Šoruden lašupēs palielinājusies maluzvejnieku aktivitāte

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektori sadarbībā ar pašvaldībām un policiju jau kopš oktobra sākuma pastiprināti kontrolē lašupes un šajā laikā pieķerti gan vairāki maluzvejnieki, gan no upēm izcelti nelegāli zvejas rīki, informē DAP.

Nelegālo darboņu aktivitāte šogad ir pieaugusi, savukārt pats lašveidīgo zivju nārsts zemā ūdens līmeņa un silto laikapstākļu dēļ ir krietni garāks, nekā citus gadus. Pirmās zivis, kas dodas uz nārstu manītas jau oktobra pirmajā pusē un nārsts turpinās vēl patlaban, decembra vidū.

Kurzemes reģionā inspektori par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu pieķēruši četras personas un šo lietu izskatīšana nodota Valsts vides dienestam, savukārt vēl divas personas aizturētas pie lašupēm ar žebērkļiem. Viens no viņiem kājām gāja pa upi un līdz ar to izbradāja un bojāja nārsta vietas.

Vidzemē šoruden sadarbībā ar pašvaldībām un Zemessardzes 27.kājinieku bataljonu organizēts liels skaits reidu un to laikā no upēm izņemti vairāki desmiti nelegāli izvietotu tīklu. Lielākais skaits, kas atklāts viena reida laikā – no Gaujas izcelti astoņi tīkli.

Ja lašu nārsta sezonas sākumā pārkāpumu bijis vairāk nekā citus gadus, tad arvien vairāk izskanot ziņām par kontrolēm un vides inspektoru aktivitāti, pārkāpumu skaits mazinājās un situācija uzlabojās.

Daudz šajā jomā palīdz arī dabas tūristu aktivitāte, jo cilvēkiem lielā skaitā dodoties pārgājienos gar upēm, maluzvejniekiem viņu nodomu īstenošana tiek krietni traucēta.

Gauja un citas tās pietekas ir starp Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Pēdējās desmitgadēs lašu izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga, īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašu populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai.

Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. Cīņā ar maluzvejniekiem tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā.

Fakti un informācija par lašveidīgajām zivīm:

Lasis ir viena no skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm – tie nārsto upēs, bet pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas jūras laši dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās.

• No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.

• Lašveidīgās zivis ir varenas ceļotājas – ir novērota līdz pat 3000 kilometru tāla migrācija, bet pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 100 kilometrus diennaktī.

• Atklātā jūrā laši orientējas pēc zemes ģeomagnētiskā lauka, saules kompasa un iekšējā bioloģiskā pulksteņa (līdzīgi gājputniem), bet upju grīvās – pēc katrai upei piemītošā specifiskā ķīmiskā sastāva.

• Lasis var sasniegt 15 gadu vecumu, Latvijā – desmit gadu vecumu.

• Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs.

Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1.oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Savukārt lašupēs periodā no 1.oktobra līdz novembra vai decembra beigām vispār aizliegts makšķerēt. Ar šo upju sarakstu un citiem nosacījumiem var iepazīties šeit.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Der atcerēties, ka par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums,

tā rezultātā sods pat par vienu nelegāli noķertu taimiņu var sasniegt 1 000 eiro.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas