Šogad Latvijā valsts apmaksātu krūts rekonstrukciju saņēmušas jau 80 sievietes

Gada pirmajos četros mēnešos valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas operācijas saņēmušas 80 sievietes. 50 šādas operācijas veiktas Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, savukārt 30 – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Kā norāda Veselības ministrijā, kopumā 2022.gadam krūts rekonstrukcijai plānotais finansējums ir 1,1 miljons eiro, provizoriski paredzot, rekonstrukcijas operācijas nodrošināt 300 sievietēm.

Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte uzsver: «Mūsu ciešajā kopīgajā darbā ar Veselības ministriju, ārstiem un pacientēm panācām rezultātu – labāku izpratni starp visām iesaistītajām pusēm, kā arī plašāka sabiedrība ieguva informāciju par krūts vēzi, tā profilaksi un iespēju saņemt palīdzību. Ļoti novērtējam, ka sievietēm, kuru intereses mēs aizstāvam, šobrīd ir iespējams dzīvot cienīgi – jo ir pieejami līdzekļi valsts budžetā un ir iespēja saņemt nepieciešamo ārstēšanu un medikamentus, krūts rekonstrukciju.»

Izmaiņas apmaksas tarifos onkoloģijas jomā

Lai attīstītu krūšu rekonstruktīvās ķirurģijas pakalpojumus, šogad veiktas arī izmaiņas valsts apmaksāto manipulāciju tarifos, nodrošinot ārstniecības iestādēm atbilstošu samaksu gan par operācijas veikšanu, gan krūts implanta izdevumiem, kas līdz tam netika apmaksāts. Tāpat pārskatīts kolonoskopijas manipulācijas tarifs, izveidotas trīs jaunas staru terapijas manipulācijas, pārrēķinātas četras radioķirurģijas manipulācijas, kā rezultātā pacientiem ar onkoloģiskām slimībām uzlabota audzēju diagnostika un ārstēšana.

No šī gada efektīvāk tiek nodrošināts medikamentu izlietojums ķīmijterapijas procedūrām – to veic centralizēti, medikamentu šķīdinot slēgta tipa aptiekas telpās slimnīcā.

Tāpat paplašināts valsts apmaksāto pakalpojumu klāsts ar invazīvās radioloģijas pakalpojumu – tiešā intraarteriālā ķīmijembolizācija.

Sācis darboties «dzeltenais koridors»

Lai uzlabotu pieejamību diagnostiskiem izmeklējumiem pacientiem ar iespējamo ļaundabīgo audzēju recidīvu, ir izveidots «dzeltenais koridors». Tas paredz situācijas, kad pacienti ir virzāmi prioritārai diagnostisko izmeklējumu veikšanai un noteiktu speciālistu konsultāciju saņemšanai, ja pēc pacienta uzrādītām sūdzībām un simptomiem vai izmeklējumu rezultātiem radušās aizdomas par onkoloģiskās slimības recidīvu.

Šiem pacientiem noteiktie izmeklējumi ārstniecības iestādei jānodrošina desmit darba dienu laikā no brīža, kad pacients pierakstās uz izmeklējumiem.

«Dzeltenā koridora» sekundāra diagnostika jeb papildu citi vajadzīgie izmeklējumi vai speciālistu konsultācijas tiek veiktas 30 dienu laikā kopš pirmās speciālista konsultācijas, iekļaujot šajā termiņā arī ārstu konsilija lēmumu par pacienta ārstēšanas taktiku.

Šā gada pirmajā ceturksnī 172 pacienti saņēmuši izmeklējumus paātrinātā kārtībā.

Lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu savlaicīgu slimības norises uzraudzību un ārstēšanu, pacientiem ar noteiktām onkoloģiskām diagnozēm tādus prioritāros pakalpojumus kā kodolmagnētiskā rezonanse, ultrasonogrāfija, endoskopija, t.sk. dienas stacionārā, dermatoveneroloģija, traumatoloģija, ortopēdija, rokas un rekonstruktīvā mikroķirurģija, plastiskā ķirurģija dienas stacionārā, hematoloģija, rehabilitācija, t.sk. dienas stacionārā, no šī gada ir iespējams saņemt ārpus vispārējās pacientu plūsmas.

Veicot primāro vai sekundāro ļaundabīgo audzēju recidīvu diagnostiku – izmeklējumus un konsultācijas “dzeltenā koridora” ietvaros, kā arī prioritāro pakalpojumu ietvaros, ārstniecības iestādes saņem samaksu par veiktajiem pakalpojumiem pēc fakta, proti, virs kvotas.

No 1.jūlija uzlabos krūts vēža skrīninga izmeklējumu metodoloģiju

No pagājušā gada vidus tika ieviesta jauna metode dzemdes kakla vēža pārbaudēs, iepriekšējo pārbaudes metodi aizstājot ar šķidruma citoloģiju, kas ir precīzāka un būtiski samazina kļūdainas diagnozes noteikšanas iespējamību.

No šā gada 1.jūlija pēc jaunas, standartizētas sistēmas (krūts dziedzeru veidojumu malignitātes riska standartizētā novērtēšanas sistēma jeb BI-RADS sistēma) tiks sniegti mamogrāfijas pakalpojumi, kas dos kvalitatīvākus, precīzākus izmeklējumu aprakstus, kas balstīsies uz divu vai pat trīs radiologu acu principa.

Inovatīvi medikamenti onkoloģiskajiem pacientiem

Pateicoties papildu piešķirtajam finansējumam, kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļautas 10 jaunas inovatīvas zāles, tādējādi nodrošinot inovatīvās terapijas izvēles iespējas olnīcu vēža, prostatas vēža, krūts vēža, nesīkšūnu plaušu vēža gadījumā un atsevišķu hematoonkoloģisku saslimšanu gadījumā.

Sešām zālēm, kas kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas iepriekšējos gados, paplašināti kompensācijas nosacījumi, nodrošinot inovatīvo terpiju plašākām pacientu grupām melanomas, krūts vēža, plaušu vēža un limfoleikozes gadījumā.

Tāpat jaunas terapijas iekļautas pie mīksto audu sarkomas, aizkunģa dziedzera vēža un dzemdes kakla vēža, kur līdz šim pacientiem bija pieejama tikai standarta ķīmijterapija.

Veselības ministrijā atzīmē, ka, pateicoties onkoloģijai līdz šim lielākajam papildu piešķirtajam finansējumam veselības nozares budžetā – 30 miljoniem eiro –, šogad pacientiem pieejami jauni ārstnieciskie pakalpojumi, īsākā laikā var piekļūt izmeklējumiem slimības recidīva gadījumā, kā arī ir nodrošināta ārstēšana ar jauniem inovatīviem medikamentiem.

«Esam pavirzījušies tuvāk tam, lai Latvijā iedzīvinātu nākamās paaudzes onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanas plānu 2021.–2027.gadam, kura centrā ir nevis sistēma vai slimība, bet pacients. Organizāciju un speciālistu augstu novērtētais plāns formāli tiks apstiprināts tuvākajā laikā, taču tam jau šobrīd ir piešķirta daļa no vajadzīgā finansējuma un tas ir sācis nest pirmos rezultātus,» saka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas