bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.09.2019 | Vārda dienas: Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra
LatviaLatvija

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 22.augustā, pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas priekšlikuma skatīja jautājumu par iespēju visās Rīgas domes pakļautībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs ieviest mācību programmas valsts valodā.

Frakcija aicināja atbildīgajam departamentam sagatavot informatīvo ziņojumu, kā arī iesniegt konkrētus normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu iespējas visos Rīgas bērnudārzos ieviest mācību programmas valsts valodā.

Frakcijas vadītājs Dainis Locis (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka daudzās pilsētas apkaimēs nav pieejami bērnudārzi, kuros īsteno izglītību latviski un šāda situācija ir nepieļaujama.

«Tas ir ūnikums un nav normāli, ka vecākiem nemaz nav iespējas izvēlēties, kādas plūsmas dārziņā sūtīt savu bērnu,» sacīja Locis.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka frakcija nepiedāvā radikālas izmaiņas «tūlīt un uzreiz», bet gan piedāvā bērnudārzu pāreju uz mācībām valsts valodā ar 2020.mācību gadu. «Gribam dot šo pārejas periodu, lai sakārtotu tehniskos jautājumus. Ir jāizstrādā kompleksa programma, lai šo mērķi sasniegtu. Šobrīd ir priekšlikumi, bet tajos nav konkrētības un nav termiņu,» teica Locis.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis deputātiem stāstīja, ka visa pāreja uz apmācībām valsts valodā jāīsteno saskaņā ar valsts politiku, kas jau tagad nosaka, ka no piecu gadu vecuma mazākumtautību pirmsskolās jāuzsāk pakāpeniska pāreja uz programmas īstenošanu latviski, saglabājot iespēju sazināties arī mazākumtautības valodā.

«Mēs katru gadu speram soļus, lai atvērtu jaunas latviešu plūsmas grupas un ir palielinājies to iestāžu īpatsvars, kur izmanto abas valodas,» sacīja Balamovskis.

Pēc viņa teiktā, pašvaldība pēdējo piecu sešu gadu laikā pamatā dibina tikai latviešu plūsmas grupiņas, tomēr lielākā problēma ir pedagoģiskais resurss, jo pat  iestādēs, kas būtu gatavas pārveidot grupas uz latviešu plūsmu, tas «bremzējas» pedagogu trūkuma dēļ.

«Tomēr tā ir kompleksa problēma valstī, ka jauni, sagatavoti pedagogi uz pirmsskolu nenāk strādāt pat gadījumos, ja ir konkurētspējīgs atalgojums,» pauda Balamovskis.

Diskusijās par šo jautājumu teju divu stundu garumā iesaistījās kā koalīcijas, tā opozīcijas deputāti.

Jaunā Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova (S), kas ir arī Rīgas 80.vidusskolas direktore, apgalvoja, ka situācija ar latviešu valodas skolotājiem visos līmeņos ir traģiska un pat latviešu ģimnāzijās nav latviešu valodas skolotāju.

Tāpat viņa norādīja, ka vidējais vecums bērnudārza audzinātājām ir 56 gadi un arī augstskolas nespēj aizpildīt pedagogu programmās paredzētās vietas.

To, ka vakanču skaitam ir tendence pieaugt, apstiprināja arī Balamovskis, tomēr Locis sacīja, ka šādas problēmas deputātus neatbrīvo no pienākuma meklēt risinājumu.

Taujāts, ko varētu darīt, lai risinātu vakanču jautājumu, Balamovskis norādīja, ka nav vienas konkrētas atbildes un situāciju varētu uzlabot kompleksi risinājumi – atalgojums, infrastruktūra, mācību vide un citas lietas.

Tikmēr deputāte Iveta Ratinīka (LA) taujāja, vai VL-TB/LNNK ir veikusi aptauju, kas ar empīriskiem datiem liecinātu par nepieciešamību mainīt situāciju. Tāpat viņa taujāja, vai VL-TB/LNNK ir informēta, ka jaunais izglītības saturs jāievieš no 1.septembra, bet daļai skolotāju joprojām nav materiālu.

«Vai jūs saprotat, ka sarunvalodas lietojums un prasmes mācīt valodu pareizi pedagogam ir divas atšķirīgas lietas,» prasīja Ratinīka, interesējoties arī par to, vai VL-TB/LNNK ir veikusi aprēķinus, cik izmaksātu metodikas nodrošināšana un citas lietas.

Locis atbildēja, sakot, ka aptauju veicis nav, bet «tam arī neesot nozīmes», jo virknē apkaimju neesot iespēju iegūt izglītību valsts valodā.

«Mums ir jānodrošina iespēja izvēlēties vest vecākiem savus bērnus uz divplūsmu dārziņiem,» teica domnieks, atkārtoti norādot, ka negrib panākt pāreju uzreiz, bet gan pakāpeniski.

Domnieki ilgstoši dalījās viedokļos par šo jautājumu, taču bija vienisprātis, ka latviešu valodas lietojums bērnudārzos ir jāstiprina.

Piemēram, deputāte Olga Veidiņa (S) vērsa uzmanību, ka ir jāizpēta, kā šādas pārmaiņas ietekmētu bērnu psihi.

«Ir gadījumi, kad bērni pusgadu nerunā, bet pēc tam atsāk runāt divās valodās. Mēs nedrīkstam ko tādu uzspiest, tam visam ir jānāk ar mīlestību, ar labu attieksmi, lai arī valodas lietotājos rosinātu labu nostāju pret savu valsti,» sacīja domniece.

Komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (GKR) apgalvoja, ka daudzi filologi norāda uz kopsakarību, ka pirms bērns ir pilnībā apguvis dzimto valodu, viņam ir grūtāk mācīties pareizi lietot arī svešvalodas. Tāpat Aldermanes ieskatā, visām domē pārstāvētajām frakcijām būtu jāvēršas valdībā ar iniciatīvu panākt, ka vismaz daļu no pirmsskolas pedagogu atalgojuma sedz valsts.

Tikmēr deputāts Ainārs Baštiks (GKR) rosināja šo jautājumu skatīt atkārtoti, taču kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem.

«Izteikt risinājumus mēs varam, bet sanāksmē kopā ar valsts ierēdņiem mēs redzētu, vai tiešām ir interese, ko risināt, jo problēmu ir lērums,» pauda domnieks.

Savukārt Ratinīka norādīja, ka atbalsta vienotas sistēmas ieviešanu abu plūsmu grupās, taču nedrīkst pieļaut, ka tas notiek formāli, neproduktīvi, un ierobežojot līdzpilsoņu pamattiesības.

«Uzskatu, ka šo pāreju var īstenot, visas jaunatklātās latviešu valodas grupas nodrošinot ar kvalitatīviem pasniedzējiem. Tiem, kas ir sākuši mācības mazākumtautību grupā, tās ir jāpabeidz, izņemot, ja visi vecāki vienojas, ka vēlas to mainīt. Šī vajadzība ir jāapzina,» sacīja deputāte.

Tikmēr departamenta pārstāvji informē, ka, lai nodrošinātu pirmsskolas pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un sagatavotos izglītības satura izmaiņām, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru 2018./2019.mācību gadā tika organizēti latviešu valodas prasmju pilnveides kursi, kā arī citi atbalsta pasākumi.

2019./2020.mācību gadā Rīgā pirmsskolas izglītības pakalpojums tiks nodrošināts 146 bērnudārzos, tajā skaitā 76 no tiem īstenos izglītības programmu latviešu valodā, 40 – gan latviešu, gan mazākumtautību valodā un 38 – mazākumtautību valodā.

Pirmsskolas izglītības pakalpojums tiks nodrošināts arī 17 skolās un vienā interešu izglītības iestādē.

