bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Spārītis: Politiķu mīlestības skūpsti izglītībai un zinātnei nepalīdzēs samaksāt universitāšu rēķinus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPolitiķu mīlestības skūpsti izglītībai un zinātnei nevarēs palīdzēt nedz samaksāt universitāšu rēķinus, nedz nodrošināt pētniecisko darbu laboratorijās un institūtos, tāpēc ikvienam nozarē iesaistītajam jāapzinās, ka ar savu pētniecisko darbu un zinātnieka autoritāti viņš ir savas valsts politisko procesu lobētājs un ekonomisko procesu veicinātājs, pārliecināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.

LZA gadagrāmatas ievadvārdos Spārītis norāda, ka, tiekot iezvanītai Latvijas valsts dibināšanas simtgadei, mūsu domas saistās ar sava valstiskuma sekmības vērtējumu.

«Nenoliedzami, bez kara un vairāku okupāciju atnestā posta Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības evolūcijas aina šodien izskatītos citādāk, iespējams, daudz tuvāk tikai par gadu agrāk neatkarību ieguvušās Somijas labklājības līmenim, kuras panākumi meklējami reālā nepārtrauktības doktrīnas īstenošanā,» pauž Spārītis.

Viņš uzsver, ka, savus svētkus svinot, vienlaikus priecāsimies arī par pārējām pirms 100 gadiem neatkarību ieguvušajām Baltijas valstīm, kuru iedzīvotāju pašapziņa ir tieši proporcionāla valsts ekonomiskajiem panākumiem un sociālajai labklājībai.

Ar cerībām gaidot 2018.gada iespēju piepildīšanos, Spārīša ieskatā, ir jāsaprot, ka īstenot var tikai to, kas ar mūsu zinātnes spēkiem ir radīts produkta parauga veidā un ko mūsu valsts industrija spēj pārņemt un ieviest rūpnieciskā ražošanā.

Ja Latvijas rūpniecība ar maziem izņēmumiem tiek balstīta galvenokārt uz tranzīta pakalpojumiem, kokmateriālu eksportu un lauksaimniecības produktu pārstrādi, tad inovāciju potenciāls IT jomā, inženierzinātnēs, farmakoloģijā, medicīnas ārpakalpojumos, robotikā, enerģētikā, viedajās tehnoloģijās un daudzās citās nozarēs spēj piesaistīt citu zemju finansējumu un sniegt ekonomikai daudz vairāk, nekā mūsu industrija spēj absorbēt. Šīs valstiskās tuvredzības, neregulāra un nepietiekama bāzes finansējuma sekas ir konkurētspējīgāko zinātnisko institūtu un pētnieku grupu iniciatīva patstāvīgai stratēģisko investoru meklēšanai ārzemēs, kā arī sekmīgi piemēri zinātnē balstītas uzņēmējdarbības attīstīšanā ārpus Latvijas ekonomiskās zonas, norādīja LZA prezidents.

Viņš gan uzsvēra, ka saistībā ar ekonomikas augšupeju mūsu zemē ir vērojami arī pozitīvi piemēri uzņēmēju un zinātnieku tiešai un nepastarpinātai sadarbībai, konkrētu pasūtījumu izvietošanai zinātniskajos institūtos, kā arī kopīgi projekti jaunu inovatīvu produktu radīšanai un uzlabošanai. Šāda veida darbība un peļņas spējīgāko uzņēmumu ievērojami ziedojumi Latvijas augstskolām konkrētu nozaru attīstības sekmēšanai palielina kopējo zinātnes attīstībai pieejamā finansējuma kopējo apjomu.

Ar cerībām uz «sildošu» efektu mūsu ekonomikai Spārīša ieskatā varētu vērtēt vairākus 2017.gadā pētniecībā un praktisko risinājumu meklējumos iegūtos zinātnes sasniegumus.

Tāpat LZA varot lepoties ar savu komunikatīvo darbību, dažādu akadēmisko apvienību tīklā popularizējot Latvijas zinātnieku sasniegumus un veicinot starptautisko zinātnisko konsorciju un projektu izstrādes grupu veidošanos mūsu un citu zemju zinātnieku un uzņēmēju starpā, sacīja Spārītis. Pēdējos gados ir vērojama izteikta tendence paplašināt sadarbības partneru meklējumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Āzijas valstis.

«Mans pienākums ir brīdināt arī par šī procesa iespējamām negatīvajām sekām Latvijas zinātnes kapacitātei kopumā, veicinot smadzeņu aizplūšanu un nesalīdzināmo ekonomisko mērogu sāncensības apstākļos samierinoties ar niecīgu daļu no iespējamās peļņas inovāciju tirgū,» bažījas Spārītis. Viņš uzsvēra, ka tāpēc jau pastāv partneru izvēles diversifikācijas iespējas, izmantojot Rīgas Tehniskās universitātes noslēgto sadarbības līgumu ar Ģentes kantona Merinas pilsētā Šveicē uzcelto Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN), Latvijas Zinātņu akadēmijas noslēgtos starptautiskās sadarbības līgumus ar Eiropas Savienības un Skandināvijas valstīm, Baltkrieviju, Ukrainu, Kaukāza un Centrālāzijas republikām, Taivānas Zinātņu akadēmiju, Japānas Zinātnes padomi, Jinmenas Tehnoloģiju centru un Vuhanas Universitāti Ķīnā un ar vēl vairākām citām perspektīvai sadarbībai atvērtām zemēm.

Spārītis pārliecināts, ka LZA loma arī turpmāk būs pieaugoša – par to liecinot struktūrvienību skaita un to efektivitātes palielināšanās, prasme piesaistīt starptautiskus projektus un finansējumu, veicināt Latvijas zinātniekiem izdevīgu starptautisko sadarbību un popularizēt kā vietējā, tā arī starptautiskā mērogā mūsu zinātnes sasniegumus. Gan paši zinātnieki, gan uzņēmēji vairāk nekā jebkad agrāk apzinās tiešu kontaktu un proaktīvu sadarbības mehānismu izveides nepieciešamību, un šādu attiecību stimulēšanā privātais kapitāls ir gatavs arī ieguldīt līdzekļus, vērtēja LZA vadītājs.

Saskaņā ar Eiropas ekonomiskās un politiskās dzīves tradīcijām zinātņu akadēmiju loma ir sekmēt zinātnes procesu, funkcionējot starp privāto un akadēmisko sektoru, sadarbojoties ar universitātēm, meklējot risinājumus nacionāli un globāli svarīgiem jautājumiem, skaidroja Spārītis.

«Politiķu mīlestības skūpsti izglītībai un zinātnei nevarēs palīdzēt nedz samaksāt universitāšu rēķinus, nedz nodrošināt pētniecisko darbu laboratorijās un institūtos,» brīdināja Spārītis.

«Gan pieredzējušajam akadēmiķu sastāvam, gan kopš Rudens pilnsapulces rekrutētajam akadēmiskajam papildinājumam ir skaidri jāsaprot, ka Zinātņu akadēmija nepastāv viņu dēļ un tās loma nav greznot jauno akadēmiķu CV ar skaistu ierakstu, bet gan ikvienam ir jāapzinās, ka ar savu pētniecisko darbu un zinātnieka autoritāti viņš ir savas valsts politisko procesu lobētājs un ekonomisko procesu veicinātājs,» norāda LZA prezidents.

Ref:224.000.103.4225


Pievienot komentāru

Nākamo trīs gadu periodam pieejams finansējums ES fondu vadībai

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai nākamo trīs gadu periodam būs pieejams ES fondu finansējums 47,6 miljonu eiro apmērā.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.