bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 29.02.2020 | Vārda dienas:
LatviaLatvija

Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 22.augustā, pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas priekšlikuma skatīja jautājumu par iespēju visās Rīgas domes pakļautībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs ieviest mācību programmas valsts valodā.

Frakcija aicināja atbildīgajam departamentam sagatavot informatīvo ziņojumu, kā arī iesniegt konkrētus normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu iespējas visos Rīgas bērnudārzos ieviest mācību programmas valsts valodā.

Frakcijas vadītājs Dainis Locis (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka daudzās pilsētas apkaimēs nav pieejami bērnudārzi, kuros īsteno izglītību latviski un šāda situācija ir nepieļaujama.

«Tas ir ūnikums un nav normāli, ka vecākiem nemaz nav iespējas izvēlēties, kādas plūsmas dārziņā sūtīt savu bērnu,» sacīja Locis.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka frakcija nepiedāvā radikālas izmaiņas «tūlīt un uzreiz», bet gan piedāvā bērnudārzu pāreju uz mācībām valsts valodā ar 2020.mācību gadu. «Gribam dot šo pārejas periodu, lai sakārtotu tehniskos jautājumus. Ir jāizstrādā kompleksa programma, lai šo mērķi sasniegtu. Šobrīd ir priekšlikumi, bet tajos nav konkrētības un nav termiņu,» teica Locis.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis deputātiem stāstīja, ka visa pāreja uz apmācībām valsts valodā jāīsteno saskaņā ar valsts politiku, kas jau tagad nosaka, ka no piecu gadu vecuma mazākumtautību pirmsskolās jāuzsāk pakāpeniska pāreja uz programmas īstenošanu latviski, saglabājot iespēju sazināties arī mazākumtautības valodā.

«Mēs katru gadu speram soļus, lai atvērtu jaunas latviešu plūsmas grupas un ir palielinājies to iestāžu īpatsvars, kur izmanto abas valodas,» sacīja Balamovskis.

Pēc viņa teiktā, pašvaldība pēdējo piecu sešu gadu laikā pamatā dibina tikai latviešu plūsmas grupiņas, tomēr lielākā problēma ir pedagoģiskais resurss, jo pat  iestādēs, kas būtu gatavas pārveidot grupas uz latviešu plūsmu, tas «bremzējas» pedagogu trūkuma dēļ.

«Tomēr tā ir kompleksa problēma valstī, ka jauni, sagatavoti pedagogi uz pirmsskolu nenāk strādāt pat gadījumos, ja ir konkurētspējīgs atalgojums,» pauda Balamovskis.

Diskusijās par šo jautājumu teju divu stundu garumā iesaistījās kā koalīcijas, tā opozīcijas deputāti.

Jaunā Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova (S), kas ir arī Rīgas 80.vidusskolas direktore, apgalvoja, ka situācija ar latviešu valodas skolotājiem visos līmeņos ir traģiska un pat latviešu ģimnāzijās nav latviešu valodas skolotāju.

Tāpat viņa norādīja, ka vidējais vecums bērnudārza audzinātājām ir 56 gadi un arī augstskolas nespēj aizpildīt pedagogu programmās paredzētās vietas.

To, ka vakanču skaitam ir tendence pieaugt, apstiprināja arī Balamovskis, tomēr Locis sacīja, ka šādas problēmas deputātus neatbrīvo no pienākuma meklēt risinājumu.

Taujāts, ko varētu darīt, lai risinātu vakanču jautājumu, Balamovskis norādīja, ka nav vienas konkrētas atbildes un situāciju varētu uzlabot kompleksi risinājumi – atalgojums, infrastruktūra, mācību vide un citas lietas.

Tikmēr deputāte Iveta Ratinīka (LA) taujāja, vai VL-TB/LNNK ir veikusi aptauju, kas ar empīriskiem datiem liecinātu par nepieciešamību mainīt situāciju. Tāpat viņa taujāja, vai VL-TB/LNNK ir informēta, ka jaunais izglītības saturs jāievieš no 1.septembra, bet daļai skolotāju joprojām nav materiālu.

«Vai jūs saprotat, ka sarunvalodas lietojums un prasmes mācīt valodu pareizi pedagogam ir divas atšķirīgas lietas,» prasīja Ratinīka, interesējoties arī par to, vai VL-TB/LNNK ir veikusi aprēķinus, cik izmaksātu metodikas nodrošināšana un citas lietas.

Locis atbildēja, sakot, ka aptauju veicis nav, bet «tam arī neesot nozīmes», jo virknē apkaimju neesot iespēju iegūt izglītību valsts valodā.

«Mums ir jānodrošina iespēja izvēlēties vest vecākiem savus bērnus uz divplūsmu dārziņiem,» teica domnieks, atkārtoti norādot, ka negrib panākt pāreju uzreiz, bet gan pakāpeniski.

Domnieki ilgstoši dalījās viedokļos par šo jautājumu, taču bija vienisprātis, ka latviešu valodas lietojums bērnudārzos ir jāstiprina.

Piemēram, deputāte Olga Veidiņa (S) vērsa uzmanību, ka ir jāizpēta, kā šādas pārmaiņas ietekmētu bērnu psihi.

«Ir gadījumi, kad bērni pusgadu nerunā, bet pēc tam atsāk runāt divās valodās. Mēs nedrīkstam ko tādu uzspiest, tam visam ir jānāk ar mīlestību, ar labu attieksmi, lai arī valodas lietotājos rosinātu labu nostāju pret savu valsti,» sacīja domniece.

Komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (GKR) apgalvoja, ka daudzi filologi norāda uz kopsakarību, ka pirms bērns ir pilnībā apguvis dzimto valodu, viņam ir grūtāk mācīties pareizi lietot arī svešvalodas. Tāpat Aldermanes ieskatā, visām domē pārstāvētajām frakcijām būtu jāvēršas valdībā ar iniciatīvu panākt, ka vismaz daļu no pirmsskolas pedagogu atalgojuma sedz valsts.

Tikmēr deputāts Ainārs Baštiks (GKR) rosināja šo jautājumu skatīt atkārtoti, taču kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem.

«Izteikt risinājumus mēs varam, bet sanāksmē kopā ar valsts ierēdņiem mēs redzētu, vai tiešām ir interese, ko risināt, jo problēmu ir lērums,» pauda domnieks.

Savukārt Ratinīka norādīja, ka atbalsta vienotas sistēmas ieviešanu abu plūsmu grupās, taču nedrīkst pieļaut, ka tas notiek formāli, neproduktīvi, un ierobežojot līdzpilsoņu pamattiesības.

«Uzskatu, ka šo pāreju var īstenot, visas jaunatklātās latviešu valodas grupas nodrošinot ar kvalitatīviem pasniedzējiem. Tiem, kas ir sākuši mācības mazākumtautību grupā, tās ir jāpabeidz, izņemot, ja visi vecāki vienojas, ka vēlas to mainīt. Šī vajadzība ir jāapzina,» sacīja deputāte.

Tikmēr departamenta pārstāvji informē, ka, lai nodrošinātu pirmsskolas pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un sagatavotos izglītības satura izmaiņām, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru 2018./2019.mācību gadā tika organizēti latviešu valodas prasmju pilnveides kursi, kā arī citi atbalsta pasākumi.

2019./2020.mācību gadā Rīgā pirmsskolas izglītības pakalpojums tiks nodrošināts 146 bērnudārzos, tajā skaitā 76 no tiem īstenos izglītības programmu latviešu valodā, 40 – gan latviešu, gan mazākumtautību valodā un 38 – mazākumtautību valodā.

Pirmsskolas izglītības pakalpojums tiks nodrošināts arī 17 skolās un vienā interešu izglītības iestādē.