Analizējot statistiku par rindām uz vietu bērnudārzos, departaments secinājis, ka vecāki savus bērnus biežāk piesaka pirmsskolas izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu, tādēļ pieprasījums tur ir lielāks kā mazākumtautību plūsmā, kas veido arī lielākas rindas.

Nākotnē departaments plāno bērnudārziem, kuros līdz šim īstenoja tikai mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, saņemt licenci arī pirmsskolas izglītības programmai valsts valodā, tā uzlabojot latviešu valodas lietojuma vidi gan pirmsskolas audzēkņiem, gan darbiniekiem.

Tāpat plānots turpināt tādu grupu skaita palielināšanu, kas īsteno programmu valsts valodā, proporcionāli samazinot mazākumtautību grupu skaitu. Esot arī paredzēts attīstīt bērnudārzu tīklu, organizēt pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku profesionālās kompetences pilnveides pasākumus un akcentējot latviešu valodas prasmju līmeņa paaugstināšanas iespējas, kā arī saglabāt latviešu valodas skolotāju amata vienību skaitu mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā.

Jaunajā mācību gadā papildu tiks atvērtas sešas grupas ar programmu latviešu valodā.

Atslēgvārdi: Aktuāli


Pievienot komentāru

Latvijā krietni straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ungārijā, Igaunijā, Čehijā un Polijā.

Pilsētvides serviss līdzšinējos klientus Rīgā apkalpos Clean R un Eco Baltia vide

Atkritumu apsaimniekotāja Pilsētvides serviss līdz šim apsaimniekotos 4% Rīgas teritorijas turpmāk apkalpos uzņēmumi Clean R un Eco Baltia vide.

Levits: Namībija ir viens no Latvijas tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā

«Namībija ir viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Āfrikas kontinentā, kas sasniegusi iespaidīgus rezultātus gan ekonomiskajā attīstībā, gan biznesa vides uzlabošanā.»

Latvijā janvārī-jūlijā bijis mazākais eksporta kāpums ES

Latvijā šogad janvārī–jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums.

Igaunijā valsts valodu mācīs vilcienos uz Narvu

Igauņu valodas stundas vilcienā – ar šādu radošu iniciatīvu iecerēts sekmēt integrācijas procesu Igaunijā. Nodarbības gaidāmas dzelzceļa maršrutā, kas savieno Tallinu un Narvas pilsētu Krievijas pierobežā.

Brīvpusdienu apmaksā piedalīsies gan ministrija, gan pašvaldības

Valsts tomēr piedalīsies 1.–4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, liecina 13.septembrī valdībā apstiprinātais protokollēmums par 2020.gada valsts budžeta prioritātēm.

Britu parlamenta spīkers sola neļaut Džonsonam pārkāpt likumu ar bezvienošanās Brexit 31.oktobrī

Lielbritānijas parlamenta priekšsēdētājs paudis gatavību grozīt kārtības rulli, lai nepieļautu, ka birtu premjerministrs panāk valsts izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās 31.oktobrī, kas būtu pretrunā parlamenta lēmumiem ar likuma spēku.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 8,9% jeb 79 centiem

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18%.

Sadarbības partneri izsaka pārmetumus valdībai par likumu neievērošanu budžeta izstrādē

Vairāki valdības sadarbības piektdien, 13.septembrī, pārmetuši Ministru kabinetam likumu neievērošanu 2020.gada budžeta izstrādes procesā.

Mazumtirgotāji Lietuvā izmanto algu pieaugumu cenu celšanai, vērtē ekonomists

Cenas Lietuvā 2019.gadā augušas divreiz ātrāk nekā pārējā eirozonā. Mazumtirgotājus celt cenas motivējusi iedzīvotāju pieaugošā rocība, vērtējis komercbankas ekonomists.

Latvijā pie atbildības sauc vīrieti, kas piedalījies bruņotā konfliktā Ukrainā

Apsūdzētajam vīrietim bijis nodoms piedalīties militārās operācijās nevalstiskas bruņotas grupas sastāvā Ukrainas austrumos.

Ministru kabinets prioritārajiem pasākumiem sadala vairāk nekā 192 miljonus

Ministru kabinets piektdien, 13.septembrī, ārkārtas sēdē lēmis par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Prāgā demontēs Padomju karavadoņa pieminekli

Čehijas galvaspilsētā Prāgā pašvaldība nolēmusi noņemt un pārvietot pieminekli, kas veltīts Padomju Savienības Otrā pasaules kara laika maršalam. Neraugoties saņemto uz kritiku no Krievijas, iecerēts tā vietā izveidot vispārīgākas nozīmes memoriālu.

Trim lielajām slimnīcām meklē padomes locekļus

Izsludina konkursu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļu amatiem.

ECB stimulu programma ceļ Eiropas akciju cenas, kāpums arī Volstrītā

Eiropas akciju cenas pieaugušas pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nākusi klajā ar plašu ekonomikas stimulu programmu un pazeminājusi procentlikmes.

Igaunija veidos interneta diplomātijas departamentu, lai vairotu starptautisko ietekmi

Igaunijā, kur valsts iestādes lielu uzmanību pievērš datortehnoloģijām, Ārlietu ministrijas paspārnē iecerēts izveidot Kiberdiplomātijas departamentu. Tā uzdevums būs padarīt Igaunijas balsi dzirdamāku interneta jautājumos starptautiskajā vidē un organizācijās.

Patiesā labuma guvēja statuss uzņēmumā ne vienmēr nozīmē mantiskā labuma gūšanu

Tas, kurš tiek deklarēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ne vienmēr ir persona, kas mantiski stāv pašās ķēdes beigās un gūst mantisko labumu no kompānijām.

Rīgas dome sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem sadalījusi pilsētas teritorijas

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, pavēstījis Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Spānijā pēkšņi plūdi prasa upurus

Vairākās Spānijas daļās ciklons atnesis spēcīgas lietusgāzes, plūdus un viesuļvētru. Dabas katastrofas prasījušas ne mazāk kā divu cilvēku dzīvības.

Tieslietu ministrija uzstāj uz ieslodzījuma vietu uzlabošanu

Valdībai skatot jautājumu par 2020.gada valsts budžeta izdevumiem prioritārajiem pasākumiem, Tieslietu ministrija nemainīs savu nostāju jautājumā par Liepājas cietuma celtniecības projekta īstenošanu jau no nākamā gada.

Brīvdienās būs rudenīgi lietains un vēss laiks

Piektdien, 13.septembrī, laika apstākļus vēl noteiks plaša ciklona dienvidu mala un Latvijai pāri virzīsies plaša lietus un mākoņu zona. Daudzviet līs, dienā vietām nokrišņu daudzums pārsniegs pat 10-15 mm, kā arī lokāli iespējams pērkons, krusa.

Konceptuāli atbalsta liegumu pašvaldībām dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus

Pašvaldībām plānots noteikt liegumu dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus, paredz komisijas konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi.

Lietuvas Seima papildvēlēšanās «auksta duša» sociāldemokrātu līderim un valdošai partijai

Lietuvā aizvadīta Seima papildvēlēšanu pirmā kārta. Kopumā balsojums parādījis, ka sarūk iedzīvotāju atbalsts valdošai Zemnieku un zaļo savienībai, bet sociāldemokrātu nometnē varas pozīcijas sašūpotas līderim Gintautam Paluckam.

Eiropa kopā ar PVO iesaistās cīņā par to, lai veicinātu izpratni par vakcīnu priekšrocībām

Uzticēšanās trūkuma dēļ ievērojami mazinās vakcinācijas aptvērums, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti, un tā rezultātā pieaug slimības uzliesmojumu skaits.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->