bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 26.02.2020 | Vārda dienas: Aurēlija, Evelīna, Mētra
LatviaLatvija

Sociālie partneri nav mierā ar 45 miljoniem mediķu algu pieaugumam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Patlaban valdošās koalīcijas partiju apspriestā iespēja mediķu atalgojuma palielināšanai nākamā gada budžetā atvēlēt tikai 45 miljonus eiro solīto 120 miljonu eiro vietā valdības sociālajiem partneriem nav pieņemama, trešdien, 4.septembrī, pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdes žurnālistiem uzsvēruši tās dalībnieki.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pēc sēdes informēja, ka koalīcijai iepriekš piedāvāti divi budžeta projekti, vienā variantā balstoties uz fiskālo telpu aptuveni 150 miljonu eiro apmērā. Šajā budžeta projektā 25 miljoni eiro bijuši paredzēti neatkarīgajām institūcijām un sabiedriskajiem medijiem, bet 127 miljoni eiro – mediķu un pedagogu algām, sacīja Viņķele, kura šo projektu atbalstījusi. Tomēr šis projekts neesot guvis atbalstu pārējo valdību veidojošo partiju vidū.

Ministre sacīja, ka otrs budžeta projekts, ar kuru patlaban strādā koalīcija, paredz finansējumu 150 miljonu eiro apmērā sadalīt pa visām ministrijām. Tas nozīmētu, ka mediķu atalgojuma palielināšanai tiktu atvēlēti tikai 45 miljoni eiro, kas nav pat puse no mediķiem solītā finansējuma.

Viņķele par aktuālajām diskusijām informēja valdības sociālos partnerus, kuri atbalstījuši Veselības ministrijas (VM) prioritātes un apņēmušies «skaidri un strikti» norādīt valdībai un koalīcijai kopumā, ka tām ir saistoši pašu pieņemtie lēmumi saistībā ar veselības aprūpes finansējumu. Pērn atbalstītie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredz, ka veselības aprūpes budžets 2020.gadā nedrīkst būt mazāks par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet mediķu algām jāparedz papildu 120 miljoni eiro.

Uz jautājumu, vai mediķu atalgojuma palielināšanai trūkstošo finansējumu iespējams rast VM iekšienē, Viņķele apgalvoja, ka tas neesot iespējams.

«Finansējums nav nekāds olis jūrmalā, kuru var netīšām atrast. Finansējums veselības aprūpei ir jau hroniski nepietiekams – nav iespējams nodrošināt pakalpojumu pieejamību, kā arī gan privātajam, gan publiskajam pakalpojumu sniedzējam nevaram samaksāt pašizmaksu par pakalpojumiem. Kur tad to naudu tur var atrast?» retoriski vaicāja Viņķele.

Sociālie partneri ir pārliecināti, ka nākamā gada valsts budžetā rast solītos 120 miljonu eiro mediķu atalgojuma palielināšanai ir iespējams.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris žurnālistiem uzsvēra, ka risinājums, kurā mediķu algām tiktu paredzēti tikai 45 miljoni eiro, valdības sociālajiem partneriem nav pieņemams.

«Tiesiskā valstī, veidojot budžetu, vispirms jāievēro likumā paredzētās garantijas, bet par pārējām pozīcijām diskusijām jābūt pēc tam,» sacīja Keris.

«Tāds šodien bija arī NTSP apakšpadomes lēmums – pirmkārt, atbalstīt VM iesniegtās prioritātes un tām nepieciešamo finansējumu, kas atbilst Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Otrkārt, aicināt valdību, veidojot budžetu, ievērot to, ko valdība apņēmusies savā valdības deklarācijā un rīcības plānā, proti, izpildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās garantijas,» uzsvēra Keris.

Keris sacīja, ka ekonomika ir augoša, turklāt nākamā gada budžets būs lielākais Latvijas vēsturē. Keris atzina, ka kopējais pieejamā finansējuma apmērs nemainās, tomēr tā sadalījums atbilstoši prioritātēm mainās atbilstoši tam, vai likumi tiek ievēroti. «Mēs aicinām, veidojot budžeta projektu, ievērot tiesiskumu un starptautisko sadarbības partneru ieteikumus,» uzsvēra arodbiedrības vadītājs.

Pēc viņa paustā, sociālie partneri patlaban sagaida, ka Ministru prezidents tuvākajā laikā sasauks NTSP sēdi, kā tas tika solīts iepriekšējā šīs padomes sēdē. Keris norādīja, ka sociālie partneri šajā sēdē plāno ziņot pat Veselības apakšpadomes lēmumu, turklāt arī tagad katra no iesaistītajām pusēm diskusijās par nākamā gada budžeta projektu aicināta rīkoties atbilstoši savai kompetencei.

Arī Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs pauda sašutumu par esošo situāciju, norādot, ka galvenie cietēji būs pacienti.

«Mēs jau tagad iezīmējam vājos punktus, kādi būs, ja likuma prasības netiks pildītas. Piemēram, paredzam, ka Vidzemes reģionā noteikti pasliktināsies pakalpojumi, kuri saistīti ar mamogrāfiju un sieviešu izmeklēšanu,» sacīja Kalējs.

Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) vadītājs Māris Rēvalds sacīja, ka neviena civilizēta valsts veselības aprūpei neatvēl mazāk kā 12% no vispārējās valdības izdevumiem, bet Latvija nekad pat pietuvojusies šim šim līmenim, šogad pārsniedzot vien 10%. Rēvalds uzskata, ka budžeta proporcijas Latvijā tradicionāli nav bijušas pareizas, un tas būtu jāmaina.

Viņķele agrāk atzinusi, ka mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

Viņa piebilda, ka ir diezgan skaidrs, ka VM finansējuma pieprasījums pilnā apmērā netiks apmierināts, tāpēc modelēti scenāriji gadījumam, kad viss finansējuma pieprasījums netiek apstiprināts.

Kā skaidroja politiķe, ministrija strādājusi pie tā, lai mērķēti virzītu atalgojuma pieaugumu nozarē, proti, kas būs specialitātes vai profili, kuros šis atalgojuma pielikums būs jānodrošina. Ministre gan teica, ka pagaidām nevēlas atklāt, par kurām specialitātēm vai profiliem varētu būt runa, bet par šo risinājumu paredzēts vienoties kopā ar nozari.

Viņķele uzskata, ka Saeima, atbalstot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, ierakstot, ka 2020.gadā mediķu atalgojums jāpalielina par 20%, izturējās bezatbildīgi, jo tas, ka šāds finansējums nebūs pieejams, esot bijis skaidrs jau balsojuma brīdī.

«Budžeta neatņemama sastāvdaļa ir trīs gadu prognozes, kuras bija zināmas pagājušā gada vasarā,» piebilda ministre. Viņa uzskata, ka ilgtermiņā politiķiem vajadzētu stiprināt drosmi teikt arī nepatīkamo un nedot solījumus, kuri nav izpildāmi.

Kā iepriekš pauda ministre, nākamā gada budžetā papildu vajadzībām, kas nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt apmēram 100 miljoni eiro. Arī neoficiāli izskanējis, ka budžetā ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami apmēram 100 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka 2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā – par 35,7 miljoniem eiro.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam – 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam – 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no Finanšu ministrijas (FM) sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva – 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka Rīgas satiksmes iekļaušana valsts deficītā.

Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.

Vēl ziņots, ka pēc Eiropas Savienības kritērijiem Rīgas satiksme ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro.


Pievienot komentāru

Igaunijā policijas priekšnieka algu paceļ līdz 6 000 eiro

Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektora mēnešalga ir noteikta 6 000 eiro apmērā, tā paredz Igaunijas iekšlietu ministra Marta Helmes lēmums, ziņo ERR.

Igaunijā noraida aptieku reformas atcelšanas likumprojektu

Igaunijas parlamentā otrdien, 25.februārī, noraidīts grozījumu projekts, kas paredzēja mainīt valstī plānoto aptieku reformu, kuras nolūks ir aptieku pāriešana aptiekāru īpašumā. Grozījumu projektu bija iesniegusi Igaunijas Konservatīvā tautas partija, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Ar sociālajām garantijām vēlas stiprināt tiesnešu neatkarību

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 25.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, ar kuriem plānots stiprināt Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību.

Pērn veikti 530,6 miljoni bezskaidrās naudas maksājumu 203 miljardu eiro apjomā

Salīdzinājumā ar 2018.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

JKP dod mājienu par vēlmi Magņitska sankciju sarakstā redzēt arī Šķēli

Jaunās konservatīvās partijas ieskatā tā dēvētais Magņitska sankciju saraksts būtu jāpapildina arī ar citiem Latvijas oligarhiem, partijai netieši dodot mājienu par vēlmi tajā redzēt arī ekspolitiķi Andri Šķēli.

Koronavīrusa dēļ Kanāriju salās vairākiem simtiem atpūtnieku liedz atstāt viesnīcu

Spānijas Kanāriju salās kādā viesnīcā ieviesti pārvietošanās ierobežojumi vairākiem simtiem viesu, jo naktsmītni apmeklējis kāds itāļu ārsts, kuram ir konstatēts koronavīruss, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Attaisnotie izdevumi – kā atgūt pārmaksāto nodokli

Ik gadu, sākot no 1.marta, ir iespējams atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā.

Ventas osta pārejas periodā segs Ventspils brīvostas pārvaldes izmaksas

Jaundibinātā AS Ventas osta pārejas periodā līdz visu ostas funkciju pārņemšanai segs Ventspils brīvostas pārvaldes izmaksas.

Pētījums: Eiropas lielākiem uzņēmumiem CO2 samazināšanā jāiegulda divtik

Eiropas vadošiem uzņēmumiem zema oglekļa dioksīda projektos ir jāiegulda divreiz vairāk nekā šobrīd, lai līdz 2050.gadam sasniegtu klimata neitralitāti, tā secināts pētījumā, ko citē beļģu ziņu portāls EurActiv.