Analizējot statistiku par rindām uz vietu bērnudārzos, departaments secinājis, ka vecāki savus bērnus biežāk piesaka pirmsskolas izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu, tādēļ pieprasījums tur ir lielāks kā mazākumtautību plūsmā, kas veido arī lielākas rindas.

Nākotnē departaments plāno bērnudārziem, kuros līdz šim īstenoja tikai mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, saņemt licenci arī pirmsskolas izglītības programmai valsts valodā, tā uzlabojot latviešu valodas lietojuma vidi gan pirmsskolas audzēkņiem, gan darbiniekiem.

Tāpat plānots turpināt tādu grupu skaita palielināšanu, kas īsteno programmu valsts valodā, proporcionāli samazinot mazākumtautību grupu skaitu. Esot arī paredzēts attīstīt bērnudārzu tīklu, organizēt pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku profesionālās kompetences pilnveides pasākumus un akcentējot latviešu valodas prasmju līmeņa paaugstināšanas iespējas, kā arī saglabāt latviešu valodas skolotāju amata vienību skaitu mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā.

Jaunajā mācību gadā papildu tiks atvērtas sešas grupas ar programmu latviešu valodā.


Pievienot komentāru

Ekonomisti: Latvijas ekonomikas izaugsme pērn kļuva krietni lēnāka

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka galīgie 2019.gada pēdējā ceturkšņa un visa 2019.gada IKP dati apstiprina, ka ekonomikas pieaugums pērnā gada nogalē Latvijā gandrīz apstājās. 

ST vērtēs vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtību priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem

Satversmes tiesa šonedēļ ierosinājusi lietu par vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtības priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem atbilstību Satversmei.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību turpmāk vadīs Gints Miķelsons

Ar šī gada 1.martu Latvijas Būvuzņēmēju partnerību vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes vadītājs Gints Miķelsons. Reizē abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

PVO: Situācija ar koronavīrusu pasaulē prasa iestāžu rīcību, nevis bailes

Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka koronavīrusa uzliesmojums pasaulē ir nonācis izšķirošā punktā un tam ir potenciāls izplatīties tālāk, ja vīrusa skarto valstu valdības nerīkosies iedarbīgi, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Vienotības Rīgas nodaļu turpinās vadīt Ķirsis

Partijas Vienotība Rīgas nodaļas kopsapulcē, ceturtdien, 27.februārī, par nodaļas vadītāju atkārtoti ievēlēts Vilnis Ķirsis.

Kamēr Latvijas IKP audzis par 2,2%, Lietuvā pieaugums par 3,9%, bet Igaunijā – par 4,3%

Latvijā 2019.gadā IKP salīdzinājumā ar 2018.gadu, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2,2%, Igaunijā ekonomika augusi par 4,3%, bet Lietuvā IKP pieaudzis par 3,9%.

Latvijā janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 2,6%

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 4,7%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 7,2%.

Latvija un ASV ar kopīgu deklarāciju stiprinās 5G tīkla drošību

Tajā uzsvērts, ka ir būtiski aizsargāt sakaru tīklus pret traucējumiem vai manipulācijām, nodrošinot  gan Latvijas un ASV iedzīvotāju privātumu, gan drošību. 

Tallink grupai gada peļņas kāpums par 9,7 miljoniem eiro

Igaunijas prāmju satiksmes operators Tallink Grupp 2019.gadā strādājis ar neto peļņu 49,7 miljonu apmērā, tā rāda uzņēmumu grupas publicētie finanšu rezultāti, vēsta ERR.

Laikraksts: Jakrins slēpti ir labuma guvējs uzņēmumā, kas organizē Brasas un Deglava tiltu remontus

Portāla Firmas.lv dati liecina, ka 2011.gadā dibinātās SIA TecPro Construction vienīgais īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Artūrs Bergholcs. TV3 raidījums Nekā personīga savulaik vēstīja, ka Bergholcs ir Jakrina labs draugs.

Nodibinājums: Ārvalstu studenta pienesums Latvijas ekonomikai gadā ir ap 300 miljoniem

IT uzņēmuma Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs diskusijas laikā pauda viedokli, ka izglītības eksportam svarīga ir pēctecība, tāpēc Latvijai ir svarīgi pozicionēt jomas, kur ārvalstu studenti var iegūt prakses un darba iespējas.

Obligātās deklarācijas var iesniegt līdz 1.jūnijam; VID aicina to darīt elektroniski

VID aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties neadekvāti liels lietotāju skaits, tās darbība var tikt apgrūtināta un deklarācijas iesniegšana tajā brīdī vienkārši var nebūt iespējama.

Lielbritānija: Nepanākot vienošanos ar ES līdz gada beigām, pāriesim uz PTO noteikumiem

Londona brīdinājusi, ka, ja sarunās ar Briseli nepiekāpsies pretējā puse, tad no 2021.gada Lielbritānija ar ES tirgosies uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, raksta The Guardian.

Sīrijā uzlidojumā nonāvē Turcijas karavīrus; Ankara atsakās kontrolēt bēgļu plūsmu uz ES

Sīrijas kara pašreizējā epicentrā Idlibas provincē ir nonāvēti 33 NATO dalībvalsts Turcijas karavīri, Sīrijas valdības aviācijai īstenojot uzbrukumus Turcijas militāriem posteņiem kaimiņvalstī, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Zemās temperatūras dēļ ceļi daudzviet apledojuši; autovadītājiem jāuzmanās

Uz reģionālajiem autoceļiem sniega un apledojuma dēļ 28.februārī apgrūtināti braukšanas apstākļi ir visā Latvijā, izņemot Rīgas un Jelgavas apkārtni.

Lietuvas robežsargi sāk informēt iebraucējus no Latvijas un Polijas par ieteicamo rīcību saistībā ar koronavīrusa situāciju

Eiropā turpinot izplatīties jaunajam koronovīrusam, Lietuvas robežsargi cilvēkiem, kas valstī iebrauc no Latvijas un Polijas, sākuši sniegt informāciju par ieteicamo rīcību slimības pazīmju parādīšanās gadījumā.

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemīgāki laikapstākļi

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemai raksturīgāki laikapstākļi – termometra stabiņš diennakts tumšajās stundās lielākajā daļā valsts teritorijas noslīdēs zem 0 grādu atzīmes, vietām neliels sals būs jūtams.

Arī Lietuvā apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums

Ar COVID-19 vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

Pērn ievērojami pieaudzis krimināllietu skaits noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā

Ja 2017.gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, tad 2019.gadā tās bijušas 65 krimināllietās, kā arī uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām.

Igaunijā novēro uzņēmumu apgrozījuma un ieguldījumu kāpumu

Igaunijas uzņēmumi 2019.gadā veikuši kopumā 3,2 miljardus lielus ieguldījumus, kas ir par vienu piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, tā liecina sākotnējie dati par pagājušo gadu, ko publicējusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Grieķijā trešo dienu turpinās sadursmes, protesti pret migrantu nometņu celtniecību

Grieķijā vairāk nekā 60 cilvēki guvuši ievainojumus sadursmēs, kas norisinās Lesbas un Čiosas salās, cilvēkiem protestējot pret jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru būvniecību, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Latvijā būvniecības izmaksu kāpums janvārī bijis 2,8%

Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6%.

Reģionālās slimnīcas norāda uz augstu pieprasījumu pēc aizsargtērpiem

Jaunā koronavīrusa COVID-19 uzliesmojumu dēļ pašlaik ir ievērojami audzis pieprasījums pēc individuālajiem aizsargtērpiem, līdz ar to ir palielinājušās arī to cenas, atklāj reģionālo slimnīcu vadītāji.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!