiņas kādā konkrētā balsojumā.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Politiķis atzīst, ka tieši balsojums par Sudrabas atstādināšanu viņu pamudināja uz šādu rīcību. «Priekšlikuma iesniedzējiem viss bija matemātiski aprēķināts, proti, ka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Saskaņa balsos, lai Sudrabas kundze paliek šajā amatā. Taču LRA nāca ar paziņojumu, ka visa partija balsos par Sudrabas atstādināšanu, kas, visticamāk, arī izjauca aprēķinus un vairākiem Nacionālās apvienības deputātiem vajadzēja «pamest Saeimas telpas», lai nepiedalītos balsojumā,» norāda deputāts. Pēc nedēļas šāds balsojums tika atkārtots un tajā izšķiroša bija vairāku Vienotības frakcijas biedru rīcība.

Ir jāatzīmē, ka balsojumā par Sudrabas atstādināšanu var redzēt, ka nepiedalījās visi konkrētajā Saeimas sēdē reģistrējušies deputāti.  Ja iepriekšējā balsojumā par deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas piedalījās 93 deputāti, tad par Sudrabas atcelšanu jau vien 87 deputāti. Kur palika pārējie?

ZZS un Saskaņas viedoklim, ka Sudrabai bija jāpaliek vadītājas amatam, Smiltēns kategoriski nepiekrīt, tomēr uzsver, ka vismaz partijas skaidri parādīja savu pozīciju, atnākot uz balsojumu. «Kā rīkojās citu partiju deputāti? Balsojums, šķiet, padarīja atklātu šo politisko teātri. Tas bija acīmredzami, ka virkne deputātu vienkārši izņem balsošanas kartītes un nepiedalās balsojumā, tādā veidā dodot «zelta balsis» lēmumam un izmainot balsu līdzsvaru.»

Deputāts atzīst, ka viņam, šķiet, ka koalīcijas mērķis, izvirzot šo balsošanu, jau sākotnēji bija tāds, kāds bija rezultāts, proti, lai Sudraba saglabā savu amatu. Tomēr sabiedrības acīs partijas vēlējās paradīt, ka cīnās pret oligarhiem.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Politiķis atkārtoti atzīmē, ka šis balsojums no Saeimas puses bija simbolisks, piebilstot, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs esot bijis nekvalitatīvs.

Savukārt uz BNN jautājumu, kā Smiltēnam pašlaik ir sadarboties ar Mārtiņu Šicu, kas ir LRA deputāts un parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis, kas vairakkārt atbalstījis Sudrabas lēmumu, kā arī balsojis par «gala ziņojuma» akceptēšanu un vairakkārt dēvēts par Aivaram Lembergam pietuvināto personu, deputāts atzīmē, ka šajā jautājumā viņš neslēpj, ka pastāv pretrunas.

«Es konsekventi jau sākotnēji iebildu pret Ingunas Sudrabas nonākšanu šajā komisijā, es skaidri norādīju, ja viņa būs šajā komisijā, tad izvirzītie mērķi netiks izpildīti. Ar Šica kungu esmu pārrunājis šo jautājumu. Teiksim tā, es varētu nepiekrist viņa viedoklim, bet to cienīt. Viņš nav apmierināts ar to, ka tika deleģēts darbam šajā komisijā, jo viņš pēc profesijas ir ārsts, savukārt tur visi jautājumi ir juridiski, saistīti ar kriminālprocesu. Es arī viņu būtu labāk redzējis strādājam vairāk ar veselības sistēmas jautājumiem. Viņš uzskatīja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas būtu jāvada opozīcijas pārstāvim, jo tas ir izteikts opozīcijas instruments. Līdz ar to viņš izvēlējās neatbalstīt Saskaņas pārstāvi. Ir virkne argumenti, kas šo situāciju neļauj vērtēt kā baltu vai melnu. Tomēr, jāatzīmē, ka kopā ar gala ziņojumu komisijas locekļiem ir iespēja iesniegt savu viedokli, ko Šica kungs arī izdarīja. Diemžēl, tas palika publiski nepamanīts. Šics balsoja «Par» Sudrabas atsaukšanu no izmeklēšanas komisijas, kā arī viņš iesniedza Saeimā likumu ar kuru pieprasīts publiskot pilnīgi visas Rīdzenes sarunas un kriminālprocesa materiālus.»

Savukārt uz jautājumu, kāpēc tad Šics vispār atradās šajā komisijā, Smiltēns atzīmē, ka tajā laikā LRA nebija vēl pievienojies un šo jautājumu var komentēt tikai partijas biedri un pats Šica kungs. «Es ar savu politisko organizāciju SCP partiju apvienībai LRA pievienojos tikai pagājušā gada oktobrī, savukārt komisija tika izveidot vēl jūlijā,» saka Smiltēns.

Tāpat Smiltēns norāda, ka Šicam neesot paticis arī veids, kā pret šo darbu attiecies Andrejs Judins. Viņš uzskatījis, ka Judins šo tēmu mēģina populistiski izmantot savu politisko interešu vadīts. Šics, kā savstarpējai uzticībai izšķirošu norādījis Judina kategorisko atteikumu parakstīt demisijas pieprasījumu Zemkopības ministram Jānim Dūklavam, kuru LRA grasījās iesniegt Saeimā uzreiz pēc Rīdzenes sarunu publicēšanas. Tam pietrūka tieši viens paraksts.

Jāatzīmē, ka iepriekšējās intervijās ar BNN Andrejs Judins bija minējis, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba stils varētu būt citāds. «Vajadzētu vairāk piestrādāt, lai notiktu savstarpējā informācijas apmaiņa,» teicis Judins.  Judins iepriekš arī paudis neizpratni, kādēļ Šics mainījis domas un pretēji tam, ko solījis Judinam, ir atbalstījis Rīdzenes sarunās pieminētās Sudrabas kandidatūru un komisijas vadītājas amatu.

Judins pēc parlamentārās izmeklēšanas gala ziņojuma apstiprināšanas uzsvēris: «Gala ziņojums ir nekvalitatīvs, un jautājums nav tikai par valodas kļūdām, bet arī par saturiskām. Gala ziņojums nesniedz atbildes uz jautājumiem, kas bija uzdoti komisijā. Proti, nebija analizēti jautājumi, kas saistīti ar valsts sagrābšanu. Jautājums par kriminālprocesa kvalitāti analizēts pavirši, un būtībā pie visa, pēc Sudrabas kundzes viedokļa, vainīgi ir izmeklētāji. Es vēlos izmantot likuma piešķirtas tiesības iesniegt atsevišķas domas. Man ir ļoti žēl, ka par to es varu runāt un stāstīt tikai tad, kad sēde ir slēgta, jo Sudrabas kundzi tas nemaz neinteresē.»

Komisijas gala ziņojumu atbalstīja četri deputāti – Inguna Sudraba (NSL), Ainārs Mežulis (ZZS), Igors Pimenovs (Saskaņa), kā arī Mārtiņš Šics (LRA).

Pēc Smiltēna domām, komisija nevarēja panākt, lai kādu iesēdina cietumā, bet tā varēja panākt, lai sarunas tiktu publiskotas pilnā apmērā. Tautai būtu jāzina savi «varoņi», tā, iespējams būtu vienīgā pievienotā vērtība, ko var vēl uzreiz panākt šis lietas kontekstā, uzsver deputāts.

Deputāts uzsver, ka ikvienam komisijas deputātam bija iespēja iepazīties, klausīties šīs audio sarunas daudz plašākā mērogā nekā tās tika publicētas. Izdarīt secinājumus un nākt ar piedāvājumiem, vai ir nepieciešami kādi uzlabojumi.

Arī Smiltēns piekrīt, ka šajā Oligarhu lietā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, iespējams, ne līdz galam kvalitatīvi izdarīja savu darbu, «jo ir daudz epizožu, kurās ir noziedzīgi nodarījumi un kur līdz galam nav veiktas izstrādes».

Pēc Smiltēna domām, vienīgais, ko var darīt ar šo «izgāzto» lietu – nodot to sabiedrības vērtēšanā. «To sauks par politisko atbildību. Oligarhu sarunās pieminēto cilvēku patiesie nolūki un mērķi tiks izgaismoti, un sabiedrība varēs izdarīt secinājumus un izvēli.»

«Vajag lietas izgaismot, tieši tāpat kā ar balsojumiem Saeimā. Tiem ir jābūt atklātiem. Jo tā ir demokrātija. Es domāju, ka mēs ne līdz galam izmantojam demokrātijas priekšrocības,» turpina Smiltēns.

Ja demokrātija, tad kāpēc parlamentārās izmeklēšanas komisijā ir cilvēki, kas saistīti ar Aivaru Lembergu, vienu no galvenokārt pieminētajām personām Oligarhu lietā?

Saeimas vairākums šobrīd kontrolē balsis, kuras iespējams nodrošina ļoti lielu ietekmi Lemberga kungam un citiem ļoti ietekmīgiem cilvēkiem, un šīs saruna to tikai apliecina, uzsver Smiltēns.

Tāpat Smiltēns, būdams jurists, uzsver, ka tas naudas un resursu apjoms, kas ir ļoti ietekmīgu vīru rokās Latvijā, ļauj noalgot virkni advokātu un konsultantus «Tas jau nav viens advokāts, kas strādā, piemēram, pie Lemberga tiesas procesa lietas. Cik esmu dzirdējis un runājis, tad tie ir vairāku advokātu biroji, veseli biroji, kas strādā pie tā.»

Kā jurists Smiltēns atzīmē, ka agrāk vai vēlāk Lemberga tiesas spriedumam ir jābūt, pat neskatoties, ka tas «velkas» tik ilgi. «Es kā politiķis neprognozēšu tiesas lēmumu, kāds tas būs, jo to traktēs, kā politisku spiediena izdarīšanu pret tiesu. Bet es ticu un ceru, ka šis spriedums būs taisnīgs un atbilstošs valsts, kā arī sabiedrības interesēm.»


Pievienot komentāru

E-veselības ieviešana līdz šim izmaksājusi 16,4 miljonus eiro

Lai ievestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu ietvaros ir 16,409 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas gala atskaite par pamatnostādņu E-veselība Latvijā ieviešanu 2014.-2017.gadā.

DP aizturējusi pensijas vecuma vīrieti aizdomās par spiegošanu Krievijas labā

Drošības policija aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturējusi kādu pensijas vecuma Latvijas iedzīvotāju. Aizturēšana notikusi jau pagājušajā nedēļā un vīrietim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Gobzems: Premjera nominācija pienākas KPV LV

Ministru prezidenta amata nominācija pienākas partijai KPV LV, intervijā Latvijas Radio šādu pārliecību pauž partijas KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Apšauba Latvijas slimnīcu gatavību reaģēt katastrofu gadījumā

Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā, pausts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētījumā, kas veikts kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību.

Lāčplēsis apstiprina koalīcijas izjukšanu Daugavpils domē

Latgales partija izstājas no koalīcijas ar Daugavpils mēra Riharda Eigima pārstāvēto Mūsu partiju, tādējādi koalīcija pilsētas domē vairs nedarbojas, sasauktajā preses konferencē paziņoja domes deputāts, Latgales partijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Virza noteikumus par finanšu noziegumu apkarošanu nebanku kreditēšanas jomā

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 22.oktobrī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Latvija turpina sniegt medicīnisku atbalstu Ukrainas krīzē cietušajiem

Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari pirmdien, 22.oktobrī, 18 dienu ilgu ārstēšanas kursu uzsāks astoņi Ukrainas krīzē cietušie.

Par sievas slepkavību notiesātais Ivanovs no Latvijas vēlas piedzīt 54 miljonus eiro

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

VID: Auto tirgotāji sāk iznākt no ēnu ekonomikas

Par vairāk nekā 9,7 miljoniem eiro ir pieauguši kopbudžeta ieņēmumi automašīnu tirdzniecības nozarē, sasniedzot 119,6 miljonus eiro, tā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati par šī gada deviņiem mēnešiem.

Pabriks uzskata, ka Rinkēvičam vajadzētu saglabāt ārlietu ministra amatu

Edgars Rinkēvičs pagaidām ir labākais pieejamais kandidāts uz ārlietu ministra amatu neatkarīgi no tā, vai jaunā valdība tiks veidota no piecām vai sešām partijām, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta 13.Saeimā ievēlētais apvienības Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks.

Bankā: Reģionos pieaug nekustamā īpašuma iegādes darījumi

Šogad teju par piektdaļu pieaudzis nekustamo īpašumu darījumu skaits reģionos par summu līdz 20 000 eiro bez pirmās iemaksas, liecina Swedbank apkopotie dati.

Finanšu un Veselības ministrijas aprēķini par veselībai iztērēto budžetu atšķiras

Apmulsumu starp Finanšu un Veselības ministrijām radījis 2019.gada budžeta plāna projektā norādītais finansējums veselības nozarei, jo, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, veselības aprūpes budžets šogad veido 4% no iekšzemes kopprodukta, kamēr, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, tas ir tikai 3,5% no IKP.

Ievērībai: No rīta redzamību var apgrūtināt migla un lietus; mitri ceļi var būt slideni

Iestājoties rudenīgiem laika apstākļiem, aicina autovadītājus ņemt vērā to, ka rīta un vakara stundās kļūst arvien tumšāks, redzamību var pasliktināt arī migla. Lietus un kritušo lapu dēļ ceļi var kļūt slideni.

Bordāns: Panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienība paliek opozīcijā

Mēs panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienības valdībā nav, tik kategoriski intervijā Latvijas Radio izteicās Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

ASV izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju

Amerikas Savienotās Valstis vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju,  paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, apsūdzot Krieviju šī līguma pārkāpšanā.

Gaidāms lietus un brāzmains vējš, iespējams arī slapjš sniegs

Nedēļas sākumā Latvijas teritoriju šķērsos dziļš ciklons, tādēļ tuvākās nedēļas laikā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts. Gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 grādiem pēc Celsija, iespējams arī slapjš sniegs.

Nedēļa Lietuvā. Dubultpilsonības jautājumu izšķirs referendumā

Lietuvā ilgi apspriestais jautājums par dubultpilsonības regulējuma paplašināšanu tiks izlemts tautas nobalsošanā 2019.gada maijā, vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām, tā ceturtdien 18.oktobrī, nolēmis Lietuvas Seims.

BNN nedēļas apkopojums: Apstiprinātā Saeima. Atklāts prezidents.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Prezidenta vēlēšanas; Konkurence; Reputācija; Pārmaiņas; Izglītība; Valdība; Cerība; Apstiprinājums.

Vējonis turpinās izvērtēt Gobzema, Bordāna un Pabrika kandidatūras premjera amatam

Pēc notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpinās izvērtēt Alda Gobzema, Jāņa Bordāna, Arta Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Igaunijas premjers tiekas ar filantropu, Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu

Tikšanos ar programmatūras ražotāja Microsoft bijušo izpilddirektoru, filantropu Bilu Geitsu aizvadījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

Ekonomikas ministrija rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām.

Brīvdienās iespējami uzduļķojumi Rīgas ūdensvadā

Sakarā ar liela diametra pieslēguma izbūvi ūdensvadam Krasta ielā un ar to saistītajām ūdens plūsmu pārmaiņām Rīgas ūdensvada tīklā, nedēļās nogalē un nākamās nedēļas sākumā iespējami uzduļķojumi pilsētas centrā Pļavniekos, Purvciemā, Maskavas priekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā un Juglā, informē SIA Rīgas ūdens.

Saeimas komisija pabeidz darbu pie Diasporas likumprojekta

Saeimas Ārlietu komisijas piektdien, 19.oktobrī, panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā.

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu; iedzīvotāji kategoriski iebilst

Igaunijas banka AS Coop Pank Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem. Tikmēr vietējie iedzīvotāji un biedrības Zolitūde 21 11 pārstāvji izsaka kategoriskus iebildumus šiem plāniem.

CVK apstiprina 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 19.oktobrī, apstiprinājusi 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, Jaunā konservatīvā partija – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 11,01%, Zaļo un zemnieku savienība  – 9,91%, bet Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.

Jaunākie komentāri