Misāne jānogādā Latvijā līdz 4.martam

Informācija nodota arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokuroram, kas veic pirmstiesas kriminālprocesu lietā, kurā Misāne atzīta par aizdomās turēto un viņai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Armēnijas eksprezidentu Sargsjanu tiesā par apsūdzībām korupcijā

Armēnijā tiesas priekšā otrdien, 25.februārī, stājas Kaukāza valsts eksprezidents Seržs Sargsjans par apsūdzībām liela apmēra korupcijā, kuras pats politiķis uzskata politiski motivētām, ziņo ASV valsts medijs Radio Brīvā Eiropa.

Konkurences padome atļauj AS Citadele banka iegūt ietekmi pār divām kompānijām

Konkurences padome ceturtdien, 20.februārī, pieņēmusi lēmumu atļaut AS Citadele banka iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA UniCredit Leasing un SIA UniCredit Insurance Broker nekonstatējot būtisku kaitējumu konkurencei.

CVK izsludina Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 25.aprīlī

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Likums stājās spēkā otrdien, 25.februārī, tādējādi vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Kaljulaida svētku uzrunā izgaismo rupjību parlamentā, mudina ieguldīt pētniecībā

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida Igaunijas neatkarības dienas uzrunā izteikusi skumjas, ka valdošā koalīcija pērn «paudusi rupjus un muļķīgus izteikumus» tā vietā, lai risinātu būtiskas problēmas, ziņo raidsabiedrība ERR.

VUGD: Projekta ietvaros stiprināta dienestu sadarbība plūdu novēršanā

No 19. līdz 20.februārim, Vitebskā norisinājās Eiropas Savienības finansētā projekta Pārrobežu sadarbības uzlabošana plūdu prevencijā, vadībā un vides piesārņojuma mazināšanā darba grupas sanāksme.

KM kopā ar nozares profesionāļiem vērtēs iespējas kultūras pasākumiem saglabāt samazinātās PVN likmes

Ministrija to darīs kopā ar sadarbībā ar nozares profesionāļiem – kultūras pasākumu producentiem, kultūras norises veidojošajām nevalstiskajām organizācijām, kā arī pašvaldībām un kultūras dzīves organizatoriem reģionos.

Viņķele: Latvija pret jauno koronavīrusu jau izturas piesardzīgāk nekā Eiropa

«Mēs esam bijuši piesardzīgāki un lēmuši, ka tomēr papildinām slimības definīciju un papildus [Ķīnu apmeklējušajiem] uzraugām cilvēkus, kas ir bijuši Itālijas Lombardijas un Veneto apgabalos, kā arī Dienvidkorejā un Irānā.»

Valstīm jāgatavojas koronavīrusa pandēmijai, uzskata Pasaules Veselības organizācija

Koronavīrusa izplatība pasaulē nav šobrīd nav pandēmija, tomēr pasaules valstu valdībām ir jāgatavojas šādam iespējamam izplatības pavērsienam, paziņojusi Pasaules Veselības organizācija, vēsta BBC.

Autovadītājim: Ceļi vietām apledojuši

Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Kuldīgas, Madonas, Saldus, Talsu, Tukuma, Valmieras un Ventspils apkārtnē.

Vācijā karnevāla gājiena dalībniekos ietriecas automašīna

Vācijā karnevāla gājiena laikā tā dalībniekos ietriekusies vieglā automašīna, nodarot miesas bojājumus ne mazāk kā 30 cilvēkiem, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Darbu beidzis līdzšinējais Rīgas domes sasaukums

Šodien stājas spēkā Saeimas pieņemtais Rīgas domes atlaišanas likums, līdz ar to darbu ir beidzis līdzšinējais Rīgas domes sasaukums.

EK nedomā slēgt valstu robežas koronavīrusa apturēšanai; palīdzēs ar 232 miljoniem eiro

ES dalībvalstī Itālijā bīstamais koronavīruss konstatēts vairāk nekā 200 cilvēkiem. Eiropas Komisija solījusi dalībvalstīm palīdzēt ar 232 miljoniem eiro, tomēr izslēgusi iespēju, ka vīrusa izplatības ierobežošanai varētu tikt atjaunota robežkontrole Šengenas zonā, raksta DW.

NA un LRA Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas startēs kopā

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Latvijas reģionu apvienība gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā, par Rīgas mēra amata kandidātu izvirzot Eināru Cilinski.

Jaunā Vienotība ārkārtas vēlēšanās Rīgā startēs kopā ar trim Rīgas līgas aktīvistiem

JV vēlēšanās startēs, neapvienojoties ar kādu citu politisko spēku, taču sarakstā tiks iekļauti arī tādi cilvēki, kas līdz šim nav darbojušies šajā partijā.

Ušakovs rosinās no GKR izstājušos politiķus iekļaut Saskaņas Rīgas domes vēlēšanu sarakstā

Ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs rosinās no partijas Gods kalpot Rīgai aizgājušos politiķus iekļaut politiskā spēka Saskaņa pašvaldības ārkārtas vēlēšanu sarakstā.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!