Šodien varētu ievēlēt pašvaldību vadītājus jaunizveidotajās pašvaldībās

Ceturtdien, 1.jūlijā, uz pirmo domes sēdi, kurā plānots ievēlēt domes priekšsēdētāju, sanāks 40 jauno pašvaldību domju deputāti.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Latvijā ar 1.jūliju darbojas 43 pašvaldības.

Rīgā jaunas vēlēšanas šogad nenotika, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn un turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Tāpat, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, kas atceļ Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, šīs abas pašvaldības turpinās darbu atsevišķi. Taču vēlēšanas abos novados notiks tikai 11.septembrī un pašlaik pašvaldības turpinās vadīt pagaidu administrācijas.

Līdz ar to uz pirmo sēdi šodien sanāks 40 domes, lai ievēlētu domes vadītāju.

Lielākoties par koalīcijas izveidi jaunievēlētie domnieki vienojušies jau pirms pirmās domes sēdes.

Šādas vienošanās panāktas arī valstspilsētu domēs.

Starp jaunajā Jelgavas domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību Visu Latvijai!– Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) – noslēgta vienošanās turpināt sadarbību un saglabāt esošo koalīciju. Līdz ar to ceturtdien par priekšsēdētāju, visticamāk, tiks ievēlēts līdzšinējais ilggadējais pilsētas mērs Andris Rāviņš (ZZS).

Rēzeknē līdzšinējā domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča pārstāvētā Saskaņa vēlēšanās ir ieguvusi vairāk nekā pusi – astoņas no 13 – deputātu vietām, tomēr tas ir par vienu mandātu mazāk nekā pirms četriem gadiem. Bartaševičs uzsvēra, ka kopumā atbalsts politiskajam spēkam ir audzis, šogad sasniedzot vairāk nekā 63%. 2009.gadā, kad Bartaševičs pirmo reizi tika ievēlēts pilsētas domē, atbalsts viņa politiskajam spēkam bija vairāk nekā 43%.

Liepājas partija (LP) ir vienojusies domes jaunajā sasaukumā sadarboties ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un NA.

Liepājas domes priekšsēdētāja amatam tiks virzīts Gunārs Ansiņš (LP), kurš līdz šim pildīja priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieka amatam plānots virzīt līdzšinējo vicemēru no LRA Ati Deksni. LRA saraksta līderis vēlēšanās gan bija līdzšinējais mērs Jānis Vilnītis.

Pateicoties Saskaņas un Latvijas Krievu savienības memorandam par koalīcijas izveidi Daugavpils domē, 1.jūlijā par Daugavpils domes priekšsēdētāju plānots ievēlēt Andreju Elksniņu (S), kurš domi vadīja arī iepriekšējā sasaukumā, taču amatu zaudēja.

Līdzīgi kā atsevišķās citās pašvaldībās, arī Jūrmalā varu saglabājis līdzšinējā mēra Gata Trukšņa pārstāvētais politiskais spēks – ZZS. Būtiski uzlabojot rezultātu, ZZS pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā ieguvis astoņas no 15 deputātu vietām domē. Līdz ar to pašreizējam mēram nebūs nekādu grūtību tikt pārvēlētam uz vēl vienu sasaukumu.

Arī ilggadējais Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), kurš pašlaik atrodas apcietinājumā, ievēlēts jaunajā domes sasaukumā un partijas Latvijai un Ventspilij valde viņu deleģējusi kā domes priekšsēdētāja amata kandidātu. Lembergs drīkstēja kandidēt pašvaldību vēlēšanās, jo attiecībā uz viņu nav stājies spēkā notiesājošs spriedums, taču vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) iepriekš mikroblogošanas vietnē Twitter skaidroja, ka apcietinājumā esošam cilvēkam ir liegtas tiesības piedalīties domes sēdēs. Tāpēc pašlaik nav skaidrs, kāds būs balsošanas iznākums, jo Latvijai un Ventspilij ir septiņi no 13 deputātu mandātiem un pats Lembergs nedrīkst piedalīties balsošanā. Pārējie partiju pārstāvji izteikušies, ka negrasās balsot par viņu, tādēļ pašlaik izskatās, ka «Lemberga ērai» varētu būt pienācis gals.

Vēl par šo tematu: Raidījumā: Lembergam nav cerību kļūt par Ventspils mēru

Jēkabpils novada domē septiņi no deviņiem  ievēlētajiem sarakstiem par priekšsēdētāju vienojušies virzīt bijušo Jēkabpils mēru Raivi Ragaini (LZP). Atbalstu viņa kandidatūrai pauduši 12 deputāti no kopā septiņiem novada domē ievēlētajiem politisko spēku sarakstiem, tādējādi potenciāli Ragainim kā novada mēram būs 13 no 19 jaunajā domē ievēlēto deputātu balsīm. Ragaini atbalsta Latvijas Zaļā partija (LZP), Apvienība «Iedzīvotāji», NA, Jaunā konservatīvā partija (JKP), LRA un Vienotības kopīgais saraksts, Saskaņa un Latvijas Zemnieku savienība (LZS).

Jaunajā Valmieras novadā pašvaldību vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja partija Valmierai un Vidzemei, iegūstot 12 no 19 mandātiem. Visticamāk, Valmierai un Vidzemei saraksta līderis un līdzšinējais Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks saglabās varu arī jaunizveidotajā novadā.

Savukārt Ogres novadā līdzšinējā novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa pārstāvētais NA, LZS un LZP apvienotais saraksts ieguvis 13 no 23 deputātu mandātiem, tādēļ Helmanis, visticamāk, vadīs arī jaunizveidotā novada domi turpmākos četrus gadus.

 

 

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas