bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.12.2019 | Vārda dienas: Hanna, Jana, Johanna
LatviaLatvija

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 22.augustā, pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas priekšlikuma skatīja jautājumu par iespēju visās Rīgas domes pakļautībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs ieviest mācību programmas valsts valodā.

Frakcija aicināja atbildīgajam departamentam sagatavot informatīvo ziņojumu, kā arī iesniegt konkrētus normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu iespējas visos Rīgas bērnudārzos ieviest mācību programmas valsts valodā.

Frakcijas vadītājs Dainis Locis (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka daudzās pilsētas apkaimēs nav pieejami bērnudārzi, kuros īsteno izglītību latviski un šāda situācija ir nepieļaujama.

«Tas ir ūnikums un nav normāli, ka vecākiem nemaz nav iespējas izvēlēties, kādas plūsmas dārziņā sūtīt savu bērnu,» sacīja Locis.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka frakcija nepiedāvā radikālas izmaiņas «tūlīt un uzreiz», bet gan piedāvā bērnudārzu pāreju uz mācībām valsts valodā ar 2020.mācību gadu. «Gribam dot šo pārejas periodu, lai sakārtotu tehniskos jautājumus. Ir jāizstrādā kompleksa programma, lai šo mērķi sasniegtu. Šobrīd ir priekšlikumi, bet tajos nav konkrētības un nav termiņu,» teica Locis.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis deputātiem stāstīja, ka visa pāreja uz apmācībām valsts valodā jāīsteno saskaņā ar valsts politiku, kas jau tagad nosaka, ka no piecu gadu vecuma mazākumtautību pirmsskolās jāuzsāk pakāpeniska pāreja uz programmas īstenošanu latviski, saglabājot iespēju sazināties arī mazākumtautības valodā.

«Mēs katru gadu speram soļus, lai atvērtu jaunas latviešu plūsmas grupas un ir palielinājies to iestāžu īpatsvars, kur izmanto abas valodas,» sacīja Balamovskis.

Pēc viņa teiktā, pašvaldība pēdējo piecu sešu gadu laikā pamatā dibina tikai latviešu plūsmas grupiņas, tomēr lielākā problēma ir pedagoģiskais resurss, jo pat  iestādēs, kas būtu gatavas pārveidot grupas uz latviešu plūsmu, tas «bremzējas» pedagogu trūkuma dēļ.

«Tomēr tā ir kompleksa problēma valstī, ka jauni, sagatavoti pedagogi uz pirmsskolu nenāk strādāt pat gadījumos, ja ir konkurētspējīgs atalgojums,» pauda Balamovskis.

Diskusijās par šo jautājumu teju divu stundu garumā iesaistījās kā koalīcijas, tā opozīcijas deputāti.

Jaunā Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova (S), kas ir arī Rīgas 80.vidusskolas direktore, apgalvoja, ka situācija ar latviešu valodas skolotājiem visos līmeņos ir traģiska un pat latviešu ģimnāzijās nav latviešu valodas skolotāju.

Tāpat viņa norādīja, ka vidējais vecums bērnudārza audzinātājām ir 56 gadi un arī augstskolas nespēj aizpildīt pedagogu programmās paredzētās vietas.

To, ka vakanču skaitam ir tendence pieaugt, apstiprināja arī Balamovskis, tomēr Locis sacīja, ka šādas problēmas deputātus neatbrīvo no pienākuma meklēt risinājumu.

Taujāts, ko varētu darīt, lai risinātu vakanču jautājumu, Balamovskis norādīja, ka nav vienas konkrētas atbildes un situāciju varētu uzlabot kompleksi risinājumi – atalgojums, infrastruktūra, mācību vide un citas lietas.

Tikmēr deputāte Iveta Ratinīka (LA) taujāja, vai VL-TB/LNNK ir veikusi aptauju, kas ar empīriskiem datiem liecinātu par nepieciešamību mainīt situāciju. Tāpat viņa taujāja, vai VL-TB/LNNK ir informēta, ka jaunais izglītības saturs jāievieš no 1.septembra, bet daļai skolotāju joprojām nav materiālu.

«Vai jūs saprotat, ka sarunvalodas lietojums un prasmes mācīt valodu pareizi pedagogam ir divas atšķirīgas lietas,» prasīja Ratinīka, interesējoties arī par to, vai VL-TB/LNNK ir veikusi aprēķinus, cik izmaksātu metodikas nodrošināšana un citas lietas.

Locis atbildēja, sakot, ka aptauju veicis nav, bet «tam arī neesot nozīmes», jo virknē apkaimju neesot iespēju iegūt izglītību valsts valodā.

«Mums ir jānodrošina iespēja izvēlēties vest vecākiem savus bērnus uz divplūsmu dārziņiem,» teica domnieks, atkārtoti norādot, ka negrib panākt pāreju uzreiz, bet gan pakāpeniski.

Domnieki ilgstoši dalījās viedokļos par šo jautājumu, taču bija vienisprātis, ka latviešu valodas lietojums bērnudārzos ir jāstiprina.

Piemēram, deputāte Olga Veidiņa (S) vērsa uzmanību, ka ir jāizpēta, kā šādas pārmaiņas ietekmētu bērnu psihi.

«Ir gadījumi, kad bērni pusgadu nerunā, bet pēc tam atsāk runāt divās valodās. Mēs nedrīkstam ko tādu uzspiest, tam visam ir jānāk ar mīlestību, ar labu attieksmi, lai arī valodas lietotājos rosinātu labu nostāju pret savu valsti,» sacīja domniece.

Komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (GKR) apgalvoja, ka daudzi filologi norāda uz kopsakarību, ka pirms bērns ir pilnībā apguvis dzimto valodu, viņam ir grūtāk mācīties pareizi lietot arī svešvalodas. Tāpat Aldermanes ieskatā, visām domē pārstāvētajām frakcijām būtu jāvēršas valdībā ar iniciatīvu panākt, ka vismaz daļu no pirmsskolas pedagogu atalgojuma sedz valsts.

Tikmēr deputāts Ainārs Baštiks (GKR) rosināja šo jautājumu skatīt atkārtoti, taču kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem.

«Izteikt risinājumus mēs varam, bet sanāksmē kopā ar valsts ierēdņiem mēs redzētu, vai tiešām ir interese, ko risināt, jo problēmu ir lērums,» pauda domnieks.

Savukārt Ratinīka norādīja, ka atbalsta vienotas sistēmas ieviešanu abu plūsmu grupās, taču nedrīkst pieļaut, ka tas notiek formāli, neproduktīvi, un ierobežojot līdzpilsoņu pamattiesības.

«Uzskatu, ka šo pāreju var īstenot, visas jaunatklātās latviešu valodas grupas nodrošinot ar kvalitatīviem pasniedzējiem. Tiem, kas ir sākuši mācības mazākumtautību grupā, tās ir jāpabeidz, izņemot, ja visi vecāki vienojas, ka vēlas to mainīt. Šī vajadzība ir jāapzina,» sacīja deputāte.

Tikmēr departamenta pārstāvji informē, ka, lai nodrošinātu pirmsskolas pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un sagatavotos izglītības satura izmaiņām, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru 2018./2019.mācību gadā tika organizēti latviešu valodas prasmju pilnveides kursi, kā arī citi atbalsta pasākumi.

2019./2020.mācību gadā Rīgā pirmsskolas izglītības pakalpojums tiks nodrošināts 146 bērnudārzos, tajā skaitā 76 no tiem īstenos izglītības programmu latviešu valodā, 40 – gan latviešu, gan mazākumtautību valodā un 38 – mazākumtautību valodā.

Pirmsskolas izglītības pakalpojums tiks nodrošināts arī 17 skolās un vienā interešu izglītības iestādē.

Analizējot statistiku par rindām uz vietu bērnudārzos, departaments secinājis, ka vecāki savus bērnus biežāk piesaka pirmsskolas izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu, tādēļ pieprasījums tur ir lielāks kā mazākumtautību plūsmā, kas veido arī lielākas rindas.

Nākotnē departaments plāno bērnudārziem, kuros līdz šim īstenoja tikai mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, saņemt licenci arī pirmsskolas izglītības programmai valsts valodā, tā uzlabojot latviešu valodas lietojuma vidi gan pirmsskolas audzēkņiem, gan darbiniekiem.

Tāpat plānots turpināt tādu grupu skaita palielināšanu, kas īsteno programmu valsts valodā, proporcionāli samazinot mazākumtautību grupu skaitu. Esot arī paredzēts attīstīt bērnudārzu tīklu, organizēt pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku profesionālās kompetences pilnveides pasākumus un akcentējot latviešu valodas prasmju līmeņa paaugstināšanas iespējas, kā arī saglabāt latviešu valodas skolotāju amata vienību skaitu mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā.

Jaunajā mācību gadā papildu tiks atvērtas sešas grupas ar programmu latviešu valodā.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Dienestā iesauks jaunākus, attīstīs Klaipēdas ostu, mazumtirdzniecības nodoklis kavēsies

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija iesaukuma vecuma pazemināšana nacionālā militārā dienestā, Klaipēdas ostas attīstības plāna apstiprināšana un mazumtirdzniecības nodokļa ieviešanas atlikšana.

BK Ventspils Lemberga dēļ varētu būt problēmas ar finansējuma saņemšanu

ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga atrašanās basketbola kluba Ventspils prezidenta amatā varētu būt šķērslis turpmākai finansējuma saņemšanai.

Lembergs aptur savu darbību Latvijas Olimpiskajā komitejā

Latvijas Olimpiskās komitejas Individuālais biedrs un Izpildkomitejas loceklis Aivars Lembergs piektdien, 13.decembrī, LOK Valdei paziņojis, ka aptur savu darbību organizācijā.

Domnīca: Pret Krievijas rīcību jācīnās, sodot Facebook, ķerot spiegus un atbalstot pilsonisko pretošanos

Domnīca Eiropas Vērtību centrs drošības politikai ir izstrādājusi vadlīnijas valstu cīņai pret Krievijas centieniem tās ietekmēt. Padomu vidū ir Krievijas spiegu izgaismošana, interneta lieluzņēmumu sodīšana un pilsoniskās pretošanās veicināšana.

ASV noteiktās sankcijas neskars uzņēmumus, kur Lembergam atņemtas kontroles tiesības

ASV noteiktās sankcijas neskars tos uzņēmumus, kuros ar tiesas lēmumu Aivaram Lembergam atņemtas jebkādas kontroles, ietekmes tiesības.

Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdi atstājuši Ralfs Kļaviņš un Edvīns Bērziņš

Darbu Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdē pārtraukuši SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš un bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Igaunijā līdzsvarojas Tallinas reģiona IKP ar valsts vidējo rādītāju

2018.gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Tallinas reģionā bija 167% no Igaunijas vidējā.

Eurostat: Latvijā mājsaimniecību labklājība pērn bijusi viena no zemākajām ES

Reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Likvidējot braukšanas atlaides vēl vairākos RMS maršrutos, Rīgas satiksme cer ietaupīt 1,75 miljonus eiro gadā

Likvidējot braukšanas maksas atlaides vēl vairākos SIA Rīgas mikroautobusu satiksme maršrutos, SIA Rīgas satiksme cer ietaupīt aptuveni 1,75 miljonus eiro gadā.

Vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu

Pēdējo dienu laikā vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu, liecina  informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv incidentu analīze.

Ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi varētu ievēlēt uz pieciem gadiem

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.

ES pagarina sankcijas pret Krievijas nozarēm par Ukrainu

Eiropas Savienība ir paildzinājusi termiņu tās sankcijām pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari līdz 2020.gada vidum. Maskava šādi tiek sodīta par agresiju, ko izvērsusi pret kaimiņvalsti Ukrainu.

Rīgas un Ventspils ostā vairs nestrādās vietvaru pārstāvji

Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK.

CSDD uzsāks starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu

«Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.»

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā – 869,4 miljoni eiro

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 869,367 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Briti Brexit vēlēšanās izvēlas Džonsona konservatīvos

Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvaru ir pieteikusi valdošā Konservatīvā partija. Tās solījums īstenot valsts izstāšanos no Eiropas Savienības tai atnesis drošu vienpartijas vairākumu, liecina nepilnīgi vēlēšanu rezultāti.

Autovadītājiem: Kurzemē apledojuši ceļi

Kurzemē 13.decembra rītā apledojums vietām apgrūtina braukšanu par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

ES dalībvalstis atbalsta kursu uz klimatneitralitāti 2050.gadā, Polija ne

Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir atbalstījušas Eiropas Komisijas piedāvāto politisko kursu, kas paredz konkrētu rīcību, lai bloks līdz 2050.gadam kļūtu klimatneitrāls. Polija atteikusies tam piekrist savas akmeņoģļu enerģētikas dēļ.

Eigimu rosina apsūdzēt par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

KNAB rosina Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu divās lietās pret Rihardu Eigimu par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un nelikumīgi glabātu šaujamieroča munīciju.

Rīgas domes pagaidu vadību plāno uzticēt VARAM valsts sekretāram Balševicam

Ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Nedēļas izskaņā un nākamās nedēļas sākumā silts laiks un bieži gaidāmi nokrišņi

Laika apstākļus nākamajā nedēļā noteiks ciklonu darbība. Debesis lielākoties klās mākoņi un bieži gaidāmi nokrišņi.

No ANO klimata konferences izraida vides aktīvistus, novērotājus

Madridē no ANO Klimata pārmaiņu konferences ceturtdien izraidīti vides aktīvisti un novērotāji pēc tam, kad konferences telpās sarīkota trokšņaina protesta akcija.

Rīgā 40.autobusa maršrutu Jugla–Ziepniekkalns aizstās 4.trolejbusa maršruts

Maršruta izmaiņas tiks īstenotas, sākot ar 2020.gada 2.janvāri, ziņo uzņēmumā Rīgas satiksme.

Ko Lietuvai nozīmēs zemāks vēlēšanu slieksnis – demokrātijas kvalitāti vai ķīviņus Seimā?

Lietuvas likumdevēji šonedēļ atbalstījuši vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu politiskajām partijām līdz 3%, bet partiju apvienībām – līdz 5%. Ieceres atbalstītāji to raksturo kā valsts demokrātijas briedumu, taču pretinieki sauc to par kaitējumu Seima darbam, jo partiju sadalījums varētu kļūt vēl sadrumstalotāks.

Latvijas nepilsonim Skripņikam piecu gadu cietumsods par karošanu Austrumukrainā

Atstāts negrozīts spriedums, ar kuru daugavpilietim Artjomam Skripņikam par piedalīšanos bruņotajā konfliktā Austrumukrainā, apmācot jaunos karavīrus, piespriests piecu gadu cietumsods.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!